Neskatoties uz to, ka ausīs dzeļ decembra spelgonis, degunu kņudina karstvīna un piparkūku smarža un roka tā vien sniedzas pēc maciņa, lai nopirktu kādu no noskatītajiem labumiem, ko palikt zem eglītes Ziemassvētku vakarā

Visu gada pēdējo mēnesi un vēl nākamā gada sākumā Vecrīga pārvēršas tirgotāju un šopoholiķu paradīzē – lielākajos laukumos ir iespēja nopirkt teju vai visu. Piparkūkas, ievārījums, medus un citi vēdera lutinātāji, kā arī dažādi ādas un māla izstrādājumi, rotas, šalles un siltas zeķes – tas viss un vēl daudz kas cits ir atrodas Ziemassvētku tirdziņos. Tiem, kam netīk saldēt kājas, staigājot no vienas mājiņas uz citu, var doties specializēto Ziemassvētku veikalu virzienā, kas, tāpat kā tirdziņi, strādā tikai šajā gada laikā.

«Ziemassvētku tirdziņi ir ļoti laba vieta, kur pircējam satikties klātienē ar mājražotāju vai amatnieku, kas citkārt varbūt nav iespējams. No pircēju viedokļa tirdziņos var atrast kaut ko interesantu, oriģinālu, tādu, kas nav masu produkcija, savukārt pārdevējam pazīstamākie tirdziņi ir vieta, kur satikt savu pircēju, aprunāties, pastāstīt par savu produkciju un jaunumiem plašākai auditorijai,» saka Ilze Saltā, Zelta zaptes zīmola īpašniece. Viņa jau trešo gadu piedalās Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā un uzskata, ka pazīstamākie tirdziņi ir laba biznesa vieta, jo arī paši tirdziņu rīkotāji ir ieguldījuši resursus, lai popularizētu tirdziņu, un apmierināti būtu gan pircēji, gan pārdevēji.

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Topošajā Sporta 2 kvartālā Skanstes apkaimē Rīgā tiks rīkoti Slow Food tirdziņi, informē idejas autors, pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš.

Viņš stāsta, ka jau atbraucot uz Latviju, bija bioloģisko zemnieku meklējumos, un kopā ar Ieva Laukers nodibināja Slow Food tirdziņu Berga Bazārā. Tas bija sākums pārējiem zemnieku tirdziņiem, kuri tiek tagad rīkoti Latvijā. «Mūsu tirdziņi atšķiras ar to, ka zemnieks neizmanto nekādas ķīmijas, audzējot savu produkciju. Mēs vēlamies nostiprināt vietējo un tālāko zemju pārtikas produktus, kurus mūsu apmeklētāji viegli var iekļaut savas ikdienas maltītē,» norāda M.Rītiņš.

«Mēs ticam, ka kvalitatīvs un labs ēdiens ir viens no priekšnosacījumiem cilvēka labsajūtai. Un Sporta 2 kvartālu mēs veidojam par tādu vidi, kurā visiem justies labi, kopā radīt un strādāt, dzīvot un atpūsties,» teic NP Properties valdes priekšsēdētāja un Sporta 2 kvartāla attīstītāja Elita Moiseja.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Pļaviņās Pētertirgū darbu uzsācis Mājtirgus, kas ir specializēts tirgus mājražotāju produkcijai. Šogad Mājtirgus notiks vēl Rundālē, Viesītē, kā arī Šauļos, Lietuvā.

Mājražotāju atbalstam, veicinot to ražoto produktu pieejamību un noietu vietējos tirgos, seši tirdziņi apvienojušies zīmolā Mājtirgus. Šādi tirgi turpmāk darbosies Pļaviņu novadā, Rundālē, Viesītē, un Lietuvā – Šauļu rajonā, Kurtuvienē un Žagarē.

Nākamie Mājtirgus tirdziņi plānoti 19.jūlijā Žagarē, 27.jūlijā Rundālē, 28.jūlijā Kurtuvienē, 3.augustā Viesītē un 21.septembrī – Šauļos.

Mājtirgi izveidoti Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā «Vietējo produktu attīstība Vidusbaltijā». Projektu īsteno Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem Latvijā un Lietuvā.

«Šonakt to nopirka. Amerikā,» melnu mākslinieku skiču mapi garā siksnā rāda mazā Āgenskalna ādas apstrādes saloniņa Ērikas jostas saimniece Ērika Kalniņa

Viņa kopā ar meitu šuj jostas, somas un citus ādas aksesuārus un katru dienu ar prieku iet uz pašas radīto darba vietu.

Ērika pēc izglītības ir arhitekte, taču viņas lielākais projekts – ģimene un četri bērni – licis pievērsties mājas dzīvei. Lai apvienotu naudas pelnīšanu un bērnu audzināšanu, pirms gadiem divdesmit Ērika sākusi apstrādāt ādu. Vispirms intereses pēc iemaņas apguvusi kursos. Tad sākusi gatavot jostas arī pārdošanai. Mājinieki bijuši skeptiski noskaņoti līdz brīdim, kad no pirmā gadatirgus Ērika atgriezusies ar prāvu rubļu žūksnīti.

Ērikas meita Madara vispirms sākusi strādāt sev tīkamajā ainavu arhitektu profesijā, taču krīze likusi meklēt alternatīvu nodarbošanos. Šis laiks sakritis ar brīdi, kad Ērika meklējusi kompanjonu, jo bērni jau pieauguši, gribējies sākt kaut ko nopietnāku, bet vienai tas nešķita pa spēkam. Madarai savukārt ādas apstrāde jau kopš bērnības likusies pašsaprotama lieta, un visi darbi no mammas noskatīti. Dēls pieteicies palīdzēt mājaslapas izveidē.

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

«Ar koka arhitektūru mums pēdējā laikā ir gājis uz labo pusi, tā ir sabiedrības pieņemta. Koka mājas vairs nesauc par vecām būdām. Neviens vairs neapstrīd, ka Kalnciema ielas ansamblis un brāļu Dambergu rosība ir brīnišķīga lieta. Tas ārkārtīgi pievelk publiku un visiem patīk,» intervijā laikraksta Diena pielikumam KDi sacījusi arhitekte Zaiga Gaile.

«Uz Pārdaugavu pārvācas jauni cilvēki un atjauno mājas. Ķīpsalā esam atjaunojuši jau 14 koka māju. Tagad vēl ir Lipkes muzejs, un, kad guļu savā gultā un ir vaļā balkona durvis, es dzirdu uz ielas visas pasaules valodas. Cilvēki nāk, skatās, priecājas un ļoti daudz raksta, zvana un interesējas par mūsu pieredzi koka māju atjaunošanā.

Tieši šī manis izstrādātā metode, ka savienoju vēsturisko semantiku ar mūsdienu funkcionālismu, neeksistē, piemēram, Krievijā un daudzās citās valstīs. Ir vai nu restauratori, kas piedāvā cilvēkiem dzīvot kā viduslaikos, vai arī grib būvēt jaunas mājas. Mēs esam atraduši balansu. Ķīpsalā koka mājas ir kļuvušas ārkārtīgi vērtīgas un dārgas, un cilvēki tās ir novērtējuši,» skaidrojusi arhitekte.

Sagaidot pirmo Adventi – svētdien, 30. novembrī, Rīgā sāks darboties Ziemassvētku tirdziņi, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ziemassvētku tirdziņos tiek piedāvāti īpaši svētku laikam darināti tautas lietišķās mākslas izstrādājumi, ierastie ziemas sezonas cienasti un svētku dāvanas, bet nedēļu nogalēs plānot koncerti un atrakcijas. Tirdziņi kā allaž atradīsies Doma laukumā, Līvu laukumā un Esplanādē un būs atvērti no 29. novembra līdz 9. janvārim.

