Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi attālinātam darbam gatavi; investori iepauzē

Anda Asere, 25.03.2020

Diāna Lāce

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

Arī investori šobrīd nedaudz iepauzē un gaida, kad situācija norims. "Investori nemeklē jaunas investīcijas un gaida lielāku stabilitāti. Šobrīd krīze ir uznākusi kā vilnis un nav skaidrs, kad tā norims. Optimistiskākie scenāriji liecina - pēc mēneša vai diviem mēs būsim pārcietuši pandēmijas vilni," viņa saka.

Vaicāta, kuru jomu jaunuzņēmumiem šis ir iespēju laiks, viņa min globālu piemēru: "Zoom", kas nodrošina telekonferences, vērtība šajā periodā ir ievērojami pieaugusi.

"Visi uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas, pašlaik svin uzvaras gājienu – "Slack", "Zoom". Aktuāli ir visi, kas piedāvā risinājumus attālinātam darbam un izglītībai. Piemēram, virtuālajā hakatonā "HackForce" tika izmantots igauņu "Guaana" tiešsaistes konferenču rīks," stāsta D. Lāce. Šajā hakatonā, netiekoties klātienē, 27 komandas strādāja pie idejām koronvīrusa krīzes mazināšanai.

Runājot par vietējiem jaunuzņēmumiem, viņa pieļauj, ka mazāk skarti e-komercijā iesaistītie un finanšu tehnoloģiju kompānijas.

Raugoties nākotnē, D. Lāce uzskata, ka daudzi iemācīsies daudz racionālāk izmantot savus resursu un strādāt produktīvāk. Šobrīd daudzi, kuri to iepriekš nav darījuši, strādā attālināti. "Domāju, ka šajā piespiedu eksperimentā iemācīsimies, kā strādāt attālināti, kā optimizēt resursus. Vissvarīgākais tas ir valsts un izglītības sektorā," saka D. Lāce.

Tagad daudzi pasākumi pārceļas uz virtuālo vidi. "Šobrīd objektīvi var redzēt, ka adekvāti tiešsaistē var organizēt arī konferences un hakatonus," viņa teic. Sabiedrība mācās iztikt ar mazāku skaitu biznesa braucienu un tiešu pārvietošanos. Plašākā mērogā tam varētu būt pozitīva ietekme arī uz klimata pārmaiņām.

"Aviācija ir viena no lielākajām izmešu daudzuma radītājām un šī nozare šobrīd ir skarta visvairāk. Lai cik jocīgi tas neizklausītos, šai situācijai ir pozitīva ietekme uz vidi," tā viņa.

"Jā, mēs esam krīzē un nezinām, kad tā beigsies, bet labais, ko no tās iemācīties, ir strādāt efektīvāk, pārciest neērtības un strādāt kopā. Šis ir viens no gadījumiem, ko individuāli nevaram atrisināt," saka D. Lāce.

Par to, ka ir īstais brīdis mācīties strādāt attālināti, lasi 24. marta žurnālā "Dienas Bizness".