Jaunākais izdevums

Latvijas pacientiem viena no lielākajām problēmām ir zāļu nepieejamība. Turklāt tai var būt dažādas izpausmes, sākot no finansiālas, beidzot ar fizisku

Veselības ministre Ilze Viņķele norāda: «Zāļu fiziskās pieejamības jautājumā mēs saskaramies ar problēmām zāļu krājumu uzturēšanā, medikamentu daudzveidības trūkumu, farmaceitiskās aprūpes nepieejamību mazāk apdzīvotās vietās un citām līdzīgām sūdzībām. Piemēram, šī gada 5 mēnešos Zāļu valsts aģentūrā saņemti 245 ziņojumi par zāļu neesamību, no kuriem 104 gadījumi saistīti ar lieltirgotavu atteikumu aptiekai piegādāt konkrētus medikamentus, kaut zāles ir bijušas lieltirgotavu krājumos, vai arī aptiekas nav pieprasījušas medikamentus tai lieltirgotavai, kurā medikaments ir pieejams. Lai novērstu šādas situācijas, Veselības ministrija plāno jau vasarā nākt klajā ar virkni priekšlikumu likumdošanā, nosakot gan obligātu zāļu krājumu kontroles sistēmu lieltirgotavām, gan ierobežojot paralēlo eksportu, ja konstatēta medikamentu nepieejamība, tāpat domāts atvieglot procedūru zāļu ievešanai citas valsts iepakojumā un citi risinājumi.»

Kompensē vien 38% recepšu zāļu

Savukārt par finansiālajiem šķēršļiem zāļu iegādē ministre teic, ka būtiskākais jautājums ir, kā maksimāli efektīvi izmantot kompensējamiem medikamentiem piešķiro valsts finansējumu. Te galvenie instrumenti ir konkurences veicināšana, sarunas ar ražotāju par zāļu cenu, izmaksu efektivitātes noteikšana, arī centralizētu iepirkumu organizēšana kā, piemēram, ķīmijterapijas zālēm. Tajā pašā laikā Latvijas zāļu tirgū kompensējamie medikamenti aizņem vien 38% un ir 155 miljonu eiro apmērā, savukārt pacientu līdzmaksājumi par zālēm ir 19% un sasniedz 77,4 miljonus eiro. Zāļu finansiālā nepieejamība apdraud gana daudzus pacientus, īpaši ar smagākām un retākām diagnozēm, kur medikamentu cena ir ļoti augsta. Vairums ekspertu uzsver, ka visefektīvākais veids, kā vairot zāļu pieejamību pacientiem, ir paplašināt zāļu kompensācijas sistēmu.

Visu rakstu lasiet 8. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

RTU zinātniekiem talkā nāks KUKA robots - palīgs sportistiem un pilotiem

Zane Atlāce - Bistere, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pētniecības iespējas starptautiskā mērogā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) liks lietā lielu kustību diapazona robotizētu simulatoru, ar kura palīdzību iespējams veikt gan starpdisciplinārus pētījumus virtuālās realitātes, medicīnas, kustības vadības un citās jomās, gan arī nākotnē to varētu izmantot lidaparātu pilotu un sportistu treniņiem.

Robotizētā sistēma ir balstīta uz liela izmēra robota roku, kuras celtspēja ir 600 kilogramu, un šai rokai piestiprinātu speciāli sagatavotu virtuālās realitātes kabīni, kurā iespējams atrasties cilvēkam. Robotam darbojoties, tiek radīta vienota kustības un virtuālā attēla iedarbība uz cilvēku, tāpēc šo robotu var izmantot dažādiem simulācijas treniņiem. Piemēram, iespējams radīt sajūtu, ka cilvēks sēž lidaparātā un to vada, vai arī sportists – kamaniņbraucējs – lielā ātrumā traucas lejup pa trasi.

Šāda simulatora sistēma – KUKA robots – patlaban ir vienīgā ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā, un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zinātniekiem, kā arī industrijai paver plašas pētījumu iespējas, piemēram, elektriskās piedziņas un kustības vadības, mehānikas un kinemātikas, mehānisku sistēmu datoru modelēšanas un virtuālas realitātes izstrādes jomās, kā arī medicīnā un sportā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirmo reizi Latvijā nodrošina ortodontijas konsultācijas tiešsaistē

Lelde Petrāne, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi tiek piedāvātas ortodontijas (zobu taisnošana un sakodiena korekcija) konsultācijas tiešsaistē, lai esošajiem un jaunajiem pacientiem nodrošinātu operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

Pielāgojoties ārkārtas situācijai, šādu pakalpojumu piedāvā ortodontijas klīnika "Concordia".

No 25. marta ir iespēja attālināti pierakstīties pie ortodonta uz tiešsaistes konsultāciju, izmantojot zobārstniecības klīnikas portālu concordiaclinic.lv. Tā ir iespēja pacientam attālināti saņemt arī pirmreizējās konsultācijas par ortodontiskās ārstēšanas iespējām, sazinoties ar ārstu video tiešsaistē, izmantojot datoru, mobilo telefonu vai planšetdatoru.

Arī medicīna pārceļas tiešsaistē 

Attālināto ārstu konsultāciju platformā "DoctorOnline" vēl pirms mēneša notika aptuveni 10 konsultācijas...

Reaģējot uz situāciju valstī un rūpējoties par klientu veselību, zobārstniecības klīnika "Concordia" uz nenoteiktu laiku plānveida pakalpojumus klātienē pārtrauks un pacientiem sniegs palīdzību tikai akūtos izņēmuma gadījumos.

"Situācijā, kāda šobrīd izveidojusies valstī un teju visā pasaulē, uzņēmēji dažādās nozarēs ir spiesti pārstrukturizēt un pārskatīt savu pakalpojumu sniegšanas kārtību un iespējas. Skatāmies uz to kā iespēju. Redzam, ka atsevišķās valstīs, piemēram, ASV, Austrālijā, dažās Eiropas valstīs attālinātas konsultācijas ortodontijā jau labu laiku nav nekas neierasts.

Šis ir risinājums topošajiem un esošajiem pacientiem, lai saglabātu komunikāciju, sniegtu palīdzību un vienlaikus nodrošinātu gan pacientu, gan darbinieku drošību un veselību. Konsultāciju laikā var risināt dažādus pacientam neskaidrus jautājumus, piemēram, sniegt ieteikumus, rekomendācijas par ārstēšanas risinājumiem un pat veikt sākotnējo vizuālo apskati," stāsta zobārstniecības klīnikas "Concordia" ortodonts Māris Gržibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rehabilitācijas centram Poga jauna mājvieta

Lelde Petrāne, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rehabilitācijas centrs Poga pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām Sēlpils ielā 2c, Rīgā. Jaunajās telpās un iekārtās ieguldīts vairāk nekā miljons eiro.

Rehabilitācijas centru Poga 2015. gadā dibināja labdarības organizācija Ziedot.lv. Bezpeļņas fonda mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. 2018. gadā 72% no Pogas finansējuma veidoja ziedojumi (gan uzņēmumu, gan privātpersonu), 10% - labdarības fondi, 12% - bērnu vecāku finansējums un 6% - pašvaldības finansējums.

«Rehabilitācija visā pasaulē ir ļoti dārga, un arī citās valstīs sabiedrība nāk palīgā,» norādīja rehabilitācijas centra Poga dibinātāja Rūta Dimanta. Nākotnē ziedojumi lielā mērā tiks novirzīti jaunu tehnoloģiju iegādei, jo, kā norāda R. Dimanta, robotika attīstās ne tikai pārstrādē un transporta jomā, bet straujiem soļiem arī medicīnā. Viņa arī pauž cerību, ka nākotnē bērnu rehabilitāciju finansēs valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par fundamentālajiem silīcija dioksīda jeb kvarca stikla īpašību pētījumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu šogad saņēmis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Linards Skuja, kurš ir viens no pasaulē visvairāk citētajiem Latvijas fiziķiem.

Viņa pētījumi ir citēti 4663 reizes 2712 dažādos avotos, bet Hirša indekss sasniedz 35 punktu atzīmi.

Tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, mums ir jāsaprot, ka pētniecībā varam būt izcili tikai kaut kādās nišās, atzīst zinātnieks, kurš savējo ir atradis un padziļināti tajā rokas jau vairāk nekā 30 gadus. Viņa mērķis ir līdzdarboties ideāla kvarca stikla radīšanā, kas palīdzētu pilnveidot tehnoloģijas dažādās nozarēs, tostarp enerģētikā, medicīnā un zinātniskās aparatūras būvē.

"Kādam varētu šķist, ka ar kvarca stikla jeb stiklveida silīcija dioksīda (SiO2) pētniecību nodarboties visu mūžu ir ļoti šauri un vienveidīgi, taču man ir paveicies ar to, ka ir izrādījies – šis lauciņš ir praktiski ļoti nozīmīgs, šim stiklam ir būtiska nozīme modernajās tehnoloģijās. Tas ir viscaurspīdīgākais materiāls dabā, kas ir ļoti izturīgs pret ārējām iedarbībām, piemēram, radiāciju, un kūst tikai pie vairāk nekā tūkstoš grādu augstas temperatūras," zinātnieks stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums rada sintezatoru, kurš tekstu pārvērš skaņā

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "Exceed" sadarbībā ar "ReadSpeaker" izstrādājis jaunu tehnoloģiju - latviešu valodas balss sintezatoru "Oskars".

Tā ir sintezēta, dabiski skanoša balss, kas tekstu pārvērš skaņā. To var izmantot izglītībā, medicīnā, apraides sistēmās, valsts pārvaldē utt. "Sākotnēji sintezators tika izstrādāts, lai palīdzētu vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet ar laiku sapratām, ka pielietojums ir daudz plašāks. Produkti neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tikai 10% no risinājumiem, kur to var izmantot. Piemēram, sintezatoru var izmantot publiskās apraides sistēmās, sabiedriskā transporta informatīvajos paziņojumos, veselības aprūpē. Pielietojums ir plašs un mēs vēl tikai mācāmies, kā to izmantot," stāsta Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

"Oskars" domāts automatizētai dažādu rakstisku paziņojumu nolasīšanai, piemēram, lai dzelzceļa stacijā ar septiņiem peroniem paziņotu, cikos un no kurienes pienāk un atiet vilciens, kurš reiss kavējas utt. Grafikā visu laiku ir izmaiņas un balss sintezators informāciju par to var atskaņot automātiski bez cilvēka iesaistes, turklāt punktuāli un precīzi. "Tagad Rīgas ielās beidzot parādās elektroniskie stendi, kas palīdz ieraudzīt, pēc cik ilga laika atbrauks tramvajs vai autobuss, bet nākamais solis būtu audiāla informācijas atskaņošana, lai informāciju iegūtu arī tie, kuri to nespēj saskatīt. Jo plašākā veidā informācija tiek piedāvāta, jo pieejamāka tā ir," saka G. Grīntāls. Risinājums tekstus ieraksta speciālā programmā un pēc brīža fails dažādos audio formātos ir pieejams datorā. Tas esot noderīgi ne tikai satiksmē, bet arī veselības sektorā, piemēram, sagatavojot senioriem recepšu instrukcijas audiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju un studējošā kredīti vairs netiks dzēsti par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos, apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno studiju kreditēšanas modeli, tika norādīts, ka jaunajā sistēmā sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju vecākiem varēs tikt dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma. Tāpat saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā. Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta veidošanas procesā.

Šodien valdība arī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošā kredīta piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Konference «Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā»

Žanete Hāka, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība «Dienas bizness» sadarbībā ar AS «Olainfarm» ceturtdien, 6.jūnijā, organizēja medicīnas aprūpes nozares konferenci «Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā.

Pasākuma laikā nozares praktiķi un pētnieki sprieda par jaunākajām tendencēm un prasībām veselības aprūpē un farmācijā, tehnoloģijas un zinātnes risinājumus, kas veicinās nozares attīstību.

Konferences fokuss šogad tika virzīts uz trim aktuālām tēmām: sabiedrības psihiskās veselības aprūpe, personalizēta medicīna un inovatīvi risinājumi, jaunuzņēmumu un farmācijas biznesa sadarbības veicināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

3D displeju ražotājs Eurolcds jaunā iekārtā ieguldījis 1,1 miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D displeju ražotājs "Eurolcds" Ventspilī atklās jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu, informē uzņēmuma pārstāvis Nauris Jūrmalis.

SIA "Eurolcds" izgatavo jaunas paaudzes 3D displejus, kuri nodrošina 3D attēla iegūšanu bez palīglīdzekļiem (brillēm vai citām optiskām palīgierīcēm), līdz ar to padarot tā izmantošanu lietotājam iespējamu ilgā laika periodā bez pārtraukumiem. Minētie produkti tiek ražoti pēc SIA "Lightspace Technologies" pasūtījuma, kas šo tehnoloģiju ir patentējusi.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumos 5G tehnoloģiju ieviešana notiks pakāpeniski, teica mobilo sakaru operatora «Bite Latvija» vadītājs Kaspars Buls.

Šaubām par to, ka Latvijas uzņēmumi sākotnēji jaunās tehnoloģijas nevarēs atļauties, nav pamata, jo, tāpat kā ar 4G tehnoloģiju ieviešanu, tas notiks pakāpeniski, skaidroja «Bite Latvija» vadītājs.

«Tas nebija tā, ka vienā dienā, vienā brīdī tika nospiesta poga un visi sāka šo tehnoloģiju lietot. Parādoties 4G tehnoloģijai, arvien vairāk parādījās šo tehnoloģiju atbalstošas ierīces un funkcijas. Process bija pakāpenisks, un tāda būs arī 5G ienākšana Latvijā,» teica Buls.

Viņš atzīmēja, ka 5G tehnoloģijas iespējas var sadalīt divās lielās daļās. Viena no tām ir mobilo sakaru tīkla kapacitātes pieaugums, bet otra daļa ir dažādi industriālie risinājumi, kuru reālos piemērus pasaulē izmanto medicīnā un lauksaimniecības automatizācijā. Tāpat sāk parādīties pirmie soļi dronu regulācijā un auto autonomajā vadīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: 3D displeju ražotājs EuroLCDs iedarbina 1,1 miljonu eiro vērto iekārtu

Māris Ķirsons, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem, jo tās var kalpot kā izejviela biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai

Pašlaik skujas lielākoties tiek atstātas cirsmās, daļa tiek izmantotas kā kurināmais, šķeldojot zarus, tomēr tās var kalpot kā izejviela, lai ražotu dažādus bioproduktus. Pēc aptuvenām aplēsēm ik gadu mežā paliek apmēram 360 000–400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt ne tikai miljardiem eiro ienākumus, bet arī radīt jaunas darba vietas. To, ka iespēju ir daudz dažādās jomās, apliecina arī SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens. Viņš norāda, ka skujas ir labs resurss, kuru pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai, un paver iespējas iegūt industriālos produktus kā ekstraktu, pastu, kas izmantojami augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atspēriens cilvēka "rezerves daļu" rūpniecībai

Kristīne Stepiņa, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

BBCE vadītājs,RTU profesors Jānis Ločs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Investējot 30 miljonus eiro, Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs.

Rīgā 29. janvārī svinīgi tiks atklāts Baltijas Biomateriālu ekselences centra (Baltic Biomaterials Centreof Excellence, BBCE) projekts,kas tiks īstenots Eiropas Savienības(ES) programmas Apvārsnis 2020 ietvaros.

BBCE nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu, sākot no idejas laboratorijā līdz pat klīniskam pielietojumam,īpašu uzmanību veltot jauniem materiāliem kaulaudu atjaunošanai,mutes, sejas un žokļu ķirurģijai, ortopēdijai u.c. jomām. Kopējās investīcijas BBCE projektā ir 30 miljoni eiro, no tiem teju astoņi miljoni eiro zinātniskajam aprīkojumam un BBCE ēkas būvniecībai Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)studentu pilsētiņā Ķīpsalā.

BBCE mērķis ir zinātniskā ekselence, kā arī Latvijā radīt kritisko masu ar izglītotiem cilvēkiem medicīnas ierīču izstrādes un ražošanas nozarē, tādējādi attīstot biomateriālu rūpniecību, saka BBCE vadītājs,RTU profesors Jānis Ločs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Virtuālā hakatonā meklēs risinājumus krīzes radītajiem izaicinājumiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes vidē uzsākts pirmais pilnībā virtuālais hakatons, kura mērķis ir meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem, piesaistot brīvprātīgos resursus visas sabiedrības līmenī.

Hakatonu "HackForce" organizē brīvprātīgie dalībnieki no jaunuzņēmumu kopienas, kuri aicina programmētājus, ekspertus un jebkuru aktīvo sabiedrības locekli, kurš var piedāvāt savas prasmes, iesaistīties un piedāvāt risinājumus.

Šobrīd daudzviet pasaulē sabiedrība cīnās ar koronavīrusa izraisītajām sekām un problēmām. Situācija ne tikai rada milzīgu slogu medicīnas nozarei un pārslogo ātrās reaģēšanas vienības, apgrūtina mācību un bērnu uzraudzības procesus, un rada ievērojamus sarežģījumus teju ikvienā nozarē.

Karantīnas ierobežojumi ir potenciāli graujoši daudziem uzņēmumiem un veselām uzņēmējdarbības jomām, un potenciālais iespaids uz ekonomiku ir būtisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. «Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas,» uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. «Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums,» teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. «Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā,» norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem.

Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju).

Savukārt līdz Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā brīdim Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenotajā pilotprojektā tika reģistrēti 98 sociālās uzņēmējdarbības veicēji, no kuriem 48 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 50 – biedrības un nodibinājumi. Pilotprojektā iesaistītajiem vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija (26%), otrā populārākā darbības sfēra ir iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība (20%) un trešajā vietā – sports, veselības veicināšana un medicīna. Pārējie sociālās uzņēmējdarbības veicēji darbojas tādās jomās kā atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, izglītība, sociālie pakalpojumi, bērnu sociālā iekļaušanu sabiedrībā un dzīvnieku vai vides aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

200 000 hektāros Latvijā varētu audzēt paludikultūras

Māris Ķirsons, 02.09.2019

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola un SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina neatlaist darbiniekus, bet aizdot tos

Monta Glumane, 21.03.2020

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina aizdot darbiniekus, nevis viņus atlaist.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist tos.

Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos uzņēmums steidzami meklē darbiniekus, kas ir gatavi palīdzēt īstermiņā. Esošajiem 200 darbiniekiem nepieciešami papildspēki - 80 darbinieki.

Nosaukums:
SIA "Karavela"
Nozare:
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana
Uzņēmuma īpašnieks:
Bite Jānis (56%), Bite Andris (24%), Endele Jānis (20%)
Apgrozījums:
41,616 miljoni eiro (2018. g.)
Strādājošo skaits:
202 (2018. g.)
Atrodas:
Rīga
Reģistrācijas datums:
16.10.2001
Avots:
Lursoft

"Neatkarīgi no tā, kas šodien notiek Latvijā un pasaulē, darījumi ir krietni pieauguši. Mums jebkurā gadījumā būtu nepieciešams papildu darbaspēks vai risinājumi, kā saražot pieprasīto produkciju. Pieprasījums pēc mūsu produkcijas vai konserviem - pēc visa tā, ko var ilgi glabāt, - ir pieaudzis burtiski pēdējās trīs, četrās nedēļās. Tas ir ļoti strauji kāpis," atklāj SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Uzņēmums novērojis, ka Baltijā, kas ir uzņēmuma mazākais tirgus, pieprasījums pieaudzis uz pusi. "Ja skatāmies uz rietumiem, tad šajā brīdī nav svarīgi, cik ir pieaudzis, bet tas, cik mēs varam izpildīt. Ideja, kā piesaistīt īstermiņā papildu darbaspēku, varētu atbilst citu godīgu, labu uzņēmumu aktuālai problēmai – mums īstermiņā ir nepieciešams papildu darba resurss, kurš, iespējams, nebūs nepieciešams pēc mēneša vai diviem. Kopā tiek saliktas divas līknes - mums tā šobrīd iet uz augšu, savukārt citur viss iet uz leju. Tātad, lai cilvēkiem dotu mēnesi saprašanai, kas notiek, mēs piedāvājam šādu iespēju," komentē J.Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētīs ājurvēdas preparātus un digitalizēs sanskritu

Kristīne Stepiņa, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot Komplementārās medicīnas un Indijas studiju un kultūras centrus, Latvijas Universitātē izveidots Starptautiskais Indijas studiju institūts.

Tā mērķis ir vairot Latvijas sabiedrības zināšanas par mūsdienu Indijas kultūru, zinātni, uzņēmējdarbību un politiku, organizēt pētnieciskās un izglītības aktivitātes, izveidot un uzturēt datu bāzi par aktivitātēm Latvijā, kas saistītas ar Indijas zinātni un kultūru. Latvijas Universitātes (LU) paspārnē jau darbojas Ķīnas valdības atbalstītais Konfūcija institūts, Jūdaikas centrs, bet LU Humanitāro zinātņu fakultātē ir plaša un daudzveidīga Āzijas studiju nodaļa. Starptautiskais Indijas studiju institūts piedāvās Ājurvēdas profesionālās pilnveides programmu un vairākas tālākizglītības programmas – Austrumu kultūras vēsturē un filozofijā, dažāda līmeņa jogas apmācības, valodu studijas (bengāļu, hindi, sanskrita, persiešu), kā arī Indijas klasiskās mūzikas un dejas kursus. Mācības sāksies februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru