Mazais bizness

Kā iepatikties tirdziņa rīkotājiem?

Anda Asere, 10.06.2013

Una Meiberga, Kalnciema ielas tirdziņa kultūras programmas vadītāja.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Liela daļa jauno uzņēmēju, amatnieku un dizaineru pirmo reizi sabiedrībai sevi parāda tirdziņos.

Prasības, lai iepatiktos tirdziņu rīkotājiem, ir visai vienkāršas – jāatbilst konkrētā tirgus standartiem un koncepcijai (ražots Latvijā, kvalitatīvs, atšķirīgs). Grūtāks uzdevums būs iepatikties pircējiem, kuri savu atzinību pauž ar naudas maka atvēršanu.

«Lai iepatiktos tirdziņu rīkotājiem, jāatbilst to standartiem,» apstiprina Una Meiberga, Kalnciema ielas tirdziņa kultūras programmas vadītāja. Kalnciema ielas tirdziņa gadījumā tie ir vietējās izcelsmes produkti ar uzticamu izcelsmi, no zaļi domājošiem zemniekiem.

Attiecībā uz amatniecības izstrādājumiem izvēle nereti ir diezgan subjektīva un atkarīga no organizatoru gaumes. Tie izvēlas ko jaunu un nebijušu, tāpat jābūt ticībai, ka būs pieprasījums. Svarīgs aspekts ir kvalitāte, norāda U. Meiberga.

Lai ieinteresētu tirgus organizatoru, nepieciešams savlaicīgi pieteikties, ievērot disciplīnu, produktam jāatbilst zināmiem standartiem, piekrīt Irita Antoņeviča, Berga bazāra tirgus koordinatore. Produktam jābūt ražotam Latvijā, tā nevar būt masu prece, kā arī tai jābūt kvalitatīvai – garšīgai vai estētiskai. Sākumā organizatoriem jānosūta pieteikums, bildes un produkta apraksts. Pēc tam jābūt gataviem satikties un pastāstīt par savu preci, tās izejvielām.

«Organizatoriem svarīgi, lai produkts būtu interesants un atšķirtos no tiem produktiem, ko piedāvā jau esošie tirgotāji, lai paplašinātu kopējo tirdziņa produkcijas piedāvājuma klāstu un piesaistītu aizvien vairāk apmeklētāju. Tāpat svarīgi ir, lai produkts atbilstu konkrētā tirdziņa kopējai koncepcijai un būtu atbilstoši pasniegts,» no pieredzes stāsta Renārs Nadrickis, bioloģisko saldumu Augļu kubi ražotāja SIA Biograph Organic Sweets līdzīpašnieks. Galvenās prasības, lai iepatiktos tirdziņa organizatoriem, ir tirgus koncepcijai atbilstoša prece un kvalitāte, piekrīt Katrīna Pastore-Ozoliņa, bērnu apģērbu zīmola Petra līdzīpašniece. Tāpat nevarēšot iztikt bez visiem nepieciešamajiem reģistrācijas dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma tiesības pārdot konkrētās preces.

Kā izcelties plašajā piedāvājumā? R. Nadrickis teic, ka visupirms to var darīt ar pašu produktu, kam ir potenciāls iepatikties pircējiem, kā arī ar atšķirīgu tirdzniecības stenda noformējumu un produkta iepakojuma dizainu. Tāpat liela loma ir pārdevējam – tieši atraktīvs tirgotājs mācēs izsmeļoši pastāstīt par produktu un paliks pircējiem atmiņā un viņa darbs rezultēsies ar pirkumiem.

Ja uzņēmējs nekad iepriekš nav piedalījies konkrētajā tirdziņā, R. Nadrickis iesaka iepriekš apmeklēt to kā pircējam, iejusties viņa lomā un tad pārdomātu, kā labāk pasniegt savu produkciju. «Ja tas ir pārtikas produkts (īpaši, ja tas ir kaut kas jauns), ļoti būtiski ir sniegt iespēju pircējam produktu nogaršot,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Izvēlējusies izcelt latvisko

Anda Asere, Dienas Bizness, 15.11.2013

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Cilvēkiem patīk patriotiskas rotas, piemēram, ar Latvijas kontūriņu – jo īpaši svarīgas tās ir, esot svešumā, saka Agate Dombrovska, i/k Cita rota īpašniece.

