Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Nataļja Točelovska: Uzsākot darbību akciju tirgū, noteikti ieteiktu vismaz sākotnēji konsultēties ar bankas speciālistiem (vērtspapīru speciālistiem, brokeriem). Jāatzīst, ka interesenti var aktīvi izmantot arī iespēju, ko piedāvā, piemēram, SEB Unibanka. Konsultāciju kampaņas 60 minūtes laikā, ikviens var saņemt bankas speciālistu konsultācijas par ieguldjumu veikšanu dažādos ieguldījumu pakalpojumos, arī akcijās. Potenciālie ieguldītāji var ikdienā sazināties arī ar vērtspapīru speciālistiem vai brokeriem, lai izmantotu bezmaksas konsultācijas un izrunātu ieguldīšanas iespējas akcijās. Ja ieguldītājam ir priekšzināšanas un pieredze, noteikti var izmantot Rīgas Fondu biržas tirdzniecības platformu E-brokers, lai patstāvīgi veiktu darījumus ar akcijām.

Juris Jankovskis: Pirms uzsākt darbību akciju tirgos es tomēr ieteiktu nākamajam investoram sīki izpētīt kā darbojas birža, lai saprastu, kas ir tie galvenie iemesli, kāpēc akcijas cenas pieaug vai krītas, kādi ir galvenie riska faktori utt., kā arī veikt investīcijas sākotnēji ar mazāku summu, tādējādi pasargājot sevi no potenciālajiem zaudējumiem, kas droši vien radīsies pieredzes trūkuma dēļ. Tāpat laba alternatīva investīcijām akciju tirgos ir dažādi ieguldījumu fondi, kas šobrīd plašā klāstā ir pieejami Latvijas tirgū.

Ritvars Kumpiņš: Tā vien šķiet, ka jāsāk vienkārši pirkt un pārdot. Taču tā ir riskanta pieeja. Domāju, ka svarīgākais ir noskaidrot, vai darbība vērtspapīru tirgū vispār klientam ir interesanta. Sākumam pietiktu, ja cilvēks apmeklētu lielāko banku, biržu un specializēto vērtspapīru brokeru mājas lapas, lasot pārskatus un analītiķu komentārus. Ja pēc tā potenciālais investors saprot, ka lasītā informācija ir saistoša, kā arī ir izprotamas likumsakarības un ir vēlme iet soli tālāk - sākt iedziļināties akcijām piesaistīto uzņēmumu tālākā izpētē un prognozēšanā, tas liecina par to, ka vispār ir vērts mēģināt nodarboties ar vērtspapīru tirdzniecību.

- Ar cik lielām izmaksām jārēķinās un cik liela summa nepieciešama, lai uzsāktu un turpinātu darbību akciju tirgū?

Nataļja Točelovska: Tradicionāli minimālā ieguldījuma summa, lai ieguldītu akcijās, ir sākot ar 2000 LVL. Tomēr, kā liecina statistika, ieguldīt akcijās cilvēki sāk ar dažādām summām - arī no 100 - 200 latiem un uz augšu. Jāatceras, ka katra uzņēmuma akcijai ir sava cena. Vienas akcijas cena faktiski arī ir minimālā summa, kas nepieciešama, lai šo akciju iegūtu savā īpašumā. Tajā pašā laikā ikvienam investoram ir jāizvērtē arī vērtspapīru konta uzturēšanas izmaksas. Lai sāktu akciju tirdzniecību, investoram ir jābūt norēķinu un vērtspapīru kontam bankā. Tiem, kas akciju iegādi veic pirmo reizi, ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par ieguldīšanu akcijās, satiekoties ar SEB Unibankas brokeriem. Ja ņem vērā faktu, ka, uzsākot darījumus ar akcijām, tirdzniecība un darījumi tiek veikti regulāri, komisijas ir zemas.

Juris Jankovskis: Tas ir atkarīgs, kādā tirgū investors vēlas darboties, ja tā ir Rīgas Fondu birža, tad varētu sākt jau ar dažiem simtiem latu.

Ritvars Kumpiņš: Darījuma summas vērtspapīru tirgos parasti nav ierobežotas. Savukārt transakciju (pirkuma/pārdevuma) komisijas parasti nepārsniedz 0.5% no darījumu summas. Bieži vien gan transakcijas izpildītājs nosaka arī fiksētu minimālo komisiju, kuras apmērs ir pāris latu līdz desmitu apmērā. Komisijas var atšķirties no darījumu specifikas, proti, vai tie tiek veikti ar Baltijas vērtspapīriem, vai, piemēram, ar ASV vērstpapīriem. Līdz ar to svarīgi ir sekot, vai komisiju izdevumi nav pārāk augsti, atbilstoši veiktā darījuma apmēram.

- Ko/Kuros tirgos Jūs ieteiktu pirkt, lai pelnītu 1) droši un maz 2) vidēji daudz 3) riskanti un daudz?

Nataļja Točelovska: 1) Izveidot portfeli, izmantojot Rīgas Fondu biržā kotētās akcijas jeb ieguldīt vietējos uzņēmumos, kas Latvijas iedzīvotājiem ir zināmi un to darbība ir skaidra.