Pašvaldībā piebilst, ka svētdien, 30. novembrī, plkst. 18.00 Doma laukumā tiks iedegta Rīgas galvenā Ziemassvētku egle.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā 25.novembrī panākta konceptuāla vienošanās Covid-19 pandēmijas apstākļos tomēr atļaut rīkot Ziemassvētku tirdziņus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī starp EM un Veselības ministriju (VM) diskusijas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties, jau tagad esot skaidrs, ka Ziemassvētku tirdziņi drīkstēs notikt vismaz "zaļajā" režīmā. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance un tirdziņu laukumus nāksies norobežot, taču ne ar masīviem žogiem, skaidroja ministrijā.

Iecerēts, ka EM neregulēs maksimāli pieļaujamo tirgotāju skaitu, jo to lemšot katra pašvaldība. Saskaņā ar konceptuālo vienošanos, Ziemassvētku tirdziņos drīkstēs pārdot arī pārtikas produktus un dzērienus.

Turpmākajās diskusijās EM vēl centīšoties panākt, lai noteiktos gadījumos Ziemassvētku tirdziņus drīkstētu rīkot arī "sarkanajā" režīmā.

Ziemassvētku tirdziņi kļuvuši par ierastu vietu gan suvenīru un dāvanu iegādei, gan brīvdienu pavadīšanai, piesaistot gan vietējos iedzīvotājus, gan dažādu valstu tūristus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Visi tirdziņu organizētāji apgalvo, ka, izvēloties, kam iznomāt tirdzniecības vietu, priekšroku dod vietējiem amatniekiem. Tirdzniecības vietu cena esot komercnoslēpums, arī uzrunātie pārdevēji mulst, nosaucot izmaksu un peļņas ciparus, bet visi ir vienisprātis, ka iepriekšējos gadus vislielāko peļņu nesuši tūristi no Krievijas, tomēr arī citu valstu ceļotāji gan iepriekš, gan šogad iepērkas visai intensīvi.

Esplanādes Ziemassvētku tirdziņā sastaptā dzintara rotu un suvenīru tirgotāja Liene Priede atklāj, ka pērn, Latvijai pārejot uz eiro, cilvēki centušies iztērēt latus, un tas bijis pluss peļņas iespējām. Šogad pircēji biežāk prasot atlaides. «Tirdziņš jau tāpēc ir, lai kaulētos,» atzīst pārdevēja. Neesot prognozējams, cik izdosies ietirgot, jo esot dienas, kas paiet pilnīgi pa nullēm, savukārt citreiz iespējams pārdot preci par vairāk nekā 200 eiro.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16 %, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Vidēji ik mēnesi apritē ir nodoti 494 jauni POS termināļi.

Turklāt manāmi pieaug arī kopējais juridisko personu skaits, kas norēķiniem ar klientiem izmanto POS termināļus. 2016. gada sākumā 10 524 Latvijas tirgotāji nodrošinājuši 21 308 vietas ar POS norēķiniem, kas veidojis 4 % pieaugumu, salīdzinot ar 2015. gadu. Savukārt gada pēdējā mēnesī POS termināļus nodrošinājuši jau 13 087 tirgotāji 28 601 Latvijas vietā.

Kopumā gada laikā DNB bankas POS termināļi nodrošinājuši 12,5 miljonus transakciju ar kopējo apgrozījumu 170 miljoni eiro. No janvāra līdz martam šogad vidējais transakciju skaits mēnesī pārsniedz miljonu, bet vidējais mēneša apgrozījums – 12 miljonus eiro, pamazām apsteidzot pagājušā gada rādītājus.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā

Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.

Gaidīja lielāku interesi

«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.

Projekts Radām novadam dod iespēju radoši domājošiem, aktīviem un darboties varošiem studentiem ar savu darbību veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijas novados, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus, radot jaunas darbavietas, piesaistot investīcijas.

Projekts ir jau pusceļā uz finišu (projekts ilgs līdz 2016.gada jūnijam), taču tajā aicina iesaistīties arī jaunus dalībniekus. Šobrīd projektā aktīvi darbojas studentu komandas no RISEBA, SSE Rīga, LU, ViA, RTU, EKA, TSI, RA, VeA, kurām pateicoties 17 novados tiek radīti īpaši dūraiņi, bērnu un jauniešu nometnes, mājražotāju tirdziņi, dizaina produkti, laivošanas bāze, wake parks, bērniem līdzi augoši velosipēdi un īstenotas daudzas citas biznesa idejas.

Ja ir labas idejas un vēlme darboties, atbalstot uzņēmējdarbību novados, kuri piedalās šajā projektā, ir iespēja iesaistīties jau esošajās komandās (sazinoties ar komandām www.radamnovadam.lv) gan izveidot jaunas komandas (vismaz 3 studenti).

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Likumu un normu pārpilnība un nemitīgās izmaiņas «noēd» diezgan lielu laika un naudas resursu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram, stāsta Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma iniciatīvas Atbalsti mazo biznesu! vadītāja Elīna Egle.

Kā piemēru E. Egle minēja nodokļus un grāmatvedības jautājumus, kur regulējums mainās gandrīz ik pa trim mēnešiem. «Protams, pēdējos gados ar e-pakalpojumu plašo attīstību varam izdarīt agrāk neiedomājamas lietas, bet kopumā uzņēmējdarbības vide, īpaši MVU sektoram, uzlabojas visai lēni,» norādīja eksperte.

Tāpat kā MVU problēmu E. Egle minēja finanšu resursu pieejamību, kurai nav atrasts pietiekami efektīvs risinājums. «Šeit varētu paanalizēt šī un iepriekšējā perioda struktūrfondu līdzekļu apgūšanu MVU sektorā. Daudzos gadījumos izvirzītie nosacījumi MVU ir "nepaceļami", piemēram, atbalsta līdzekļu atmaksa pēc sešiem un vairāk mēnešiem spiež iesaldēt jau tā nepietiekamos līdzekļus, kas rezultātā attur uzņēmējus no dalības projektos. Bankas kredīts, sevišķi biznesa sākuma periodā, kad tas ir īpaši svarīgs, bez papildu nodrošinājuma ir neiespējams,» atzina E. Egle.

11.aprīlī Spīķeru kvartālā jauno sezonu uzsāks apmeklētāju iecienītais brīvdabas krāmu tirdziņš Riga Flea Market, informē Spīķeru kvartāla pārstāve Elīna Pundure.

Arī šogad krāmu tirdziņos būs iespējams iegādāties preces visdažadākajām vajadzībām un mērķiem. Tirdziņa piedāvājumā būs gan antīkas mēbeles, gan mājas interjera priekšmeti, vinila plates, nozīmītes, porcelāna figūriņas, trauki, grāmatas, aksesuāri, krāšņumlietas, apģērbi un citas lietas.

Tirdziņa mērķis ir attīstīt un iedzīvināt labākās Eiropas pilsētu brīvdabas krāmu tirdziņu tradīcijas Rīgas centrā, kad par andelmani var kļūt ikviens, kam ir kas īpašs un vērtīgs krājumā, ko nodot citam saimniekošanā.

Tirdziņš norisināsies Spīķeru kvartāla laukumā, no plkst. 11:00 līdz plkst. 16:00. Nākamie tirdziņi Spīķeros norisināsies 9.maijā, 13.jūnijā, 11. jūlijā, 8. augustā un 12. Septembrī.

Londonas iedzīvotājiem šogad ekonomiski izdevīgākie Ziemassvētku tirdziņi Eiropā ir tieši Rīgā, kur kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē būtu 504,00 mārciņas jeb 570,33 eiro, secināts Lielbritānijas pasta kompānijas «Post Office» Ziemassvētku tirdziņu barometra pētījumā.

Barometra pētījumā tika apkopots informācija par lidmašīnas biļetēm turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu, naktsmītne divas naktis, cena divām transporta biļetēm no lidostas uz centru, trīs kārtu vakariņas ar vīnu, kafijas cena, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas.

Aizvadītajos gados Rīga veiktajā aptaujā ierindojās ceturtajā un otrajā vietā un informāciju par izmaksām Rīgā sniedzis Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB).

RTAB arī informē, ka Minhenē londoniešiem nedēļas nogale izmaksātu 525,00 mārciņas (594,09 eiro), kas Lielbritānijas tūristiem ir otrs ekonomiski izdevīgākais ceļojuma galamērķis. Trešo vietu ieņem Francijas pilsēta Lille, kur Ziemassvētku brīvdienas britiem izmaksātu 532,00 mārciņas (602,01 eiro). Tai seko kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta Tallina, kur izmaksas būtu 563,00 mārciņas (637,09 eiro). Un pirmo piecinieku noslēdz Čehijas galvaspilsēta Prāga ar 674,00 mārciņām jeb 762,70 eiro.

Tirdzniecības centru mēneša laikā apmeklē visdažādākie cilvēki, un tas dod daudz materiāla pārdomām par pircējiem, sevi un savu produkciju

Tā pēc mēneša projektā Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness, saka Ilze Apsīte, SIA Ducis Variations īpašniece. Viņa izlēma piedalīties projektā, jo saskatīja to kā iespēju attīstīties.

«Es šo projektu pamanīju jau pagājušajā gadā un uzreiz nodomāju, ka vajadzētu pieteikties. Taču, izlasot noteikumus un apdomājot situāciju, likās, ka neesmu vēl gatava šādam projektam, tāpēc toreiz nepieteicos. Šogad biju priecīga, ieraugot, ka projekts būs atkal, un nolēmu pieteikties. Šī bija forša pieredze. Tāda iespēja! Gandrīz vai nereāli, ka vari izmēģināt, kā būtu, ja tev piederētu veikaliņš,» stāsta I. Apsīte.

Uz Čehiju jābrauc skaistās dabas un senās arhitektūras dēļ. Vērts nogaršot arī čehu tradicionālos ēdienus, kas nav sastopami nekur citur pasaulē, kā arī ļauties alus baudīšanas dzīrēm. Šo dzērienu čehi ceļ lielā godā.

Man ar Čehiju saistās siltas jūtas un atmiņas, jo šajā valstī esmu dzīvojis piecus gadus, kad savulaik tur studēju Augstākajā kara skolā Viškovā. Tolaik pieņēmu un iemīļoju šīs tautas kultūru, dzīves ritmu un tradicionālos ēdienus. Studiju gados iegūtos draugus kopā ar ģimeni nesen apciemoju atkal un Čehijā izbaudījām brīvdienas teju mēneša garumā. Šķita, ka Čehijas sajūtu būšu pa šiem gadiem aizmirsis, bet, nonākot tur, man pat aizmirsās, ka kopš studiju laika pagājuši jau desmit gadi.

Kad turp braukt?

Labākais laiks, lai Čehijā izbaudītu vasaru, ir jūlijā un augustā, kad dienā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, bet naktīs tā pazeminās apmēram līdz 22 grādiem. Vasarās lielā karstuma dēļ čehi savu darba dienu pakārto īpašam ciklam – sāk darbu septiņos no rīta un beidz strādāt trijos dienā. Pēc tam ierasts doties pie ūdenstilpēm. Čehijā to nav daudz, tādēļ vietējie vasaras priekus bauda pilsētas atvērtajos peldbaseinos. Vakaros sākas nakts dzīve, kad izgaismotajā Prāgā ļaudis tiekas krodziņos un restorānos.