«Cenšamies radīt oriģinālas latviešu rotas, kaut ko atšķirīgu nekā citur,» norāda A. Dombrovska. Cita rota piedāvājumā ir dažādas rotas gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī liela, adīta apaļā šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Līdz šim vispopulārākā rota ir bijusi Meitene Latvija – Latvijas kontūra ķēdītē. «Latvijas kontūra ir unikāla – kāpēc to neizmantot?» spriež Agate.

Cita rota «piedzima» šī gada aprīlī, kad viņa bijusi pārdomās, ka jāsāk darīt kaut ko savu. Tiesa, sākotnējā Agates ideja bija organizēt pasākumus. Viņa bija ievērojusi, ka šī brīža aktualitāte ir latviskas rotas. «Ideja par rotām radās no vecā sudraba pieclatnieka. Ir redzēts, ka no tā izgriež Mildas kontūru, bet kāpēc jāsabojā monēta, ja to tāpat var nēsāt kā rotu? Kāpēc pieclatniekam jāstāv plauktiņā, ja to var nēsāt ap kaklu?» viņa prāto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Laipu ielā radošums izplēnējis


Linda Zalāne, 25.11.2013

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Invalīdu biedrības rīkotais Ziemassvētku tirdziņš arī šogad gūst plašu interesi

, 16.12.2013

Jaunākais izdevums

Daugava

Diena.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Ziemassvētku tirdziņi gaida dāsno krievu tūristu ierašanos

Linda Zalāne, 23.12.2013

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Audziet, lini, smalki, gari, Kamēr pūru piedarīju

Renāte Priede, speciāli DB, 08.09.2014

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

SIA Lineo līdzīpašnieces Gundega Kupča–Jurjāne un Sandra Brante kopš mājas tekstila uzņēmuma nodibināšanas arī pašas guļ uz liniem

«Citādāk vairs nevaram,» abas saka. Sandra atceras, ka sākumā viņai bijusi vēlme kaut ko sākt pašai savu, taču pietrūcis spēju noformulēt, kas tieši tas varētu būt, līdz televīzijas raidījumā noskatījusies sižetu par zviedru uzņēmējiem, kuri labprāt iepirktu linu izstrādājumus, ja vien Latvijas uzņēmumi to piedāvātu. Idejai un ierosmei atsaucās un pieslēdzās Gundega. «Tā abas enerģiski sākām – aizbraucām uz Lietuvu, linu tekstila izstādi, atradām dažus Lietuvas un Igaunijas ražotājus, kas atbilda tam, kā mēs iztēlojāmies to, ko vēlamies,» stāsta Sandra.

Gads kopš sākuma

Aktīvu darbību uzņēmums sāka pirms gada jūlijā, līdz tam noritēja sagatavošanās garākais process – atbilstošu meistaru atrašana un iecerētā produkcijas izskata un kvalitātes sasniegšana. Šūšana pašlaik ir ārpakalpojums, nav tādu apjomu, lai vērtu pašas savu darbnīcu. Atrast labus meistarus ir samērā grūti – lins ir sarežģīts šūšanā, ne visiem pietiek drosmes ar to strādāt, jāspēj izmantot audumu maksimāli, vīlēm un apšuvumiem jābūt atrādāmiem arī no kreisās puses. Drēbniekiem nepatīkot taisnus gabalus šūt, viņi arodu apguvuši, lai radītu tērpus. Taču šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar divām šuvējām, un Gundega ar Sandru pat ir gatavas dažkārt piekāpties pasūtījuma termiņos savām meistarēm, jo vīlēm ir jābūt taisnām un skaistām, lai var mierīgi gulēt. SIA Lineo audumus pērk no Lietuvas ražotājiem – pagaidām Latvijā neražo tādus audumus, kādus iecerējušas abas uzņēmējas. «Latvijā ir trūcīgi ar linu auduma ražošanu – maza izvēle. Lietuvā linu audumi ir daudz un dažādi, lietuviešu austie piesaistīja ar to, ko no tiem var radīt. Gofrēta 100% linu auduma, ko izmantojam dvieļiem, Latvijā nav vispār. Lietuvā ir daudz audumu fabriku – gan lielu, gan mazu, ar ES naudu strauji attīstījušās, ir jaunas tehnoloģijas. Turamies pie viena ražotāja – pārbaudīts, uzticams, zinām, ka auduma struktūra un krāsa lietojot nemainīsies, esam eksperimentējušas un mazgājušas kopā dažādas krāsas, kvalitāte saglabājas,» stāsta uzņēmējas. Pašas veidojušas arī iepakojuma dizainu. Tekstila kolekciju abas uzņēmējas veido pēc principa – nevis tikai nopelnīt, bet lai patiktu pašām un nebūtu jākaunas par saražoto. Peļņai, protams, arī jābūt, viņas piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Bulciņas apmaina pret trifelēm

Anda Asere, 18.09.2014

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Lai arī saldumus Latvijā gatavo daudzi, mājražotāja Ilze Gotharde atrod savu nišu un piedāvā augļu un dārzeņu sukādes, trifeles un sīrupus

Ar sukāžu, trifeļu un sīrupu gatavošanu Ilze nodarbojas aptuveni gadu. Pirms tam viņa vēl vienu gadu «taustījās» un eksperimentēja ar receptēm. Kad Ilzes bērnam bija divarpus gadu, viņš sāka iet dārziņā. Iepriekš viņa ir strādājusi dažādus darbus birojā, bet juta, ka tas viņu nesaista. Tāpēc, tuvojoties laikam, kad atvasei jādodas uz bērnudārzu, radās bažas par to, ka atkal būs jāpievēršas darba meklēšanai un CV sūtīšanai. Aptuveni tajā pašā laikā viņa sāka gatavot sukādes. «Gatavoju cidoniju sīrupu un aizdomājos par sukādēm. Rakos pa internetu, meklēju informāciju, ko dara ar cidoniju biezumiem, kas paliek pāri, kad pagatavots sīrups. Uzgāju receptes, sākumā žāvēju plītiņā,» viņa atceras. Tādējādi Ilze nonāca līdz šai biznesa idejai. Drīz viņa piedalījās pirmajā tirdziņā un tā laika skatījumā pirmie rezultāti bija ļoti labi. «Tagad šķiet, ka ienākumi nebija lieli, bet tolaik tie likās ļoti labi. Biju priecīga. Drīz nāca rudens, Ziemassvētki un draugi un paziņas vēlējās iegādāties sukādes dāvaniņām, tāpēc bija tā, ka es tik spēju taisīt,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mildas tirdziņa vietā plāno būvēt viesnīcu

LETA, 20.05.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Izsludināts arhitektūras projekta idejas konkurss viesnīcas jaunbūvei divās kārtās Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2 un Ernesta Birznieka-Upīša ielā 4, Rīgā, tagadējā Mildas tirdziņa vietā, liecina informācija Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.

Konkursu izsludinājusi SIA Jumāras īpašums. Kopējais prēmiju fonds ir 5000 eiro. Darbu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 25.jūnijs.

Jumāras īpašums ir arī Mildas tirdziņa attīstītājs. Jumāras īpašums pieder Kiprā reģistrētajam uzņēmumam Perlroy Investments Limited, bet uzņēmuma valdes locekļi ir Viesturs Kuļikovskis un Raimonds Plāte. Līdz 2011.gadam uzņēmuma valdes loceklis bija arī Jizhaku Rubanenko.

Rubaneko ir SIA Hermelion Latvija 100% īpašnieks, savukārt Hermelion Latvija ir 100% īpašnieks SIA D.N.H., kam pieder Astor Hotel Riga, bet Pārdaugavā pie Vanšu tilta tiek būvēta pirmā Hilton viesnīca Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Straupes tirdziņš iekļaujas starptautiskajā Slow Food kustībā

Dienas Bizness, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Producenti iesaka ieviest samazinātu PVN visiem, nevis 21 % dažiem

Dienas Bizness, 23.09.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Nedaudz vairāk par trim miljoniem eiro gadā – tik valsts cer iegūt no 21 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kultūras pasākumiem, ko ieviesīs no nākamā gada 1. janvāra. Tas gan attiecas tikai uz kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, taču šis formulējums izraisa diskusijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

Valdības akceptētie likuma grozījumi paredz, ka PVN nebūs jāmaksā par teātra un cirka izrādēm un koncertiem, kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas. Tādējādi lielai daļai kultūras pasākumu biļešu cenas vismaz PVN dēļ nemainīsies, tomēr jaunā kārtība, visticamāk, skars teātru viesizrāžu rīkotājus un koncertaģentūras.

Grozījumi neskars Latvijas neatkarīgos teātrus, kuri ir noformējušies kā biedrības ar sabiedriskā labuma statusu. Šāds statuss ir arī Ineses Galantes fondam, kas rīko festivālu Summertime, Imanta Ziedoņa fondam Viegli un citiem kultūras pasākumu rīkotājiem. Taču ar nodokļa maksāšanu būs jārēķinās, piemēram, kompānijai Art Forte, kura Latvijā organizē Krievijas teātra festivāla Zelta maska izrāžu skates. SIA Art Forte valdes priekšsēdētāja Jūlija Ločmele vēl nav iepazinusies ar likuma grozījumu tekstu, taču norāda, ka tas noteikti negatīvi ietekmēs skatītāju pirktspēju, jo pasākumu rīkotājiem nav iespēju samazināt biļešu cenas uz sava rēķina, lai PVN ieviešana nebūtu jūtama. «Ja valsts organizācijām PVN nebūs jāmaksā, tas būs konkurences likuma pārkāpums, un tad valstij tas jākompensē citā veidā. Ja mēs runājam, ka visam jābūt caurspīdīgam, tad šāds lēmums veicinās to, ka organizācijas mēģinās pārreģistrēties par fondiem, būs necaurspīdīgas finanses, kāds varbūt mēģinās tiesā pierādīt, ka lēmums ir nepareizs. Pirms pieņemt likumus, vajag domāt par sekām,» norādīja J. Ločmele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Maize nepazūd

Anda Asere, 30.09.2015

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Maize ir viens no latviešu virtuves pamatproduktiem, un konkurence šajā nozarē ir liela, taču līdzās lielražotājiem vieta atrodas arī mājražotāju piedāvājumam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arvien biežāk tirdziņos parādās mājražotāju alternatīvas klasiskajām kviešu un rudzu maizēm. Viens no jaunpienācējiem šajā nišā ir SIA ZeMaize, kas to piedāvā no pilngraudu kviešu un rudzu miltiem, auzu pārslām, papildina ar dažādām ogām un riekstiem. «Mūsu ģimenē maize ir teju vai katrā ēdienreizē, ēdam to daudz. Mans tētis vienmēr ir teicis, ka ēdienreize bez maizes nav maltīte. Man liekas, ka tā ir pamatu pamats, domāju, ka tā nekad nepazudīs no ēdienkartes,» saka Irina Pētersone, SIA ZeMaize līdzīpašniece. Turpretī viņas biznesa partnere Anitra Robeža neēd īpaši daudz maizes, bet viņai patīk to cept. «Nevarētu teikt, ka tā man būtu nepieciešama katrā ēdienreizē, taču man patīk mūsu atšķirīgā produkcija, piemēram, jaunā griķu maizīte, tāpat miežu maize ar cidonijām,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru