Enerģētika

Izstrādās elektroenerģijas cenu pieauguma risku ierobežošanas plānu

Lelde Petrāne, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā, ka vēsturiski īstenotās politikas rezultātā tuvākajos gados ir sagaidāms būtisks elektroenerģijas kopējās cenas kāpums, Ministru kabinetā (MK) šodien tika skatīts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu.

Valdība atbalstīja EM ierosinājumu kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijām izstrādāt un līdz š.g. 1.aprīlim iesniegt MK elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.

Ziņojumā norādīts, ka, pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai Latvijā, laika posmā līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2012.gadu, vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%, t.sk. mājsaimniecībām par 53%, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 63% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem par 73%. Nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu (OIK) maksājumi. Pašlaik tos proporcionāli maksā visi lietotāji - gan mājsaimniecības, gan mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), gan lielie energoietilpīgie ražotāji, tostarp AS Liepājas metalurgs, AS Latvijas Finieris, AS Valmieras stikla šķiedra, SIA CEMEX un tml..

Cenu pieaugums atstāj ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju gan Eiropas Savienībā (ES), gan starptautiskā mērogā. Taču elektroenerģijas cenu pieauguma risku mazināšanai nav vienkāršu risinājumu. Tāpēc tā vietā, lai diskutētu par OIK maksājumu pārdali no vienas patērētāju grupas uz citu, EM uzskata, ka problēma ir jārisina plašāk – kā primāro izvirzot nevis OIK maksājumu pārdali, bet gan OIK maksājumu samazināšanu ilgtermiņā kopumā. EM skatījumā jāizvērtē arī iespējas sniegt atbalstu maznodrošinātākajiem elektroenerģijas patērētājiem.

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums atstātu plašu ietekmi uz ekonomiku, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu, EM uzskata, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu politiku līdzsvaru, lai Latvija vienlaikus varētu sasniegt ne tikai 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, bet vienlīdz veiksmīgi nodrošināt arī ekonomikas konkurētspējas attīstību un novērst iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos.

Ņemot vērā priekšlikumu, sadarbojoties vairākām ministrijām izstrādāt elektroenerģijas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu, Ministru kabinets šodien uzdeva EM sadarbībā ar FM līdz 2013.gada aprīlim iesniegt izvērtējumu par iespējām izveidot obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānismu, tostarp paredzot daļu finansējuma no publiskajiem resursiem, izvērtējot atbilstību ES valsts atbalsta nosacījumiem. Savukārt sadarbībā ar Valsts kanceleju un Tieslietu ministriju tiks veikts pasākumu izvērtējums attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas maiņu no tiesiskās paļāvības aspekta.

Detalizēti iepazīties ar Informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu var šeit:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40272838&mode=mk&date=2013-01-08.

Ekonomikas ministrijas prezentācija par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem: http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMInf_080113_cenas_4.pdf

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mazās HES gatavas augt

Dienas Bizness, 03.12.2013

Dobeles HES izbūvēta 1999. gadā pilnībā no jauna, HES atrodas pie Dobeles ūdenskrātuves pretī fabrikai Spodrība.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgos apstākļos mazās hidroelektrostacijas (HES) varētu ievērojami palielināt savu lomu Latvijas energoapgādē, saražojot pat 3-4 reizes vairāk elektroenerģijas nekā šobrīd. Tā teorētisko izaugsmes potenciālu vērtē nozarē strādājošie uzņēmēji, vēsta laikraksts Diena.

Viņi gan neslēpj, ka ieviestā subsidētās elektroenerģijas nodokļa un jaunās dabas resursu nodokļa likmes iespaidā nozares izaugsmes iespējas jau drīzumā tiks apcirstas saknē, un grūtības turpināt darbu radīsies pat daudzām no jau esošajām mazajām HES, jo ar jauno nodokļu nastu tiks aplikta ne tikai elektroenerģija, par kuru tās saņem atbalstu, bet arī elektroenerģija, kuru ražotāji realizē par tirgus cenu.

Savukārt ar mazo hidroenerģētiku nesaistītie nozares eksperti par šo ražotņu izaugsmes iespējām runā ievērojami piesardzīgāk, pievēršot uzmanību tam, ka jaunas mazās HES bez vērā ņemamām subsīdijām attīstīties, visticamāk, nespēs, un arī no vides aizsardzības viedokļa nozares paplašināšana ne vienmēr ir pamatota, raksta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom sācis elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» skaidro Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas nedaudz sarukušas

Žanete Hāka, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenas samazinājās par 0,8%. Eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 0,6%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,8%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī cenu palielinājums koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Martā, salīdzinot ar 2014. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pazeminājās par 0,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,1%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm saruka par 0,5%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija pārtikas produktu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,2 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas jūnijā nedaudz pieaugušas

Žanete Hāka, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%.

