Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos ir nākotne ne tikai mazpilsētās, bet arī ASV metropolēs

Šovasar viņa ciemojās Latvijā, lai dalītos savā pieredzē par to, kā kompostēšanas kustība tiek attīstīta Vašingtonā un citās ASV pilsētās, un smeltos idejas no Latvijas. «Man patīk, ka latvieši vēl ir cieši saistīti ar dārzkopību un lauksaimniecību. Tas ir piemērs, kuru vedīšu mājās. Amerikā cilvēki ir tik tālu no dārzkopības, ka pat nezina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kur nonāk organiskie atkritumi, kad tie tiek izmesti konteinerā,» stāsta biedrības Institute for Local Self-Reliance (ILSR) projektu menedžere L. Bilsens-Brolis.

Šķiet pašsaprotami

ILSR ir bezpeļņas organizācija, kurai ir vairākas darbības sfēras, un tā ir attīstījusi kompostēšanas kopienas ASV galvaspilsētā Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī izstrādājusi rokasgrāmatu, lai veicinātu iedzīvotājus veidot kopienu kompostu. Tāpat organizācija darbojas telekomunikācijas un enerģētikas jomā, un tās mērķis ir apvienot cilvēkus kopienās, lai tie kļūtu pašpietiekami un neatkarīgi no lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina, piemēram, interneta pakalpojumu vai apsaimnieko atkritumus. Paralēli darbam organizācijā L. Bilsens-Brolis kopā ar savu vīru, kurš arī ir Amerikas latvietis, savā piemājas dārzā audzē dārzeņus un augļus, kā arī veido kompostu un uzņem viesus, kuriem stāsta par savu zaļo dzīvesveidu. Dārza iekopšana un komposta veidošana Amerikā ir retums, un Lindas ģimeni pat apciemoja pirmā lēdija Mišela Obama, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka urbānā dārzkopība ir iespējama. «M. Obama tolaik uzsāka kampaņu, kas atbalsta aktīvu dzīvesveidu un mudina ikvienu amerikāni tam pievērsties, it īpaši jauniešus, kuru vidū ir aptaukošanās problēmas. Man piezvanīja no kādas TV programmas un teica, ka vēlas intervēt mūs par to, kā pilsētnieki iekopj mazdārziņu. Viņi neko neteica, ka ieradīsies arī pirmā lēdija. Tas mums bija pārsteigums,» atminas L. Bilsens-Brolis. Taujāta, kādēļ viņu aizrāvusi vēlme popularizēt pilsētnieku vidū kompostēšanas nozīmīgumu, L. Bilsens-Brolis teic, ka studiju gados, mācoties dabas resursu menedžmentu jeb apsaimniekošanu, viņa sāka interesēties par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Pēc dažiem gadiem viņa kopā ar savu domu biedru, kurš nu jau ir viņas vīrs, apceļoja pasauli, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība noris citviet. «Lielisku piemēru redzējām Austrumu Ugandā, kur kompostēšanai tiek pievērsta liela nozīme, un tā ir daļa no lauksaimniecības. Turklāt no organiskiem atkritumiem tiek ražota arī biogāze, kas palīdz apgaismot mājas. Šādi vietējie iedzīvotāji kļuvuši pašpietiekami. Atgriežoties ASV, es sāku strādāt ILSR, kas māca cilvēkiem pareizi kompostēt, kā arī cenšamies, lai to atbalsta pilsētu pašvaldības. Latvijā tas nav vajadzīgs, jo tā nav sveša ideja, bet ASV cilvēki ir tā attālinājušies no laukiem, ka nesaprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tāpat arī lauksaimniekiem Amerikā ir grūta dzīve, un viņus šajā valstī pietiekami nenovērtē,» akcentē L. Bilsens-Brolis. Viņa ievērojusi, ka daļa no ASV iedzīvotājiem strādāšanu lauksaimniecībā vai savā mazdārziņā saista ar kaunu, jo viņu senči savulaik ir bijuši vergi.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Maksāt vai nemaksāt, ja ļaunprātīgi hakeri apstādinājuši jūsu biznesu un pieprasa izpirkuma naudu? Daudzi uzņēmumi to dara depresijas dzīti, tādā veidā kļūstot par starpniekiem veiksmīgiem datorkrāpniecības darījumiem. Taču tas tikai pasliktina kopējo situāciju.

BBC norāda uz piemēru - nesen no hakeru uzbrukuma cieta alumīnija ražotājs Norsk Hydro.

Pēc ielaušanās uzņēmuma datorsistēmā, hakeri, visticamāk, pavadīja nedēļas, veicot izpēti un meklējot sistēmas vājās vietas. Uzbrukuma rezultāti bija postoši - 22 tūkstoši bloķētu datoru 170 vietās 40 valstīs. Rezultātā visiem 35 tūkstošiem darbinieku bija jāturpina darbs, izmantojot vien pildspalvu un papīru.

Ražošanas līnijas tika pārslēgtas uz manuālu funkciju veikšanu. Lai parādītu darbiniekiem, kā veikt darbu šādā «vecmodīgā» veidā, bija jāaicina palīgā sen pensijā aizgājušos darbiniekus. Daudzas līnijas vienkārši bija jāaptur.

Taču hakeri tā arī nekad nesaņēma atbildi no uzņēmuma par izpirkuma naudu. Viņu pūles izrādījās veltas.

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).

Lielākā virtuālās valūtas Bitcoin birža Mt. Gox ASV iesniegusi aizsardzības no kreditoriem pieteikumu, tikmēr hakeri, kuri iekauzušies Mt.Gox mājaslapā, ziņo, ka ir atklājuši krāpšanu kompānijā, raksta wired.com.

Otrdien ASV tiesa piekrita uz laiku aizsargāt kompānijas aktīvus no kreditoriem.

Vēl nesen Mt.Gox bija vispopulārākā birža, kurā tika tirgoti Bitcoin, taču pagājušajā mēnesī, kad vairākus mēnešus tiks saņemtas lietotāju sūdzības, ka tie nespēj izņemt naudu no saviem kontiem, kompānija slēdza darbību un pieteica Japānā bankrotu. Jaunais pieteikums ASV paredzēts, lai aizsargātu kompānijas ASV aktīvus, raksta Wall Street Journal.

Pagājušajā mēnesī Mt. Gox vadītājs Marks Karpels atzina, ka kompānija ir zaudējusi aptuveni 750 tūkstošus klientu Bitcoin, kuru vērtība ir aptuveni pusmiljards ASV dolāru. Viņš vainoja kļūdu Bitcoin, kas ļāva hakeriem nozagt virtuālo valūtu. Biržas programmatūra netika galā ar uzbrukumiem un to varēja apmānīt, lai tā izsūtītu atkārtotus Bitcoin maksājumus vieniem un tiem pašiem lietotājiem.

Starptautiskais hakeru grupējums "Anonymous" pirmdien tviterī paziņoja, ka ir uzlauzis Krievijas komercbankas PSKB datubāzi un grasās nopludināt tiešsaistē konfidenciālus datus 800 gigabaitu apjomā.

Bankas PSKB (Peterburgskij Sociaļnij Kommerčeskij Bank) klienti ir Krievijas oligarhi.

Jau ziņots, ka "Anonymous" hakeri pirms tam uzlauza citu Krievijas Federācijas datubāzi un publiskoja datus par 120 tūkstošiem Krievijas karavīru, kas nosūtīti karot uz Ukrainu.

"Anonymous" arī uzlauza Krievijas Centrālās bankas vietni un publiskoja tās informāciju 28 gigabaitu apjomā. Vēlāk šī grupējuma hakeri nopludināja 15 gigabaitus ar datiem, kurus bija nozaguši Krievijas pareizticīgo baznīcas labdarības atzaram.

"Anonymous" arī nopludināja uzņēmuma "Nestle" datu bāzi, jo šis uzņēmums turpināja darboties Krievijā, neraugoties uz tās karu pret Ukrainu.

Krievijas hakeri ir izmantojuši nepilnību Microsoft Windows un citās operētājsistēmās, lai izspiegotu datorus, ko izmanto NATO, Eiropas Savienība (ES) un Ukraina.

Uzbrukumi skāruši arī enerģētikas un telekomunikāciju kompānijas, paziņoja kiberizlūkošanas firma iSight Partners.

iSight paskaidroja, ka nav precīzas informācijas par hakeru iegūtajiem datiem. Tomēr, balstoties uz uzbrukuma objektiem un formu, tai ir izdomas, ka meklētā informācija bijusi par krīzi Ukrainā, kā arī diplomātiskiem, enerģētikas un telekomunikāciju jautājumiem.

iSight par šo caurumu jau paziņojusi korporācijai Microsoft. Microsoft pārstāvis paskaidroja, ka kompānija otrdien plāno palaist automātisku atjauninājumu visām ievainojamajām Windows versijām.

Ne Krievijas valdība, ne NATO, ne ES vai Ukrainas valdība pagaidām nav sniegušas komentārus.

Konstatēta jauna Apple ierīču operētājsistēmu ievainojamība, kas līdzinās pagājušajā gadā atklātajam Android lietotāju biedam Stagefright.

Stagefright 2015.gadā tika atzīts par vienu lielākajiem Android apdraudējumiem. Šai operētājsistēmas kļūdai, kas atradās Mediaserver, bija raksturīgs tas, ka bija iespējams inficēt savu datoru, vienkārši atverot e-pastu, pārlūkojot internetu vai arī saņemot mediju failu MMS īsziņā.

Kā norāda drošības eksperti, līdzīga kļūda tagad apdraud iPhone, iPad, iMac un MacBook lietotājus. Pirms nedēļas Apple attapās un laida klajā kodus OS X un iOS operētājsistēmu drošības caurumu aizlāpīšanai. Pat pieciem no šiem drošības caurumiem ir līdzīgs darbības mehānisms kā jau pieminētajam Stagefright.

Līdzīgi kā Android ievainojamības gadījumā, hakeri izmanto mehānismu, kā Apple ierīces apstrādā attēlu failus, lai atveidotu sīktēlus (angl. – thumbnail). Sīktēla izveidošanas kodā esošo drošības caurumu var izmantot kaitniecisks attēla fails, ieskaitot BMP un TIFF formātus, lai attālināti inficētu pieejamās ierīces.

Notikusi apjomīga kriptovalūtas zādzība - hakeri nozaguši bitkoinus 41 miljona ASV dolāru vērtībā, ziņo BBC.

Binance, kas uzglabā dalībnieku bitkoinus un citu kriptovalūtu, informējusi, ka hakeri vienā reizē piesavinājušies 7000 bitkoinus. Platformā tagad apturēts izņemšanas process.

«Mēs lūdzam jūsu sapratni šajā sarežģītajā situācijā,» liecina Binance paziņojums. Vienlaikus tā informējusi, ka zaudētā nauda tiks aizstāta ar ārkārtas apdrošināšanas fonda palīdzību.

Saskaņā ar Binance sniegto informāciju izmantotas dažādas metodes, lai iekļūtu sistēmā, tai skaitā vīrusi un pikšķerēšanas uzbrukumi. Tas galu galā ļāvis piekļūt «karstajam seifam», kur glabājās aptuveni 2 procenti no Binance kopējiem kriptovalūtas aktīviem.

Hakeriem bijusi pacietība gaidīt un iegūt piekļuvi vairākiem kontiem pirms bitkoinu izņemšanas. «Ir žēl, ka mēs nevarējām bloķēt šo izņemšanu pirms tā tika izpildīta. Pēc izņemšanas mūsu sistēma raidīja trauksmes signālus,» skaidro Binance.

Hakeri Vācijā nozaguši datus par diviem miljoniem telekomunikāciju kompānijas Vodafone klientu, ceturtdien atzinusi uzņēmuma vadība. Nozagtie dati ietver banku kontu numurus un adreses, ziņo thelocal.de.

Kibernoziedznieki ieguvuši arī klientu vārdus, informāciju par dzimumiem, dzimšanas dienām.

Saskaņā ar Vodafone ziņoto uzbrukums bijis labi izplānots, un, iespējams, uzbrucējiem bijuši sabiedrotie kompānijas iekšienē, par ko liecinot labās zināšanas par IT sistēmām.

Viena aizdomās turētā mājvieta jau ir pārmeklēta, informējusi uzņēmuma vadība.

Vodafone apgalvo, ka hakeri nav ieguvuši kredītkaršu paroles, PIN kodus, mobilo tālruņu numurus un informāciju par transakcijām, bet nozagti banku kontu numuri. «Mēs atvainojamies visiem, kurus tas skāris,» teikts kompānijas paziņojumā.

Hakeri pēc kiberuzbrukuma ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmumam "Kaseya" pieprasījuši 70 miljonus ASV dolāru (59 miljoni eiro) kriptovalūtā "Bitcoin" apmaiņā pret atšifrēšanas rīku.

Ierakstā tā dēvētā tumšā tīmekļa vietnē "Happy Blog" solīts pēc pieprasītās summas saņemšanas publiskot atšifrēšanas rīku, kas ļautu novērst kiberuzbrukuma sekas stundas laikā.

Analītiķi norāda, ka šis uzbrukums varētu būt skāris vairāk nekā 1000 uzņēmumu, jo "Kaseya" sniedz pakalpojumus aptuveni 40 000 kompāniju visā pasaulē.

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs uzskata, ka šo kiberuzbrukumu īstenojis Krievijā izveidotais hakeru grupējums, kas darbojas ar nosaukumiem "REvil" un "Sodinokibi".

Jau ziņots, ka vienam no lielākajiem Zviedrijas lielveikalu tīkliem "Coop" šī kiberuzbrukuma dēļ nācies uz laiku slēgt aptuveni 800 veikalus.

Maijā "REvil" veica uzbrukumu pasaulē lielākā gaļas pārstrādātāja JBS rūpnīcām Austrālijā un Ziemeļamerikā.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

Hakeri nozaguši lietotājvārdus un paroles gandrīz diviem miljoniem kontu dažādās interneta vietnēs, tostarp Facebook, Google, Twitter, Yahoo, ziņo CNN.

Tas noticis, pateicoties programmatūrai, kas tikusi ļaunprātīgi uzstādīta nezināmam skaitam datoru visā pasaulē, pavēstījuši kiberdrošības uzņēmuma Trustwave pētnieki. Vīruss datus vācis mēnesi un gan lietotājvārdus, gan paroles nosūtījis uz serveri, kuru kontrolē hakeri.

24. novembrī Trustwave pētnieki nākuši uz pēdām šim serverim, kas atrodas Nīderlandē.

Tādas vietnes kā Facebook, LinkedIn un Twitter informējušas, ka mainījušas paroles tiem lietotājiem, kuri bijuši apdraudēti. Google atteikusies sniegt komentārus. Arī no Yahoo komentāru nav izdevies iegūt.

Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 šai valstī reģistrētu automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee" klientu dati.

Kā paziņojis uzņēmums, noziedznieki kādā hakeru iecienītā forumā pirmdienas vakarā un naktī uz otrdienu publiskojuši trīs gadus vecus lietotāju datus - ne tikai vienas klientu daļas vārdus un personas kodus, bet arī tālruņu numurus, dzīvesvietas adreses, e-pasta adreses, autovadītāja apliecības numurus un šifrētās paroles.

"CityBee" norāda, ka šī datu noplūde neietekmēs "CityBee" klientu finanšu pakalpojumu drošību, jo uzņēmums neapkopo sensitīvu informāciju, kas saistīta ar klientu norēķinu veidiem.

Tas aicinājis klientus, kuri uzņēmuma sistēmā reģistrējušies līdz 2018.gada 22.februārim, nomainīt paroles gan "CityBee" sistēmā, gan citās sistēmās, ja tur izmantota tāda pati vai līdzīga parole.

Pirms dažiem mēnešiem hakeri uzbrukuši tiešsaistes izsoļu vietnes Ebay mājaslapai, nozogot aptuveni 145 miljonus lietotāju datu, raksta Reuters.

Tādējādi šis ir viens no lielākajiem datu zagšanas gadījumiem vēsturē, skatoties pēc uzlauzto kontu skaita.

Ebay ieteicis klientiem nekavējoties mainīt paroles, norādot, ka tās ir starp datiem, kurus nozaguši kibernoziedznieki laika posmā starp februāra beigām un marta sākumu.

Ebay pārstāve Amanda Millere norādījusi Reuters, ka patlaban nav nekādu novērojumu, ka datu zagšana būtu atstājusi sekas uz kādu no Ebay lietotājiem.

Viņa uzsvēra, ka hakeri guva pieeju 145 miljoniem ierakstu, no kuriem lielu daļu viņi nokopēja. Šajos datos ietilpst paroles, epasta adreses, dzimšanas datumi, mājas adreses, kā arī citi personīgie dati, taču ne finanšu dati, piemēram, kredītkartes numuri.

Krievijas hakeri 2017.gadā veikuši vērienīgu kampaņu ASV elektroenerģijas kompāniju tīklu uzlaušanai, turklāt varējuši izraisīt elektrības atslēgšanos, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Pēc ASV Iekšzemes drošības ministrijas datiem, ar uzbrukumu saistīts Krievijas labā strādājošais hakeru grupējums «Energetic Bear». Viņi viegli uzlauzuši mazo komunālo uzņēmumu tīklus, bet pēc tam iekļuvuši piegādātāju tīklos, kuri savukārt strādā ar lielām kompānijām, raksta WSJ.

Hakeri nonākuši līdz stadijai, kad varējuši ieslēgt un izslēgt elektrību.Saskaņā ar ministrijas datiem, par uzbrukuma upuriem kļuvušas simtiem kompāniju. Dažas firmas var nezināt par to tīklu uzlaušanu, tā kā hakeru darbību ir grūti atklāt, jo viņi izmantojuši darbinieku datus. Uzlaušanas kampaņa, visticamāk, turpinās, raksta WSJ.

Grupējums «Energetic Bear» aktīvi darbojas vismaz no 2010.gada un tā mērķi ir enerģētikas un rūpnieciskie uzņēmumi. Vašingtona uzskata, ka grupējuma darbību sponsorē Krievija.