2) Sabalansētu portfeli, kas sastāv no Eiropas uzņēmumu akcijām un obligācijām, iekļaujot likvīdas un aktīvi tirgotas akcijas no Eiropas vadošajām kompānijām.

3) Krievijas akcijas, kur iespējams iegūt augstu ienesīgumu, Emerging market akcijas.

Juris Jankovskis: Katrā ziņā visi akciju tirgi ir riskanti, tāpēc labāk būtu jāskatās katra akcija atsevišķi, jo ir nozares kuras ir vairāk svārstīgas un riskantas citas savukārt mazāk. Tāpat arī ir jāpievērš uzmanību, cik aktīvi akcija tiek tirgota, kāda ir tās likviditāte tas ir, vai nebūs vēlāk problēma akciju pārdot būtiski nezaudējot tās vērtību, kā arī kādi ir uzņēmuma finanšu rezultāti, prognozes un perspektīvas.

Ritvars Kumpiņš: Sākumposmā jau nerekomendētu ieguldīt lielas summas vispār. Svarīgākais ir "apbružāties šajā biznesā" - pamācīties, nevis nopelnīt vai zaudēt. Tikai tad, kad amats ir rokā, jaunajam investoram jāsāk veidot SAVA stratēģija. Parasti jau investori izmanto tirgū pieejamo informāciju, savas un citu analītiķu prognozes un daļu azarta, lai veiktu pirmās investīcijas.

Vērtspapīru speciālisti klientiem parasti vairās izteikt rekomendācijas. Jo tomēr vērtspapīru tirdzniecība ir riskanta. Līdz ar to speciālisti var piedāvāt faktuālu informāciju, prognozes, pieņēmumus. Taču lēmums jāpieņem klientam. Par investīciju veiksmi vai neveiksmi var pārliecināties tikai pēc kāda laika.

- Cik droša ir tirgošanās ar akcijām, izmantojot internetu? Kādi ir lielākie riski?

Nataļja Točelovska: Tā kā SEB Unibanka kā interneta risinājumu darījumiem ar akcijām saviem klientiem piedāvā E-brokeri, tad jāatzīst, ka šāda veida risinājums ir drošs. Kas attiecas uz cita veida risinājumiem - noteikti jāzina banka vai finanšu iestāde, kas akciju tirdzniecību piedāvā, lai pārliecinātos arī par noteiktā tehniskā risinājuma drošību.

Darbojoties internetā lielākie riski ir iespējamie krāpnieku uzbrukumi, tāpēc jāpārliecinās par mājas lapu vai citu risinājumu drošību, bez tam jārūpējas arī par savu personīgo datu drošību. Jāatzīst, ka arī paši varam kļūdīties, ievadot datus un rīkojoties ar attiecīgo tirdzniecības risinājumu.

Juris Jankovskis: Latvijas banku piedāvātie risinājumi akciju tirdzniecībai (piemēram hanza.net Investors) ir droši un ērti lietošanā, kā arī piedāvā dažādas papildu iespējas, piemēram, akciju apskatus un analīzi.

Ritvars Kumpiņš: Darījumiem internetā ir tādi paši riski kā jebkurām interneta transakcijām. Ja investors uzticas pakalpojuma sniedzējam vai arī veic transakcijas uzticamas bankas internetbankā, var teikt, darījumi ir droši. Savukārt, ja klients atklāj savu informāciju trešajai pusei, par kuru nav pārliecības, klients ir pakļauts iespējamiem krāpnieciskiem darījumiem.

- Miniet dažus veiksmes un neveiksmes piemērus akciju tirgū, piemēram, cilvēku, kurš savu bagātību ieguvis vai zaudējis, darbojoties tieši ar akcijām.

Nataļja Točelovska: Skaidrs ir viens, ka cilvēki nestrādā akciju tirgū ar pēdējo naudu, tā ir brīvā nauda, kuru viņi grib pasargāt no inflācijas un veiksmīgi ieguldīt. Tā tam vajadzētu būt. Kļūšana par bagātnieku nav vienas dienas jautājums, liela daļa miljonāru savu kapitālu ir veidojuši dažādu investīciju rezultātā. Bet, kas attiecas uz akciju tirgu kopumā, šajā tirgū var gan vinnēt, gan zaudēt.

Ritvars Kumpiņš: Par leģendu jau ir kļuvis stāsts par deviņdesmito gadu nogalē veiktajām investīcijām Krievijas valsts parāda vērtspapīros. Banku krīze, bankrotējuši uzņēmumi, izputināti vērtspapru spekulanti - tāds bija šo investoru liktenis. Un diametrāli pretējs, taču klasisks stāsts ir par investīcijām savulaik mazās un nezināmās kompānijās kā Microsoft vai Google. ... ja vien es to būtu zinājis, ka dzīve tā iegrozīsies...

- Ar cik lielu laika patēriņu jārēķinās cilvēkam, kurš vēlas darboties akciju tirgū? Vai viņš šo darbību varēs apvienot arī ar algotu ikdienas darbu? Vai teorētiski iespējams izdzīvot tikai no darbošanās akciju tirgos?

Nataļja Točelovska: Tradicionāli tie ir cilvēki, kas strādā algotu darbu, bet kuriem darījumi ar akcijām ir hobijs. Tie noteikti ir zinoši cilvēki, veic darījumus teju katru dienu. Šādiem klientiem ir uzinstalēts E-brokeris arī darbā - darījumu veikšana var aizņemt no 1-2 stundām dienā, ar laiku - daudz mazāk. Lai varētu patstāvīgi veikt darījumus, ieguldītājiem būtu jāklausās un jāskatās jaunākās ziņas. Sākotnēji noteikti būs nepieciešamas arī brokeru konsultācijas. Attiecībā uz akciju tirdzniecību ar mērķi gūt ienākumus ikdienas tēriņiem, ir cilvēki, kas to sev nodrošina, bet cilvēkam ir vajadzīga liela pieredze un ievērojams investīcijām paredzamais kapitāls, lai savus ienākumus nodrošinātu tikai ar darījumu veikšanu akciju tirgū.

Juris Jankovskis: Katrā ziņā, ja investors vēlas gūt panākumus, darbojoties akciju tirgū, tad jāsaprot, ka samērā daudz laika nāksies veltīt šai nodarbei, it sevišķi sākumposmā, kamēr tiks apgūti paši pamati. Domāju, ka var apvienot gan algotu ikdienas darbu, gan investīciju veikšanu akcijās, vienīgi tad jārēķinās, ka būs jāziedo kādu daļu brīvā laika. Ir iespējams izdzīvot tikai no darbošanās akciju tirgos, taču tad ir jābūt lielam sākumkapitālam, kā arī, protams, investīcijām ir jābūt veiksmīgām.

Ritvars Kumpiņš: Ldzīgi kā profesionāli pokera vai golfa spēlētāji, arī vērtspapīru tirgotāji no tā var pārtikt un pat izveidot savas impērijas. Taču nodefinēt laika limitu, kas būtu jāvelta tirdzniecībai ar vērtspapīriem, nav iespējams. Citiem pietiek ar spontāniem ātriem un pārsteidzoši veiksmīgiem lēmumiem, dažiem nepieciešamas ilgas stundas un, iespējams, vēl garāks laika intervāls, lai pieņemtu svarīgu un pārdomātu lēmumu par portfeļa strukturēšanu vai pat vienas individuālas kompānijas akciju iegādi.

- Kāda ir pieredzējuša akciju tirgus darboņa dienaskārtība?

Nataļja Točelovska: Mediju lasīšana rīta pusē, ziņas, jāorganizē sava diena tā, lai konkrētās biržas darba laikā varētu veikt darījumus. Rīgas Fondu biržā tirdzniecība notiek no 10.00-14.00. Šajā laikā var analizēt notikumus biržā. Pirms biržās atvēršanas noteikti jāizvērtē kādas ziņas iznākušas par konkrēto uzņēmumu, jāieskatās nacionālajās ziņu aģentūrās BNS vai Leta, kā arī jāpārlapo Dienas Bizness, kurā pieejama jaunākā informācija par notikumiem finanšu un naudas tirgos, kā arī jaunākā informācija par notiekošos Latvijas uzņēmumos.

Juris Jankovskis: Sekmīgam akciju tirgus darbonim ir jābūt lietas kursā par galvenajiem notikumiem gan tajā tirgū, kurā viņš veic investīcijas, gan arī par citiem pasaules tirgiem. Ir jāredz lietu kopsakarības un jāprot analizēt, kā viens vai otrs notikums varētu ietekmēt viņa akciju vērtību. Tāpēc lielāko daļu laiku investors velta esošās informācijas analīzei, kā arī seko notikumiem tirgos.

Ritvars Kumpiņš: Tā kā tirdzniecība notiek 24 stundas diennaktī - vienā planētas pusē ir nakts un darījumi nenotiek, otrā pasaules malā tiek veikti darījumi - vērtspapīru investors pats izvēlas sev vēlamākās darba stundas pēc tirgus pievilcības. Šie investori analizē, kādas globālās izmaiņas ir notikušas vienā pasaules malā, un tās ņem vērā, jo ar pāris stundu starpību, iespējams, tās būs aktuālas citos tirgos. Tālāk investors veic regulāro iepazīšanos ar tirgus un uzņēmumu paziņojumiem, un tad atbilstoši pieņem lēmumus par iespējamām izmaiņām savā investīciju portfelī.

- Cik liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem patlaban izmēģina veiksmi akciju tirgū? Vai/kā šis skaits nākotnē varētu mainīties? Kāda ir situācija, salīdzinot ar kaimiņvalstīm?

Nataļja Točelovska: Salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijas iedzīvotāji ir daudz konservatīvāki ieguldījumu pakalpojumu izmantošanā. Tomēr cilvēku skaits, kas izvēlas vērtspapīrus saviem ieguldījumiem, pieaug. Amerikā gandrīz katra mājsaimniecība izmanto iespēju piedalīties akciju tirgū. Piemēram, Spānijā 20% no visiem ieguldījumiem veikti akcijās un obligācijās, Itālijā - 35%, Vācijā - 18%, Latvijā - zem 5%.

Juris Jankovskis: Šobrīd vēl diezgan maza daļa iedzīvotāju izvēlas ieguldīt akcijās, taču domājams šis skaitlis varētu palielināties, ja Rīgas fondu biržā ienāktu jauni un interesanti uzņēmumi. Kaimiņvalstīs šī iedzīvotāju aktivitāte un interese par biržu gan ir daudz lielāka.

Ritvars Kumpiņš: Tādu cilvēku skaits ir ļoti mazs. Arī starp atbilstošās mērķa auditorijas cilvēkiem, proti, kam ir stabils ienākums, uzkrājumi vai pieeja naudai, apveltīti ar atbilstošu ekonomisko izglītību, šādu cilvēku īpatsvars pēc mūsu pieņēmumiem varētu būt tikai daži procenti. Kas ir pārsteidzoši, ka mērķa auditorijas vidū vēl zemāks varētu būt pašreizējais pieprasījums pēc investīciju fondiem, kuri patiesībā ir vienkāršāki un visumā arī mazāk riskanti. Starp citu, investīciju fondi ir laba alternatva, lai sktu investīcijas vērtspapīros. Joprojām potenciāli ienesīgs produkts, mazāk riskants, turklāt analītisko darbu investīciju fondu gadījumā veic investīciju portfeļa pārvaldnieks.

- Vai darbība ar akcijām ir sarežģīta un riskanta?

Nataļja Točelovska: Nevar teikt, ka tas ir sarežģīti, bet darījumi ar akcijām prasa noteiktas zināšanas, pieredzi var iegūt regulāri konsultējoties ar brokeriem. Ekspertīze rodas ar laiku. Kas attiecas uz risku, akcijas nav konservatīvs ieguldīšanas veids. Akcijās cilvēki iegulda ar mērķi pelnīt vairāk, lielāks ienesīgums iet paralēli riskam.

Juris Jankovskis: Tā nav īpaši sarežģīta, taču riskanta gan. Taču risks ir jāmāk kontrolēt un labāk veikt investīcijas vairākās akcijās, tādējādi samazinot risku, ka viena ieguldījuma neveiksme varētu būtiski ietekmētu visa investīciju portfeļa vērtību.

Ritvars Kumpiņš: Riskanta? Noteikti! Vai sarežģīta? Vērtspapīru konta atvēršana un akciju iegāde un pārdošana ir tikpat vienkārša, kā norēķini par komunālajiem pakalpojumiem. Cits jautājums ir zināšanu akumulācija ar mērķi veikt pārdomātas investīcijas dažādās akcijās, valstīs, industrijās, kompānijās. Te jau ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Citam tas nāk nepiespiesti, ar augstu ieinteresētību un ātri. Citam smagi un ar mēģinājumu/kļūdu pieeju.

- Kuru grāmatu vai citu informācijas avotu Jūs ieteiktu izlasīt tiem, kuri vēlas izmēģināt laimi akciju tirgū?

Nataļja Točelovska: Finanšu fitnesu, Dienas biznesu, ziņu aģentūru regulāro informāciju, konsultēties ar brokeriem, virkni citu labu grāmatu.

Juris Jankovskis: Latviešu valodā ir maz grāmatu par šo tēmu, taču pamati aprakstīti ir grāmatā Vērtspapīru tirgus zinbas, kam būtu jābūt arī grāmatnīcās. Tāpat milzum daudz informācijas par akciju tirgiem ir atrodama internetā gan angļu, gan krievu valodā.

Ritvars Kumpiņš: Visvienkāršākais būtu iepazīt informāciju dažādu valstu biržu mājas lapas. Nākamais solis - pievienoties kādam blogam, kur interešu grupas pārstāvji apspriež dažādus ar vērstpapīru tirdzniecību un stratēģijām saistītus jautājumus. Kas jau varētu būt augstāka pilotāža - pieprasījums pēc regulāriem vērtspapīru analītiķu pārskatiem un kāda grāmata no Rīgas Ekonomikas Augstskolas bibliotēkas par korporatīvajām finansēm, kuru ar entuziasmu var lasīt jaunie finanšu fani.

- Kādām rakstura īpašībām jāpiemīt cilvēkam, kurš vēlas darboties akciju tirgū?

Nataļja Točelovska: Spējai analizēt un ātri reaģēt uz notikumiem, tas noteikti ir cilvēks, kurš ir atvērts jaunām zināšanām un iespējām pelnīt.

Juris Jankovskis: Investoram ir jāsaprot, ka lielākai peļņai līdzi nāk noteikti arī lielāks risks, tāpēc tas ir jāspēj adekvāti novērtēt. Jābūt nosvērtam un jāspēj pieņemt adekvātus lēmumus, kā arī jābūt vēlmei papildināt savas zināšanas šajā jomā un mācīties gan no savām, gan citu kļūdām.

Ritvars Kumpiņš: Noteikti ne naudas kārei. Nauda vai tās trūkums ir galarezultāts spekulācijām akciju tirgos. Svarīgākais ir interese par akcijām, kompānijām, industrijām un finanšu pasauli vispār. Uzņēmība, azarts, analītiskās spējas un noteikti veiksme - šīs tad būtu tās svarīgākās īpašības.

- Kam jānotiek, lai akciju tirgū gūtu patiešām lielu peļņu?

Nataļja Točelovska: Ātri noreaģēt - pirkt un pārdot pareizajā brīdī - nopirkt, kad cena ir zemas, un pārdot, kad tā strauji uzkāpusi. Reizēm - rīkoties pretēji citu tirgus dalībnieku rīcībai. Nepakļauties masu psihozei.

Juris Jankovskis: Lai investors gūtu labu peļņu, kompānijām, kurās viņš ir veicis investīcijas, ir jāstrādā sekmīgi, jābūt izaugsmes perspektīvām, kā arī vispārējiem tirgus un nozares apstākļiem ir jābūt labvēlīgiem. Tāpat jāsaprot , ka visu laiku pareizus lēmumus pieņemt tāpat neizdosies un var gadīties arī zaudējumi, un tāpēc ja akcijas cena strauji krīt, tad labāk pie kāda līmeņa tomēr to pārdot un skatīties pēc citiem veiksmīgākiem ieguldījumiem, nevis cerēt, ka tomēr akcijai izdosies atgūties.

Ritvars Kumpiņš: Ir tāds apgalvojums, ka karš virza progresu. Turbulences, nebijušas uzņēmumu stratēģijas, inovatīvi pakalpojumi, ko ievieš atbilstošās akciju sabiedrības - šie tad ir faktori, kas visvairāk ietekmē akciju cenu svārstības. Tas arī nozīmē visaugstāko potenciālo peļņu. Diemžēl arī potenciālu augstu risku. Ja būtu viena veiksmes formula, kā gūt patiešām fantastisku peļņu, es pašlaik, visticamāk, būtu atradies kādā citā vietā, un atbildes sagatavotu kāds cits cilvēks, kas nebūtu lietas kursā par šīs formulas noslēpumiem :)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik augstu var kāpt akciju tirgi

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saprātīgas gaidas par akciju tirgus ienesīgumu

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā OMX Riga indekss uzrādīja mērenu kāpumu par 0.97%, ko veicināja Liepājas Metalurgs, Latvijas Krājbanka un Olainfarm akciju kotējumu pieaugums. Neskatoties uz peļņas samazināšanos pirmajā pusgadā, Liepājas Metalurgs akciju cenas pieauga par 12.1%. Vienlaicīgi uzņēmuma vadība paziņoja par apgrozījuma pieaugumu; uzņēmuma attīstībā tika investēti vēl LVL 0.7 mln. Tirdzniecības aktivitāte Rīgas Fondu biržā aizvien paliek zemajā līmenī, vairums akciju cenas nemainījās. Pēc kāpuma augusta pirmajā puse, pietiekoši lielu samazināšanos uzrādīja Grindeks akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dividenžu efekts uz ilgtermiņa ieguldījumu akcijās ienesīgumu

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 08.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.

OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rokādes ar Ventspils naftas akcijām

Ieva Mārtiņa; [email protected]; 7084426, 25.04.2007

Pērn ārzonu firmām pārdotas Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošās 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās akcijas, no kurām daļa tikusi VN lielākajam akcionāram Vitol, un 4.02 % slēgtās emisijas akcijas, atklāj VN padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu slogs pakāpeniski tiek pārnests no tiešajiem uz netiešajiem jeb patēriņa nodokļiem, raksta Dienas bizness.

Turklāt ielūkojoties Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas projektā, var secināt, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa likmju kāpums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana ir tikai pirmie soļi nodokļu sloga pārdalē - jau 2010. gadā pieaugs nodokļu slogs uz īpašumu. Proti, 2010. gadā plānots uzsākt mājokļu aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli, vienlaikus nosakot atvieglojumus par reģistrētās dzīvesvietas mājokļiem, kā arī sākt aplikt ar IIN ienākumus no kapitāla un tā pieauguma.

Negaidīti un tikai trīs nedēļas pirms 2009. gada sākuma Latvijā noteikto PVN likmi tika nolemts būtiski palielināt - no 1. janvāra šī nodokļa vispārējā jeb standartlikme ir 21 % līdzšinējo 18 % vietā, bet samazinātā likme - 10 % līdzšinējo 5 % vietā. Turklāt samazinātā PVN likme, kura ir dubultota, turpmāk tiks piemērota tikai bērnu pārtikai, medikamentiem un medicīnas precēm, siltumenerģijai, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskajam transportam. Pārējām precēm un pakalpojumiem, kam līdz šim tika piemērota samazinātā PVN likme, piemēram, ūdensapgādes un atkritumu izvešanas pakalpojumiem, apbedīšanas pakalpojumiem, kabeļtelevīzijai, kino biļetēm, frizieru pakalpojumiem un viesu izmitināšanas pakalpojumiem PVN likme pieaug no 5 % līdz 21 %. Vēl gadu samazināto PVN likmi, kura būs 10 %, varēs piemērot preses piegādēm, savukārt viesnīcas līdzšinējo PVN likmi 2009. gadā varēs piemērot tikai tiem pakalpojumiem, par kuru sniegšanu līgumi noslēgti līdz 2008. gada 12. decembrim. No 2009. gada 1. janvāra spēkā stājas jaunās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, bet no 1. februāra būtiski pieaugs akcīzes likmes degvielai, visu veidu alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kam nodoklis nebija paaugstināts jau kopš 2000. gadu sākuma. Tiesa, līdz ar degvielas akcīzes kāpumu par 60 Ls uz 1000 litriem benzīna un par 56 Ls uz 1000 litriem dīzeļdegvielas, naftas produktiem noteiktās akcīzes nodokļa likmes degvielai būs sasniegušas ES minimālo līmeni, un turpmākajos gados nodoklis degvielai varētu vairs nepieaugt. Tomēr pagaidām grūti prognozēt, cik lielā mērā naftas cenu krituma izraisītā degvielas cenu samazināšanās spēs «amortizēt» nodokļu pieauguma ietekmi uz benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenām. Arī tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļa likmes 2009. gadā jau sasniegušas līmeni, kuru Latvija apņēmās sasniegt, stājoties ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tavs aktīvais pensiju plāns pusgadu jau mīnusos

, 23.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos sešos mēnešos visu aktīvo pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs. Atbildes uz Db.lv jautājumiem kāpēc tā un ko darīt sniedz SEB unifondu Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds, Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons un Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs .

Pēdējos sešos mēnešos, apskatot valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānus, redzams, ka visiem aktīvajiem pensiju plāniem ienesīgums ir negatīvs, liecina pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Apskatot sabalansētos pensiju plānus pēdējo sešu mēnešu laikā, tikai vienam plānam (SEB sabalansētais plāns) ir pozitīva bilance. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada sākuma visiem plāniem ir negatīvs ienesīgums.

Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums ir pozitīvs.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Negatīvais ienesīgums pilnībā izskaidrojams ar straujo cenu kritumu akciju tirgos, kas novērojams pēdējo nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmēji pieprasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds ir sagaidāmais akciju ienesīgums?

Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 06.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis jautājums, šķiet, ir interesējis un interesēs akciju investorus vienmēr. Kā teicis slavenais dāņu fiziķis Nils Bors: «Prognozēšana ir ļoti sarežģīta, sevišķi par nākotni». Un, lai cik triviāli tas arī neskanētu, diemžēl tā arī ir. Neviens nekad 100% nevarēs noprognozēt, kas notiks nākotnē. Ir daudz vieglāk prognozēt krīzes un akciju cenu kritumus, kad tie jau ir aiz muguras. Un pat tad, ja izdevies vienreiz trāpīt desmitniekā, nekad jau nevar zināt, vai tas tāpēc, ka vienkārši paveicās, vai tāpēc, ka esi apveltīts ar pārdabiskām spējām un sevišķu gudrību (paši veiksminieki tradicionāli nosliecas uz otro variantu, kamēr neveiksminieki atsaucas vienkārši uz neveiksmi).

Taču, neskatoties uz to, jautājums ir un būs vienmēr aktuāls. Atzīstot to, ka 100% pareizi noprognozēt nevar neviens, mēs vismaz varam mēģināt prognozēt, izmantojot mūsu rīcībā esošo informāciju un veselo saprātu. Un labā ziņa ir tā, ka ilgtermiņa prognozes, t.i., prognozes par 10, 20, 30 gadu laika periodu finanšu tirgos, ir precīzākas par īstermiņa prognozēm. Līdz ar to pamēģināt ir vērts.

Visa sākums parasti ir vēsturiskais akciju ienesīgums, kas ir pieejams pat par vairākiem gadsimtiem. Te gan svarīgi atcerēties vairākās lietas. Kvalitatīvi, daudz maz uzticami dati, kas ietver arī uzņēmumu izmaksātās dividendes, kā likums, ir pieejami tikai par ASV tirgu. Otrkārt, pēdējo 2 gadsimtu laikā ASV ir no jaunattīstības valsts pārvērtusies par pasaules lielvaru, kurai izdevies sevi pasargāt no vairākiem postošiem kariem savā teritorijā un radikālām politiskām izmaiņām. Treškārt, jāatceras tas, ko paši finansisti raksta uz saviem reklāmas materiāliem - vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. Līdz ar to vēsturiskais ienesīgums ir noderīgs tikai tik daudz, cik mēs spējam to izskaidrot un izprast, velkot iespējamas paralēles ar notikumiem pagātnē un iespējamiem notikumiem nākotnē. Paņemot, piemēram, pēdējo 5 vai 10 gadu ienesīgumu un pieņemot, ka tāds būs arī nākamos 5 vai 10 gadus ir drošs ceļš uz lielu un sāpīgu vilšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas iekārtās, produkta testēšanā un tirgus izpētē divu gadu laikā SIA Hiberna ieguldījuši ap 150 000 Ls privāto līdzekļu. Investīcijas varētu atpelnīties trīs gados. Tomēr lielāku nozīmi šajā projektā strādājošie piešķir iespējai strādāt pie sirdij tuvas lietas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt produktu pozitīvām emocijām.Pirmie pasaulē sāk rūpnieciski ražot ziemas vindsērfinga dēļus

Ražošanas iekārtās, produkta testēšanā un tirgus izpētē divu gadu laikā ieguldīti ap 150 000 Ls privāto līdzekļu. Investīcijas varētu atpelnīties trīs gados. Tomēr lielāku nozīmi šajā projektā strādājošie piešķir iespējai strādāt pie sirdij tuvas lietas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt produktu pozitīvām emocijām, laikrakstam uzsver uzņēmējs.

"Ledus dēļus pasaulē pazīst 20 gadus, Latvijā – 10 gadus," skaidro R. Liepiņš. "Līdz šim mūsu valstī šis produkts diezgan labā līmenī tapa garāžās vai kādā darbnīcā mazās sērijās draugiem. Arī mēs paši šādā veidā izpildījām pasūtījumus. Bet rietumos šāda pašdarbība nav cieņā, un reti kāds ko tādu dara. Tāpēc pirms diviem gadiem pieņēmām lēmumu, ka varētu kļūt par līderiem šajā jomā un ražot pasaulē labākos vindsērfinga dēļus. Liekot lietā savu pieredzi un know-how, nodarbinot inženierus un dizainerus, esam radījuši unikālu testa aparatūra. Iesaistot vairāk nekā 20 komponenšu piegādātājus, varam ražot tāda tehnoloģiskā līmeņa dēļus, kādus neviens vēl nav taisījis."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Standard & Poor’s indeksu prognozē jau pie 3000 punktu atzīmes

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība nupat kā pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 2000 punktu atzīmi. Minētā indikatora vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par 8,3%, kopš 2013. gada sākuma – jau par 40%, bet kopš 2009. gada zemākajiem līmeņiem – jau gandrīz par 200%. Neskatoties uz atsevišķu ekspertu runām par akciju cenām nepieciešamo korekciju, šobrīd vispārējā ekstāze, kas saistīta ar vairāk nekā trīs gadus ilgušo nemitīgo kāpumu akciju tirgū, daudziem liek izteikt minējumus par brīdi, kad S&P 500 vērtība pārsniegs jau 3000 punktu atzīmi. Pirmajā brīdī šādas atzīmes sasniegšana šķiet tāls kosmoss, un tas nozīmētu, ka S&P 500 indeksam no šā brīža līmeņa būtu jāpalielinās vēl par 50%. Tiesa gan, tik neiespējami tuvāko gadu laikā tas nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nogulēja

Rudīte Spakovska kopā ar Veltu Dzeni, 12.04.2007

Šobrīd VSAA akciju pārdošana varētu būt problemātiska un investoru piesaistes cenai būtu jābūt zemākai nekā tirgū, vērtē Juris Jankovskis, a/s Hansabanka vērtspapīru brokeris.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pensiju budžetam nodotās akcijas tagad pārdot varētu būt problemātiski un cenai būtu jābūt ar atlaidi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) turējumā esošo Rīgas Fondu biržā (RFB) kotēto akciju pārdošana varētu palielināt to likviditāti, un vērtējama pozitīvi, tomēr izdevīgāk akcijas pārdot būtu bijis kādu laiku atpakaļ, norāda speciālisti. "Nav šaubu, ka šīs akcijas beidzot ir jāpārdod," tā Daiga Auziņa-Melalksne, RFB valdes priekšsēdētāja.

"Akcijas, kuru vērtība ir lielāka par pusmiljonu, VSAA ir četras - Latvijas kuģniecība, Liepājas metalurgs, Valmieras stikla šķiedra un Grindeks," stāsta Ainārs Dobroze, VSAA ekonomists. Šo uzņēmumu akcijas tiek kotētas RFB un attiecīgi tiks pārdotas regulētajā tirgū. Regulētajā tirgū pārdodamās kapitāldaļas, kuru vērtība ir līdz pusmiljonam, pārdos pārdošanas organizētājs, kas tiks atlasīts konkursa kārtībā, stāsta A. Dobroze un norāda, ka pārdošanas organizators acīmredzot būs kāda finanšu kompānija. RFB kotēto akciju cena būs ne mazāka kā vidējā svērtā cena gada laikā, skaidro A. Dobroze. Lielo uzņēmumu akciju pārdošanai būs jāiz-strādā atsevišķi noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas tirgus pārmaiņu priekšā

Līva Melbārzde, 67084463, 19.08.2008

«Ilgtermiņa risinājums Latvijā viennozīmīgi ir atomenerģija. Nevajag baidīties runāt par savu atomelektrostaciju, jo daudz alternatīvu mums nav,» tā a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

Foto: Edmunds Brencis, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nevar gribēt visu: absolūtu drošību, enerģētisko neatkarību un vēl tirgu, ir jāizdara izvēle.» Tā intervijā Dienas biznesam norāda Kārlis Miķelsons, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Enerģētikas sektors Latvijā ir pietiekami aktīvs, gan skatot jaunus bāzes jaudas stacijas projektus, gan energoresursu pieejamību un nemitīgi augošās cenas. Jautājums ir arī politiski jutīgs gan attiecībā pret Krieviju, jo īpaši sakarā ar Krievijas pēdējo militāro konfliktu Gruzijā, gan arī saistībā ar Eiropas Savienības vides, modernizācijas un vienotā enerģētiskā tirgus prasībām. To, kā aktuālo enerģētikas situāciju un Latvijas elektroenerģijas tirgus attīstību vērtēt, kādus soļus spert, Db jautāja lielākā un ilgu laiku arī vienīgā Latvijas elektroenerģijas uzņēmuma a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājam Kārlim Miķelsonam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijā bija desmit gadu klusuma periods bez neviena jauna akciju emitenta. Latvijā pērn šo periodu pārrāva HansaMatrix, un, vadoties pēc Somijas piemēra, ir pamatota cerība, ka tam sekos citi

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Erja Retzena (Erja Retzén), Nasdaq Nordic Emitentu pakalpojumu vecākā direktore. Veiksmes stāsti rada piemērus, kam citi vēlas sekot, kas ir laba ziņa kapitāla tirgum. Veiksmīgai tirgus attīstībai nepieciešami visu līmeņu finansējuma instrumenti. Vairāk par Somijas pieredzi jaunu emitentu piesaistē, dažādiem finanšu instrumentiem un to, kā šodien atšķiras uzņēmumi no tām kompānjām, kuru akcijas biržā iekļāva pirms desmit gadiem, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas:

Pērn Latvijā HansaMatrix kotēja savas akcijas biržā, bet šogad gada otrajā pusē to plāno darīt Madara Cosmetics. Vai mums ir pamatots iemesls priecāties par šādu tirgus sakustēšanos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būtiskākie 2009. gada notikumi pasaules finanšu tirgos un ieskats 2010.gadā

Harijs Švarcs Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 29.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gads iezīmēja lūzuma punktu pasaules ekonomiskajā attīstībā. Ja vēl gada sākumā vairums analītiķu un ekspertu paredzēja strauju izaugsmes samazināšanos un vispasaules finanšu sistēmas drīzu sabrukumu, tad jau gada otrajā pusē, par spīti prognozēm un pārsteigumu ekspertiem, parādījās pirmie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi un finanšu tirgu noskaņojums tikpat strauji (un tikpat neracionāli kā iepriekš) mainījās uz pretējo pusi.

Kādi tad bijuši 2009. gada būtiskākie notikumi un ko mums sagaidīt 2010.gadā?

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka, lielā mērā, šāda «glābšana» veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010., un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados, vairums attīstīto valstu valdībām nāksies «samaksāt» par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme visticamāk būs vājāka kā piedzīvots iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šokējoši krītas uzņēmumu vērtība

Ieva Mārtiņa, 26.09.2008

Valmieras stikla šķiedras lielie akcionāri saprot esošo situāciju un īpaši nesatraucas, tie arī plāno turpināt investēt, turpinās realizēt savu plānoto darbību, tā Valmieras stikla šķiedras finanšu direktors Imants Saulītis.

Foto: Ritvars Skuja,Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Rīgas Fondu biržā kotēto lielo uzņēmumu un līdz ar to akcionāru ieguldījumu vērtība gada laikā piedzīvojusi vērtības kritumu pat virs 70 %.

Valmieras stikla škiedras lielie akcionari saprot esošo situaciju un ipaši nesatraucas, tie ari plano turpinat investet, turpinas realizet savu planoto darbibu, ta Valmieras stikla škiedras finanšu direktors Imants Saulitis.Rīgas Fondu biržā (RFB) kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija: akciju skaits reizināts ar cenu) vēl pirms gada (25. septembrī) bija 1.7 mljrd. Ls, bet šogad septembrī vērtība kopumā bija sarukusi par 565 milj. Ls jeb 33 %, liecina RFB dati. Tostarp tirgus vērtības samazināšanos visstraujāk izjūt biržas lielie un Latvijas ekonomikā nozīmīgi savas nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Portāls: Latvijas Finierī cenšas izvairīties no akciju nonākšanas pie «nevēlamiem pircējiem»

Dienas Bizness, 02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilinājums viegli, ātri un pamatīgi nopelnīt parasti noved pie šķietami vienkāršiem „risinājumiem“, kas kādu laiku uztur mānīgu veiksmes ilūziju, bet ilgtermiņā parasti nes bilanci ar mīnusa zīmi un rūgtu mācību. Viens no izplatītākajiem mītiem par t.s. „vieglo naudu“ saistīts ar akciju tirdzniecību biržā, proti, ka daži veiksmīgi pirkšanas un pārdošanas darījumi var nodrošināt kapitālu atlikušajam mūžam.

Tiem, kas vēlas riskēt un paši saviem spēkiem uzsākt akciju tirdzniecību, būtu jāapzinās, ka informācijai par norisēm biržā, ekonomikā un daudzu uzņēmumu darbībā nāksies sekot līdzi nepārtraukti. Nopietnai tirdzniecībai nāksies veltīt daudz sava laika, taču arī tad saglabājas risks pieņemt novēlotus, nepamatotus lēmumus.

No kļūdām glābj tikai pieredze

„Kad veiksmīgs ķirurgs, advokāts vai nelielas kafejnīcas īpašnieks sāk prātot par spēlēšanu akciju tirgū un viņa priekšstati par iekrājumu pieckāršošanu balstās, teiksim, filmā Volstrītas vilks, es puslīdz droši varu sacīt, ka iespēja savu naudu pavairot ir tik pat liela kā kazino,“ saka aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) eksperts Jurijs Moskaļuks, kurš šajā nozarē strādā vairāk nekā desmit gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru