Eksperti

Kā var diriģēt komfortu? Gudrās mājas

SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Otra veida sistēma vēl nav iekarojusi tik lielu popularitāti kā ēku vadības sistēmas, un tās īstā vieta ir nevis lielajās ēkās, bet gan privātmājās un dzīvokļos. Lai gan arī publiskajā sektorā to, protams, uzstāda. Piemēram, modernās biroju ēkās, konferenču zālēs. Runājot par šo sistēmu, maģiskais atslēgas vārds ir komforts. Tātad sistēma, kas ļauj ietaupīt, ļauj ekonomiski pārvaldīt ēkas, bet papildus rada arī automatizētu vidi – tā ir īstā gudrā māja! Iespējas, ko sniedz gudrā māja, ir plašas. Apgaismojums, klimats, izklaides vide, kas nodrošina audio, video funkcijas un daudzas citas papildu ekstras – piemēram, aizkaru, žalūziju pacelšanās, logu aptumšošanās, ja ir uzstādīts šķidro kristālu stiklojums, TV ekrānu izvirzīšanās no sienas (griestiem), automatizētas mēbeles utt. Jā, kā jau filmās rāda. Tā ir realitāte, ko var vērot arī Latvijas mājās, par pasaules metropolēm nemaz nerunājot.

Ja ēku vadības sistēmu pasaule zina jau gadus divdesmit, tad gudrās mājas mēs iepazinām vien pirms gadiem pieciem līdz desmit. Un tas lielākoties ir saistāms ar IT jomas straujo attīstību. Datori, planšetes, viedtālruņi – tie ir rīki, gribētos pat teikt – burvju nūjiņas, ar kuru palīdzību savus sapņus īstenojam realitātē. Gudrās mājas ir vieta, kur saplūst dažādas nozares – IT joma, automātika, BMS, mūzikas atskaņošana, video utt. Cilvēku vēlme sasniegt vairāk un izdomāt arvien jaunas ērtības. Kā jau esmu iepriekš šajos rakstos minējis – ikviens atklājums cilvēces vēsturē ir bijis labākas un ērtākas dzīves meklēšana. Darīt mazāk, ātrāk, ērtāk, nedarīt nemaz.

Šobrīd ēku vadības sistēmu ražotāji jau skaitāmi simtos, bet gudro māju sistēmas ražo vien kādi pieci līdz desmit labas kvalitātes zīmoli. Turklāt joma aug un attīstās. Ja man ļauts prognozēt, tad es teiktu, ka jau pēc gadiem pieciem, desmit dažādas šādas sistēmas variācijas mājās būs jau kā norma. Kā ledusskapis. Kā veļas mašīna. Cilvēkiem ir vēlme savu vidi uzraudzīt un kontrolēt. Tālab arī šī joma tik strauji attīstās. Nu, padomājiet. Ir svētdienas rīts. Laisks rīts, kad var pavaļoties gultā. Un te – „dzin, dzin” – zvans pie durvīm, privātmājā vēl labāk – pie vārtiņiem. Jāceļas? Jākāpj laukā no gultas? Nē, ja vien varat paņemt rokās savu planšeti, paskatīties, kas notek Jūsu teritorijā, paskatīties, kurš gan atļaujas Jūs svētdienas rītā traucēt, un izvērtēt – piespiest podziņu, lai ielaistu šo cilvēku Jūsu mājās, vai turpināt laiski zvilnēt gultā. Baudīt svētdienu. Emocijas un sajūtas ir tas, ko sniedz šī sistēma. Un emocijas un sajūtas ir tas, kas šīs sistēmas rada un attīsta.

Tāpat jāpiemin, ka gudro māju attīstība veicina arī dažādu saistīto nozaru attīstību, arī pielāgošanos šai jomai. Proti, izklaides jomas ražotāji, piemēram, Sony, arī cenšas standartizēt savas iekārtas, lai tās būtu saslēdzamas vienotā mājas tīklā un dažādām telpām kontrolējamas no viena punkta neatkarīgi no tā, kur tās ir fiziski izvietotas. Lai tās varētu vadīt pat no attāluma, no jebkuras pasaules vietas.

