Finanses

Investori aicina par prioritāti izvirzīt Latvijā izdarītos noziegumos iegūtu līdzekļu iesaldēšanu

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Padomes eksperti uzskata, ka ir svarīgi meklēt cēloņsakarības un noteikt skaidrus galvenos veiktspējas rādītājus (KPI), piemēram, kā tieši izmērīt ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu efektivitāti konkrētā uzņēmējdarbības sektorā.

FICIL aicina publisko sektoru veikt datos balstītu analīzi, lai noteiktu pašreizējās korupcijas tendences, noteiktu efektīvākos soļus korupcijas mazināšanai, izvērtētu pretkorupcijas pasākumu efektivitāti un izmērītu valsts progresu pretkorupcijas jomā. Vienlaikus FICIL aicina stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, lai veicinātu iespējas panākt notiesājošu spriedumu sabiedrībai nozīmīgos ar korupciju saistītos kriminālprocesos.

FICIL aicina valdību turpināt aktīvu diskusiju, iesaistot speciālistus no publiskā un privātā sektora, lai meklētu risinājumus labticīgo ieguvēju interešu aizsardzības mehānismu pilnveidošanai kriminālprocesā. Viņuprāt, izvērtējams ir, piemēram, tāds risinājums kā kaitējuma kompensēšana tādiem labticīgiem ieguvējiem, kas paļāvušies uz publiskās ticamības principu, valstij pārņemot prasījuma tiesības pret noziedzīgā nodarījuma izdarītajiem.

Sekojot līdzšinējām veiksmīgajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā, Latvijai ir jāizmanto labā starptautiskā reputācija, aktīvi iesaistoties Eiropas Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aģentūras (AMLA) izveidē un aicinot vismaz daļēji aģentūras struktūrvienību darbības nodrošināt Latvijā, uzskata padome.

Vienlaikus esot jāturpina darbs pie NILLTPFN regulējuma pilnveides, lielāku uzmanību pievēršot starptautiskās konkurētspējas aspektiem.

Tāpat investori uzskata, ka jānodrošina, ka finanšu un ekonomisko noziegumu lietās mantas aresta gadījumos netiek piemēroti tikai likumā noteiktie maksimālie termiņi. Vienlaikus FICIL rekomendē arī tiesu prakses apkopojuma izstrādi procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Jau ziņots, ka piektdien augsta līmeņa sanāksmē Latvijas valdība un FICIL aktualizēs sadarbības prioritātes, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Šogad valdības pārstāvji un investori diskutēs par ēnu ekonomiku un investīciju vides prognozējamību, zaļā kursa ieviešanu, darbaspēka kvalifikāciju un pārkvalificēšanas iespējām, kā arī par Latvijas digitalizācijas stratēģiju.

Tiekoties ar ārvalstu investoru padomes locekļiem, valdības pārstāvji prezentēs gada laikā paveikto un aktualizēs Latvijas valdības un investoru sadarbības prioritātes. Savukārt atsevišķās darba grupās investori kopā ar nozaru ministriem un pārstāvjiem spriedīs par ēnu ekonomikas samazināšanu, lai uzlabotu Latvijas investīciju vides prognozējamību, un satiksmes jomas attīstību, nodrošinot efektīvu, drošu un videi nekaitīgu transportu. Citās darba grupās runās par darbaspēka kvalifikāciju un ar to saistīto regulējumu, kā arī par Latvijas digitālo attīstību, kas sevišķi aktuāla kļuvusi, sākoties pandēmijai, un ir būtiska valsts konkurētspējas celšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija šobrīd ir būtiskākais risks uzņēmumu attīstībai

Db.lv, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp galvenajiem sava biznesa nākotnes attīstības riskiem uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas – to atzīmē 87% pasaules uzņēmumu vadītāji.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums EY 2022 CEO Outlook Survey, kas veikts visā pasaulē.

Tai pat laikā vadītāji šogad ir gatavi pastiprināt investīcijas, lai stiprinātu savu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei – 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā. Savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, pretēji 48% pagājušā gada sākumā.

“Mēs redzam, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību. Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz uzsāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju – pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aiztur vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem naudas atmazgātāju grupējumiem

Db.lv, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) aizturējusi vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem grupējumiem, kas nodarbojies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VP.

Jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību “Omega”, VP Speciālo uzdevumu bataljonu un Latvijas Bankas pārstāvjiem, aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aptuveni 295 000 eiro apmērā aizturēja organizētu personu grupu.

Kopumā aizturētas 10 personas, tajā skaitā arī organizētas grupas līderi. Divām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Jūnijā Rīgā un Rīgas reģionā tika veiktas 17 kratīšanas iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanās tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tajā skaitā mobilie telefoni, datori, dažādi datu nesēji un serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti un banku kalkulatori, dārglietas un dārgmetāla izstrādājumi lielā daudzumā, kā arī 100 000 eiro skaidras naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisko lietu tiesā pierāda Igaunijas uzņēmuma līdzekļu likumīgu izcelsmi

Db.lv, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu birojs FORT, pārstāvot Igaunijas uzņēmumu Ekonomisko lietu tiesā (ELT) procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir pierādījis klienta līdzekļu likumīgu izcelsmi, informē zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Ar ELT 27.08.2021. lēmumu nolemts neatzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ar tiesas lēmumu tiek veidota vērtēšanas metodoloģija, kas ir nozīmīga arī citos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Šī gada pavasarī darbu uzsākusī ELT izskatīja lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas ierosināta pēc procesa virzītāja lēmuma attiecībā uz Igaunijas uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas tika ieskaitīti kontā Latvijā reģistrētā bankā 2019. gadā un nepilnu mēnesi vēlāk arestēti. Procesa virzītājs ar lēmumu bija izteicis pieņēmumu, ka bankas kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir ar noziedzīgu izcelsmi, jo arestētās mantas īpašnieks esot čaulas uzņēmums, kas neveicot reālu saimniecisko darbību, bet starptautiskā darījuma pamatošanai iesniegtie darījuma dokumenti esot fiktīvi (pakalpojums neesot sniegts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma

Db.lv, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Luminor" savās iekšējās procedūrās jānorāda, kā tā pastāvīgi izvērtē nepieciešamību papildināt resursus un informācijas tehnoloģiju risinājumus visā grupā un atsevišķās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda FKTK. Tāpat uzraudzības iestāžu ieskatā jāuzlabo bankas apkopoto datu kvalitāte, kā arī darījumu uzraudzības sistēma.

Vienlaikus "Luminor" arī jānodrošina savlaicīga un kvalitatīva klientu padziļinātā izpēte, paredzot tam atbilstošus resursus.

FKTK atgādina, ka pagājušajā gadā Igaunijas finanšu inspekcija "Finantsinspektsioon", FKTK un Lietuvas Banka veica klātienes pārbaudi "Luminor" visās trīs Baltijas valstīs. Tās pārbaudīja, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma un "Luminor" iekšējie noteikumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Uzraudzības procedūras tika veiktas pastāvīgā naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugu kolēģijas sadarbībā, ko izveidoja "Finantsinspektsioon" kā "Luminor" vadošais uzraugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AML procedūras ir vērts ieviest arī tiem, kam tas nav obligāti

Konstantīns Teļakovs, zvērināts advokāts, WALLESS, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir iemaksājis drošības naudu 100 000 eiro un iznācis no cietuma.

Pēc iznākšanas no cietuma turpinās darbu Ventspils domē kā deputāts, kā arī turpinās vadīt politisko partiju "Latvijai un Ventspilij", šodien pēc iznākšanas no ieslodzījumu vietas žurnālistiem paziņoja politiķis.

Lembergs pavēstīja, ka drošības naudu 100 000 eiro apmērā ir iemaksājusi viņa sieva un nauda ir no personīgajiem uzkrājumiem.

Politiķis norāda, ka viņš vēlas tikties ar savu ģimeni, kā arī pievērsties savai veselībai.

Lembergam saglabāsies arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Slepus gatavotu atbalstu var saņemt arī Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīca

Guntars Gūte, Diena, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi, kas nerisina ilgtspējas jautājumus, riskē zaudēt investoru interesi

Db.lv, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcionētajiem "iesaldē" līdzekļus, īpašumus un pat ganāmpulkus

Jānis Goldbergs, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) un ASV noteiktajām sankcijām Latvijā tiek iesaldēti līdzekļi bankās, aptur iespējas veikt darbības ar nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem, pat ganāmpulkiem.

Ik nedēļu iesaldē līdzekļus Latvijas bankās par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija.

Bankās iesaldēto līdzekļu apjoms aug

Līdz ar noteiktajām sankcijām Latvijas bankās līdz 8. aprīļa dienas beigām bija iesaldēti apmēram 56 miljoni eiro.

Pēdējās nedēļas laikā sankcionētās summas kopvērtība aug daudz lēnāk, vēstī FKTK. Pēc FKTK ziņām, Latvijas bankās identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās. Personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti. Ievērojot, ka tiek noteiktas aizvien jaunas sankcijas, paredzams, ka iesaldēto līdzekļu apjoms turpinās pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien nāca klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tā kā liela apjoma skaidras naudas maksājumi ir viegls veids, kā noziedznieki var legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, EK rosinājusi noteikt Eiropas Savienības (ES) mēroga ierobežojumu lieliem skaidras naudas maksājumiem - 10 000 eiro. Paredzēts arī aizliegt anonīmu kriptoaktīvu maku izsniegšanu.

EK arī piedāvā izveidot jaunu ES aģentūru "naudas atmazgāšanas" apkarošanai. Šādi EK pilda savu apņemšanos aizsargāt ES iedzīvotājus un ES finanšu sistēmu, skaidrots piedāvāto izmaiņu pamatojumā.

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot  

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda...

Rosinātie pasākumi ievērojami uzlabošot regulējumu saistībā ar tehnoloģisko jauninājumu radītajiem izaicinājumiem. Šādi izaicinājumu starpā ir virtuālās valūtas, integrētākas finanšu plūsmas vienotajā tirgū un teroristu organizāciju globālais raksturs. Šie priekšlikumi palīdzēs izveidot daudz saskaņotāku sistēmu operatoriem, uz kuriem attiecās noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda EK.

Iesniegtais dokumentu kopums ietver četrus tiesisko aktu priekšlikumus. Viens no tiem ir regula, ar ko izveidotu jaunu ES aģentūru, kas darbosies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Paredzēti arī uzlabojumi attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un faktiskajām īpašumtiesībām. EK rosina arī regulas par naudas līdzekļu pārvedumiem atjaunošanu, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekošanu.

Paredzēts, ka EK piedāvāto tiesību aktu projektus apspriedīs Eiropas Parlaments un ES Padome. EK cer uz ātru likumdošanas procesu, un paredzēts, ka topošajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei būtu jāsāk darboties 2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tāpēc mūsu kopīgs mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu un pat bīstamu vietu.

Šādu viedokli starptautiskā simpozijā "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi" paudis Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Cita starpā viņš akcentēja, ka reizēm ir problēmas ar to, ka procesa virzītāji lēmumos par procesa nodošanu tiesai kā pierādījumu akli atkārto Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumā minēto pamatojumu, lai gan mantas īpašnieks to jau ir ar pierādījumiem atspēkojis.

"Tā nedrīkst būt, jo tie ir cilvēktiesību jautājumi, pret kuriem jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi," uzsvēra Strupišs.

AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece sacīja, ka Strupišs simpozija laikā atzina, ka, lai gan naudas atmazgāšanas tēma nav jauna, tās aktualitāte nemazinās un diez vai mazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paveikto darbaspēka resursu pieejamībā ārvalstu investori vērtē kritiski

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts

Jānis Goldbergs, Romāns Meļņiks, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma subjekta ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par atturēšanos no darījuma, jo tas ir aizdomīgs. To veido, balstoties uz likuma subjekta paša veidoto Iekšējās kontroles sistēmu, kas tapusi lasot FID definētās vadlīnijas.

Intervijā Dienas Biznesam FID vadītāja Ilze Znotiņa apstiprina, ka iekšējās kontroles sistēmas, kā arī vadlīnijas nav normatīvi akti.

Visas sarunas gaitā FID vadītāja, kas no 2018. gada līdz 2020. gada pavasarim bijusi Moneyval ziņojuma galvenā kuratore, piedaloties neskaitāmos Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un citu likumu grozījumos Saeimā, uzsver, ka likumus tieši nav sagatavojusi, tā norādot, ka par kvalitāti un nepilnībām atbildīgi deputāti.

Savukārt, runājot par ieguvumiem, nenoliedz FID lomu. Proti, Latvija nav nokļuvusi Moneyval "pelēkajā sarakstā" kā, piemēram, Malta un mūsu valsts var turpināt aizņemties naudu ar pieņemamiem procentiem starptautiskajā tirgū, kā arī uzņēmējiem neesot jāpiedzīvo tādas kontroles starptautisku pārskaitījumu gadījumā, kā valstīs, kuras ir pieminētajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalsts neturpināsies mūžīgi - uzņēmējiem jāmeklē finansējuma iespējas tirgū

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori uzsver Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām

LETA, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka "zaļajā režīmā" varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk kā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.

Pēc LVRA paustā, šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.

"Kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses" LVRA vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja Ilzes Znotiņas kandidatūru Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatam.

"Pret" balsoja 41 deputāts, atturējās četri, "par" bija 33 parlamentārieši un balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no klātesošajiem.

"Pret" Znotiņas kandidatūru balsoja daļa "Konservatīvo", daži Nacionālās apvienības (NA) deputāti un "Saskaņas", kā arī daļa citu opozīcijas parlamentāriešu. Balsojumā atturējās vai nepiedalījās daži NA, kā arī pāris opozīcijas deputāti.

Savukārt Znotiņu balsojumā atbalstīja un balsoja "par" "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!", Zaļo un zemnieku savienības, daļa "Konservatīvo" un pāris NA deputāti.

Znotiņa šajā amatā tika virzīta uz otro pilnvaru termiņu.

Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā. Valdība 31.maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Pēc tam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Znotiņas kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starptautiskā operācijā pārtrauc viltus finanšu brokeru zvanu centru darbību

Db.lv, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?

Jānis Goldbergs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.

Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.

Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?

Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.

Komentāri

Pievienot komentāru