Ziemassvētku laikā hakeri aktīvi izplata elektroniskās apsveikuma vēstules, kas satur draudīgas «dāvanas», piemēram, trojiešus un vīrusus, norāda Kaspersky Lab pārstāvji.

«Pat parasta e-pasta vēstule var izraisīt nevēlamas sekas, jo hakeri parasti izmanto divus kaitīgo datņu piegādes paņēmienus. Visvienkāršākais veids ir inficētas datnes pievienošana apsveikuma vēstules pielikumā. Dzēsiet šādus sūtījumus bez žēlastības!» norāda Kaspersky Lab pārstāvji.

Otrs populārs krāpnieku paņēmiens ir saites ievietošana paziņojumā, kura it kā ved uz apsveikuma kartīti. Parasti tā ved uz vietni ar kaitīgām programmām, kas meklēs lietotāja interneta pārlūka un datora operētājsistēmas ievainojamības. Bieži vien inficētās kartītes piedāvā instalēt Flash Player, «lai pareizi parādītu sūtījuma saturu». Kad lietotājs mēģina instalēt piedāvāto programmu, kaitīgā programma patstāvīgi iekļūst datorā un pāriet uz vietni, kurā ir ārkārtīgi daudz vīrusu.

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizējis ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

JBS par kiberuzbrukumu ASV valdību informējis svētdien, norādot, ka ir aizdomas par to, ka uzbrukums nāk no Krievijas, otrdien paziņoja Baltā nama pārstāvis.

Pēc JBS publiski sniegtās informācijas, pret tās serveriem Ziemeļamerikā un Austrālijā vērsts kiberuzbrukums, kurā izmantots izspiedējvīruss.

Savukārt ASV valdība pavēstīja, ka hakeri pieprasījuši izpirkuma maksu un ka JBS informējusi, ka prasība nākusi no kriminālas organizācijas, kas, domājams, bāzēta Krievijā.

Kiberuzbrukuma dēļ apturēts darbs piecās JBS rūpnīcās ASV un vienā rūpnīcā Kanādā. Būtiski traucēta arī ražošana Austrālijā.

Otrdienas vakarā (trešdienas rītā pēc Latvijas laika) JBS izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka panākts būtisks progress kiberuzbrukuma seku likvidēšanā un ka lielākā daļa rūpnīcu, kurās apturēta ražošana, trešdien atsāks strādāt.

Aktīvu ziņā lielākā ASV banka JPMorgan Chase ceturtdien paziņoja, ka cietusi no masveidīga hakeru uzbrukuma, kurā Savienotajās Valstīs tikuši ietekmēti 76 miljoni privāto un septiņi miljonu biznesa klientu.

Banka norāda, ka šajā uzbrukumā, kas piedzīvots šā gada vasarā, iegūti kontu īpašnieku vārdi un adreses, taču tāda svarīga informācija kā kontu un sociālās apdrošināšanas numuri nav iegūti.

Paziņojumā ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC) JPMorgan Chase vēsta, ka saistībā ar šo incidentu banka nav novērojusi nepierastus klientu krāpniecības gadījumus.

JPMorgan Chase jau augustā paziņoja, ka sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm pēc izskanējušās informācijas, ka hakeri, kas, kā uzskatīts, bijuši no Krievijas, ielauzušies bankas datoru sistēmās, liekot varasiestādēm uzsākt federālo izmeklēšanu.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās datorsistēmām.

Pārvaldes izplatītajā paziņojumā teikts, ka tā saņēmusi brīdinājumu no Federālā izmeklēšanas biroja un citām valdības iestādēm, ka apdraudētas trīs no 18 pārvaldes datorsistēmām.

Sabiedriskā transporta pārvalde uzsvērusi, ka tā kiberuzbrukumu ātri novērsusi, sensitīva informācija nav nozagta un transporta darbs nav traucēts.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

Par kiberuzbrukumu, kas noticis aprīlī, vairākas stundas iepriekš ziņoja laikraksts "The New York Times". Tas vēstīja, ka uzbrukums saistīts ar Ķīnu.

Vēlāk izplatītajā sabiedriskā transporta pārvaldes paziņojumā Ķīna nav pieminēta.

Jau vēstīts, ka šonedēļ kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizēja ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Savukārt maijā kiberuzbrukums pārtrauca ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbību. Kad "Colonial Pipeline" hakeriem samaksāja 4,4 miljonus dolāru, tā saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Par uzbrukumiem JBS un "Colonial Pipeline" tiek turēti aizdomās hakeri no Krievijas.