Finanses

Ir piemēroti apstākļi kredītiestāžu sektora kapitāla rezervju papildināšanai

Db.lv, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas banku sektora finanšu rādītāji ir labi, un Makrouzraudzības padome uzskata, ka šajos apstākļos ir tālredzīgi papildināt kredītiestāžu kapitāla rezerves jeb ievērot principu "taisi ratus ziemā, un kal ragavas vasarā".

Makrouzraudzības padomes šā gada 19. jūlija sēdē, apspriežot svarīgākos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei un nepieciešamos makrouzraudzības politikas pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai, tika secināts, ka banku sektora finansiālie rādītāji ir sekmīgi, un pašreizējie apstākļi ir piemēroti banku sektora noturības nostiprināšanai.

Latvijas kredītiestādēm ir augstas brīvprātīgās kapitāla rezerves, labi peļņas rādītāji un joprojām zemas finansējuma izmaksas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par riskiem, t. sk. ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un norisēm kontekstā ar pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm. Tāpēc būtu tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nebaltai dienai, kad riski var īstenoties. Turklāt kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļautu nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.

Makrouzraudzības padomes ieskatā šajos apstākļos piemērots solis ir tā saucamās pozitīvās neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieejas ieviešana, kurai starptautiski ir augošs atbalsts un kura jau tiek īstenota reģionā – mūsu finanšu sektoram nozīmīgajās Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. Šī pieeja nozīmē, ka pretcikliskās kapitāla rezerves norma finanšu cikla neitrālajā fāzē, kad cikliskais sistēmiskais risks nav ne paaugstināts, ne arī būtiski zems, tiek uzturēta noteiktā bāzes līmenī, kas ir augstāks par nulli (pozitīva), nevis nulle – piemēram, 1 % apmērā. Patlaban Latvijā pretcikliskās kapitāla rezerves normas prasība ir noteikta 0 % apmērā.

Pozitīvi neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieeja ļauj pretciklisko kapitāla rezervi sākt veidot agrāk finanšu ciklā, lai nodrošinātos, ka, riskiem pēkšņi īstenojoties, banku sektorā ir pieejama kapitāla rezerve, kura krīzē palielina kredītiestāžu noturību un kuru tās var izmantot, lai turpinātu piedāvāt kredītresursus tautsaimniecībai.

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulējumā noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves lēmumu spēkā stāšanās laiku (12 mēnešu kopš paziņojuma par lēmumu publicēšanas), pakāpeniska pozitīvās neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieejas īstenošana uzsākama šā gada decembrī, ik ceturksni veiktās pretcikliskās kapitāla rezerves pārskatīšanas ietvaros pieņemot lēmumu, ka 2024. gada decembrī stājas spēkā prasība par pretcikliskās kapitāla rezerves normu 0.5 % apmērā un 2025. gada jūnijā – 1.0 % apmērā.

Latvijas kredītiestāžu pašreizējais finanšu stāvoklis ļauj nodrošināt šo rezervju uzturēšanu pilnā apmērā, nepiesaistot papildu kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesa ierosinājusi lietu saistībā ar FKTK lēmumiem apturēt Baltic International Bank darbību

LETA, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa ir pieņēmusi "Baltic International Bank" pieteikumu un ir ierosinājusi lietu saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas no šā gada pievienota Latvijas Bankai, lēmumiem apturēt bankas darbību.

Banka lūgusi atcelt divus FKTK 2022.gada 12.decembra lēmumus - par "Baltic International Bank" darbības apturēšanu un noregulējuma neveikšanu, komisijas 13.decembra lēmumu par noguldījumu nepieejamību, kā arī 21.decembra lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksām.

Vienlaikus bez virzības atstāts "Baltic International Bank" lūgums par FKTK 12.decembra lēmumu apturēšanu, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2023.gada 17.februārim. Pēc tiesā skaidrotā, attiecīgais lūgums ir atstāts bez virzības, jo banka nav samaksājusi noteikto drošības naudu.

Latvijas Bankā norādīja, ka FKTK ir iesniegusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB) priekšlikumu par "Baltic International Bank" licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pārtikas tirgotāji atbalsta ieceri par viena un divu centu monētu izņemšanu no aprites

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) atbalsta Latvijas Bankas ieceri no fiziskās aprites izņemt viena un divu centu monētas, atzina LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis, komentējot bankas izstrādāto Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu.

Viņš atzīmēja, ka viena un divu centu monētu izņemšana no skaidras naudas darījumu aprites būs būtisks un pamatots izdevumu ietaupījums, uzturot valsts monetāro sistēmu.

Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā 

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu,...

Krūzītis nenoliedz, ka daļu iedzīvotāju šis lēmums varētu neapmierināt, taču nākotnē no pārmaiņām varētu būt tikai ieguvumi. Līdztekus viņš atzīmēja, ka patlaban ar vien biežāk lietoti tiek bezskaidras naudas norēķini un šī proporcija pret skaidras naudas darījumiem pieaug.

Taujāts par tirgotāju pienākumiem, pieņemot likumprojektu, LPTA vadītājs sacīja, ka tirgotājiem tehniski paredzētā noapaļošanas procedūra ir izpildāma, lai arī sākotnēji tās ieviešana rezultēsies papilu izmaksās.

"Arī kases sistēmu sertifikācija būs papildus izmaksas un esošā kārtība procesu nepamatoti paildzinās," papildināja Krūzītis.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jārod risinājumi kasu sistēmas sertifikācijai un jautājums ar tirgotājiem jāpārrunā pirms likuma pieņemšanas. Tas, kā pauda Krūzītis, nepieciešams, lai pārmaiņu procesu nepamatoti nesadārdzinātu un spētu ieviest izmaiņas saprātīgā laikā.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen", "Rimi", "Aibe" un "Top!".

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kura izpildes praktisko pusi pašlaik notiek sarunas ar FM un VID.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar FM meklējot labāko šīs problēmas risinājumu.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,20 eiro.

Pirkuma gala summas, nevis atsevišķu preču cenu, noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju, Somiju, Itāliju, norāda Latvijas Bankā.

Par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un tā netiek plānota līdz brīdim, kad sabiedrība vēlēšoties pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētu, no tām viena un divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropā sākusi darboties jaunā maksājumu sistēma TARGET

Db.lv, 21.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas maksājumu sistēmu infrastruktūrā šonedēļ pirmo norēķinu dienu aizvadījusi jaunā maksājumu sistēma TARGET, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

TARGET ir pasaulē trešā lielākā maksājumu sistēma, tās darbību nodrošina Eirosistēma (tas ir, Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas, arī Latvijas Banka) un tā ir viens no maksājumu infrastruktūras elementiem, kas kredītiestādēm ļauj nodrošināt ērtus, mūsdienīgus un drošus eiro maksājumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Jaunā TARGET sistēma aizstāj vecās paaudzes TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007.gada.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa skaidro, ka jaunā TARGET sistēma ne tikai izmantos mūsdienīgu infrastruktūru un augstas kiberdrošības risinājumus, bet arī nodrošinās plašākas kredītiestāžu likviditātes vadības iespējas un starpbanku norēķinu veikšanu, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, ziņojumu apmaiņu veicot atbilstoši ISO 20022 standartam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka iesniegusi tiesā Baltic International Bank likvidācijas pieteikumu

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt "Baltic International Bank" licenci, ir iesniegusi pieteikumu tiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu, informē Latvijas Bankā.

Pieteikums trešdien, 15.martā, iesniegts Ekonomisko lietu tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas likvidatora, zvērināta advokāta Olava Cera, iecelšanu.

Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņem Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja.

Iepriekš vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas kopš šā gada ir pievienota Latvijas Bankai, 2022.gada 12.decembrī atzina "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, un nolēma neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lēmums par licences izsniegšanu Indexo bankai varētu būt gaidāms līdz decembra vidum

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par licences izsniegšanu jaundibinātajai "Indexo bankai" varētu būt gaidāms līdz šā gada 13.decembrim, teikts bankas dibinātājas, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Indexo" ir saņēmusi Latvijas Bankas vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) atzīst, ka iesniegtie dokumenti ir pilnīgi un Latvijas Banka sāk vērtēšanas procesu.

Vienlaikus Latvijas Banka vēstulē norāda, ka gaidāmais iesnieguma izskatīšanas gala termiņš ir šā gada 13.decembris, ja vien netiek pieprasīta jauna informācija. Latvijas Banka arī piebilst, ka dokumentu vērtēšanas procesā gan Latvijas Bankai, gan ECB var rasties precizējoši jautājumi par dokumentu saturu.

"Jaunā "Indexo banka" ir gandrīz gatava. Gada laikā esam paveikušu nozīmīgu darbu, proti, esam gan izveidojuši profesionāļu komandu, gan izstrādājuši nepieciešamās politikas un procesus, gan izstrādājuši bankas produktu piedāvājumu. Tāpat esam ieviesuši jaunās bankas tehnoloģisko nodrošinājumu un, piemēram, šobrīd jau pārbaudes režīmā ar "spēļu naudu" testējam bankas mobilo aplikāciju," min "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no kompānijas dibinātājiem Valdis Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ar īstermiņa risinājumiem tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā

LETA, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi kopā ar Rietumu banku plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Novērojumi no hipotekāro kredītu klientu apkalpošanas ikdienas

Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) 10.03.2023. ir pieņēmusi lēmumu anulēt Latvijas Bankas tieši uzraudzītās Baltic International Bank SE licenci, informē Latvijas Banka.

Lēmums ir stājies spēkā 11.03.2023. ECB lēmums pieņemts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma.

Latvijas Banka vērš uzmanību, ka no 01.01.2023. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir integrēta Latvijas Bankā un saskaņā ar Latvijas Bankas likuma pārejas noteikumu 4. punktu Latvijas Banka ir FKTK tiesību un saistību pārņēmēja.

Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, FKTK padome 12.12.2022. ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltic International Bank SE.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka samazinājusi inflācijas prognozi šim gadam līdz 10%

LETA, 31.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no 10,9% līdz 10%, piektdien preses konferencē informēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam ir samazināta no 4,4% līdz 2,7%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2025.gadam samazināta no 3% līdz 2,6%.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi arī pamatinflācijas, kas neietver pārtikas un enerģijas cenas, prognozes.

Tostarp 2023.gadam pamatinflācijas prognoze samazināta no 7,8% līdz 7,7%, 2024.gadam - no 6% līdz 5,8%, bet 2025.gadam - no 5% līdz 4,8%.

Latvijas Bankā norāda, ka zemākas energoresursu un pārtikas cenas, kā arī pieņēmumi par šo cenu attīstību ļauj pazemināt inflācijas prognozi.

Vienlaikus gan centrālajā bankā atzīmē, ka inflācija Latvijā joprojām ir augsta - februārī Latvijā tā bija augstākā starp eirozonas valstīm, taču globālo resursu cenu samazināšanās ietekmē arī inflācija Latvijā 2023.gada laikā pakāpeniski pierims, un gada nogalē tā varētu būt zem 3%. Taču gada vidējā inflācija 2023.gadā vēl būs augsta (10%), bet 2024.-2025.gadā varētu būt jau zem 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirkt jau uzbūvētu privātmāju vai būvēt pašam – kura šobrīd ir gudrāka izvēle?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu uzņēmuma “AVER Real Estate” franšīzes īpašnieks, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru