Kurš gan Latvijā nezina par Igauniju? Mēs noteikti, vismaz salīdzinājumā ar citām tautām, sevi varam uzskatīt par ekspertiem par igauņiem un Igauniju, viss taču šķiet ir tik tuvu, ierasts un labi zināms. Kurš gan nezina, ka mums ir praktiski kopēja vēsture, kopējs liktenis, vairums kopēju svētku, līdzīgas melodijas, līdzīgas dziesmas, ka tikai valodas tādas diezgan atšķirīgas – viņi somu-ugri, bet mēs balti! Taču to noteikti izlīdzina atklājumi, ka ģenētiski mēs esam ļoti tuvi, pat vistuvākie, neatkarīgi no tā ko viens vai otrs politiķis šad un tad apgalvo...
Tādēļ ir pat pārsteidzoši, ka tik maz Latvijas uzņēmēju meklē veiksmi Igaunijā! Daudz vairāk, - vairāku desmitu reižu, igauņu rosās Latvijā. Daudzi mūsu iecienīti uzņēmumi un bieži apmeklētie veikali ir no Igaunijas. Igauņu uzņēmējiem pat ir uzskats, ka pirms meklēt laimi citur, tā jāpamēģina Latvijā!
Man ir patiess prieks, ka šī atšķirība, lai arī lēni, bet tomēr iet mazumā un arvien vairāk un vairāk mūsu darījumu cilvēku pievēršas par mazāk eksotisko uzskatītajai Igaunijai. Uzskatu, ka tas ir ļoti saprātīgi un arī pareizi, jo, lai startētu tālāk, piemēram, kaut vai Somijā vai Zviedrijā, tad Igaunija ir īstā vieta, kur sevi pārbaudīt, jo vismaz ģeogrāfiski tā ir tuvāka Ziemeļvalstīm, bet šeit valdošā mentalitāte ir mums tik ierasta un līdzīga. Nav mazsvarīga arī iespēja par darījumu valodu pragmātiski «vienoties», proti, šeit neskatoties uz vienu otru iesakņojušos priekšstatu līdz ar angļu valodu, var tikt un tiek diezgan plaši izmantota arī krievu valoda. Izšķiroties par labu Igaunijai, der atcerēties, ka arī riski būs mazāki, nemaz nerunājot par ieguvumiem loģistikā, vispārējo atpazīstamību un ērtumu.
Lai darbotos Igaunijā, atšķirībā no dažiem citiem pasaules reģioniem, sākotnēji noteikti nebūs nepieciešams pilns vēstniecības atbalsts. Jāatzīst, ka tas arī būtu grūti īstenojams, mūsu diplomātisko pārstāvniecību pašreizējos ierobežotajos darba nosacījumos un apstākļos. Taču vēstniecība var sniegt būtisku politisko, morālo un atsevišķos gadījumos, pat mārketinga atbalstu, dalīties ar zināšanām par vietējo situāciju pareizi noorientējot un pat virzot. Interesanti, un arī prieks, ka arvien vairāk mūsu rosīgo uzņēmēju – lielu un mazu, to izprot un steidz arī izmantot. Lai ienāktu ar uzņēmējdarbību Igaunijā vajag tikai labu ideju, uzņēmību un pacietību!
Esmu gandarīts, ka patiesi grūtajā 2009. gadā mums ir izdevies tik daudz īstenot! Ir prieks, ka ir vēl tik daudz citu ieceru, kas gaida realizāciju. Igaunijā sevi labi pieteikuši tieši mūsu pārtikas ražotāji, tā arī ir nozare, kurā mēs varam veiksmīgi sacensties, jo bieži vien ražojam gan garšīgākus, gan skaistāk un interesantāk piedāvātus produktus! Man prieks, ka, piemēram, mūsu slavenieLāči arī ar vēstniecības atbalstu «iekaro» Igaunijas veikalus. Maizniekmeistara Normunda Skauģa lolojums tika veiksmīgi priekšāstādīts gan mūsu vēstniecībā, gan Latvijas Valsts prezidenta V. Zatlera valsts vizītes laikā arī pašam Igaunijas Republikas prezidentam T. H. Ilvesam, un tad, kā saka, jau ir «tehnikas jautājums» – sarunas par cenām, piegādēm, par lietām, kuras ir diskrētas un tikai pašu uzņēmēju kompetencē.
Esmu gandarīts, ka vēstniecībā, Ziemassvētku labdarības tirdziņa laikā Tallinā, dzimusī ideja par Latvijas ražojumu veikalu Igaunijā ir jau veiksmīgi materializējusies. Nu jau divus mēnešus Tallinā ir «latviešu veikals», kas dod iespēju vairāk kā 30 mūsu pārtikas ražotājiem – lieliem un maziem, -Lido,Valmieras piens,Antaris,Brīvais vilnis,Bona Dea,Flora,Poļa nams,Dona,Pernes,Iecavnieks,Latvijas balzams,Lāči,Liepkalni,Laima,Gutta,Pūre Food,Saldus pārtikas kombināts,Rēzeknes gaļas kombināts,Jelgavas gaļas kombināts,Piebalgas alus,Užavas alus u. c. bagātināt igauņu «pārtikas grozu» un galdu. Bet mūsu dizaina, bērnu priekšmetu u. c. ražotājiem kāLenny Tommy Factory, Latvijas suvenīri,Ķoņu dzirnavas un pat leģendārajam kosmētikas gigantamDzintars ir iespēja uzlabot mūsu kaimiņu skatu un omu.
Atzīstama ir mūsu būvmateriālu ražotāju neatlaidība apgūstot Igaunijas tirgu, interesanti, ka, piemēram, „Sakret”, vadītāji lūdza vēstniecības atbalstu, kas arī tika sniegts, lai, iedrošinātu vietējos augstākos politiķus un ierēdņus meklēt visiem svarīgus risinājumus krīzes apstākļos, lai tālāk šķetinātos Igaunijas valdības programmas ēku siltināšanai. Mūsu uzņēmēju ilgtermiņa intereses bija un ir, lai lietas neapstātos, lai nezustu ticība celtniecības un būvmateriālu ražotāju sektora nākotnei, lai «netiek visam atmests ar roku», lai notiktu pozitīva rosība krīzes bargi skartajā jomā, lai uzlabotos arī māju komforts, lai samazinātos izmaksas, lai galu galā palielinātos mūsu enerģētiskā neatkarība. Tā ir tālredzīga domāšana un laba sadarbība starp Latvijas oficiālajiem pārstāvjiem un mūsu uzņēmējiem ārvalstīs.
Esmu arī gandarīts par mūsuLido panākumiem Tallinā, un esmu priecīgs, ka mūsu valsts 91. gadadienu varējām nosvinēt patiesi latviskā gaisotnē, vienlaicīgi plašākai Igaunijas sabiedrībai, ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem, reklamēt mūsu Latvijas pārtikas ražotāju produkciju un sasniegumus. Manuprāt, šāda veida tirgzinības kopdarbi ir abpusēji izdevīgi un nepieciešami!
Jaunajā gadā novēlu mums visiem laimi un veiksmi, gan jaunus darbus uzsākot gan aizsākto turpinot! Mūsu uzņēmēji ir pierādījuši, ka tiem ir daudz jaunu drosmīgu ideju, ka - Latvija var!
Informācija kontaktiem:
Latvijas Republikas vēstniecība
Läti Vabariigi Suursaatkond
Tõnismägi 10
10119 Tallinn
Estonia
E-pasts:[email protected]
Kārlis Eihenbaums
Latvijas vēstnieks Igaunijas Republikā
