Mazie un vidējie uzņēmumi reti izmanto atļautās sadarbības formas dalībai liela apjoma iepirkumos

2016. gada 07. decembris plkst. 11:22
Sadaļa: Citas ziņas
Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās iepirkumu līgumsummas bija par darbiem Centra reģionā, savukārt 2014. gadā - Latgales reģionā.

Gan šajā, gan iepriekš analizētajā periodā valsts ceļu, pašvaldības ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas iepirkumos lielākie pasūtītāji ir VAS Latvijas Valsts ceļi un Rīgas pašvaldība, savukārt meža ceļu iepirkumos - AS Latvijas valsts meži.

Tāpat KP uzraudzībā analizēja uzņēmumu sadarbības formas. Proti, uzņēmumi, kas vēlas piedalīties lielākajos iepirkumos, var veidot uzņēmumu apvienības un pilnsabiedrības, lai nodrošinātu iepirkumā prasītās kvalifikācijas un darbu izpildi. KP konstatēja, ka piegādātāju apvienības un pilnsabiedrības veido pārsvarā lielākie uzņēmumi, kamēr mazie un vidējie uzņēmumi šādas iespējas praktiski neizmanto.

KP norāda, ka apvienību un pilnsabiedrību formas būtu izmantojamas pirmām kārtām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie spētu piedalīties lielākajos iepirkumos un stiprinātu savu konkurētspēju. Tāpat KP aicina uzņēmējus piedalīties iepirkumos, kas notiek ārpus to ierastā reģiona, mazinot atkarību no konkrētās teritorijas iepirkumu finansējuma apjoma, kā arī kopumā sekmējot konkurences attīstību tirgū.

Vienlaikus KP vērš uzmanību uz riskiem, kas var rasties, uzņēmumiem īstenojot dažādas atļautās sadarbības formas - apvienības, pilnsabiedrības vai piesaistot apakšuzņēmējus darbu veikšanai. Viens no riskiem ir sensitīvas komercinformācijas apmaiņa, tāpēc KP aicina uzņēmējus būt īpaši uzmanīgiem par izpaužamās informācijas būtību un apjomu, lai nepieļautu aizliegtu vienošanos īstenošanu, nemaldinātu iepirkumu rīkotājus un neierobežotu konkurenci.

Tikmēr iepirkumu rīkotāji ir aicināti iepirkumu specifikācijā neparedzēt nesamērīgus ierobežojumus uzņēmumu sadarbības formām, kā arī vienlaikus pievērst uzmanību iepirkuma pretendentu pieteiktajai dalībai. Īpaša vērība jāpievērš gadījumos, ja uzņēmums piedāvājumu ir iesniedzis gan apvienības sastāvā, gan individuāli, jo pastāv risks, ka kopējā piedāvājuma informācija ir izmantota arī individuālā piedāvājuma sagatavošanai, kā rezultātā tas var nebūt veidots patiesas konkurences apstākļos.

Lai sekmētu spēcīgas, patiesas konkurences apstākļos veidotu piedāvājumu saņemšanu un tādējādi mazinātu aizliegtu vienošanos riskus publiskajos iepirkumos, KP aicina pasūtītājus lūgt pretendentus iesniegt KP veidotu apliecinājumu par neatkarīgu piedāvājumu izstrādāšanu.
 

Dalies ar šo rakstu