No jebkuras pasaules vietas Jums ir iespēja būt arī viesmīlīgam namatēvam un ar vienu elegantu rokas kustību, piespiežot attiecīgo podziņu savā telefonā vai planšetē, ielaist savā mājā paviesoties draugus, pat tad, ja Jūs atrodaties Sidnejā, bet Jūsu mājas ir Rīgā. Un no Sidnejas Jūs ierīces ekrānā varat sekot līdzi tam, ko dara un kā uzvedas Jūsu viesi Rīgā. Tikai tad Jūs, iespējams, būsit arī pārāk ziņkārīgs namatēvs.

Arī Latvijā ir šādas gudrās mājas. Nenoliedzami, tas vēl vairāk ceļ īpašuma vērtību. Daudzos īpašumos šādu ultramodernu sistēmu ierīkošana ir teju vai nepieciešamība. Kāpēc? Lai saglabātu vēstures elpu, senatnīguma auru, autentisku noskaņojumu. Muzeji, pilis, muižas utt. Ēkas, kurās modernie TV un citas ierīces bojā skatu, bet ir nepieciešamas mūsdienīgai sadzīvei, ērtībām, komfortam. Šādos gadījumos ar sistēmu palīdzību viss liekais tiek paslēpts paneļos, vajadzības brīdī piespiežot attiecīgo podziņu, tas tiek izvirzīts ārā – TV, audio, video, aizkari utt.

Jāatzīmē, ka arī lietotājam jākļūst gudrākam, lai viņš varētu pilnvērtīgi izmantot visas gudrās mājās sniegtās priekšrocības. Jābūt tuvās attiecībās – attiecībās uz Tu – ar jaunākajām iekārtām –viedtālruņiem, planšetēm utt. Jāprot vadīt šīs sistēmas. Iespējas ir tiešām milzīgas. No vienota servera mājās vai arī no attālināta servera uzstādīt mūziku visās telpās, regulēt tās skaļumu pēc noskaņojuma – romantiska vai varbūt roķīga, piekļūt savai video datu bāzei no jebkuras vietas, kur esi, no rīta pamostoties vienkārši nospiest podziņu, lai atvērtu aizkarus, sevi lieki neapgrūtinot ar piecelšanos no gultas. Spēja regulēt apgaismojumu pēc noskaņojuma – tumšāku, gaišāku, ieskaitot krāsainās LED spuldzīšu variācijas, temperatūras regulēšana atbilstoši savam komforta līmenim, mūzikas uzstādīšana iecerētajā skaļumā un brīdī, teju vai mistiskā TV parādīšanās no kādas sienas, griestiem vai slēptiem paneļiem utt., u. tml. Apgaismojums, ventilācija, kondicionēšana, aizkari, žalūzijas, izklaides funkcijas – audio, video utt. Kādai būtu jābūt mūsu izglītībai, cik daudz pultīm būtu mums jābūt, lai to visu regulētu – katru par sevi, katru sistēmu atsevišķi? Taču gudrā māja to izdara mūsu vietā – apvieno šīs daudzās sistēmas vienā integrētā platformā, visu apkopojot tā, lai lietotājam tās būtu intuitīvi viegli uztveramas, saprotamas un lietojamas. Nav jābūt inženierim, lai būtu gudrās mājas īpašnieks. Tāpēc esam mēs, inženieri, kuri to visu sakārto tā, kā vajadzīgs – saslēdz, saprogrammē, palīdz tās viegli uzturēt utt.