Nozīmīgākais cenu kāpums galvenokārt siltumenerģijas realizācijas cenas pieauguma dēļ bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 1,6% un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā - par 0,5%.

Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā - par 1,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 1% un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē - par 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības noteiktie dabasgāzes cenas griesti koģenerācijas stacijām paaugstinājuši tām maksātnespējas risku, uzņēmēji taisnību meklē Satversmes tiesā, neveiksmes gadījumā sola vērsties arī Eiropas cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības, nav,» situāciju skaidro Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš norāda, ka Satversmes tiesā lūguši rosināt lietu un atcelt Ministru kabineta (MK) noteikumu punktu, kurš nosaka dabasgāzes tirdzniecības cenas griestus (277,46 eiro/1000 m3) elektroenerģijas tarifa aprēķināšanas formulā koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW. «Šā gada 22. aprīlī valdība izdarīja izmaiņas attiecīgajos noteikumos, pat nekonsultējoties ar nozari, kurai dabasgāzes cenas pieaugums tikai par 7,11 eiro/1000 m3 liek strādāt ar 200 000 eiro lieliem zaudējumiem mēnesī,» skaidro J. Timma. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, pieaugot dabasgāzes cenai, palielinās arī koģenerācijas stacijas tēriņi, savukārt ieņēmumi par elektroenerģijas pārdošanu paliek tādi paši, kā bijuši pie maksimālajiem dabasgāzes cenas griestiem. «Ir radīts netaisnīgs mehānisms – gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa ražotājiem kļūst augsta dārgas dabasgāzes dēļ, elektroenerģijas ražotājiem jācieš zaudējumi, jo elektroenerģija tiek iepirkta par pazeminātu cenu. Savukārt gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa kļūst zemāka, elektroenerģija tiek iepirkta par zemāku cenu. Nav paredzēts nekāds kompensācijas mehānisms, kā rezultātā periodā, kad ir relatīvi zemāka dabasgāzes cena, uzņēmumi varētu kompensēt tos zaudējumus, kas ir radušies, kad dabasgāzes cena ir bijusi virs noteiktās robežas,» stāstīja J. Timma. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka satraukums par dabasgāzes cenu kāpumu pieaudzis līdz ar notikumu eskalāciju Austrumukrainā. «Kurš var pateikt, kādus lēmumus pieņems Krievija saistībā ar gāzes cenām? Kādus lēmumus pieņems Eiropas Savienībā attiecībā uz to – pirkt vai nepirkt gāzi no Krievijas?» tā ar pretjautājumiem uz jautājumu, kur tad ir tas risks, ka noteikumos paredzētie dabasgāzes cenu griesti varētu tikt pārspēti, atbild J. Timma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas samazinājušās par 0,2%

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,4%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,1%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,9%, eksportētajai produkcijai – par 0,9%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,3%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas gada laikā augušas par 1,2%

Žanete Hāka, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,1%, bet eksportētajai – par 2,4%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas palika nemainīgas, bet eksportētajai produkcijai tās samazinājās par 0,3%.

Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs, savukārt eksportētajai produkcijai – samazinājās par 0,3 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm saruka par 0,7 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un elektroenerģijā.

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,7 % un eksportētajai produkcijai – par 2,5 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 2,0 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportēts par pusprocentu dārgāk

Mārtiņš Apinis, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai vidējais ražotāju cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,5%, , liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām pārtikas ražošanā (par 1,3%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,1%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 3,8%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 3,1%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,2%).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 2,9%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 3,7%, bet eksportētajai - par 1,9%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 6,9%), pārtikas produktu ražošanā (par 3,4%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 2,3%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 21,0%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu samazinājumam metālu ražošanā (par 5,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom: ja Baltcom nerada inovatīvu produktu, klientiem mazs ieguvums

Sanita Igaune, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz ir populāra tendence klientiem vienā komplektā piedāvāt dažādu nozaru pakalpojumus, un tas ir vērojams kā Latvijā, tā arī Eiropā. Tomēr, ja jaunizveidotā komplekta būtība ir tikai vēl viens papildus rēķins, nevis inovatīvs produkts, tad no šāda piedāvājuma klienti saņems salīdzinoši mazu ieguvumu, neizraisot revolucionāras pārmaiņas tirgū.

Tā DB norāda Lattelecom Komercdirektore Kerli Gabriloviča, vērtējot Baltcom plānus turpmāk komplektos ar televīzijas, telefonijas un interneta pakalpojumiem pārdot arī elektrību.

«Runājot par klientiem piedāvātā pakalpojuma pievienoto vērtību, vienmēr būtisks ir arī servisa jautājums, tāpēc jaunā pakalpojuma rezultātus noteiks tas, kā komplekta pārdevējs nodrošinās kvalitatīvu un vienotu klientu apkalpošanu, ja komplektā ietverti dažādu uzņēmumu pakalpojumi, par kuriem atbildību uzņemas katrs individuāli,» klāstīja K. Gabriloviča.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» uzņēmuma pieņemto lēmumu pamatoja Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš desmit gados pieaudzis par 6,2%

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas sarukušas

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 1,2%, eksportētajai produkcijai – par 0,5%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,6%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,5%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada februārī, salīdzinot ar 2015. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 2,7%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 4%, eksportētajai produkcijai – par 1,4%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,4%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ražotāju cenas palielinājušās par 1,5%

Žanete Hāka, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gada vidējo līmeni ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,5%.

Vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 0,8%, bet eksportētajai produkcijai – par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vislielākie cenu kāpumi bija ādas un ādas izstrādājumu ražošanā - par 10,9%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā - par 8,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,1%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 3,7% un koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā - par 3,5%.

Lielākie cenu samazinājumi bija atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē - par 5,5% un tekstilizstrādājumu ražošanā - par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksporta produkcijai kritušās cenas

Mārtiņš Apinis, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai vidējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām pārtikas ražošanā (par 1%), apģērbu ražošanā (par 2,5%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) kur cenas auga par 1%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,9%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,7%).

2012.gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, kopējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 3,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 4,3%, bet eksportētajai - par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ražotāju cenām pieticīgs pieaugums

Mārtiņš Apinis, 20.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai - par 0,3%. Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām pārtikas produktu ražošanā (par 1,0%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,4%).

Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam metālu ražošanā (par 3,3%) un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē (par 2,4%).

2012.gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,3%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 2,9%, bet eksportētajai - par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis samazinājies

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis pazeminājās par 0,7%, eksportētajai produkcijai – par 0,6%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,9%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,4%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums siltumapgādē, elektroenerģijā un gaisa kondicionēšanā, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, kā arī šķiroto materiālu pārstrādē.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2014. gada oktobri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3%, eksportētajai produkcijai - par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas sarukušas

Žanete Hāka, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai - par 0,4 %. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saruka par 0,8 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī pārtikas ražošanā.

2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,8 %, eksportētajai produkcijai – par 2,4 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo elektrību Igaunijā pārdos par 6% lētāk nekā Latvijā

Nozare.lv, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo piedāvājums elektroenerģijas daļai Igaunijā ir par aptuveni 6% lētāks nekā Latvijā, informē uzņēmumā.

Tas tiek skaidrots ar to, ka elektroenerģija tiek piegādāta no elektroenerģijas biržas Igaunijas cenu apgabala. Latvijā elektrība esot dārgāka tāpēc, ka starp Igauniju un Latviju ir tehniski pārvades ierobežojumi, kas sadārdzina elektroenerģijas cenas vasaras un rudens mēnešos.

Piemēram, 2013.gadā no jūnija līdz decembra beigām Latvijā un Lietuvā vidējā "Nordpool Spot" biržas cena bija par 18% augstākā nekā Igaunijā. Latvenergo prognozē, ka šāda atšķirība varētu saglabāties gan šogad, gan nākamgad, bet 2016.gadā, kad plānots pabeigt Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumu, šīm cenām vajadzētu vairāk tuvināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas palielinājušās

Žanete Hāka, 23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 0,7%, bet eksportētajai samazinājās par 0,3%; tajā skaitā eksportam uz eiro zonas valstīm - par 0,7%, bet eksportam uz ārpus eiro zonas valstīm cenas nemainījās. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

Aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,5%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,74 procentpunktiem) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,39 procentpunktiem). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ekonomikas pamatprincipu sabrukums Latvijas enerģētikas sistēmā

Dienas Bizness, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši tiek runāts, ka Latvijā attiecībā uz visām patērētāju grupām jāievieš brīvā elektroenerģijas tirgus principi. Plānots, ka no šā gada 1. septembra tas brīnums tiešām notiks. Turklāt Latvijas gadījumā brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tiešām būs liels brīnums.

Protams, nepieciešamā likumdošanas bāze, kas bija jāizstrādā Ekonomikas ministrijai brīvā tirgus ieviešanai, Saeimā joprojām nav guvusi akceptu, bet tas mūsu valstī, kā zināms, ir sīkums – gan jau pēdējā brīdī izdarīs, un skaitīsies, ka pie mums šajā jomā viss ir labākajā kārtībā. Interesantākās ir iespējamās sekas, kādas var sagaidīt mājsaimniecības pēc 1. septembra. Vispirms jau jāteic, ka iedzīvotājiem jābūt modriem, lai nepalaistu garām brīdi, kad stāsies spēkā attiecīgie noteikumi, jo principā jau nākamajā brīdī katras mājsaimniecības pienākums būs apzināt, domājams, septiņus elektroenerģijas tirgotājus, lai noskaidrotu, kurš ir ar mieru piegādāt elektrību lētāk, un ar to arī noslēgt līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru