Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu (NPKS), ko aizvien ļoti liela Latvijas sabiedrības daļa zina kā zīmolu Zaļā karotīte, no nākamā gada kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šo ziņu aizvadītajā nedēļā apstiprinājusi Zemkopības ministrijā. «PVD veiks kvalitātes shēmā iesaistīto dalībnieku uzraudzības un kontroles funkcijas, kas līdz šim tika deleģētas kontroles iestādei (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam), kuras darbību uzraudzīja PVD. Samazināsies kontroles institūcijas uzturēšanas izmaksas un izmaksas kvalitātes shēmas dalībniekiem. PVD ir kvalificēts personāls darba veikšanai un nebūs nepieciešami arī papildu līdzekļi speciālistu apmācībai,» norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistu sagatavotajā atbildē Latvijas Avīzei.

Aizvien neesot zināma organizācija, kas uzņemsies Zaļās karotītes atpazīstamības un uzticamības veicināšanu. Tātad Zaļā karotīte, visticamāk, mainīsies, tomēr patlaban vēl nav skaidrs, kā, secinājis laikraksts.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes" konditorejā un uzzināt, kā tiek gatavota torte "Cielaviņa".

Artilērijas ielā līdz ar "Staburadzi", kas šogad svin savu 110 gadu jubileju, tiek ražoti arī "Selga" cepumi un vafeles, "Laimas" zefīri, marmelādes un "Pedro" gatavās maltītes.

Kopš 2015.gada "Staburadze" ir daļa no "Orkla" grupas un tās meistari ik dienu izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu. Taču no vairāk nekā 80 produktu klāsta, ko ražo "Staburadzē", populārākais ir tieši torte "Cielaviņa". Ik dienas tā veido 10 līdz 15% no konditorejā saražotās produkcijas apjoma.

Lai gan "Cielaviņas" gatavotāji mainījušies paaudžu paaudzēs, viss tortes gatavošanas process vēl joprojām ir pilnīgi roku darbs. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad "Staburadzes" nosaukums bija "17. jūnijs", stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša. Laikraksta "Rīgas Balss" 1984. gada 25.maija numurā vēstīts, ka šī jaunā torte, kas receptūras un garšas ziņā bijusi līdzīga tortei "Draudzība", veikalu plauktos parādījusies 1984. gada sākumā.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Vai protat atšķirt karotītes? Šķiet, šāda spēle pārskatāmā nākotnē varētu tikt piedāvāta Latvijas patērētājiem, tādējādi ļaujot viņiem noskaidrot savas modrības līmeni, pērkot dažādus pārtikas produktus. Kā zināms, jau vairākus gadus Latvijā ir ieviests Zaļās karotītes simbols, kuru uz saviem izstrādājumiem brīvprātīgā kārtā ir tiesības attēlot tiem ražotājiem, kuri vismaz 75% apmērā izmanto vietējās izejvielas. Cik lielā mērā šis Zaļās karotītes zīmols ir veiksmīgs – tas ir cits jautājums. Tomēr tā ideja pilnībā ir skaidra. Savukārt nedaudz mulsinoša ir pašreizējā iecere, teiksim tā, palielināt karotīšu klāstu.

Problēma slēpjas faktā, ka daļai pārtikas produktu, kas itin veiksmīgi tiek ražoti Latvijā, vietējās izejvielas nepieciešamajā apjomā nemaz nav iespējams izmantot. Nu, nav iespējams mūsu valstī izaudzēt, piemēram, kafijas pupiņas un citas tamlīdzīgas lietas. Toties ir vēlme norādīt, ka produkti, kuru izejvielas galvenokārt tiek importētas, arī tiek izgatavoti Latvijā. Un to ir paredzēts darīt, šāda veida produktiem piešķirot Sarkano karotīti. Un te jau jārēķinās ar vienu otru problēmu... Pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem tradicionāli ir paticis pirkt vietējās izcelsmes pārtiku, kas ir ražota no vietējos laukos izaudzētas lauksaimnieciskās produkcijas. Tā tas vienkārši ir! Dažu labu reizi ievestās izejvielas nav pat par mata tiesu nekvalitatīvākas par vietējām, bet mūsu patērētājiem tas nav diez ko svarīgi. Savukārt bāšana acīs, ka konkrētais produkts gan ir ražots Latvijā, taču daudzas sastāvdaļas, kas bija vajadzīgas tā pagatavošanai, nācās ievest, var izraisīt pat pretēju efektu. Otrkārt, jārēķinās, ka, manipulējot ar dažādu krāsu karotītēm, vismaz sākotnēji var iznākt tāda kā patērētāju maldināšana. Proti, ieejot veikalā un ieraugot, ka uz plauktā novietotas preces ir karotītes simbols, pircējs var nospriest, ka tās ir pagatavotas no vietējām izejvielām, nepievēršot uzmanību karotes krāsai. Treškārt, nevar izslēgt iespēju, ka pircējiem vienkārši sāks jukt, kura karotīte ko īsti apzīmē, un arī tas nebūtu labvēlīgs aspekts.

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Par tautā vismīlētāko «karotītes» produktu šogad atzīti SIA «Mārupes siltumnīcas» ražotie gurķi.

Par to liecina biedrības Mārketinga padome rīkotās aptaujas rezultāti. Otrajā vietā ierindojies Lazdonas piensaimnieks ražotais Brokastu biezpiens 9%, bet 3. vietā z/s Galiņi burkāni. Par visdraudzīgāko «karotītes» produktu tirgotāju šogad atzīts SIA Rimi Latvija.

Visa gada laikā aptaujā piedalījās vairāk kā pieci tūkstoši respondentu aizpildītas anketas, kā rezultātā tika noskaidroti tautā vismīlētākie produkti, kuriem piešķirta «karotītes» zīme.

Apbalvošana notika šodien Zaļās Karotītes astoņu gadu Dzimšanas dienas svinībās. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš ir zīmes Kvalitatīvs produkts patrons un pasniedza balvu pirmās vietas ieguvējam SIA Mārupes siltumnīcas valdes priekšsēdētājam Jānim Bērziņam par gardajiem un kraukšķīgajiem gurķiem.

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Zaļā karotīte - simbols, kas norāda, ka veikala plauktā noliktais pārtikas produkts ir ražots Latvijā no šeit pieejamajām izejvielām. Tā tas ir bijis līdz laikam, kamēr par šā simbola piešķiršanu un kūrēšanu atbildēja Ingunas Gulbes vadītā Agrārās ekonomikas institūta Mārketinga padome.

Būtu panaivi domāt, ka Zaļā karotīte ir veicinājusi Latvijas pārtikas noietu ārvalstu tirgos, taču pašmāju tirdzniecībā tam ir gan nozīme, jo vietējie patērētāji ļoti labprāt dod priekšroku pašu ražotāju produktiem, lai gan tie nereti ir dārgāki par importa precēm.

Savukārt Zemkopības ministrijas vēlme turpmāk uzticēt Zaļās karotītes piešķiršanas un popularizēšanas tiesības un pienākumus nevis Agrārās ekonomikas institūtam, bet gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izraisa visnotaļ nopietnu jautājumu - kas būs jāsaprot patērētājam, uz gurķu burciņas veikala plauktā ieraugot attiecīgo simbolu?! PVD uzdevums ir rūpēties un kontrolēt, lai Latvijas tirgū nenonāktu noteiktām veterinārajām prasībām neatbilstoši, cilvēku veselībai un dzīvībai kaitīgi produkti. Balstoties uz minēto, PVD varētu uzspiest zīmogu ar zaļas karotītes attēlu uz pilnīgi visiem pārtikas produktiem, kas nonāk legālajā tirdzniecībā Latvijā, jo preci, pret kuru PVD ir pretenzijas, tirgot nedrīkst vispār. Turklāt nav arī skaidrs, kāpēc PVD būtu jānodarbojas ar Zaļās karotītes popularizēšanu un vai šīs institūcijas rīcībā ir pietiekami daudz resursu, lai to darītu. Drīzāk jau šeit runa ir pavisam par kaut ko citu...

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes licencēšanas un veicināšanas aktivitātes veiks Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija pēc līguma noslēgšanas.

Kā ceturtdien visu iesaistīto pušu sanāksmē informēja Zemkopības ministrija (ZM), paralēli tam Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija pārtikas klastera ietvaros strādās pie nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kritēriju pilnveides.

Paredzams, ka paplašināsies shēmas ietvaros saražoto produktu ar paaugstinātām kvalitātes prasībām sortiments un apjoms, tiks piesaistīts vairāk pārstrādes uzņēmumu un būs lielākas iespējas Zaļās karotītes produktu popularizēšanai, kā arī tiks saglabāts vietējais tirgus, t.sk. notiks shēmas prasību efektīvāka izmantošana publiskajos iepirkumos, veicinot Latvijas ražotāju pārstāvniecību iepirkumos.

Mazie ražotāji jau ikdienā strādā taupīgi, tāpēc, reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu, nav iespējams vēl samazināt energoresursu patēriņu, neapdraudot dzīvnieku labturību, stāstīja aptaujātie mazie putnkopības nozares pārstāvji.

Bioloģisko vistu saimniecības Z/S "Karotītes" pārstāve Liene Kalnciema skaidroja, ka, tā kā saimniecība ir vēl maza un tirgū aktīvi darbojas tikai dažus gadus, ikdienas darbs, neatkarīgi no globāliem apstākļiem, ir vērsts uz taupīgumu un izmaksu samazināšanu, un pie esošās situācijas nav pozīciju, kurās uzņēmums varētu veikt taupības pasākumus.

Pēc saimniecības "Karotītes" sniegtās informācijas izmaksas uz bioloģiskajiem kviešiem, salīdzinot ar 2021.gada vasaru, uzņēmumam palielinājušās vairāk nekā divas reizes, bet bioloģiskajiem zirņiem - par 86% un bioloģiskajai sojai - par 36%. Tāpat saimniecībā elektrības rēķins par septembri sasniedzis 4000 eiro.

Svinīgos korporatīvajos pasākumos, piemēram, uzņēmuma jubilejās un Ziemassvētku ballēs, bez kūkas neiztikt

«Kūka ir neatņemama pasākuma sastāvdaļa,» uzskata Ludmila Langere, SIA Langere valdes locekle.

Arī konditorejas veikalu un kafejnīcu tīkla Sala (SIA Nomeda) attīstības projektu vadītāja Līva Liepiņa norāda, ka korporatīvos vakaros torte ar uzņēmuma logo ir kā svinīgs papildinājums, kas konkrēto pasākumu ar kompāniju personalizē vēl vairāk. Daži uzņēmumi korporatīvos pasākumus organizē ar īpaši svinīgu tortes ievešanu zālē, kas vēl vairāk pievērš uzmanību tortei un uzņēmuma zīmolam.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorāna Klīversala pārvaldītāja SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe torti salīdzina ar notikuma kulmināciju. «Kūka ir nozīmīgs elements ikvienā lielāka mēroga pasākumā,» viņš spriež. Tomēr šodien kūkas funkcija ir simboliska un akcents vairāk tiek likts uz uzkodām. Torte piešķir svētku galdam svinīgumu un izsmalcinātību.

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja tie ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.

«Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitātes shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu.

Izstādes Riga Food 2010 laikā notiks Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) rīkotais konkurss Zaļās karotītes produktu parāde 2010.

Kā informē LVAEI, konkursa mērķis ir prezentēt sertificēto produktu Kvalitatīvs produkts Latvija ražotāju labo praksi sabiedrības labklājības veicināšanā, līdzatbildību rūpēs par vidi, kā arī noskaidrot uzņēmumu labo pieredzi, izaugsmi, sasniegumus, ražošanas rezultātus un sabiedriskās darbības 2010. gadā.

Zaļās karotītes ražotāju paveikto šogad žūrija vērtēs četrās nominācijās – atbildīgākais uzņēmums vides jautājumos 2010. gadā, saliedētākās komunikācijas uzņēmums 2010. gadā, straujāk augošais apjoms Latvijas tirgū un līdzdalība sabiedrībai būtiskos jautājumos.

Konkursa uzvarētājus noskaidros 8. septembrī izstādes Riga Food 2010 oficiālās atklāšanas ceremonijas laikā. Pirmās trīs vietas ieguvušie dalībnieki katrā nominācijā, saņems izstādes medaļas. Visi konkursa produkti tiks izstādīti izstādē Riga Food kopstendā Kvalitatīvs produkts Latvija.

Pie piecu Latvijas pārtikas ražotāju uzņēmumiem šovasar tiks uzvilkti preču zīmes Kvalitatīvs produkts kvalitātes karogs.

Ekspertu komisija nolēmusi, ka karogs plīvos pie SIA Aloja Starkelsen, SIA Kronis, SIA Elpa, z/s Dorītes un pie biškopja Jāņa Vainovska saimniecības. Aloja Starkelsen karogu saņem par Alojas kartupeļu cietes realizāciju, SIA Kronis – par zaļo zirnīšu, marinēto gurķu, marinēto galda biešu, zupas «Svaigu kāpostu borščs», zupas «Rasoļņiks», dzērveņu nektāra, upeņu nektāra un biešu nektāra pārdošanu, SIA Elpa - par 20% skābā krējuma un Kazdangas siera ar dillēm realizāciju, Jānis Vainovskis un z/s Dorītes - par medus realizāciju.

Šī gada 11. decembrī Igaunijas lielveikalu tīkls Selver Latvija noslēgs vienošanos ar preču zīmes Kvalitatīvs produkts, tautā sauktu pa Zaļo karotīti, turētāju. Sadarbības līgumu parakstīs biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe un SIA Selver Latvija izpilddirektors Uldis Priekulis.

"Baltijas valstu sadarbība ir daudzu gaišu prātu izdomāta, bet reālā dzīvē bieži vien tā nenotiek. Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir ne tikai sadarbības partneri, bet arī konkurenti. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā visām valstīm ir noteiktas vienādi nosacījumi. Tādos smagos brīžos kā šis Baltijas valstīm ir jāturas kopā un jāsadarbojas vienai ar otru, jo tā ir abpusēji izdevīgāk. Tādēļ mēs esam priecīgi, ka Igaunijas lielveikalu tīkls Selver Latvija ir uzrunājis Zaļo karotīti, piedāvājot savos lielveikalos izcelt kvalitatīvus Zaļās karotītes produktus. No šīs savstarpējās vienošanās ieguvēji būs gan tirgotāji, gan pārstrādātāji, gan zemnieki, gan patērētāji," uzskata biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe

Ceturtdien tiks parakstīta sadarbība starp biedrību Mārketinga padomi un lielveikalu tīklu Selver Latvia par to, ka šā tīkla veikalos īpaši tiks izcelti preču zīmes Zaļā karotīte produkti.

«Lielveikalu tīkls Selver Latvia ir pirmais Latvijā, kas ir piedāvājis šādu unikālu iespēju – īpaši izcelt produktus ar preču zīmi Kvalitatīvs produkts, lai pircēji varētu droši iegādāties kvalitatīvus produktus, kā arī veicināt Zaļās karotītes uzņēmumu atpazīstamību un tirgu daļu,» uzsver biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe. Lielveikalu tīkls Selver Latvia ir piedāvājis īpaši izcelt Zaļās karotītes produktus savos lielveikalu tīkla veikalos visā Latvijā. Biedrības Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe atsaucoties uz šo piedāvājumu parakstīs vienošanos ar lielveikala tīklu Selver Latvia izpilddirektoru Uldi Priekuli.

Pirmais lielveikals Selver Latvia vērs savas durvis Latvijas iedzīvotājiem šī gada 18.decembrī Ogrē, savukārt otro lielveikalu plānots atvērt Rēzeknē.

Riga Food 2010 oficiālās atklāšanas ceremonijas laikā paziņoti pārtikas produktu konkursa uzvarētāji, kuri ieguva izstādes medaļas.

Nominācijā Straujāk augošais apjoms Latvijas tirgū 2010 uzvaras laurus guva z/s Veckūkuri, SIA Elpa un SIA Edaks. Nominācijā Līdzdalība sabiedrībai būtiskos jautājumos 2010 Zelta medaļa piešķirta SIA Elpa, kas aiz sevis atstāja A/s Lazdonas piensaimnieks un SIA Pure food. Nominācijā Atbildīgākais uzņēmums vides jautājumos 2010 zelta medaļa piešķirta a/s Smiltenes piens, aiz kura ierindojās SIA Lāči un SIA Iecavnieks. Savukārt nominācijā Saliedētākais komunikācijas uzņēmums 2010 apbalvoti SIA Aloja Starkelsen, a/s Smiltenes piens un SIA Lāči.

AS Agrofirma Tērvete kā viena no Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājfirmām pievienojas publiskajā telpā izskanējušajam viedoklim, ka Mārketinga padome, kā preču zīmes Zaļā karotīte ieviesēja, pārāk viegli ir pakļāvusies Eiropas Savienības institūciju ieteikumiem un no preču zīmes logotipa piekritusi izņemt vārdu Latvija.

Kā informē Agrofirmas Tērvete vadība, bez šādas mūsu valstiskas identitātes apliecinājuma Zaļās karotītes logotips zaudē nozīmīgāko daļu no savas misijas – uzsvērt pārtikas produkta latvisko izcelsmi, ne tikai augsto kvalitāti, un dot iespēju patērētājam izvēlēties vietējo ražotāju preci, kas ir būtiski pārtikas rūpniecības globalizācijas procesā, kad liela daļa uzņēmumu nonāk starptautisku koncernu rokās. Latvijas ražotājam ar zīmolu Zaļā karotīte bija iespēja pozitīvi atšķirties. «Mēs jūtamies emocionāli nodoti un ekonomiski saņēmuši kārtējo Eiropas Savienības ierobežojumu, no kura, iespējams, varēja izvairīties. Diemžēl par izmaiņām zīmolā ar uzņēmējiem, kuri to lieto uz savas produkcijas iepakojuma, nekonsultējās, bet pasniedza to kā neizbēgamu, notikušu faktu. Mēs noteikti būtu atbalstījuši Zemkopības ministriju un Mārketinga padomi cīņā par līdzšinējā zīmola saglabāšanu,» teikts AS Agrofirma Tērvete izplatītajā paziņojumā. Latvijas ekonomiskās attīstības posmā, kad mūsu valstī finansiāli nesaudzīgi izjūtam Eiropas Savienības radikālo diskrimināciju lauksaimniecības atbalsta maksājumos, salīdzinājumā ar vecajām dalībvalstīm, kas nostāda neapskaužamā situācijā mūsu zemniekus un ierobežo Latvijā ražoto pārtikas produktu konkurētspēju iekšējā un eksporta tirgū, Latvijas ierēdņiem bija jāizmanto visas iespējas pierādīt, ka vārds „Latvija” preču zīmē ir jāatstāj, tā uzņēmuma vadība, piebilstot, ka mainot preču zīmes Zaļā karotīte statusu uz valsts kvalitātes standartu, ar šādām jēdzieniski ļoti būtiskam zīmola izmaiņām, Latvijas valsts ierēdņi ievērojami riskē kārtējo reizi parādīt savu mazspēju vietējam ražotājam būtiskās lietās.

Lai gan Tallinai neizdevās izcīnīt 2018.gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu, tā gatavojas sacensties par šo godu vēlreiz gadu vēlāk, vēsta Igaunijas galvaspilsētas preses dienests Raepress.

Jautājumu par Igaunijas galvaspilsētas pieteikšanu šim konkursam trešdien apspriedīs Tallinas pilsētas valde.

Tallinas ekoloģiskajā stratēģijā, kas izstrādāta līdz 2030.gadam, bija izvirzīts mērķis iegūt šo titulu 2018.gadā, taču igauņiem nācās piekāpties Neimegenas pilsētai Nīderlandē. Visas trīs konkursa finālistes bija salīdzinoši nelielas un klusas pilsētiņas, kurās pozitīvas pārmaiņas vides jomā var panākt vieglāk. Turklāt tās visas līdz finālam bija nonākušas ne pirmo reizi.

Tallinas stiprās puses ir saudzīga attieksme pret zemes izmantošanu, dabas daudzveidība, lielas zaļās zonas, kas tiek koptas un paplašinātas pat pašā centrā, kā arī laba pilsētas teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku datubāze.