Nekustamais īpašums

Jaunais Rīgas namu pārvaldnieka vadītājs: Es izvairos no termina «siltināšana»

Ingrīda Drazdovska, 30.11.2017

Aivars Gontarevs

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti cilvēki savā starpā runā, ka daudzdzīvokļu ēkas siltināt nav vērts. Šo jautājumu intervijā laikrakstam Dienas Bizness komentē jaunais Rīgas pašvaldībai piederošās SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nereti cilvēki savā starpā runā, ka siltināt nav vērts, ka tas īsti neko nedos, ka tas neatmaksāsies ļoti ilgi.

Tāpēc nav jārunā par siltināšanu vien, bet gan par atjaunošanu. Protams, arī pie šādas pieejas tiek skatīta, vērtēta, auditēta katra konkrētā māja, tiek sniegts tehniskais atzinums, kuras ir tās vājās vietas. Iespējams, ir mājas, kuras patiešām nav jāsiltina, taču tām varbūt ir jādara citas lietas. Tāpēc es izvairos no termina «siltināšana», bet lietoju «atjaunošana». Pilnīgi noteikti mājas Rīgā ir jāatjauno, tās visas noveco, un tām visām ir savas vājās vietas.

Ar siltināšanu man ir viena interesanta pieredze – kādai mājai sagatavojām visus dokumentus, bija paredzēts gala balsojums (toreiz vēl LIAA administrēja energoefektivitātes paaugstināšanas programmu). Kāds inženieris sapulci «norāva», jo redz’, mājai taču ir 50 cm bieza siena, tā nav jāsiltina. Toreiz dokumentācija bija izmaksājusi ap 1000 eiro, kas ir lēti. Tad mēs vienojāmies, ka iedzīvotāji paši pasūtīs atzinumu. To viņi arī izdarīja, bet tas maksāja 3000 eiro, turklāt secinājums bija – siltināt. (Smejas) Skaidrs, ka viedokļi cilvēkiem vienmēr ir dažādi. Viņiem liekas, ka mājas sienas ir biezas, taču, izvērtējot īpašumus detalizēti, bieži vien tomēr nākas secināt, ka tās ir gan jāatjauno, gan jāsiltina.

Ir mājas, kur cilvēki neinteresējas ne par ko. Ko darīsiet?

Piespiedu kārtā veiksim nepieciešamo. Šis ir normatīvo aktu jautājums, tas joprojām ir atklāts.

Velkot paralēles ar automašīnām – valsts neļauj ar privātīpašumu, ja tas nav pienācīgā kārtībā, pārvietoties pa tās teritoriju. Uz ēkām šis neattiecas līdz brīdim, kamēr nav pavisam slikti – ēka ir avārijas stāvoklī, kaut kas sāk brukt.

Vai likumdevēju rosināsiet šo situāciju mainīt?

Jā. Piemēram, šobrīd degradētajiem īpašumiem ir augstāks nodoklis. Varētu iet līdzīgu ceļu, vienkāršākais veids, kā ietekmēt un mudināt ļaudis kaut ko darīt, ir nodokļi. Šī pieeja pagaidām strādā Rīgas centrā. Būtu jāiet tālāk, attiecinot to arī uz Rīgas mikrorajoniem. Šobrīd par degradētu tiek uzskatīts un augstāks nodoklis tiek piemērots tiem īpašumiem, kuri neatbilst noteiktiem vizuāliem kritērijiem. Taču var paplašināt šo normatīvo regulējumu – ja īpašums tehniski neatbilst noteiktām prasībām, varētu rīkoties līdzīgi. Nesen bija gadījums – kādā mājā pārsegums starp pagrabu un pirmo stāvu ir pilnīgi beigts, taču iedzīvotāji pusgadu spriež, kurš nu laidīs īpašumā, kurš ne, kurš kompensēs remonta izdevumus utt. Ja tas apdraud dzīvību, veselību, šādām diskusijām nav vietas, jādara, un viss. Piespiedu mehānisms tāds varētu būt – ja ir konstatētas kaut kādas nepilnības, tiek dots laiks tās novērst, sakārtot īpašumu, ja tas netiek paveikts, tas tiek izdarīts piespiedu kārtā.

Visu interviju Rīgas atjaunošana – pa kvartāliem lasiet 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru