Būvniecība un īpašums

Ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Lai mazinātu strīdus būvniecības procesā un līdzsvarotu pušu savstarpējās tiesības, ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos. To paredz Saeimā trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Būvniecības likumā.

Grozījumi paredz uzdevumu valdībai noteikt publisko būvdarbu un pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu. Grozījumu autori norāda, ka patlaban būvniecības nozarē nav noteikts saistošs tipveida līgums. Šobrīd izmanto pieejamos tipveida līgumu paraugus vai arī katrā konkrētā gadījumā izstrādā jaunus, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. Tādējādi tas katram pasūtītājam rada papildu izmaksas. Tipveida līgumu piemērošana būtu obligāta publiskajos iepirkumos, teikts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz ieviest elektronisku būvprojektu saskaņošanu būvniecības informācijas sistēmā. Tas nepieciešams, lai paātrinātu būvprojektu izskatīšanu, kā arī atvieglotu darbu pasūtītājam. Būvprojektu saskaņošana elektroniski būs obligāta valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem. Patlaban ievērojamu daļu būvniecības izmaksu projektēšanas laikā veido tieši būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta saskaņošanas dažādu personu starpā, norādījuši likuma grozījumu autori.

Valdībai līdz 2018.gada 1.janvārim uzdots izstrādāt būvniecības tipveida līgumu nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FIDIC līgumu ieviešanai ir jābūt jēgpilnai un labi pārdomātai

Olga Feldmane, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (International Federation of Consulting Engineers, turpmāk – FIDIC) izstrādātā būvniecības līgumu pakete (turpmāk - FIDIC līgumi) ir tapusi ilgākā laika periodā, apkopojot augsti kvalificētu būvniecības nozares ekspertu zināšanas un pieredzi.

Līgumi piedāvā līdzsvarotu līgumslēdzējpušu attiecību regulējumu, efektīvu strīdu izskatīšanu mehānismu, kā arī elastīgu un pārdomātu līguma saistību izpildes procesu.

Runājot par FIDIC līgumu ieviešanu Latvijā publiskajos iepirkumos, ir jāņem vērā vairāki apsvērumi. FIDIC līgumi satur universālo līgumtiesisko attiecību regulējumu, līgumi nav piesaistīti kādas konkrētās valsts likumdošanai. Tieši tāpēc tos sauc par vispārīgajiem līgumu noteikumiem, ļaujot līgumslēdzējpusēm ar speciālajiem noteikumiem pielāgot regulējumu konkrētās valsts regulējumam, kā arī konkrētās būvniecības ieceres vajadzībām. Tā ir gan priekšrocība, gan trūkums, jo pārāk plaša atkāpšanās no vispārīgajiem noteikumiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos

Žanete Hāka, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu strīdus būvniecības procesā un līdzsvarotu pušu savstarpējās tiesības, plānots ieviest obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos. To paredz Saeimā pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstītie grozījumi Būvniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz uzdevumu valdībai noteikt būvniecības tipveida līgumu paraugus un gadījumus, kad tie nepieciešami.

Likumprojekta autori norāda, ka patlaban būvniecības nozarē nav noteikts saistošs tipveida līgums. Šobrīd izmanto pieejamos tipveida līgumu paraugus vai arī katrā konkrētā gadījumā izstrādā jaunus, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. Tādējādi tas katram pasūtītājam rada papildu izmaksas. Tipveida līgumu piemērošana būtu obligāta publiskajos iepirkumos, teikts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz ieviest elektronisku būvprojektu saskaņošanu būvniecības informācijas sistēmā. Tas nepieciešams, lai paātrinātu būvprojektu izskatīšanu, kā arī atvieglotu darbu pasūtītājam. Būvprojektu saskaņošana elektroniski būs obligāta valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem. Patlaban ievērojamu daļu būvniecības izmaksu projektēšanas laikā veido tieši būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta saskaņošanas dažādu personu starpā, norādījuši likuma grozījumu autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, šā gada 20.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā, informē Ekonomikas ministrija.

Lai sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, ir nepieciešams izstrādāt tipveida līgumus, kuros būtu apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmētu būvniecības procesa paredzamību.

Plānots, ka šādi tipveida līgumi būtu obligāti izmantojami būvniecības publiskajos iepirkumos. Šobrīd katra pašvaldība vai valsts institūcija, kas izsludina publiskos iepirkumus būvniecībā izstrādā jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes. Tas rada situāciju, ka būvkomersantam, piedaloties publiskos iepirkumos, tiek piedāvāti atšķirīgi līguma nosacījumi, kas vēlāk rada neskaidrības par līguma nosacījumiem un to piemērošanu. Šādos gadījumos būvkomersantam rodas papildu izdevumi, jo nereti darbi tiek apturēti, tā kā līgumos neviennozīmīgi tiek atrunātas dažādas situācijas, kas var rasties būvniecības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FIDIC jāievieš visos valsts iepirkumos

Jānis Uzulēns - Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) valdes loceklis, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus, praktiski regulējot attiecības starp nozares dalībniekiem visos attiecību etapos.

Virkne valstu izmanto FIDIC (tajā skaitā arī nemaz ne tik sekmīgas valstis, piemēram, pēc OECD vērtējuma) kā standartu valsts iepirkumos. Un tad ir Latvija – unikāla, sekmīga un varena valsts, ja to vēta pēc būvniecības nozares rādītājiem.

Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā) izmantotas jau kopš 90. gadu vidus, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumos. Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018. gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tālab sniegtās atbildes ļauj secināt – FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fromane: Ir jārīkojas, lai piesaistītu viesstrādniekus

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī nākamgad, taču tas līdzi nes neatrisinātus jautājumus, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par «Rail Baltica» projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai nākamgad jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Būvniecībā pēdējos trīs gados panākts ievērojams progress – ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies krietni straujāk nekā valstī kopumā, turklāt nozare ir vien pāris soļu attālumā no Latvijā pirmās ģenerālvienošanās, ar kuru iecerēts noteikt ievērojami augstāku minimālo algu par valstī noteikto. Ģenerālvienošanos, demonstrējot pārliecinošu atbalstu, parakstīja vairāk nekā puse būvniecības nozares, taču tās tālākais liktenis tiks lemts janvāra vidū Saeimā, kur vēlreiz skatīs grozījumu Darba likumā. Tas paredz iespēju vienoties par samazinātu virsstundu apmaksas likmi, ja ar ģenerālvienošanos tiek būtiski celta minimālā alga.

Būvniecības nozare šogad savu spēju sadarboties demonstrējusi arī darba drošības jomā. Ar lielāko būvniecības uzņēmumu atbalstu tapis Latvijā unikāls darba drošības video materiāls, kuru paredzēts izmantot kā papildmateriālu darbinieku apmācībās, tādējādi veicinot to informētību un izpratni par darba drošību. Video ir ne tikai korekti izskaidrotas būtiskākās darba drošības prasības, bet arī dzīvā un aizraujošā formā uzrunāti būvniecībā nodarbinātie, liekot aizdomāties, ka tikai katra paša modrība un informētība būs izšķirošais faktors drošam darbam būvlaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mazie un vidējie uzņēmumi reti izmanto atļautās sadarbības formas dalībai liela apjoma iepirkumos

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās iepirkumu līgumsummas bija par darbiem Centra reģionā, savukārt 2014. gadā - Latgales reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FIDIC līgumu ieviešana sakārtos publisko iepirkumu jomu

Jānis Uzulēns, Latvijas inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada marta Finanšu ministres izveidotā darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, strādāja pie standarta būvniecības līgumu formu izstrādes kapitālsabiedrībām, kurās ministrija ir kapitāla daļu turētāja. Proti, FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) līguma noteikumiem, kas ir atzīti vismaz 104 valstīs un kas atsevišķās no tām kalpo par līgumu formu publiskajos iepirkumos. To galvenais uzdevums - standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu.

Šobrīd sagatavotais un apstiprināmais standarta būvniecības līgums ir piemērojams būvniecības un inženierdarbiem, kuru projektēšanu veic pasūtītājs (t.s. FIDIC Sarkanās grāmatas līgums). Vienlaikus turpinās un šīs vasaras laikā tiks pabeigts darbs pie standarta būvniecības un inženierdarbu līguma, kur projektēšanu veic uzņēmējs (apvienotās projektēšanas un būvdarbu līguma (t.s. FIDIC Dzeltenā grāmata)).

Latvijā FIDIC līgumu dažādas formas (Sarkanā, Dzeltenā) izmantotas jau iepriekš, piemēram, VARAM iepirkumos. RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju šogad uzsāka pētījumu par uzraudzības procesiem būvniecības nozarē. Aptauja tika veikta starp vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka savā darbā izmanto FIDIC tipveida līgumus. Nospiedošs vairākums atzina, ka ar tipveida līgumiem nav saskārušies. Tas ļauj secināt, ka viena no pamata problēmām Latvijā – visai plaša līgumu noteikumu daudzveidība, kā rezultātā rodas to interpretācijas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicina pieteikt nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei publiskajos iepirkumos

Db.lv, 01.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Piecu gadu laikā karteļi ietekmējuši publiskos iepirkumus vismaz 134 miljonu eiro apmērā

LETA, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais Konkurences padomes (KP) pēdējo piecu gadu laikā atklāto karteļa vienošanos rezultātā ietekmēto publisko iepirkumu apmērs bija vismaz 134 miljoni eiro, īpaši skarot tieši būvniecības iepirkumu procedūras, šodien žurnālistiem sacīja KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

No visiem KP piecu gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtām vienošanām 70% ir bijušas karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos, informēja Spička.

Kopumā par dalību publisko iepirkumu karteļos KP piecu gadu laikā ir pieņēmusi 19 lēmumus, 89 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus kopumā gandrīz 10,7 miljonu eiro apmērā.

«Secinājām, ka neviena nozare nav pasargāta no karteļiem iepirkumos, tomēr visbiežāk prettiesiskas uzņēmumu darbības ir konstatētas tieši būvniecības iepirkumos,» stāstīja Spička.

Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem karteļiem bija saistīta ar būvniecības un remonta pakalpojumu iepirkumiem, taču karteļi atklāti arī iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem, bibliotēku aprīkojuma piegādi, medicīnas aprīkojuma piegādi un citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP aizrāda NVA par paviršu iedziļināšanos publisko iepirkumu pretendentu vērtēšanā

Db.lv, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi.

Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāpat arī iepirkumos nevarēs piedalīties tie Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija. Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Pieļauta iespēja, ka ir sācies priekšvēlēšanu maratons.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji nebija gatavi vērtēt šo lēmumu, jo neesot informācijas, cik vispār publiskajos iepirkumos piedalās ofšoros reģistrētās kompānijas vai tām piederošie Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Vienlaikus tika secināts, ka būtībā ofšoriem ir jāveic vēl viena reģistrācija – jāreģistrē kompānija jebkurā citā ES dalībvalstī, un jau šai jaunajai kompānijai nebūs nekādu šķēršļu piedalīties publiskajos iepirkumos. Bija arī viedoklis, ka Valsts prezidents attiecīgos grozījumus neizsludinās un atdos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Tāpat tika pieļauta iespēja, ka ir sācies priekšvēlēšanu maratons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomikas ministrija grib izdomāt jaunu divriteni

Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP atklājusi profesionālo video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju karteli

LETA, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošu kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi, šodien žurnālistiem pavēstīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

KP šiem uzņēmumiem kopumā piemēroja naudas sodu 373 083 eiro apmērā.

KP lietas izmeklēšanu sāka 2015.gada maijā, kad viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja KP par iespējamo pārkāpumu. Uzņēmums atklāja KP informāciju par karteli, kura ietvaros notiek informācijas apmaiņa par dalību publiskajos iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka pārkāpums īstenots laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, kartelī piedalījušies vēl deviņi komersanti - SIA "SGS Sistēmas", SIA "Diogens Audio", SIA "Kompānija NA", SIA "Pro 1 Stage", SIA "AJV grupa", SIA "Audio AE", SIA "3S", SIA "SGM" un SIA "Solavi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Legāli strādājoši uzņēmumi bieži neiztur zemākās cenas spiedienu iepirkumos

Rūta Kesnere, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību mobilo sakaru iepirkumos

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ministre: Liegums «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos nav atbalstāms

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Ja prezidents izsludinās likuma grozījumus, jārēķinās ar tiesvedību, jo likuma grozījumi pauž nevienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem.»

Saeimas lēmums liegt «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos nav atbalstāms un tas draud ar tiesvedību, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeima šā gada 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, ar kuriem publiskajos iepirkumos liegts piedalīties zemu nodokļu valstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi VL-TB/LNNK Saeimas frakcija.

Finanšu ministrija (FM), Iepirkumu uzraudzības birojs un juristi izvērtēja Saeimas lēmumu un secināja, ka tas neatbilst starptautisko tiesību normām.

«No uzņēmuma reģistrācijas vietas vien nedrīkst ierobežot viņu saimniecisko darbību. Cita lieta ir, ja tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai tiek legalizēti līdzekļi. Bet reģistrācijas vieta nevar būt iemesls, lai uzņēmumu izslēgtu no iepirkuma,» uzsvēra finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIM ieviešana ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai

Sigita Janvāre - VNĪ valdes locekle, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pētījums: Tieslietu sistēmas neefektivitāte kavē būvniecības nozares konkurētspēju

Žanete Hāka, 26.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu sistēmas neefektivitāte, nesamērīgs administratīvais slogs un augsti darba spēka nodokļi ir trīs galvenie faktori, kas kavē būvniecības nozares konkurētspēju, secināts Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar biedrību BASE (Business Against Shadow Economy).

«Mēs redzam, ka tieslietu sistēmas neefektīvitāte negatīvi ietekmē Latvijas būvniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. Tā vietā, lai investētu inovatīvās un mūsdienīgās tehnoloģijās, uzņēmumi ir spiesti apjomīgus resursus tērēt juridisku jautājumu skatīšanai. Kā daļēju risinājumu tam redzam būvkomersantu klasifikatora un tipveida līgumu ieviešanu, kas mazinātu strīdu iespējamību, nosakot skaidrus un vienādus kritērijus publiskajos iepirkumos. Tāpat jāstrādā pie nozares ārpus tiesas strīdus izskatīšanas institūcijas. Vienlaikus būtu jādomā arī par efektīvāku un ātrāku strīdu izskatīšanu tiesās,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Medicīnas iekārtu tirgotājiem par aizliegtu vienošanos piemēro 80 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt divus medicīnas iekārtu tirgotājus SIA Optika&Dentika un SIA KJ Serviss, kas īstenoja aizliegtu vienošanos kopumā četros iepirkumos, informē KP.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 80 tūkstošu eiro apmērā.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka medicīnas iekārtu tirgotāji no 2013. līdz 2015. gadam saskaņojuši darbības par dalību vienā SIA Salaspils veselības centrs, vienā Smiltenes tehnikuma un divos SIA Ogres rajona slimnīca rīkotajos iepirkumos. Uzņēmumiem vienojoties par dalības nosacījumiem, iepirkumu rīkotāji nesaņēma piedāvājumus, kas gatavoti patiesas konkurences apstākļos.

KP secina, ka SIA Optika&Dentika dalība iepirkumos bija formāla, lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu minētajos iepirkumos. Savukārt SIA KJ Serviss pārstāvji faktiski sagatavoja iepirkumos iesniedzamos dokumentus un noteica abu uzņēmumu piedāvātās cenas, kamēr SIA Optika&Dentika šādu rīcību akceptēja un pret to neiebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Būtiskākā konkurences problēma Latvijā ir publisku personu iesaiste komercdarbībā

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos.

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Iestāties par kapitālisma vērtību – konkurenci

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir piemērojusi vairāk nekā 70 000 eiro sodu trīs meliorācijas uzņēmumiem par dalību kartelī – tā ir viena no jaunākajām ekonomikas aktualitātēm, kas kārtējo reizi liek domāt par tirgus nepilnībām.

Proti, neoliberālajā pasaules skatījumā visu sakārto tirgus neredzamā roka un nekāda iejaukšanās nav nepieciešama. Tajā pašā laikā, kā liecina KP darbs, konkurence brīvajā tirgū, kas it kā ir tik dabiska un pašsaprotama, ja netiek uzraudzīta un nodrošināta, draud pārvērsties monopolos, oligipolos un vienkārši koruptīvos darījumos. Īpaša riska zona ir publiskie iepirkumi, kuros godīgu konkurenci kropļo ne tikai negodīgas amatpersonas, bet arī paši uzņēmēji.

Saskaņoti cenu piedāvājumi publiskajos iepirkumos nav nekāds izņēmuma gadījums, diemžēl KP šad un tad ziņo par atklātiem karteļiem. Tas nozīmē, ka mantkārīgos nolūkos paši uzņēmēji ir gatavi ierobežot konkurenci. Turklāt tas notiek ne tikai publiskajos iepirkumos. Pērn KP sodīja būvmateriālu piegādātājus par aizliegtu vienošanos par būvmateriālu cenām mazumtirdzniecībā. Šie piemēri liecina, ka brīvais tirgus nav nekāda panaceja, ka brīvais tirgus vienmēr nenodrošina godīgu konkurenci un lielāku labumu patērētājam. Bieži ir piemēri, kad brīvais tirgus, piedodiet, bet izvirst dažādos monopolos vai oligopolos vai kādu nozari pārņem aizliegtas vienošanās sērga. Turklāt karteļi nav kāda postpadomju valstīs izplatīta parādība, ar to cīnās visa Rietumu pasaule. Tas tikai liecina, ka brīva un godīga konkurence nav kaut kas tirgus ekonomikai dabiski piemītošs, nē, tā ir vērtība, par kuru ir jācīnās.

Komentāri

Pievienot komentāru