Iedzīvotāji aizņemas mazāk un nekavē maksājumus

2018. gada 31. jūlijs plkst. 13:46
Dalies ar šo rakstu

Patēriņa kreditēšana Latvijā pakāpeniski pieaug, taču joprojām būtiski atpaliek no 2009. gada līmeņa. Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 442 eiro liels kredīts, 31. jūlijā prezentējot pētījumu «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze», norādīja pētījuma līdzautors, profesors Ilmārs Kreituss.

«Pretēji publiskajā telpā valdošajam priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Abu sektoru kredītportfeļiem ir novērojama tendence pakāpeniski uzlaboties,» skaidroja I. Kreituss.

Gan banku, gan nebanku kreditēšanas sektorā nekavēto kredītu apjoms ir līdzīgs. Kopš 2013. gada abos sektoros «labo» kredītu apjoms ir pieaudzis. Pērn 89 % banku klienti laikā spēja norēķināties par saņemtajiem patēriņa kredītiem. Nebanku sektorā pērn 85 % patērētāju nekavēja maksājumus, skaidroja I. Kreituss.

«Lai gūtu kvalitatīvu priekšstatu par patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, banku un nebanku sektorus nedrīkst turpmāk vērtēt atsevišķi. Nepieciešams noteikt vienotu datu apkopošanas un atspoguļošanas metodoloģiju,» ieteica profesors.

Patlaban nebanku sektoru uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), bet bankas uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Pētījuma «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze» autori ir starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young Baltic» un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA. Pētījuma iniciators – Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA).

Izpētes materiāls sniedz padziļinātu priekšstatu par banku un nebanku sektora kreditēšanas dinamiku laika periodā no 2008. līdz 2017. gadam un tas būs pieejams LAFPA interneta mājaslapā.

Pētījumā ir apskatīti tādi jautājumi kā kreditēšanas tirgus apjomi, kredītu kvalitāte, vidējās svērtās aizdevumu procentu likmes, konceptuāls tirgū pieejamo patēriņa aizdevumu salīdzinājums, kā arī Latvijas patēriņa kreditēšanas tirgus salīdzinājums ar Lietuvu un Igauniju.

«Sabiedrības uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta nebanku kreditētājiem un distances kredītiem. Tomēr to pašu funkciju iedzīvotāju patēriņa kreditēšanā veic arī bankas. Tāpēc būtu svarīgi uz patēriņa kreditēšanu Latvijā paskatīties kompleksi un reizē salīdzināt arī ar situāciju citās valstīs. Šīm problēmām arī ir veltīts mūsu pētījums,» tā par pētījumu stāstīja RISEBA studiju prorektors un pētījuma līdzautors I. Kreituss.

Informācija pētījumam iegūta no PTAC, FKTK, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī augstskolas studenti veikuši eksperimentus, veicot patēriņa kredītu kontrolpieteikumus.

«Pētījuma laikā atklājās, ka pieejamā informācija par banku un nebanku patēriņa aizdevuma sektoriem būtiski atšķiras un nav vienota pieeja dažādu datu atspoguļošanā, kā, piemēram, no jauna iesniegtajiem apjomiem, kvalitātes rādītājiem u.c,» norādīja LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Dalies ar šo rakstu