Sports

IZM tomēr nodrošinās pilnu finansējumu sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam

LETA, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" norādīja, ka viņai ir grūti pateikt, kurā līmenī ir ieviesusies kļūda, taču labi, ka esot atrasts risinājums. "Nevienā brīdī nav bijis mērķis aizskart kādu sportistu personīgi. Atceroties, ka blakus ir karš, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kā mūs var ietekmēt šī agresīvā kaimiņa rīcības," pauda Čakša.

Kā ziņots, saskaņā ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) līgumu ar IZM LOK valdes sēdē lēma par finansējuma pārtraukšanu riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, tenisistei Aļonai Ostapenko, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, sarunā ar aģentūru LETA apliecināja LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.

Februāra beigās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" uzsvēra, ka nav pieņemams, ka Latvijas valsts budžeta finansējumu saņem sportisti, kuri piedalās vienās sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.

Savukārt 15.februārī noslēgtais LOK un IZM sadarbības līgums paredz valsts budžeta līdzekļus nepiešķirt sportistiem un sporta darbiniekiem, ja tie piedalās sporta sacensībās, kurās piedalās arī Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas sportisti neatkarīgi no to statusa un starptautisko sporta federāciju noteikumiem un lēmumiem.

Lejnieks apstiprināja, ka pagājušajā nedēļā LOK valdes sēdē tika konstatēts, ka "komercsacensībās" ar abu valstu sportistiem ir piedalījušies abi riteņbraucēji, kā arī trīs tenisistes - Ostapenko, Daniela Vismane un Darja Semeņistaja.

Lejnieks uzsver, ka valsts līdzekļu izmaksa ir apturēta un var tikt atjaunota pēc konsultācijām ar IZM un citām iesaistītajām institūcijām.

LOK ģenerālsekretārs arī apstiprināja, ka vismaz pagaidām, gatavojoties komercmačiem un startējot tajos kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, Latvijas sportisti valsts finansējumu nesaņems, taču tas neattiecas uz startu Latvijas izlašu sastāvos vai gatavošanos tieši sacensībām, kurās tiek pārstāvēta Latvija, piemēram, pasaules čempionātā riteņbraukšanā vai Billijas Džīnas Kingas kausa sacensībās tenisā.

Normatīvajos dokumentos, kuros atrunāta valsts līdzekļu piešķiršana sportistiem saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas atlētu līdzdalību, pagaidām nav ņemts vērā arguments, ka arī komercsacensībās tenisisti un riteņbraucēji netieši gatavojas startam valsts izlasē, uzturot sportisko formu visas sezonas garumā.

LOK ģenerālsekretārs apliecināja, ka sarunas ar IZM par izmaiņām attiecīgajos normatīvajos dokumentos norit, taču nevēlējās prognozēt, kad tajos varētu būt kādas izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu turpmāk vadīs Jānis Paiders

Db.lv, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.

Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.

Vaicāts, cik tālu ir lēmums par 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalsti un Latvijas iesaistīšanos, IZM pārstāvis atbildēja, ka patlaban tiek gaidīts Zviedrijas valdības lēmums par piekrišanu uzņemties spēļu rīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par mums un to, kas šobrīd svarīgs

Ainars Bagatskis, izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ārštata padomnieks sporta jautājumos, 12.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumus un viedokļu vētru raisījis fakts, ka trim no kopskaitā 232 Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atlētiem par februāra mēnesi apturēta valsts finansēta ikmēneša pabalsta izmaksa (vienlaikus saglabājot iespēju saņemt visu nepieciešamo LOV atbalstu un finansējumu, lai nodrošinātu sportistu gatavošanos startiem valsts izlasē), jo viņi piedalījušies komercsacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.

Jautājums par šo valstu sportistu dalību olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskās sacensībās, valsts himnu un karogu lietošanu tajās, ir ļoti aktuāls. Šobrīd sīva cīņa pret agresoriem norit ne tikai Ukrainas frontē, bet arī sporta pasaulē. Gribu, lai jūs izdzirdat, ka Krievijas brutālās agresijas rezultātā nogalināti un Ukrainas sporta ierindā nekad vairs nebūs jau vairāk kā 280 sportisti, tai skaitā bērni, un sporta darbinieki. Vairāk kā 3 tūkstoši Ukrainas sportisti un sporta darbinieki šobrīd atrodas frontē, aizstāvot savu zemi un tiesības nodarboties ar sportu. Izpostīti jau vairāk kā 320 sporta objekti, no tiem vismaz 87 gandrīz pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,2 miljonus eiro, apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu. Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.

Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz vakardienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība pagājušajā nedēļā atcēla nodokļu atvieglojumu ārzemju sportistiem, starp kuriem liela daļa bija citu valstu futbolisti.

Iepriekš Itālijā pelnošajiem profesionālajiem sportistiem no citām valstīm bija jāmaksā 25% lielu nodokli no saņemtās algas, kamēr no šī gada janvāra nodokļa maksājums būs 45% apmērā no saņemtās algas. Sportistu esošos līgumus tas neietekmēs.

2019.gadā ieviestais nodokļu atvieglojums bija īpaši paredzēts Itālijas A sērijai un tās futbola klubiem, lai varētu vieglāk piesaistīt augstas klases ārzemju futbolistus pievienoties tieši Itālijas komandām nevis doties uz citu valstu čempionātiem.

Itālijas mediji vēsta, ka pirms lēmuma pieņemšanas valdībā notika saspringtas debates. Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni izcēla, ka atvieglojumi bijuši labvēlīgi tikai ārvalstu profesionāļiem un kaitēja Itālijas profesionālajiem sportistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas vīriešu basketbola izlasei valdība plāno piešķirt 211 716 eiro

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas vīriešu basketbola izlases izcīnītajām tiesībām startēt pasaules čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā un izmaksu segšanai Latvijas Basketbola savienībai valdība plāno piešķirt 211 716 eiro, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai ministrijām.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Naudas balvu kopējais apmērs tiek lēsts 106 716 eiro apmērā.

LBS ir iesniegusi IZM finanšu pieprasījumu, kurā informē, ka Pasaules kausa izcīņas reglaments ar iepriekš neparedzamu spēļu skaitu un sacensību beigu datumu "nopietni apgrūtināja" Latvijas delegācijas loģistikas plānošanu. Kvalificēšanās astoņu labāko komandu izslēgšanas spēlēm pagarinājusi Latvijas delegācijas uzturēšanos turnīra norises vietās un "būtiski sadārdzinājusi" izmaksas ceļam no Manilas uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ceļā uz vienotu rezultātu vadību izglītībā

Jānis Goldbergs, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir politiskas debates, ir paziņojumi par reformām, ir liecības, ka izglītības sistēma buksē, turklāt jau sen, bet skolu izvietojuma optimizācija ir tikai redzamā operācijas daļa. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nupat darbu sākusi jauna valsts sekretāre - Santa Šmīdlere, viņai arī jautājumi par politiskās gribas praktisku ieviešanu dzīvē un to, kā viss izskatās realitātē, kas tiek un ko vajag darīt,

Jūs tikko esat apstiprināta IZM valsts sekretāres amatā. Tradicionāli Ministru kabinetā jums bija īsi jāprezentē savs redzējums, ko vēlaties šajā amatā paveikt. Ko tādu pateicāt, ka pārliecinājāt ministrus par savu kandidatūru?

Akcentēju divas lietas, kas man šķita svarīgākās. Pirmā ir par pašu organizāciju – Izglītības un zinātnes ministriju. Proti, mēs no skolām, augstskolām, citiem partneriem prasām daudzas lietas – labu pārvaldību, profesionalitāti, orientāciju uz rezultātu. Es uzskatu, ka ministrijai ir jākļūst par labo piemēru tam, ko tā prasa no citiem, - lai ministrija pati un arī mūsu ekosistēma ir digitāli jaudīga, iekļaujoša, ar izaugsmes domāšanu, spēcīgiem līderiem un sadarbības tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gūto trešo vietu Pasaules čempionātā hokejā valdība šodien lēma piešķirt Latvijas hokeja izlasei un Latvijas Hokeja federācijai (LHF) 576 717 eiro.

LETA jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par 576 717 eiro piešķiršanu Latvijas hokeja izlasei un LHF, kas ir divreiz vairāk nekā plānots iepriekš.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas vīriešu nacionālā izlase hokejā par izcīnīto trešo vietu šī gada Pasaules čempionāta finālturnīrā varēja pretendēt uz naudas balvu līdz 102 447 eiro, bet LHF - uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā sporta veida attīstībai.

Vienlaikus IZM ieskatā, trešās vietas gūšana Latvijas sporta vēsturē "ir unikāla", tāpēc sasniegumu nepieciešams novērtēt "visaugstākajā izpildvaras līmenī".

Latvijas izlases spēlētājiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem personālam par Pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots piešķirt 220 000 eiro, savukārt federācijai - 356 717 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīcijām

LETA, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sporta manēžas renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,35 miljoni eiro, informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA).

Viņš norāda, ka Rīgas sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas esot kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā. Renovācijas darbu mērķis esot šo centru atdot atpakaļ sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā. Katru dienu Rīgas sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sporta skolas "Arkādija" sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām - Mārupes, Ādažiem, Jūrmalas un Lielvārdes.

Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) 22.aprīlī parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par 51,55 miljonu eiro finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" militārās kapacitātes stiprināšanai, informēja ministrijā.

Tostarp būtiskākās līgumā ietvertās aktivitātes ir "Rail Baltica" divējādas pielietojamības tilta pār Daugavu pirmās fāzes būvniecība un būvuzraudzība, jauna divlīmeņa šķērsojuma izveidei pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados, norāda ministrijā.

Būvdarbu laikā plānots izbūvēt balstus tilta pamatkonstrukcijas izveidei, kas sastāvēs no septiņiem balstiem upē un diviem gala balstiem. Prognozēts, ka tilta būvprojektu pabeigs šī gada beigās, un izbūvi sāks nākamajā būvniecības sezonā.

Apvienotais tilts pār Daugavu ir daļa no "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras pamatlīnijas un viens no komplicētākajiem "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

RSU absolvente un “viedo zeķu” pētniece Anna Davidoviča: maģistrantūra ir par aizraujošiem pētījumiem

Sadarbības materiāls, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās arvien populārāka paliek ortomolekulārā medicīna, kuras pieeja veselības uzlabošanā un slimību ārstēšanā ir izmantot optimālu uzturvielu daudzumu, kas ir nepieciešams katram indivīdam atsevišķi. Šī medicīnas nozare balstās uz uzskatu, ka pareizi izvēlēts uzturvielu daudzums var atjaunot ķermeņa optimālo funkcionalitāti un līdzsvaru. Orthomol GmbH ražotā produkcija tiek ražota pamatojoties tieši uz šo pieeju.

Kas ir Orthomol?

Orthomol GmbH ir viens no lielākajiem ortomolekulāro uzturvielu kombināciju ražotājiem Eiropā. Kompleksās uzņēmuma produktu līnijas nodrošina nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, lai veicinātu vispārēju veselību un labklājību. Produktu sortiments tiek izmantots dažādu veselības jomu uzlabošanā, sākot no imunitātes stiprināšanas līdz enerģijas līmeņa palielināšanai.

Latvijā Orthomol oficiālais pārstāvis ir SIA “M. A. Sales & Marketing”. Kopš dibināšanas Latvijā 2005. gadā, uzņēmums ir sekojis savai sākotnējai vīzijai - veidot partnerattiecības ar ražotājiem, kas specializējas augstas kvalitātes produktu izstrādē, tostarp uztura bagātinātāju un medicīnas preču ražošanā. Šī pieeja ir ļāvusi iepazīstināt Latvijas tirgu ar Orthomol produktiem un tie jau ir iecienīti šeit jau vairāk kā 15 gadus. Pašlaik Orthomol produkti ir pieejami vadošajās aptiekās un specializētajos interneta veikalos, kā arī InternetAptieka.lv vietnē. No 2021. gada uzņēmums ir paplašinājis savu darbību, piedāvājot plašu produktu klāstu arī Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ārkārtas Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas pagaidu prezidentu tika ievēlēts Latvijas Volejbola federācija (LVF) prezidents Jānis Buks.

Jaunievēlētais prezidents pildīs savus pienākumus līdz nākamā gada asamblejai.

Uz prezidenta amatu pretendēja arī Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidente Gunta Vlasenko un Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) goda prezidents Andris Feldmanis.

Ievēlēšanai bija nepieciešams saņemt vismaz 53 no 104 delegāta balsīm jeb 50% plus viena balss. No derīgajām 97 balsīm Buks saņēma 68, Feldmanis - 24, bet Vlasenko - piecas.

Buks sarunā ar žurnālistiem solīja, ka darīs visu, lai LOK paliktu labāka, veiksmīgāka, efektīvāka un daudz caurspīdīgāka un godīgāka.

"Kā jau teicu savā kampaņā, pirmkārt, jānodrošina esošo programmu izpilde un gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Otrais solis ir sākt izvērtēt, kas ir mūsu [LOK] funkcijas un to izmaksas, kuras varbūt varam ietaupīt un līdzekļus novirzīt sportistiem. Tāpat jāsāk sistēmiski strādāt ar sponsoru piesaisti un jāsper arī pirmie soļi vienotas sporta organizācijas izveidē," par pirmajiem uzdevumiem jaunajā amatā stāstīja Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pedagogu protesta gājienā dosies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas darbinieku

LETA, 24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

IZM pateicības rakstus saņem Latvijas atlēti - Eiropas trešo spēļu laureāti

Db.lv, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 7.jūlijā īpašā godināšanas pasākumā sveica Eiropas III spēļu dalībniekus – sportistus, trenerus un atbalsta personālu.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pasniedza 17 pateicības rakstus par izcilajiem sasniegumiem. Tika pasniegtas arī uz Latviju atceļojušās divas zelta medaļas Agatei Caunei un Līnai Mūzei.

“Eiropas trešajās sporta spēlēs Latvijas sportistu sniegums ir izcils: septiņas medaļas, no kurām trīs - zelta. Šādas uzvaras ceļ mūsu nacionālo un valstisko pašapziņu, un es varu tikai novēlēt arī turpmāk iepriecināt mūs ar uzvarām tik atšķirīgos sporta veidos,” pauž A.Čakša.

Pateicības rakstus saņēma: par izcīnīto trešo vietu Eiropas spēlēs smaiļošanā 200 m distancē Roberts Akmens un viņa treneris Aleksandrs Timoškevičs; par izcīnīto trešo vietu taekvondo Jolanta Tarvida un viņas treneris Markus Kofloffel; par izcīnīto otro vietu kāpšanas sportā Edvards Gruzītis un viņa trenere Linda Gruzīte; par izcīnīto otro vietu Eiropas spēlēs stenda šaušanā Dainis Upelnieks un viņa treneris Uģis Dronka; par izcīnīto pirmo vietu Eiropas spēlēs 3x3 basketbolā Kārlis Apsītis, Francis Gustavs Lācis, Kristaps Gludītis un Zigmārs Raimo un viņu treneris Raimonds Feldmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru