Ekonomika

Horvātija atklāj tiltu uz Dubrovnikas reģionu, kas ļaus apiet Bosniju

LETA--AFP, 26.07.2022

Jaunākais izdevums

Horvātija otrdien atklājusi tiltu, kas savieno Adrijas piekrastes dienvidu reģionu, arī Dubrovniku, ar valsts pārējo daļu, šādi nodrošinot, ka transportam vairs nevajadzēs šķērsot Bosnijas teritorijas šauro piekrastes joslu.

"Šī tilta svarīgums ir milzīgs, un tas nav tikai emocionāls, jo tiek savienota Horvātijas teritorija, bet arī attiecībā uz tūrismu un ekonomiku kopumā," šomēnes sacīja satiksmes ministrs Olegs Butkovičs.

Līdz ar Peļešacas tilta atklāšanu beigsies laiks, kad braucējiem uz Bosnijas robežas nācās gaidīt vairākas stundas.

Tilta būvniecība bija viens no Horvātijas lielākajiem infrastruktūras projektiem, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.

Pēc Dienvidslāvijas izjukšanās to veidojušu sešu republiku robežas kļuva par starpvalstu robežām.

Bosnija saglabāja piekļuvi Adrijas jūrai ar Neumas koridoru, kas no pārējās Horvātijas nošķir Dalmācijas dienvidus ar 90 000 iedzīvotāju un Dubrovnikas pilsētu, kas ir nozīmīgs Horvātijas tūrisma centrs.

2017.gadā Eiropas Savienība piešķīra 357 miljonus eiro tilta būvniecībai, sedzot 85% izmaksu.

2018.gadā tilta būvei tika izraudzīts Ķīnas uzņēmums, un tā bija pirmā reize, kad Ķīna Horvātijā tika iesaistīta liela infrastruktūras projekta īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valdība paplašinājusi "nedraudzīgo valstu" sarakstu, teikts paziņojumā Krievijas valdība tīmekļa vietnē.

Sarakstā iekļautas Grieķija, Dānija, Slovēnija, Horvātija un Slovākija.

Tagad uz šīm valstīm tiks attiecināti ierobežojumi attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā diplomātiskajās misijās un konsulārajās iestādēs "līdz pat pilnīgam aizliegumam pieņemt darbā vēstniecībās, konsulātos un valsts struktūru pārstāvniecībās darbiniekus no personu vidus, kas atrodas Krievijas teritorijā", teikts paziņojumā.

Attiecībā uz Grieķiju noteikts 34 cilvēku ierobežojums, ar kuriem diplomātiskās misijas un konsulārās iestādes var noslēgt darba līgumus. Dānijai šīs skaits ir 20, bet Slovākijai - 16. Slovēnija un Horvātija nevarēs pieņemt darbā darbiniekus savās diplomātiskajās misijās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lielākā banka "Sberbank" trešdien paziņoja, ka pamet Eiropas tirgu, ņemot vērā pret to noteiktās rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, "Sberbank" nolēmusi pamest Eiropas tirgu," teikts bankas publiskotajā paziņojumā, ko izplatījušas Krievijas ziņu aģentūras.

Bankas Eiropas struktūrvienībās novērojama ārkārtīgi liela noguldījumu aizplūšana un draudi darbiniekiem un struktūrvienību darbam, skaidro "Sberbank".

Tikmēr Eiropas banku uzraudzības iestāde otrdien paziņoja, ka "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe AG" tiks likvidēta, bet struktūrvienības Horvātijā un Slovēnijā pārdotas vietējām bankām.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pagājušajā ceturtdienā noteica sankcijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Desmit ES valstis pārdevušas bruņojumu Krievijai, neskatoties uz 2014.gada embargo

LETA/POLSKIE RADIO, 18.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".

ES ieroču embargo noteica pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sniedza militāru atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.

Tomēr gan iepriekšējais Francijas prezidents Fransuā Olands, gan viņa pēctecis Emanuels Makrons apstiprināja "diskrētas ieroču piegādes" Maskavai, liecina Polijas vietnes rīcībā esošā informācija, kas balstīta pētniecības organizācijas "Disclose" datos.

Tiek apgalvots, ka kopš 2014.gada Francija Krievijai piegādājusi militāro aprīkojumu 152 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot termiskās attēlveidošanas kameras tankiem, kā arī navigācijas sistēmas un infrasarkanos detektorus Krievijas iznīcinātājiem un uzbrukuma helikopteriem, vēstīja "tvp.info".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

Māris Ķirsons, 31.03.2022

SIA Fortes pārstāvis Armands Zemītis atgādina, ka uzņēmuma ražotās tehnoloģijas nodrošina iespējami

efektīvāku koksnes izmantošanu, to gazificējot, proti, šķeldu pārveido koksnes

gāzē, kas tiek attīrīta un izmantota jau kā

gāze (degviela), kuru var izmantot gan

iekšdedzes dzinējā, gan arī kā gāzi, piemēram, siltuma ražošanai.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, lai to īstenotu, vajadzīga politiķu zaļā gaisma darbos, nevis tikai vārdos.

Lai arī ar biomasas, tostarp koksnes, gazifikācijas iekārtu ražošanu nodarbojamies vairākus gadus, tomēr līdz pērnā gada nogalei, kad būtiski pieauga siltuma, elektroenerģijas cenas Baltijā, Latviju neuzskatījām par savu produktu mērķa tirgu,” skaidro nestandarta iekārtu ražošanas SIA Fortes pārstāvis Armands Zemītis.

Viņš atzīst, ka līdz šim kompānijas lielākie biomasas koģenerācijas staciju pasūtītāji bijuši ārvalstu klienti. “Pašlaik fināla stadijā ir biomasas koģenerācijas stacijas izveide klientam Japānā,” uz jautājumu, kuru valstu pasūtītājiem tiek gatavota produkcija, atbild A. Zemītis. Viņš uzsver, ka līdz šim kompānijas lielākais realizētais projekts ir redzams Beliscē – Horvātijā, kur uzstādītās koģenerācijas iekārtas jauda ir 1,3 MW elektroenerģijas un 2,6 MW siltumenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības ķīmijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kompānijas “Agrochema” uzņēmumu grupai pērn bija 315,3 milj. eiro peļņa (2020. gadā – 359,4 miljoni eiro). Koncerna tīrā konsolidētā peļņa bija 3,85 miljoni eiro (2020. gadā – 0,6 milj. eiro).

Kā norāda ģenerāldirektore Audrone Kuskytė, lielākā ietekme šādiem rezultātiem bija koncerna darbības efektivitāte un stratēģiskie lēmumi par izmaksu optimizāciju un atteikšanos no nerentablām darbībām.

“Agrochema” uzņēmumu grupas pagājušā gada rezultāts atspoguļo sistemātisku uzņēmumu optimizācijas un efektivitātes rezultātu. Peļņas pieaugumu ietekmēja sakārtotie procesi, novēršot funkciju dublēšanos, pārmērīgu administratīvo darbu un papildu izmaksas. Apmēram trešā daļa no gūtās tīrās peļņas ir investīciju atdeve no neefektīvi izmantoto aktīvu pārdošanas,” stāsta A. Kuskytė, “Agrochema” ģenerāldirektore.

Vienas no valstī lielākajām agrobiznesa kompānijām vadītāja atzīmēja, ka 2021. gads lauksaimniecībai kopumā bija izšķirošs: straujais izejvielu cenu pieaugums lika mēslojuma ražotājiem visā pasaulē samazināt ražošanas jaudu, sadārdzinot praktiski visu mēslojumu un citas lauksaimniecības preces. Lai gan gads tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Lietuvas vēsturē izaudzēto graudu apjoma ziņā, tirgus ir saskāries ar izaicinājumiem graudu kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Starptautiskā attīstības finanšu korporācija (DFC) un Trīs jūru iniciatīvas (TJI) Investīciju fonds ir panākuši vienošanos, kas būs pamatā līgumam, ar ko ASV apņemas sniegt fondam finansējumu līdz 300 miljoniem ASV dolāru, aģentūru LETA informēja DFC pārstāvji.

Ar finansējumu paredzēts atbalstīt ieguldījumus enerģētikā un infrastruktūrā, kas uzlabo energoapgādes drošību, veicināt enerģijas dažādošanu un uzlabot savienojamību trīs jūru reģionā.

Pirms investīcijām ir drošības sajūta 

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums...

DFC ir ASV attīstības finanšu institūcija, un tās investīciju portfelis ir vairāk nekā 37 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ieguldīti dažādos pasaules reģionos, liekot uzsvaru uz mazāk attīstītām valstīm. DFC sadarbojas ar investoriem, lai izvietotu kapitālu dažādās nozarēs, tostarp kritiskajā infrastruktūrā.

Tiek paredzēts, ka DFC finansējuma sniegšana varētu tikt noslēgta šī gada laikā.

DFC izpilddirektors Skots Neitans skaidro, ka finanšu korporācijas ieguldījums veicinās energoapgādes drošību un stāsies pretī Krievijas agresijai Eiropā. Viņa ieskatā, sadarbība starp DFC un TJI veicinās iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un attīstību visā reģionā.

Sarunā ar aģentūru LETA Neitans norāda, ka tas, cik liela daļa no šī finansējuma nonāks konkrētās TJI dalībvalstīs, ir iniciatīvas vadības pārziņā, tādēļ patlaban nav iespējams noteikt, piemēram, cik lielu finansējumu varētu saņemt arī Latvija. Tāpat Neitans arī neizslēdza iespēju turpmākai finansējuma sniegšanai TJI, tomēr patlaban konkrētu summu vai termiņus, kādā finansējumu varētu sniegt, viņš nenosauca.

Vienlaikus DFC vadītājs norāda, ka korporācija būtu gatava arī atbalstīt investīcijas konkrēti Baltijas reģionā, atsevišķi no TJI, skaidrojot, ka DFC ir gatavi sniegt palīdzību atbalstam enerģētikas vai enerģētikas infrastruktūras projektiem. Konkrētas nozares paredz ierobežojumi, ko DFC nosaka ASV kongresa pusē.

Neitans uzsver, ka DFC pārsvarā sniedz palīdzību mazāk attīstītām valstīm, tomēr ir iespējamas arī investīcijas tādos reģionos kā Latvija, kas ir ar augstu ienākumu līmeni.

Viņš atzīmē, ka iespēju rašanai no DFC puses ļoti svarīgi ir tādi pasākumi kā TJI samits, kas šogad notiek Rīgā. "Tas ir bizness, tev ir nepieciešamas tāda veida tīklošanās iespējas, lai atrastu iespējas," skaidro DFC izpilddirektors.

Kā ziņots, Rīgā šodien un rīt notiek TJI samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus.

TJI dalībvalstis ir Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Samitu un biznesa forumu apmeklē arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Trīs jūru iniciatīvas biznesa forumā iezīmē ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību ar Ukrainu

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Komentāri

Pievienot komentāru