LMT ir noslēdzis testu periodu un kā viens no pirmajiem operatoriem Eiropā savā tīklā komercrežīmā ieviesis jaunāko interneta protokola standartu IPv6. Tas nepieciešams, lai klientiem nodrošinātu pieprasījumu pēc tīkla iekārtu adresēm, uzlabotu pakalpojumu pieejamību un sagatavotos 5G ieviešanai, informē uzņēmums.

Interneta protokols tīklā savienotām ierīcēm piešķir katrai unikālu adresi, lai tās varētu savā starpā sazināties. IPv4 standartā vairs nav pieejamas jaunas adreses, tāpēc ir nepieciešams jauns, ietilpīgāks protokols.

IPv6 ir jaunākā interneta adrešu protokola versija, kas kā standarta projekts pieejama jau gandrīz 20 gadu, bet tikai 2017. gada jūlijā tika apstiprināta kā oficiālais jaunais interneta protokola standarts. Pāris mēnešu laikā pēc tam LMT ieviesa IPv6 testa režīmā.

«Lai Latvija kļūtu par līderi 5G ieviešanā, IPv6 ātra ieviešana ir obligāts priekšnosacījums. Līdzšinējais – IPv4 standarts ar aptuveni 4,3 miljardiem pieejamo unikālo adrešu jau šobrīd ir izsmēlis savas iespējas, bet līdz ar 5G un lietu interneta strauju attīstību, pieprasījums pēc drošām, unikālām adresēm daudzkāršosies. IPv6 iespējamo adrešu skaits ir miljoniem reižu lielāks nekā IPv4,» skaidro Juris Binde, LMT prezidents.

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta ir sagatavojusi Mazā Latvijas autoceļu atlanta pirmizdevumu. Atlanta pamatā ir autoceļu atjaunotā karte mērogā 1:200 000 no populārā Latvijas autoceļu atlanta pēdējā, trešā izdevuma.

Atlanta nelielais izmērs (14x24 cm) ļaus to ievietot automašīnas cimdu nodalījumā, tas neaizņem daudz vietas, dodoties velobraucienā vai pārgājienā. Lietotāju ērtībai uz izdevuma vāku atlokiem ir izvietoti autoceļu kartes apzīmējumi un attālumu tabula starp Latvijas pilsētām.

Mazais Latvijas autoceļu atlants izdots ar mērķi gan informācijas, gan cenas ziņā aizpildīt nišu starp Latvijas autoceļu karti un Latvijas autoceļu atlantu.

Juridisko adrešu absolūta rekordiste pēc tajā reģistrēto komersantu skaita ir Vīlandes iela 12-3, Rīgā, kur patlaban reģistrēti 528 uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Vairākumam no šiem uzņēmumiem norādīts, ka to pamatdarbība saistīta ar citur nekvalificētu individuālu pakalpojumu sniegšanu, tāpat arī populāri šajā adresē ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar tirgus un sabiedriskās domas izpēti.

Šo adresi Rīgas klusajā centrā iecienījuši itāļu uzņēmēji, kuri ir arī daudzo Vīlandes ielā 12-3 reģistrēto uzņēmumu dalībnieki, informē Lursoft.

Ārpus galvaspilsētas izceļas kāda adrese Cēsīs. Lursoft izpētījis, ka Leona Paegles ielā 19A-41, Cēsīs vienlaikus reģistrēti 106 uzņēmumi. Izpētot šajā adresē reģistrētos uzņēmumus, atklājas, ka tie visi ir ar taksometru pakalpojumiem un pasažieru pārvadājumiem saistīti uzņēmumi. To vidū ir liela daļa ir uzņēmumu, kuru nosaukums iepriekš vai arī patlaban nes vārdu «Borts» un kuri ikdienā strādā ar zīmolu «Baltic Taxi». Lursoft norāda, ka daļai uzņēmumu patlaban ir uzsākts likvidācijas process.

Lai sakārtotu juridisko adrešu reģistrāciju un veicinātu ticamību valsts reģistros ierakstītajai informācijai, Uzņēmumu reģistrs mainīs juridisko adrešu reģistrācijas praksi.

No šā gada 1. oktobra uzņēmējiem, norādot savas firmas juridisko adresi Uzņēmumu reģistrā, vispirms adrese jāpārbauda Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā Adrešu klasifikatorā. Adresi var pārbaudīt bez maksas. Informāciju, kā izmantot adrešu klasifikatoru, var atrast Uzņēmumu reģistra mājas lapā www.ur.gov.lv. Ja Adrešu klasifikatorā adrese neatrodas, uzņēmējiem jāvēršas Valsts Zemes dienestā vai attiecīgajā pašvaldībā adreses noskaidrošanai. Juridiskā adrese ir noformējama atbilstoši „Adresācijas noteikumiem”.

Ja, sākot ar 2008. gada 1. oktobri, uzņēmuma, komersanta vai nevalstisko organizāciju reģistrācijas pieteikumā vai to juridiskās adreses maiņai tiks norādīta adresācijas noteikumiem neatbilstoša adrese, Uzņēmumu reģistra valsts notārs atliks lēmuma pieņemšanu līdz trūkumu novēršanas brīdim.

Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas meteoroloģiskajiem dienestiem izstrādājis vienotu un validētu saules radiācijas atlantu Baltijas valstīm, informē VARAM.

Ar šī rīka palīdzību ir iespējams analizēt saules radiācijas intensitātes telpiskās izplatības raksturu, sezonālās iezīmes, kā arī iegūt augstas kvalitātes references vērtības par laika periodu no 1991. līdz 2014. gadam.

Atlants ir balstīts uz CM SAF (projekta Satelītu novērojumu datu pielietošanai klimata monitoringā) izstrādāto datu kopu, kas satur informāciju par dažādiem saules radiācijas parametriem, kas iegūti no satelītu novērojumu informācijas. Šī datu kopa nodrošina ievērojami augstākas kvalitātes informāciju nekā iepriekš izstrādātās datu kopas.

Satelītu novērojumi sniedz būtisku devumu meteoroloģisko un klimatisko procesu analīzē, jo tie nodrošina iespēju apzināt dažādu meteoroloģisko parametru izplatības un mainības raksturu augstā telpiskā izšķirtspējā. Īpaši nozīmīgi tas ir attiecībā uz meteoroloģiskajiem parametriem, tajā skaitā saules radiācijas intensitāti, kuru piezemes novērojumu tīklu nacionālā un reģionālā mērogā nodrošina neliels meteoroloģisko novērojumu staciju tīkls.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta laidusi klajā Lielo pasaules atlantu. Lielais pasaules atlants ir apjomīgākais karšu krājums, kāds jebkad izdots Baltijas valstīs. Vairāk nekā pustūkstoti lappušu biezā un turpat 4 kg smagā atlanta kartēs atrodami 90 tūkstoši ģeogrāfisko nosaukumu. Pirmo reizi latviešu valodā tik detalizētā mērogā pieejamas kartes par visu pasauli.

Atlantu veido karšu un uzziņu sadaļa, kā arī nosaukumu rādītājs. Karšu sadaļu ievada pasaules kartes. Nākamās ir nodaļas par Latviju un katru pasaules daļu. Karšu sadaļas nobeigumā ievietotas okeānu kartes. Uzziņu sadaļā sniegta vispārīga informācija par visām pasaules valstīm un teritorijām ar to ģerboņu un karogu ilustrācijām. Tai seko statistika par dažādiem ģeogrāfiskajiem ekstrēmiem un iedzīvotāju skaitu pasaules zemju lielākajās pilsētās. Atlantu noslēdz vārdnīcas veida latvisko ģeogrāfisko nosaukumu un oriģinālnosaukumu rādītājs.

Atlanta priekšvārdā Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš norāda: "Šis Lielais Pasaules atlants nav tikai Karšu izdevniecības Jāņa sēta sasniegums, tas ir arī latviešu tautas sasniegums. Šī projekta ietvaros pirmo reizi radītas sistēmas vietvārdu atveidošanai no 129 pasaules valodām. Tas ir neatsverams ieguldījums mūsu valodas attīstībā, jo latviešu valoda ir viena no senākajām Eiropas valodām. Šis atlants ir unikāls salīdzinājumā ar lielvalstu izdevumiem, jo tā kartēs jaušams mazas nācijas skatījums uz pasaules politiku."

Lai varētu izdot Latvijas nacionālo atlantu un tā pirmo daļu «Valsts un tauta» kā dāvanu Latvijas simtgadē, izveido īpašu atbalsta biedrību, ar kuras palīdzību cer savākt šī izdevuma izdošanai kopumā nepieciešamos 2,4 milj. eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim Latvijas Nacionālais atlants nav izdots. Tikai vienu reizi – pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šajā virzienā kaut ko mēģināja darīt statistiķis, viens no pirmās Latvijas brīvvalsts Ministru prezidentiem Marģers Skujenieks. Valsts 20. dzimšanas gadā – 1938. gadā latviešu un franču valodā tika izdots statistikas atlass, turklāt tāda veida izdevums nav izdots ne Latvijas PSR laikā, ne arī pēdējo 25 gadu neatkarīgās Latvijas laikā. Lai arī Latvijas nacionālā atlanta izdošanas nepieciešamība ir fiksēta pat oficiālos dokumentos, tomēr tā reāla izveide ir tikko sākusies, jo ideja vienmēr atdūrusies pret finansējumu.

Ar lielformāta sienas gleznojuma Atlants atklāšanu Liepājā atklāts arī mūsdienu mākslas festivāls Liepājas Mākslas forums. Gleznojums liepājniekus un pilsētas viesus turpmāk priecēs uz Graudu ielas 34 fasādes, informē koncertzālē Lielais dzintars.

Sienas gleznojums kopumā SIA «Lielais Dzintars» izmaksājis 8 500 eiro. Šī summa ietver gan gleznojumam nepieciešamos materiālus, gan arī mākslinieku honorāru.

Gleznojumu radījuši pilsētvides mākslas darbu autori Dainis Rudens un Ēriks Caune. Monumentālais fasādes gleznojums «Atlants» ir kā metaforisks salīdzinājums – cilvēcīgais pret pārcilvēcīgo, izturība pret trauslumu, atbildība pret sevi un citiem. Gleznojums vēsta par gara brīvību.

«Spēks, izturība un atbildība ir īpašības, kas virza sabiedrību caur vēstures lokiem. Šī gleznojuma varonis ir Senās Grieķijas mitoloģiskais tēls Atlants. Mēs pielīdzinām sengrieķu tēlu mūsdienām, kur gan indivīdi, gan pilsētas kopumā ir savas attīstības plānotāji, īstenotāji un baudītāji,» par gleznojuma ieceri stāsta Dainis Rudens.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu korespondences saņēmēji nav parūpējušies par drošu sev pienākošo sūtījumu saņemšanu – tajās vispār nav izvietota pastkastīte vai arī tā ir bojāta. Tādējādi pasta sūtījumu saņemšana ir apgrūtināta ne tikai šajās adresēs dzīvojošajiem, kam pēc sūtījumiem jādodas uz pasta nodaļu, bet tiek paildzināts kopējais piegādes process, pastniekiem fiksējot attiecīgo situāciju un nepiegādes iemeslus.

Rudens ir laiks, kad pasta uzņēmumi visā pasaulē sāk gatavoties noslogotākajam darba periodam – gada nogalei, kad darba apjoms palielinās pilnīgi visiem pasta darbiniekiem. Latvijas Pasta pastnieki savā darbā ik dienas konstatē būtiskas problēmas, kas kavē korespondences piegādi klientiem. Visbiežāk tās saistītas ar faktu, ka klienti nav izvietojuši pastkastītes sūtījumu saņemšanai vai arī pastkastītes ir neidentificējamas, tehniski bojātas, to izmērs neatbilst saņemamajiem sūtījumiem vai arī pastkastītes novietotas nepiemērotās un pastniekam grūti pieejamās vietās.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu sūtījumu piegāde nav droša vai ir neiespējama pastkastītes neesamības, bojājumu, neatbilstoša novietojuma vai citu iemeslu dēļ. Pastkastīšu neatbilstība sūtījumu drošai saņemšanai sastopama gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, un šī problēma ir izplatīta galvenokārt pilsētās - gan daudzdzīvokļu mājās, gan pie privātmājām. Taču arī reģionu klienti, kas dzīvo privātmājās un viensētās, ne vienmēr ir nodrošinājuši piemērotas pastkastītes sev adresēto sūtījumu saņemšanai. Latvijas Pasta darbinieki problemātiskas pastkastītes vai pastkastīšu neesamību bieži konstatē dārzkopības kooperatīvajās saimniecībās, kā arī juridisko personu un pat valsts iestāžu ēkās.

SIA CDI jau desmito gadu uztur un papildina studentu darbu bāzi - interneta bibliotēku Atlants.lv.

Lai gan pasaulē ir daudz visādu krātuvju, latviešu valodā Atlants noteikti ir viens no lielākajiem un materiālu vienību skaita ziņā arī viens no lielākajiem krājumiem pasaulē, apgalvo tās vadītājs un projekta idejas autors Gatis Sprūds.

Šobrīd bibliotēkā pieejami vairāk nekā 220 tūkstoši darbu, kuri klasificēti gan pēc nozares, gan satura, gan līmeņa, sākot no pamatskolas konspekta un beidzot ar diplomdarbiem. Gatis ir priecīgs, ka izdevies saglabāt darbus, kuri citādi līdz ar tehnoloģiju attīstību būtu palikuši aizmirstībā vecajās disketēs vai datoru cietajos diskos.

2002. gadā darbu bāzi ar aptuveni 1500 darbiem Gatis nopirka no kāda studenta. Projektu sākot, daļai cilvēku, īpaši mācībspēkiem, bija asociācijas ar pagrīdes organizāciju, kura stimulē dažādu šmaukšanos ar zināšanām un ieguldīto darbu, – iespēja pirkt un pārdot materiālus tika uztverta gana aizdomīgi, kaut gan pret plaģiātisma izpausmēm striktu pozīciju ieturošie krājuma turētāji savu projektu vienmēr centušies pozicionēt kā bibliotēku, kuras saturu katrs lietotājs izmanto saskaņā ar savu atbildības pakāpi.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks norāda, ka Valda Dombrovska lēmums atcelt KNAB priekšnieka vientnieces Jutas Strīķes atlaišanas rīkojumu nav tiesisks.

V. Dombrovskis trešdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes pauda, ka J. Steļčenokam neesot juridisku argumentu, lai izskaidrotu, kādēļ Ministru prezidenta rīcība bijusi prettiesiska.

J. Streļčenoks norāda, ka KNAB priekšnieku apstiprina amatā ar Saeimas balsojumu, un šādas īpašas amatā iecelšanas mērķis cita starpā ir nodrošināt pēc iespējas mazāku KNAB priekšnieka lēmumu ietekmēšanas iespēju.

Tāpat normatīvajos aktos ir noteikts, ka KNAB vadītāja izdotie administratīvie akti un lēmumi publisko tiesību jomā pārsūdzami nevis augstākai valsts pārvaldes amatpersonai, bet tiesā, norāda J. Streļčenoks.

Kurzemes reģionālās koncertzāles Lielais dzintars apsaimniekošanas mērķis ir savienot augstu māksliniecisko līmeni ar saimniecisko aprēķinu

Eksperti atzīst, ka ir tikai viens faktors, kas koncertzāli padara par izcilu, – akustika. Skaņas kvalitāti Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars koncertzālē neapšauba ne mākslinieki, ne tehniskie eksperti, tāpēc izcilību pārvērst veiksmes stāstā ir apsaimniekotāju uzdevums. Lai arī labi pamanāmā oranžā stikla ēka ātri kļuva par Liepājas vizītkarti, tās pilnvērtīgai funkcionēšanai bija nepieciešams radīt optimālu apsaimniekošanas modeli. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo jāpanāk līdzsvars starp astoņu stāvu ēkas funkcionalitāti, māksliniecisko līmeni un saimniecisko aprēķinu. SIA Lielais Dzintars mērķis ir plānot darbību tā, lai varētu sadzīvot pastāvīgie telpu nomnieki, korporatīvo pasākumu rīkotāji, ārējie producenti ar savu piedāvājumu un pašu veidotā mākslinieciskā programma. Kopš Lielā dzintara atklāšanas pagājuši vairāk nekā divi gadi, «iesildīšanās» laiks beidzas, un centra direktors Timurs Tomsons sola – pirmais nopietni vērtējamais rezultāts būs šā gada saimnieciskās darbības rezultāti.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta iekarojusi pasauli ar mīlestību pret kartēm, padomju mantojumu un tehnoloģijām.

Sākumā mēs gribējām būt labāki nekā kādreiz Padomju Savienībā, tad gribējām būt labāki nekā Lietuvā un Igaunijā, pēc tam – labākie pasaulē, saka SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta (Jāņa sēta) galvenais redaktors Jānis Turlajs un piebilst, ka patlaban Jāņa sēta ir viens no labākajiem kartogrāfijas uzņēmumiem pasaulē. Jāņa sēta ir starptautiski pazīstams uzņēmums un eksportē apmēram uz 20 pasaules valstīm. Stabili izkonkurētas ir kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, uz kurām dodas uzņēmuma eksporta lielākā daļa, ļaujot Jāņa sētai kļūt par vadošo karšu izdevēju Baltijā. «Vismaz kaut kas mums ir labāks nekā kaimiņiem,» saka J. Turlajs. Turklāt arī krīze Jāņa sētai nav izsitusi pamatu zem kājām – uzņēmums turpina strādāt ar peļņu.

Aizvadītajā gadā pieprasītākās grāmatas bijušas britu rakstnieces E. L. Džeimsas triloģija Piecdesmit nokrāsas, savukārt bērnu literatūras jomā pirktākā bijusi Džefa Kinnija Grega dienasgrāmatas, liecina grāmatu veikalu tīkla Jānis Roze apkopotie dati par 2012. gadā pirktākajām grāmatām.

Savukārt par zagļu laupījumu pērn visbiežāk kļuvušas dārgākās un pieprasītākās grāmatas, kuras vēlāk iespējams realizēt par zemāku cenu. Populāras zagļu vidū bijušas Indras Sproģes grāmata bērniem Māci mani degunlāci, Jāņa Sētas Lielais atlants un ironiskā kārtā – Bībeles jaunais izdevums.

#1/8

E. L. Džeimsas triloģija Piecdesmit nokrāsas. Triloģijas pirmā daļa Greja piecdesmit nokrāsas ir viena no visvairāk pārdotākajām grāmatām visā pasaulē. Pircēji iecienījuši arī triloģijas nākamās daļas – Tumsa piecdesmit nokrāsās un Brīvība piecdesmit nokrāsās. Erotiskās noskaņās ieturētās grāmatas vēsta par attiecībām starp biznesmeni un jaunu sievieti.

Avots: Jānis Roze

#2/8

Džefa Kinnija Grega dienasgrāmatas popularitāti ieguvušas visā pasaulē. Bērniem veltītā sērija vēsta par vidusskolnieka Grega Heflija piedzīvojumiem, kas gan skolā, gan mājās rada dažādus pārpratumus. Grāmata veidota kā skolnieka dienasgrāmata un spējusi uzrunāt desmitiem miljonu lasītāju.

Avots: Jānis Roze

#3/8

Iecienītas grāmatas Latvijā bijušas pavārgrāmatas. Pērn pirktāko grāmatu vidū iekļuvušas finansistes Ilzes Jurkānes Dzīves garša un Kūkas. Grāmatā Dzīves garša apkopotas aptuveni 300 recepšu, gan no Latvijas, gan arī no visas pasaules.

Avots: Jānis Roze

#4/8

Lasītāji pirkuši arī žurnālista Armanda Pučes grāmatu Klients, kurā aprakstīta Rīgas Dinamo hokejista Viktora Hatuļeva biogrāfija. Hatuļevs kļuva par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL un kļuva par vienu no skandalozākajām personībām sportā.

Avots: Jānis Roze

#5/8

Iecienīta bijusi arī žurnālista Gunta Keisela grāmata 37 stāsti par Kārli, kurā apkopoti draugu un ģimenes stāsti par leģendāro latviešu hokejistu Kārli Skrastiņu, kurš 2011. gadā gāja bojā aviokatastrofā Krievijā.

Avots: Jānis Roze

#6/8

Liels pieprasījums bijis pēc Agneses Bērziņas un Enriko Pliviča grāmatas Cilvēks uz gaismas viļņa, kas dialoga formā vēsta par cilvēku spējām ietekmēt apkārtējo pasauli.

Avots: Jānis Roze

#7/8

Starp bērnu grāmatām iecienītas bijušas Indras Sproģes grāmatas Joka pēc alfabēts un Māci mani Degunlāci, kuras viegli uztveramā formā bērniem māca alfabētu un reizrēķinu. Māci mani Degunlāci tapusi sadarbībā ar pazīstamo mūziķi Renāru Kauperu.

Avots: Jānis Roze

#8/8

Pircēju simpātijas iekarojusi arī Ineses Zanderes grāmata bērniem Kā lupatiņi mainījās, stāsta par lupatiņu – audumu bērniņu piedzīvojumiem.

Avots: Jānis Roze

Skatīties pārējos attēlus

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Aptieku tīkls "Apotheka" Igaunijā februārī piedzīvoja kiberuzbrukumu, kurā nelikumīgi lejupielādēti vairāki simti tūkstošu aptiekas klienta kartes īpašnieku datu, ceturtdien paziņoja Igaunijas Centrālā kriminālpolicija, ģenerālprokuratūra, Datu aizsardzības inspekcija un Valsts informācijas sistēmu departaments, apliecinot, ka datu noplūšana ir apturēta.

Kompānija "Allium UPI", kas nodarbojas ar aptieku un slimnīcu preču izplatīšanu, februārī paziņoja, ka tās pārvaldītajā klienta karšu sistēmā notikusi nesankcionēta piekļuve un no sistēmas lejupielādētu personas kodi, dati par pirkumiem un klientu kontaktinformācija. Kiberuzbrukuma apstākļi tiks noskaidroti ierosinātajā krimināllietā un uzraudzības procesā.

Līdz šim kriminālprocesā ir noskaidrots, ka no "Allium UPI" datubāzes tika lejupielādēti aptuveni 700 000 "Apotheka", "Apotheka Beauty" un "PetCity" klientu karšu īpašnieku personas kodi, vairāk nekā 400 000 elektroniskā pasta adrešu, aptuveni 60 000 mājas adrešu un aptuveni 30 000 tālruņa numuru. Ir iespējams arī noteikt, kādi bezrecepšu medikamenti un citi aptiekas produkti tika iegādāti no 2014. līdz 2020.gadam, taču tas neattiecas uz recepšu medikamentiem. Personas, kuru dati tika nelikumīgi lejupielādēti, "Allium UPI" informēs personīgi elektroniski.

Sekojot mūsdienīgas valsts pārvaldes principiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu e-pakalpojumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar iestādēm aicina iedzīvotājus iesaistīties oficiālās e-adreses publiskā pilottestēšanā.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un drošu cilvēku saziņu ar valsti, VRAA ar VARAM atbalstu uzsākusi pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Tās laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada 1. janvārim notiek e-adreses sistēmas pilottestēšana, kuras mērķis ir izmēģināt e-adresi darbībā pirms tās oficiālās ieviešanas, kā arī iegūt sabiedrības un iestāžu ierosinājumus un atsauksmes nepilnību identificēšanai un uzlabojumu veikšanai.

Viens no e-adreses fundamentāliem ieguvumiem ir mobilitāte, jo tā ļaus ikvienam lietotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat būtiski samazināsies administratīvais slogs un nodrošināta ne tikai lietderīgāka resursu izmantošana, bet arī saziņa kļūs operatīvāka, jo vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Latvijas Pasta adrešu reģistra dati liecina, ka teju 80 tūkstošiem adrešu korespondences saņēmējiem nav izvietota vai bojāta pastkastīte, kas apgrūtina sūtījumu saņemšanu, turklāt paildzina kopējo piegādes procesu. Tieši e-adrese būtu kā viens no šīs situācijas risinājumiem, tāpēc ar pilottesta palīdzību vēlamies iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus – gan ļaut pašiem izmēģināt e-adreses lietošanu, gan arī uzklausīt ieteikumus, kā viņi vēlētos redzēt e-adresi, stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Reģistrējot adresi, uzņēmumiem vairs nevajadzēs nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanu, pietiks ar valdes locekļa apliecinājumu, taču par uzņēmuma nesasniedzamību adresē valdes loceklim draudēs kriminālatbildība, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par komersantu juridisko adrešu regulējumu. Par šajā ziņojumā ietvertajiem risinājumiem un to likteni būs jālemj valdībai, kurai tiek piedāvāts noteikt termiņu - līdz nākamā gada februārim sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. DB aptaujātajiem komerctiesību ekspertiem un uzņēmējiem nav iebildumu pret ziņojumā minēto, taču svarīgākais būšot sagatavotie normatīvo aktu grozījumu projekti.

Informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāta revolūcija attiecībā uz uzņēmumu adresēm, proti, tiek piedāvāts atteikties no tā dēvētās juridiskās adreses, kurā jāatrodas konkrētā uzņēmuma vadībai, tā vietā pārejot uz tā dēvēto sasniedzamības adresi. Bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, Saeimas deputāts Ringolds Balodis norāda, ka būtībā tiek piedāvāts legalizēt esošo situāciju, kad ļoti daudziem uzņēmumiem to juridiskā adrese nesakrīt ar faktisko, turklāt, viņaprāt, valsts rīcībā arī neesot instrumentu, kā šo problēmu vispār atrisināt. Eiropā tiek lietoti divi jēdzieni – juridiskā adrese un galvenā biroja adrese –, kuri var atšķirties. Arī Latvijā ir piemēri, kur uzņēmuma juridiskā adrese būtībā ir tikai korespondences saņemšanas adrese, savukārt uzņēmuma lēmuma pieņēmēji atrodas citviet – vada uzņēmumu, piemēram, no ārzemēm. Lai arī Latvijā ar Komerclikumu un Civillikumu juridiskā adrese ir piesaistīta pie tās, no kuras uzņēmums tiek vadīts – kur atrodas valde, tomēr, kā atzīst Tieslietu ministrija, praksē šī prasība pilnībā netiekot iedzīvināta. Tādējādi uzņēmuma juridiskā adrese – sēdeklis – vēl nenozīmējot, ka tajā kādam ir visu laiku jāatrodas, turklāt tehnoloģiju attīstība ļauj uzņēmuma vadību un arī lēmumu pieņemšanu nodrošināt attālināti. Tāpat jārēķinās, ka papīra dokumentu kļūst arvien mazāk un to vietā tiek izmantoti elektroniskie, tādējādi tie ir arī pieejami attālināti gan kontrolējošām iestādēm, gan arī citiem. Arī ES paliek arvien mazāk valstu, kurās ir saglabājusies juridiskās adreses kā patiesās uzņēmuma vadības atrašanās vietas sistēma.