Citas ziņas

Rokādes ar Ventspils naftas akcijām

Ieva Mārtiņa; [email protected]; 7084426, 25.04.2007

Pērn ārzonu firmām pārdotas Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošās 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās akcijas, no kurām daļa tikusi VN lielākajam akcionāram Vitol, un 4.02 % slēgtās emisijas akcijas, atklāj VN padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Pārsteidz

Šis V. Solomatina paziņojums Db pārsteidza, jo vēl pērn oktobrī uz akcionāru sapulci bloķēto VN akcionāru sarakstā LNT figurēja kā 6.89 % VN publisko akciju īpašnieks.. Savukārt Rīgas Fondu biržā Db uzzināja, ka birža vērsusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzmanību uz faktu, ka Avenue Emerging Markets Fund, kam tika pārdotas LNT piederošās VN publiskās emisijas akcijas, ir piederējuši vairāk kā 5% akciju (visticamāk tāpēc, ka iepriekš Avenue Emerging nav paziņots par būtiskas līdzdalības iegūšanu). FKTK norādīja, ka saskaņā ar finanšu instrumentu tirgus likumu, ja netiek paziņots par līdzdalības iegūšanu (sākot ar 5 %), komisijai ir tiesības personai izteikt brīdinājumu par prasību neievērošanu vai uzlikt soda naudu līdz 10 tūkst. Ls. Par LNT «paslēptajām» akcijām un to iespējamo pārdošanu bažas jau iepriekš pauda tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu rokās nonākušās LNT pārstāvji. Pēc V. Solomatina sacītā, LNT piederošās VN akcijas pārdotas caur brokeri. Uz jautājumu, kāpēc tika pārdotas LNT publiskās emisijas akcijas, viņš norādīja, ka lēmums bija gandrīz gadu atpakaļ, tas bija saistīts ar izdevīgu piedāvājumu un situāciju Ventbunkerā, tur bija lēmumi Ventbunkeru pārdot, pārdot LNT un visu kompāniju,» atzina V. Solomatins. Uz jautājumu, vai tas tika darīts tāpēc, ka nebija pa prātam t.s. Lemberga cilvēkiem, viņš atbildēja apstiprinoši. Tomēr V. Solomatins uzsvēra, ka viss bija izdarīts saskaņā ar likumu, bija padomes, valdes lēmumi, novērtējumi, piedāvājumi, bija vēstules VN akcionāriem, Ventbunkers pārstāvji balsoja.

Arī slēgtās akcijas

Tāpat, izrādās, pārdoti 4.02 % LNT piederošo slēgtās emisijas akciju: pērn rudenī akcijas tikušas kārtējai ārzonu kompānijai Nibre Enterprises Corp. Tiesa, tā kā VN akciju daudzums ir zem 5 %, tad uzņēmuma ietekmi būtiski nemaina, atbilstoši Koncernu likuma prasībām šī informācija LNT vadībai nebija tūlītēji jādara zināma ne VN vadībai, ne arī jāpublisko kā citādi. V. Solomatins, jautāts par iemesliem, kāpēc pārdoti tieši 4 % VN akciju, atzina, ka tāds bijis piedāvājums. Darījums izpildīts caur brokeriem, investīciju banku, «šķiet, Igaunijas LHV», tā V. Solomatins. Pēc V. Solomatina sacītā, VN slēgtās emisijas akcijas pārdotas par nedaudz virs 2 Ls, kas tajā laikā esot bijusi virs tirgus cenas. Tiesa, biržas informācija liecina, ka zem 2 Ls robežas VN akcijas bijušas īslaicīgi septembrī un oktobra sākumā. Tomēr šī cena ir nedaudz augstāka nekā 1.84 Ls, par kādu VN akcijas izsolē pērn 5. oktobrī nopirka Vitol. Tādējādi par 4.2 milj. VN akcijām LNT guvis vismaz 8.4 milj. Ls. Igaunijā, Harjumā apgabala tiesā pieejamie materiāli liecina, ka starp LNT un LHV izveidoto Igaunijas investīciju kompāniju GILD Financial Advisory Services (GILD) bijis noslēgts aktīvu pārvaldības līgums, bet banku konta izraksti liecina, ka ap 3. novembri GILD ir pārskatījis LNT 15 milj. USD ar norādi:«atmaksa 06/10/25 aktīvu pārvaldības līgums», ziņo LETA. 15 milj. USD pēc tās dienas kursa (Latvijas Banka) ir ap 8.3 milj. Ls. Turklāt V. Solomatina Db teiktais par VN akciju pārdošanu caur LHV apstiprina faktu, ka tās īpašumā (vai turējumā) bijušas VN akcijas, ko GILD pārstāvji nolieguši, sakot, ka «noticis pārpratums» un tā rīcībā nav VN akciju. Harjumā apgabaltiesa šogad uzlikusi aizliegumu GILD rīkoties ar tās īpašumā, iespējams, nonākušajām Ventspils naftas akcijām. LHV ir viens no LNT mazākuma akcionāriem, kas kopā ar martā no amatiem atceltajiem LNT vadības pārstāvjiem vērsušies vairākās institūcijās, lūdzot izvērtēt LNT vadības maiņas likumību un valsts galvenā notāra Jāņa Endziņa rīcību, reģistrējot izmaiņas LNT vadībā.

Virs 20 milj. Ls

Tādējādi LNT kopā ar ieņēmumiem gan no VN publisko akciju, gan slēgto akciju pārdošanas guvis vismaz 22.3 milj. Ls. Pieņemot R. Meroni versiju, ka aiz šiem akciju darījumiem ir Ventspils lielais vīrs, ar ko acīmredzot domāts Aivars Lembergs (kuram uzrādītas apsūdzības par kukuļa ņemšanu, noziedzīgā kārtā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un kurš atrodas apcietinājumā), un salīdzinot pēdējo pieejamo A. Lemberga amatpersonu deklarāciju, rodas jautājums, no kurienes ņemti desmitiem miljonu Ls. To, kas stāv aiz ārzonu kompānijas, kas nopirkusi LNT slēgtās emisijas akcijas, V. Solomatins nezināja. Tas, vai vēl plānotas izmaiņas LNT piederošo VN akciju daudzumā, V. Solomatins pagaidām nevarēja pateikt, jo tas atkarīgs no LNT akcionāriem un padomes lēmumiem. «Tā varētu būt, bet ir ļoti liels strīds starp Ventbunkera akcionāriem un ilgu laiku Ventbunkera valde nebija lemttiesīga, tāpēc bija neskaidra situācija,» tā viņš.

Pieder vien slēgtās

V. Solomatins norādīja, ka tagad LNT pieder vien ap 38 % VN akciju un tikai slēgtās, jo publisko vairs nav. Par to, ka LNT vairs nepieder VN publiskās emisijas akcijas, liecina arī vakar publiskotais VN akcionāru saraksts, jo iepriekš it kā nenobloķētie gandrīz 7 % VN akciju ne tikai neparādās sarakstā, bet tie arī nevar parādīties, jo, izrēķinot akciju sadalījumu, lielajiem akcionāriem kopumā pieder 90.9 % VN akciju un ņemot vērā to, ka gandrīz 4 % pieder Avenue Emerging Markets Fund, bet 0.9 % VN akciju pieder maziem akcionāriem, kuriem katram nav vairāk par 0.5 % VN akciju. Db jau vēstīja, ka turklāt Ekonomikas policija ir arestējusi LNT piederošās VN akcijas, bet netiek atklāts, cik liels ir šis akciju apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS no 10. līdz 16. septembrim

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 69,3 miljonus latu, bet neto peļņa - 6,85 miljonus latu, un tas ir par 1,15 miljoniem latu jeb 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina a/s Ventspils nafta auditētais konsolidētais 2006.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta 2006.gada apgrozījuma līmeni, kas ir zemāks par plānoto, ietekmēja dzelzceļa pārvadājumu nestabilā un iepriekš faktiski neprognozējamā situācija, kas attiecībā uz a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls atkarīga gan no Krievijas Federācijas politiski definētajiem augstajiem dzelzceļa tarifiem kravu pārvadājumiem ārpus savas valsts ostām, gan augstās naftas produktu izvedmuitas, gan no kopējās tirgus situācijas. Lai gan kopumā, neskatoties uz negatīvajiem ārējiem apstākļiem, SIA Ventspils nafta termināls pārskata periodā strādājis stabili, gūstot peļņu vairāk nekā 0,6 miljonu latu apjomā, paredzams, ka arī 2007.gadā uzņēmuma rezultāti būtiskā apmērā būs atkarīgi no sarežģītās situācijas naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz ar 49% SIA Ventspils nafta termināls daļu pārdošanu sācies jauns posms Vitol un a/s Ventspils nafta attiecībās

, 05.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 40.7 miljonus latu, un neto peļņa – 7.8 miljonus latu, liecina sabiedrības šā gada pirmā pusgada neauditētie finanšu rezultāti Rīgas Fondu biržā.

Kaut arī minētie rādītāji pārsniedz Ventspils naftas iepriekš publiskotās šā gada budžeta prognozes, pasaules un Latvijas ekonomiskās norises 2008.gada pirmajos sešos mēnešos ir apliecinājušas Ventspilsnaftas piesardzīgo prognožu pareizību, plānojot ārējo faktoru potenciālo ietekmi uz vairāku koncerna meitas sabiedrību darbību – tajā skaitā valūtas kursa svārstības, kuru rezultātā koncerns zaudējis kopumā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Ventspils naftas vadība jau iepriekš uzsvēra, ka 2008.gads Ventspils naftai un tās koncerna uzņēmumiem ir ļoti sarežģīts gan globālo apstākļu, gan Latvijas iekšējās ekonomiskās situācijas ietekmē. Būtisku daļu Ventspils naftas konsolidētā apgrozījuma veido ieņēmumi ASV dolāros, ko gūst, piemēram, koncerna tranzīta jomā strādājošās meitas sabiedrības – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls un naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā SIA LatRosTrans. Tādējādi šo rādītāju jūtami skāra ASV dolāra/lata kursa ievērojamais kritums par 13 % salīdzinājumā ar 2007.gada analogo periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils nafta pirkta Lembergam

Oskars Prikulis [email protected] 67084403, 06.11.2007

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra grupējumu Black Gold Trust, intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra Aivara Lemberga grupējumu.

To intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdols Meroni. Vienošanās esot paredzējusi, ka Vitol group A. Lemberga uzdevumā izsolē iegādājas Ventspils naftas valstij piederošās akcijas, bet par to pretī Vitol tika apsolīts, ka viņi varēs par stipri zemāku cenu iegūt Ventspils naftas termināli (VNT) — ar nosacījumu, ka Ventspils naftas akciju vairākums tiks nodots lielā Ventspils vīra jeb Aivara Lemberga «grupējumam».

Kā jūs pats sevi pozicionējat t.s. Ventspils tranzītbiznesa karā starp strīdus pusēm?

Es esmu neitrāls un nepiederu nevienai no pusēm (iepriekš bijis Lemberga uzticamības persona, aut. piez.). Es sevi šajā strīdā starp abām pusēm redzu kā vidutāju, kurš seko līdzi tam, lai spēlē tiktu ievēroti noteikumi – lai viss būtu legāli un tiktu ievēroti tiesiskuma principi. Lai neviena puse nepārkāpj spēles noteikumus. Ja tas notiek, es bļauju: sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par a/s Ventspils nafta budžetu 2007.gadam

, 26.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta padome ir piekritusi a/s Ventspils nafta 2007.gada budžetam, kurš paredz koncerna konsolidēto neto apgrozījumu 52 milj. Ls (šobrīd neplānojot neto apgrozījumā atspoguļojamos dzelzceļa pakalpojumus meitas sabiedrībā SIA Ventspils nafta termināls) un peļņu pēc nodokļu nomaksas, līdzīgi kā prognozēs 2006.gadam, – 5 milj. Ls apjomā. Patlaban apstiprinātā budžeta neto apgrozījumā netiek iekļauti SIA Ventspils nafta termināls dzelzceļa pakalpojumi, kuru plānojamo apjomu šobrīd ir grūti precīzi noteikt, ņemot vērā a/s Ventspils nafta jaunā akcionāra starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls biznesā, nodrošinot naftas produktu piegādes terminālim ne tikai pa dzelzceļu, bet arī ar tankkuģiem no jūras.

A/s Ventspils nafta koncerna uzņēmumi 2007.gadā turpinās darboties šādos galvenajos biznesa virzienos: naftas un naftas produktu pieņemšana, pārkraušana un uzglabāšana; naftas un naftas produktu transportēšana pa cauruļvadiem; poligrāfija; jūras kravu pārvadājumi; nekustamo īpašumu attīstīšana un apsaimniekošana; izdevējdarbība. 2007.gadā a/s Ventspils nafta un tās koncerna uzņēmumi saglabās stabilu attīstības un izaugsmes līmeni, strādājot saskaņā ar akcionāru noteiktajiem plāniem un sasniedzot to izvirzītos mērķus.Atbilstoši iepriekš paustajām potenciālajām nostādnēm ciešāk sadarboties a/s Ventspils nafta koncerna tranzīta nozares uzņēmumu darbības veicināšanā Vitol, kuras uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited 2006.gada oktobrī publiskā izsolē iegādājās 34,75% a/s Ventspils nafta akciju, ir vērsies ar oficiālu sadarbības risinājuma priekšlikumu a/s Ventspils nafta valdē, piedāvājot garantēt a/s Ventspils nafta 100% piederošās meitas sabiedrības SIA Ventspils nafta termināls naftas produktu pārkraušanas apjoma noteiktu pieaugumu un iesaistoties šā uzņēmuma tiešā pārvaldē. Termināļa attīstības detalizētus priekšlikumus turpmākajiem gadiem Vitol kopā ar SIA Ventspils nafta termināls izstrādās 2007.gada pirmajos mēnešos, izvērtējot tādus saimnieciskās darbības virzienus kā pa dzelzceļu un jūras ceļu saņemto naftas un naftas produktu kravu apstrāde, pārkraujamo naftas produktu sortimenta paplašināšana atbilstoši termināļa tehnoloģiskajām iespējām, termināļa rezervuāru parka izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, izdevumu optimizācija, jaunu investīciju projektu un to īstenošanas plānu izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuģniecības pirmie pirkumi - Ventspils naftas uzņēmumi

, 17.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A. Lemberga aizturēšana varētu izraisīt varas maiņu Ventspils tranzītbiznesā.

Līdz Db nodošanai tipogrāfijā Rīgas Centra rajona tiesa vēl nebija pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu Ventspils mēram. Prokuratūra paziņojusi, ka apsūdzība (skat. tab.) Aiva-ram Lembergam uzrādīta par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas ir saistīts ar kukuļu izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā 10 milj. Ls apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastiprinātu ietekmi Latvijas kuģniecībā (LK). Procesa virzītājs Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu, ziņo LETA.

A. Lemberga advokāts Aivo Leimanis apstiprina, ka Ventspils mērs aizturēts t.s. Ventspils amatpersonu lietas ietvaros, kurā Lembergam piemērots liecinieka statuss. Tas noticis trešdien ap plkst. 8:30 no rīta, kad viņš devies pie ārsta. Kā uzskata Leimanis, Lemberga apcietināšana notikusi nelikumīgi, jo viņam minētajā lietā bija liecinieka, nevis aizdomās turamā statuss, ziņo LETA. Jau ziņots, ka Lembergam pērn uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis ·veicē reģistrētās kompānijas Multinord AG akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos 453 tūkst. Ls. Tāpat Lembergs kopš 1994. gada esot bijis slēpts Kālija parka akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ventspils naftas termināls pērn pārkrāvis 11.6 miljonus tonnu

Žanete Hāka, DB, 14.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Ventspils nafta meitassabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tradicionāli lielāko kravu īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela – 8.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku benzīns – 1.4 miljoni tonnu un naftas un naftas produkti, kas pieņemti no jūras, - 1.1 miljons tonnu.

«Globālās ekonomikas notikumi, pēdējo mēnešu nelabvēlīgā pasaules naftas tirgus konjunktūra un starptautiskā konkurence tranzīta nozarē, protams, ir ietekmējusi un turpina ietekmēt SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus, taču uzņēmums pērn spējis nodrošināt stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni virs desmit miljonu tonnu atzīmes - 2006.gadā tas sasniedza tikai 5.7 miljonus tonnu, bet no biznesa viedokļa īpaši veiksmīgajā 2007.gadā – 13.3 miljonus tonnu,» uzsver SIA Ventspils nafta termināls valdes loceklis un ģenerāldirektors Ronalds Okers. SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus 2008.gadā vairāku mēnešu garumā ietekmēja arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils remonts Baltkrievijas teritorijā, kā rezultātā samazinājās dīzeļdegvielas plūsma Ventspils virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SIA Ventspils nafta termināls pusgadā pārkrāvis jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu

, 20.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajā pusgadā ir pārkrāvusi jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu, arī jūnijā turpinot šā gada laikā vērojamo pārkraušanas apjoma pieauguma tendenci.

2007.gada janvārī-jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti kopumā vairāk nekā 6,7 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, kas uz termināli transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru, jeb par 3,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā pirms gada.

2007.gada pirmajos sešos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 4,7 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, 1,1 miljons tonnu dažādu marku autobenzīna, kas transportēts pa dzelzceļu, bet no jūras SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 0,9 miljoni tonnu naftas un naftas produktu.

Šā gada jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,3 miljoni tonnu naftas un naftas produktu - pa dzelzceļu piegādātie 0,8 miljoni tonnu dīzeļdegvielas un 0,2 miljoni tonnu benzīna, kā arī šā gada laikā lielākais pa jūras ceļu transportēto naftas un naftas produktu kravu apjoms - gandrīz 0,3 miljoni tonnu. Lielāko īpatsvaru jūnijā pa jūru saņemto kravu apjomā veido nafta - nepilnus 0,2 miljonus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Ventspils nafta termināls kravu apjoms četros mēnešos pieaug par 2,3 miljoniem tonnu

, 16.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils naftatermināls 2007.gada janvārī-aprīlī pārkrāvusi kopumā 4,4 miljonus tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 2,3 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. Nafta un naftas produkti a/s Ventspils nafta piederošajam terminālim patlaban tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu.

Kopējā pārkrauto kravu struktūrā šā gada četros mēnešos lielākais īpatsvars ir dīzeļdegvielai, kuras kopapjoms sasniedz 71% no visām SIA Ventspils nafta termināls kravām jeb 3,3 miljonus tonnu un kura terminālim tiek piegādāta gan pa naftas produktu cauruļvadu, gan dzelzceļu un jūru. 16% jeb 0,7 miljonus tonnu no kravu kopapjoma 2007.gada janvārī-aprīlī veido autobenzīns, kurš uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēts gan pa dzelzceļu, gan jūru, un 7% jeb 0,3 miljonus tonnu - pa jūru piegādātā nafta.

A/s Ventspils nafta jau informējusi, ka kravu apjoma pieaugums SIA Ventspils nafta termināls skaidrojams gan ar 2007.gada sākumā veiksmīgi uzsākto dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada, gan arī sekmīgo sadarbību ar a/s Ventspils nafta akcionāru un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas tirdzniecības konsorcija Vitol Group uzņēmumu Euromin Holdings (Cyprus) Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: FKTK nodrošināja Ventspils naftas minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu

LETA, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosakot vienas AS Ventspils naftaakcijas cenu 4,56 eiro apmērā, nodrošinājusi minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā ziņots, FKTK padome atļāvusi Ventspils naftas akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteikt Ventspils naftas" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 4,56 eiro. Tas ir būtiski vairāk nekā piedāvājuma izteicēja iepriekš plānotā cena par akciju - 3,12 eiro.

Skaidrojot šo atšķirību, Martinovs atzina, ka vienmēr, kad tiek veikti darījumi, pircējs grib nopirkt lētāk, bet pārdevējam liekas, ka ir jāmaksā dārgāk.

Ventspils naftas gadījumā FKTK ir nodrošinājusi mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Martinovs skaidroja, ka cenas noteikšanas mehānisms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir diezgan precīzi noteikts likumā. Turklāt arī no iepriekšējiem FKTK lēmumiem par līdzīgiem gadījumiem ir zināms, ka komisija konsekventi ievēro likuma interpretāciju un komisijas rīcība akciju atpirkšanas cenas noteikšanā vienmēr bijusi korekta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Olimpiskajam centram "Ventspils" šogad 10 gadu jubileja

, 03.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Olimpiskā centra "Ventspils" Basketbola hallei aprit apaļa jubileja. Tieši pirms 10 gadiem - 1997. gada 10. septembrī ekspluatācijā tika nodota Basketbola halle, savukārt 25. oktobrī notika halles atklāšanas svinības. Līdz ar pirmās mūsdienīgās spora būves pabeigšanu, Olimpiskais centrs "Ventspils" sāk savu attīstību kā viens no modernākajiem sporta kompleksiem Latvijā.

Olimpiskais centrs "Ventspils" var atskatīties uz ražīgiem un panākumiem bagātiem desmit gadiem. Šajā laikā Olimpiskā centra kompleksa ietvaros ir rekonstruēti vai no jauna uzbūvēti 17 nozīmīgi objekti, tostarp kā lielākie jāatzīmē stadions, Vieglatlētikas manēža un Ledus halle, 5 futbola laukumi, skeitparks, akvaparks, viesnīca, sporta halle "Pārventa", BMX trase un Piedzīvojumu parks.

Šajos gados Olimpiskajā centrā norisinājušies liela mēroga kultūras un sporta pasākumi: Latvijas 1.Olimpiāde, Latvijas Jaunatnes Olimpiādes, Pasaules čempionāti hokejā sievietēm un jauniešiem, sacensības vieglatlētikā "Ventspils šķēpi" u.c. Par tradīciju kļuvuši arī Eirovīzijas nacionālās atlases un Latvijas dziesmu konkursa "Muzikālā banka" noslēguma koncerti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Ventspils nafta termināls šogad pārkrāvis jau 9,1 miljonu tonnu

, 17.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada astoņos mēnešos ir pārkrāvusi jau 9,1 miljonu tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 5 miljoniem tonnu vairāk nekā attiecīgā laikposmā pirms gada. Naftas un naftas produktu kravas uz termināli tiek transportētas pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

Šā gada astoņos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls visvairāk pārkrāvusi pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādāto dīzeļdegvielu - 6,6 miljonus tonnu. Pa dzelzceļu transportētā dažādu marku autobenzīna pārkraušanas apjoms 2007.gada janvārī-augustā sasniedzis 1,3 miljonus tonnu, savukārt 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu pārkrauti no jūras. Pa jūru piegādāto kravu struktūrā lielākais īpatsvars ir naftai - 0,7 miljoni tonnu.

Augustā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu: pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 0,9 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, pa dzelzceļu transportētais 0,1 miljons tonnu autobenzīna un

Komentāri

Pievienot komentāru