Jaunākais izdevums

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizējis ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

JBS par kiberuzbrukumu ASV valdību informējis svētdien, norādot, ka ir aizdomas par to, ka uzbrukums nāk no Krievijas, otrdien paziņoja Baltā nama pārstāvis.

Pēc JBS publiski sniegtās informācijas, pret tās serveriem Ziemeļamerikā un Austrālijā vērsts kiberuzbrukums, kurā izmantots izspiedējvīruss.

Savukārt ASV valdība pavēstīja, ka hakeri pieprasījuši izpirkuma maksu un ka JBS informējusi, ka prasība nākusi no kriminālas organizācijas, kas, domājams, bāzēta Krievijā.

Kiberuzbrukuma dēļ apturēts darbs piecās JBS rūpnīcās ASV un vienā rūpnīcā Kanādā. Būtiski traucēta arī ražošana Austrālijā.

Otrdienas vakarā (trešdienas rītā pēc Latvijas laika) JBS izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka panākts būtisks progress kiberuzbrukuma seku likvidēšanā un ka lielākā daļa rūpnīcu, kurās apturēta ražošana, trešdien atsāks strādāt.

"Mūsu sistēmu darbība atjaunojas un mēs netaupām resursus cīņā pret šiem draudiem," uzsvēris JBS meitasuzņēmuma ASV vadītājs Andrē Nogeira.

Jau ziņots, ka maijā kiberuzbrukums, kurā tika izmantots izspiedējvīruss, pārtrauca ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbību. Kad "Colonial Pipeline" hakeriem samaksāja 4,4 miljonus dolāru, tā saņēma atšifrēšanas instrumentu. Domājams, ka arī šo uzbrukumu veikušie hakeri atrodas Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās datorsistēmām.

Pārvaldes izplatītajā paziņojumā teikts, ka tā saņēmusi brīdinājumu no Federālā izmeklēšanas biroja un citām valdības iestādēm, ka apdraudētas trīs no 18 pārvaldes datorsistēmām.

Sabiedriskā transporta pārvalde uzsvērusi, ka tā kiberuzbrukumu ātri novērsusi, sensitīva informācija nav nozagta un transporta darbs nav traucēts.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

Par kiberuzbrukumu, kas noticis aprīlī, vairākas stundas iepriekš ziņoja laikraksts "The New York Times". Tas vēstīja, ka uzbrukums saistīts ar Ķīnu.

Vēlāk izplatītajā sabiedriskā transporta pārvaldes paziņojumā Ķīna nav pieminēta.

Jau vēstīts, ka šonedēļ kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizēja ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Savukārt maijā kiberuzbrukums pārtrauca ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbību. Kad "Colonial Pipeline" hakeriem samaksāja 4,4 miljonus dolāru, tā saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Par uzbrukumiem JBS un "Colonial Pipeline" tiek turēti aizdomās hakeri no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem un tautsaimniecības funkcionēšanai svarīgām industrijām var sagādāt noziedznieki digitālajā vidē.

Šonedēļ hakeru uzbrukums skāra pasaulē pašu lielāko gaļas pārstrādātāju JBS, kas bija spiests pievērt gandrīz visas savas ASV liellopu gaļas pārstrādes vietas. Turklāt uzbrukums skāra arī kompānijas infrastruktūru Kanādā un Austrālijā. Šīs nedēļas vidū pieejamā informācija liecināja, ka uzņēmumam gan tomēr ir izdevies atjaunot lielu daļu no savas darbības.

Šāds uzbrukums noticis tikai trīs nedēļas pēc tam, kad no ierindas hakeri ar izspiedējvīrusa palīdzību izsita ASV pašu lielāko naftas produktu cauruļvadu, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

ASV cauruļvadu tīkls hakeriem samaksājis 4,4 miljonus dolāru lielu izpirkumu 

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline" hakeriem samaksājusi 4,4 miljonus dolāru...

Šie uzbrukumi liecina, ka arvien lielākā mērā kibernoziedznieku grupējumi savus ieročus notēmējuši uz izejvielu tirgu un izšķirīgu infrastruktūru. Faktiski viens ievērojams uzbrukums bijis enerģijas infrastruktūrai, kas liek uzdot jautājumus, cik patiesībā drošas ir šādas piegādes. Savukārt uzbrukums JBS ir mājiens ar mietu tam, ka nedrošas var izrādīties pat pārtikas piegādes. JBS ASV gadījumā ir atbildīga par piekto daļu no šīs valsts cūkgaļas pārstrādāšanas un ceturto daļu no liellopu gaļas pārstrādāšanas.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Mūsdienās uzņēmumu darbība lielā mērā ir digitalizēta. Tam ir savi labumi, lai gan pie kādiem ieguvumiem kaut kas dažkārt ir arī jāatdod - šajā gadījumā digitālā drošība. Faktiski robežas starp digitālo un fizisko pasauli turpinās noārdīties, un arī noziegumi pārceļas uz tiešsaisti. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, noziedzniekiem ir iespēja tikt klāt pie arvien gudrākiem un izsmalcinātākiem rīkiem, lai sasniegtu rezultātu. Tiek pat ziņots, ka mūsdienās pat visai izsmalcinātus uzbrukumus esot iespējams automatizēt.

Noticis kiberuzbrukums Ņujorkas sabiedriskā transporta sistēmai 

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās...

Pagaidām pārsvarā tiek norādīts, ka aiz šī konkrētā JBS uzbrukuma stāv hakeri no Krievijas. Arī šajā gadījumā uzbrukums esot ietvēris izspiešanas elementus. Colonial Pipeline gadījumā uzņēmums izšķīrās hakeriem bitkoinos samaksāt aptuveni 4,4 miljonus ASV dolārus. “Virtuālās izspiešanas sekas ikviens varēs sajust arvien vairāk un vairāk, jo šīs jomas censoņi kļūs nekaunīgāki un agresīvāki,” The Wall Street Journal teic arī kiberdrošības uzņēmuma FireEye pārstāvji.

Var spekulēt par to, cik labi vai slikti šādiem uzbrukumiem būtu sagatavoti Latvijas uzņēmumi un institūcijas un kā tas varētu ietekmēt mūsu valstij izšķirīgi svarīgu infrastruktūru. Jau rakstīts, ka kiberuzbrukumu diemžēl uz savas ādas pagājušajā rudenī izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē tika nozagta. Db.lv Facebook mājas lapa. Tad sekoja gara un piņķerīga cīņa par šīs mājas lapas atgūšanu. Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – pat ierosināt lietu.

Tas lika domāt par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē notiek kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums te draud palikt pilnīgi viens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums

Māris Ķirsons, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas premjers Mateušs Moraveckis otrdien paziņojis par jaunas aģentūras izveidošanu cīņai ar kibernoziedzību.

"Nepaiet ne diena, kad mēs nedzirdētu par uzbrukumiem, kas tiek organizēti no dažādām pasaules daļām, bieži vien iedvesmojoties no Krievijas vai citām austrumu valstīm," sacīja Moraveckis.

Polijas iekšlietu ministrs Marjušs Kaminskis paziņoja, ka aģentūra ar pilnu jaudu sāks darboties ap 2025.gadu un nodarbinās aptuveni 1800 cilvēku.

Jūnijā Polijas valdība paziņoja par līdz šim nepieredzētu un plaša mēroga kiberuzbrukumu Polijas politiķu e-pasta kontiem.

Daļa vēstuļu vēlāk tika nopludinātas vietnē "Telegram".

Polijas valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis tolaik paziņoja, ka kiberuzbrukums nācis no Krievijas un tā mērķis bijis destabilizēt Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" uzsācis produktu ražošanu vegāniem, kuru pamata sastāvdaļa ir zirņu olbaltumvielas.

Šobrīd jau ne tikai vegāni un veģetārieši, bet ikviens cilvēks rūpīgāk plāno savu ēdienkarti, cenšoties to padarīt maksimāli veselīgu un dabai draudzīgu, tāpēc uzņēmums spēris soli arī šajā virzienā.

Sekojot aktuālajām uztura tendencēm pasaulē, jau pavasarī uzņēmums sāka produktu līnijas ražošana ar zīmolu "Rāznas", kas radās, vadoties pēc pasaulē aktuālās diētu tendences - fleksitārisma - pamatprincipiem, gaļas produktiem pievienojot teksturētus pelēkos zirņus un tādējādi padarot šos produktus uzturvielām bagātīgākus.

Lai arī pasaulē veģetāriešu ir ap 6%, bet vegānu ap 4%, vegānos produktus izvēlās ne tikai vegāni, bet arī fleksitārieši, kas sava uztura pamatā izvēlas augu valsts uzturu, reizēm iekļaujot arī gaļu. Analītikas uzņēmumi paredz, ka vegāniskās pārtikas tirgus ik gadu pasaulē pieaugs par 10%, īpaši augstus rādītājus uzrādot ASV. Dažos avotos minēts, ka šogad lielākais pieprasījums vegānisko pārtikas produktu grupā - ap 50% - vērojams tieši pēc gaļas alternatīvām un saldētām gatavām maltītēm, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē ievērojami draudi vienā mirklī var atnākt no digitālās vides.

Šā mēneša pirmajā pusē tam spilgts atgādinājums bija kiberuzbrukums ASV pašam lielākajam naftas produktu cauruļvadam, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

Nupat Colonial Pipeline plūsmu pa minēto cauruļvadu ir izdevies atjaunot, lai gan pats fakts, ka šādi var tikt apturēta pasaules ietekmīgākajai valstij izšķiroša infrastruktūras darbība, vien ir ko vērts.

Uz šīs nedēļas otro pusi jau arī bija zināmas atsevišķās sīkākas minētā uzbrukuma detaļas. Proti, Colonial Pipeline kiberuzbrukumā sevi pieteica tā saucamais izpiedējvīruss (ransomware). Faktiski tādā vienkāršotā izpratnē tas nozīmē situāciju, kad cietušie vairs nevar lietot savas viedās tehnoloģijas, ja uzbrucējam nepārskaita kādu konkrētu naudas summu. Attiecīgi arī šajā gadījumā, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka tam pieejamā informācija liecina, ka galu galā Colonial Pipeline, lai atgūtu kontroli pār uzņēmuma datoru sistēmām un tādējādi atjaunotu naftas produktu padevi pa cauruļvadu, izpiedējvīrusa "palaidējiem" samaksāja viņu pieprasītos aptuveni piecus miljonus ASV dolārus. Maksājums esot veikts kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pieaicinot Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekus, Bauskas novada Codē atklājis nelegālu, antisanitāros apstākļos strādājošu gaļas sadales un gaļas produktu ražošanas uzņēmumu, kas savu produkciju pēc pasūtījuma piegādājis klientiem daudzviet Latvijā.

Pārbaudē konstatēts, ka uzņēmums darbojas nolietotās telpās, kurās nav iespējams nodrošināt higiēnas prasību izpildi. Telpu sienas, griesti, grīdas - bojātas un grūti kopjamas. Ventilācijas sistēma nav piemērota pārtikas ražošanas telpām, tādējādi telpās veidojas mitrums, kā rezultātā vietām novērojams pelējums. Nav nodrošināta atbilstoša ūdens padeve, ir bojāta kanalizācija.

Tāpat pārbaudē konstatēts, ka netiek nodalītas izejvielu un gatavās produkcijas plūsmas, tādējādi produkciju pakļaujot augstam mikrobioloģiskā, kā arī telpu nolietojuma dēļ - fizikālā piesārņojuma riskam.

Aukstuma kamerā konstatēta svaiga, sadalīta gaļa, svaiga gaļa marinādē, kūpinājumi, dažādas desas un citi gaļas izstrādājumi bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem un marķējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas Eiropas naftas loģistikas un uzglabāšanas kompānijas cietušas kiberuzbrukumos.

Ielaušanos savās informācijas tehnoloģiju sistēmās piedzīvojusi Vācijas kompānija "Oiltanking", Beļģijas "SEA-Invest" un "Evos" Nīderlandē.

Kopumā desmitiem naftas uzglabāšanas un transportēšanas termināļu visā pasaulē ziņojuši par nedēļas nogalē piedzīvotiem kiberuzbrukumiem.

Tomēr eksperti pieļauj, ka tas varētu arī nebūt koordinēts uzbrukums.

Britu raidsabiedrības BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka visu trīs uzņēmumu informācijas tehnoloģiju sistēmas ir pārtraukušas darboties vai to darbība ir būtiski traucēta.

Beļģijas prokuratūra paziņojusi, ka sākta izmeklēšana par kiberuzbrukumu "SEA-Invet" termināļiem, tostarp kompānijas lielākajam terminālim Antverpenē "SEA-Tank".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīna uz trīsdesmit dienām pārtraukusi liellopu gaļas eksportu, lai samazinātu cenu pieaugumu pašmāju tirgū.

"Tā kā pieaug liellopu gaļas cena iekšējā tirgū, valdība nolēmusi veikt virkni pasākumu, kuru nolūks ir regulēt šo sektoru, ierobežojot spekulāciju," teikts Argentīnas prezidenta kancelejas pirmdien izplatītajā paziņojumā.

Uz 30 dienām aizliegts arī liellopu ādu eksports.

Argentīna ir viena no lielākajām liellopu gaļas eksportētājām pasaulē. 2020.gadā tā eksportēja 819 000 tonnu liellopu gaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Hakeri nozaguši 1,4 miljonu cilvēku personas datus no Covid-19 testiem Parīzē

LETA--AFP, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu

LETA--AFP, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Latvia atklājis jauno, 2788 kvadrātmetru plašo centralizēto kulinārijas un gaļas produktu ražošanas virtuvi Rīgā, A. Deglava ielā, kas apgādās visus Rimi veikalus Latvijā ar gatavajiem ēdieniem, informē uzņēmums.

Šis stratēģiski nozīmīgais solis ļaus automatizēt ražošanu un būtiski palielināt efektivitāti, dienā saražojot līdz pat 18 tonnām salātu, kulinārijas un gaļas izstrādājumu. Vienlaikus tas nozīmē arī vienotu kvalitātes kontroli un ilgtspējīgu ražošanu ar samazinātiem pārtikas atlikumiem.

Centralizētajā virtuvē nodarbināti vairāk nekā 150 darbinieku, kuri vienuviet nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no izejvielu uzglabāšanas līdz gatavo produktu iepakošanai un marķēšanai. Uzņēmums norāda, ka šāda pieeja sniedz iespēju veikt striktu ražošanas procesu kontroli un monitoringu, attiecīgi izpildot nozarē augstākās pārtikas drošības un kvalitātes prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veikalu tīkla paplašināšanā Forevers investēs 250 000 eiro

Db.lv, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 250 000 eiro, pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” paplašina un modernizē savu tirdzniecības ķēdi, līdz gada beigām plānojot atvērt vēl 10 jaunus veikalus.

Tādējādi tirdzniecības vietu skaits kopumā sasniegs 120 veikalus. Par spīti Covid-19 nestajiem izaicinājumiem, “Forevers” turpina stiprināt savas pozīcijas specializēto gaļas veikalu segmentā, kur pieprasījums pēc daudzveidīga gaļas sortimenta saglabājas nemainīgi augsts. Uzņēmums atzīst, ka pandēmija stimulējusi kāpināt darbības efektivitāti, ieviešot “777” principu - tas paredz, ka gan ražošana un loģistika, gan arī tirdzniecība tiek nodrošināta septiņas dienas nedēļā.

“Strādājot septiņas dienas nedēļā, esam kāpinājuši “Forevers” ražošanas kapacitāti, pārsniedzot 60 tonnu saražotās produkcijas dienā. Ar šādu jaudu spējam nodrošināt savu klātbūtni arī attālos Latvijas reģionos, kur līdz šim mūsu pārstāvniecība nav vai ir nepietiekama faktiskajam pieprasījumam. Izvērsta produkcijas realizācija ļauj pielāgoties tirgus vajadzībām un reaģēt kā uz pircēju pieprasījumu, tā arī atsauksmēm,” informē “Forevers” vadītājs un vienīgais īpašnieks Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cenu pieaugums dažās pārtikas produktu grupās varētu būt pat ļoti straujš

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā radītais koncepts gaļas cienītājiem “Divi Naži” paplašinājis savu sniegto pakalpojumu klāstu, izveidojot internetveikalu un nodrošinot produkcijas piegādi visā Latvijā.

Zīmols “Divi Naži” ir pirmais gaļas pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā liellopa gaļu, cūkas gaļu (ar zaļās karotītes simbolu) un jēra gaļu. “Divi Naži” paši veic gaļas sadali un ražo arī dažādus pusfabrikātus.

Liepājnieki izveido jaunu konceptu Divi naži 

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs...

“Nepilnu gadu mums ir pašiem savs ganāmpulks Rucavā, kur pēc mūsu norādījumiem un prasībām tiek audzēti Šarolē šķirnes liellopi. Pārējo produkciju iegādājamies no vietējām saimniecībām Latvijā. Mēs sadarbojamies ar saimniecībām, kuras ieklausās mūsu prasībās par dzīvnieku audzēšanu un kuras kā prioritāti izvirza produkta kvalitāti,” pastāsta uzņēmuma “Divi Naži” līdzīpašnieks Elviss Sproģis.

“Pasūtot produkciju internetveikalā, izvēlētie produkti tiks iepakoti vakuumā, pēc tam tos ievietos aukstuma kastē, kurā papildus tiks pievienoti aukstuma elementi. Šādā veidā varēsim nodrošināt kvalitāti mūsu produkcijai. Būtībā šāds biznesa attīstības solis ir veiksmīgi pārņemta ārvalstu prakse, jo daudzviet pasaulē šāds pakalpojums jau tiek sniegts. Vēlamies arī Latvijas tirgū ienest jaunas vēsmas,” ar biznesa attīstības ieceri iepazīstina E.Sproģis.

Šāds solis pieņemts, reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu no klientiem ārpus Liepājas teritorijas. “Lēmums par internetveikala izveidi ir pārdomāts, ilgi lolots, un šobrīd ir piemērotākais brīdis, lai ideja kļūtu par realitāti. Mēs strādājam, lai “Divu Nažu” produkcija kļūtu vēl plašāk pieejama,” papildina šefpavārs un uzņēmuma līdzīpašnieks Dāvis Veilands.

Produkcijas piegādi visā Latvijā piecerēts nodrošināt sadarbībā ar DPD kurjeru.

““Divi Naži” ir Liepājas biznesa inkubatora komersants. Ja man uzņēmums ir jāraksturo vienā vārdā, tas noteikti ir vārds - kvalitāte. Komanda strādā kvalitātes zīmē, kas ietverta ikkatrā komersanta darbībā un ar to es domāju, ka tas nav tikai skaists mērķis uz papīra, tā ir kvalitāte sadarbībā, komunikācijā, uzņēmējdarbības izpratnē un izpildē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatora vadītāja Vita Liepiņa.

“Divi Naži” idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis. Uzņēmums pastāv kopš 2019. gada nogales.

E.Sproģis pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam zināšanas papildinājis Anglijā un ieguvis miesnieka aroda kvalifikāciju, savukārt Beļģijā vairāku mēnešu garumā papildinājis zināšanas pie viena no Eiropā izcilākā miesnieka Hendrika Dīrendonka (Hendrik Dierendonck). Savukārt Dāvis Veilands Liepājā ir labi zināms šefpavārs, kurš pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam strādājis labākajos Liepājas restorānos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zaļais kurss preces padarīs dārgākas

Māris Ķirsons, speciāli Dienai, 26.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.

Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.

Fragments no intervijas

Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?

Komentāri

Pievienot komentāru