Jā, bet jāatzīst, ka zināmai rocībai gan jābūt. Izmaksas, protams, ir skatāmas katrā individuālajā gadījumā, kā arī tās noteikti jāsamēro ar attiecīgā īpašuma vērtību. Šo sistēmu var ierīkot arī mazā lauku namiņā tālu prom no civilizācijas. Bet – vai tas ir vajadzīgs? Vai mēs brauktu ar 20 gadus vecu auto, kurā ir iestrādāts skārienjutīgs ekrāns? Es šaubos.

Runājot par auto, nāk prātā līdzība. Ja dažādas fīčas automobilī uztveram kā pašas par sevi saprotamas, tad kāpēc lai mēs tās par tādām neuztvertu arī mūsu mājās? Cik laika mēs pavadām automobiļos? Un cik – mājās? Mājās, protams, krietni vairāk! Tajā pašā laikā automobilī mums, iespējams, jau ir viens liels skārienjūtīgs ekrāns, kurā mēs vadām visas sistēmas, bet mājās – nē. Mājās mums ir daudzas pultis. Pultis, kas pazūd. Kuras kaitina, jo ar pulti x nevar vadīt ierīci y. Manuprāt, mājas esam pelnījuši vislielāko komforta līmeni. Kāpēc gan lai mājās ekstra būtu tas, kas automobilī jau ir norma? Lūk, tas ir nākotnes trends. Uz to mēs virzāmies.

Gudrā māja. Māja. Mājas. Vieta, kur cilvēki atgūst spēkus, kur atpūšas no lielā dzīves skrējiena. Kur atvelk elpu no darbā gūtā stresa. Kur gūst neatkārtojamo māju sajūtu. Izbauda komfortu. Daudziem tā ir jau tagadne. Daudziem – vēl nākotne. Bet reāla, iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas drošības risinājumi kļuvuši pieejami ikvienam un ir ne vien viegli uzstādāmi, bet arī pārvietojami uz citu mājokli

Nedēļas nogalē atpūšoties pie dabas, caur novērošanas kameras aci ielūkoties, vai mājās viss ir kārtībā, jau sēžot automašīnā, pārliecināties, ka nevienā istabā nav palikusi ieslēgta gaisma vai gludeklis, saņemt ziņojumu viedtelefonā, ja plīsusi caurule un vannas istaba applūst – šie ir tikai daži piemēri, kā viedie risinājumi mājai atvieglo ikdienu un vairo sirdsmieru. Vēl pirms dažiem gadiem mājas drošības sistēmas izmaksāja veselu kapitālu un to uzstādīšanai bija vajadzīgs speciālists vai elektriķa iemaņas, bet šodienas viedie palīgi kļuvuši pieejami pat nelielu dzīvokļu iemītniekiem. Liela daļa no tiem maksā dažus desmitus eiro, taču palīdz ietaupīt naudu un aiztaupa nevajadzīgus pārdzīvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Ar tehnoloģijām piesātināto Gudro māju izmēģina dažādās Latvijas vietās

Laura Mazbērziņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora «Tele2» inženieri tā sauktās gudrās tehnoloģijas uzstādījuši mājā uz riteņiem, lai varētu tās izaicināt dabā − gan pilsētās un ciematos, gan mežā un pie jūras.

Gudro māju, līdzīgi kā piekabi, iespējams pārvietot uz jebkuru vietu. 25 m2 platībā ir viss nepieciešamais dzīvošanai - virtuvīte, gulta, terase, labierīcības un ierīces, kas atvieglo mājas īpašnieku ikdienu.

«Gudrā māja» ietver dažādas tehnoloģijas, piemēram, gudrā atslēga ļauj attālināti atvērt un aizvērt durvis – ielaist bērnu vai ciemiņus, kas atnākuši pie saimniekiem. Savukārt, gudrais zvans ļauj redzēt un sarunāties ar cilvēku, kas klauvē pie durvīm, tas arī kontrolē durvju zonu un automātiski paziņo, ja pie ieejas kāds parādīsies, vēl pirms viņš paspēj piezvanīt. Gudrās rozetes ir ievietojamas standarta rozetē, tādējādi jebkuru iekārtu padarot par «gudro». Rozete ļaus attālināti ieslēgt vai izslēgt jebko, kas tajā ir iesprausts - gludekli, ventilatoru, eļļas radiatoru. Gudrās mājas asistents ļauj ar balss komandām kontrolēt visas ierīces, kā arī regulēt mājas apgaismojumu, mainot tā intensitāti un krāsas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes LPWAN tehnoloģija ļauj pieslēgt tīklā arī tādas ierīces, kas atrodas pagrabos vai aiz biezām ķieģeļu sienām

Viena no tehnoloģiju pasaules karstākajām tendencēm – lietu internets – šovasar uzņēmumiem un privātpersonām Rīgā kļūs pieejamāks. Lattelecom visā galvaspilsētas teritorijā īsā laika posmā izveidojis lietu internetam nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi jau no 1.jūlija rīdziniekiem pieejami uzņēmuma piedāvātie risinājumi gudrās pilsētas, gudrās ražošanas un citās jomās.

Lattelecom lietu interneta tīkla izveidei ir izmantota jaunākās paaudzes (LPWAN-Low-Power Wide-Area Network) tehnoloģija, kas no bezvadu un mobilā interneta atšķiras ar zemām uzturēšanas izmaksām, mazu enerģijas patēriņu un iespēju pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu. Tehnoloģija darbojas uz radioviļņu principa, nodrošinot plašu interneta pārklājumu, ar kura palīdzību tiek darbinātas dažādas ierīces un sensori. Līdz ar to tīkls pieejams grūti sasniedzamās vietās, kur ierastie interneta veidi lielākoties nav pieejami, – ēku pagrabos, objektos ar biezām betona vai ķieģeļu sienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai naktīs nomoka bezmiegs, un no rīta sajūta muguras zonā ir tāda, ka desmit minūtes nepieciešams veikt stiepšanās vingrinājumus, lai sāktu normāli staigāt? Vai vismaz reizi nedēļā pamostaties nakts vidū bez jebkāda nopietna iemesla, dažkārt sviedros? Miegs uz nepiemērota pamata, vēl jo vairāk, uz nekvalitatīva matrača ir cieši saistīts ar sāpēm muguras un kakla apvidū, un, protams, rezultātā pasliktinās miega kvalitāte. Tomēr kāda veida matracis ir vispiemērotākais gulēšanai? Kas jāņem vērā, izvēloties jaunu matraci? Sniedzam sešus padomus, kas palīdzēs izvēlēties jaunu matraci.

##Vai ir vērts izvēlēties atsperu matraci?

Pirmais jautājums, ko dzirdēsiet, apmeklējot matraču salonu, — kāda veida matraci meklējat. Pirms pirkšanas vienmēr ieteicams painteresēties par esošajiem matraču veidiem: ar ko tie atšķiras, kādi materiāli tiek izmantoti un kādas ir to īpašības. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, un daudz kas ir atkarīgs no cilvēka vajadzībām un uzskatiem, miega eksperti iesaka izvēlēties kvalitatīvus atsperu matračus.

Tirgū ir pieejami divu veidu atsperu matrači Bonell un Pocket. Bonell veida matračiem ir raksturīgas savstarpēji savienotas atsperes — nospiežot vienu matrača vietu, blakus esošās atsperes arī reaģē. Bonell matrači parasti ir lētāki un var izturēt lielāku svaru, bet atsperes nav iestrādātas kabatās, tāpēc laika gaitā tās savstarpēji sāk saskarties un čīkstēt. Rezultātā tiek zaudēta sākotnējā matrača forma, un tiem ir īss kalpošanas laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas šī gada pirmā pusgada peļņa sasniegusi 16,7 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Tostarp televīzijas pakalpojumu jomā par 4% pieauguši tradicionālās televīzijas ieņēmumi. Vairāk nekā par pusi pieauguši interneta televīzijas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotnes Shortcut ieņēmumi. Tāpat Lattelecom sācis darboties lektroenerģijas tirgū.

«Šī gada pirmajā pusgadā audzis gan pamata, gan jaunais bizness. Arī turpmāk saglabāsim uzņēmuma fokusu jaunu darbības virzienu attīstībai, vienlaikus rūpējoties par esošo pakalpojumu kvalitāti,» saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tehnikas tirdzniecības ieņēmumi pieauguši par 56%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir vairāk nekā dubultoti reklāmas izvietošanas ieņēmumi – Lattelecom pārstāvēto kanālu klāstam pievienojušies Discovery, Sony kanāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mans pieredzes stāsts: Atteicos no laba darba ārzemēs, lai veidotu biznesa Latvijā

«Elko EP Baltic» līdzīpašnieks un vadītājs Gļebs Kiseļovs, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc studijām Lielbritānijā esmu atteicies no piedāvājuma veidot karjeru ārvalstīs, bet atgriezies Latvijā un nolēmis strādāt pie tā, lai mans vadītais uzņēmums kļūtu par Nr.1 nozarē. Runājot par sava biznesa attīstību, jāsaka - ja neiesi, nerunāsi un nepiedāvāsi, neko arī nesasniegsi.

Iemainīt biznesa uzsākšanu Latvijā, pret labu darbu ārzemēs

Vēl pirms pusotra gada studēju Lielbritānijā, vienlaikus strādājot arī labā amatā bankā. Gada laikā saņēmu trīs paaugstinājumus, līdz kļuvu par departamenta vadītāju. Būdams vēl tikai students saņēmu ļoti labu algu, tāpēc domāju arī par palikšanu tur pēc studijām un tālāku karjeras veidošanu. Saņēmu arī piedāvājumu strādāt tās pašas bankas filiālē Krievijā, kur pavērtos plašas karjeras iespējas, taču nolēmu, ka vēlos attīstīt pats savu uzņēmumu. Vēlējos redzēt sava darba rezultātu un iegūt pievienoto vērtību, tāpēc biju gatavs ieguldīt savu laiku un naudu. Bez tam pietrūka arī draugu, kas palikuši Latvijā, un māju sajūtas, tāpēc nonācu pie lēmuma atgriezties Latvijā. No draugiem un tuviniekiem gan saņēmu jautājumus, kāpēc to daru, taču tas nemainīja manu lēmumu. Ja esmu ko apņēmies darīt, vienmēr to arī izdaru!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā viedās tehnoloģijas mājsaimniecībās ienāk ļoti pakāpeniski

Žanete Hāka, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk savam mājoklim vēlētos iegādāties viedierīces, kas kalpo tā drošībai un uzraudzībai, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un pētījumu aģentūras «Norstat» veiktā aptauja.

Proti, gandrīz puse respondentu (46%) par noderīgāko viedierīci mājai atzīst novērošanas kameru, savukārt otrs populārākais viedpalīgs ir durvju videozvans (33%).

Kā vērtīgas un nepieciešamas viedierīces mājoklim aptaujātie norāda arī tās, kuras saistītas ar enerģijas taupīšanu un atvieglo saimniekošanu. Ceturtā daļa aptaujāto vēlētos iegādāties apkures regulēšanas ierīces, kas sniedz energoefektivitātes iespējas mājoklī. Savukārt 23% iedzīvotāju labprāt ierīkotu mājā gudrās rozetes, kurās elektrības padevi var ieslēgt vai izslēgt attālināti ar viedtālruņa palīdzību.

Turklāt novērojama proporcionāla attiecība starp vēlmi aprīkot mājokli ar gudrajām ierīcēm un cilvēku skaitu mājsaimniecībā. Jo lielāka ģimene, jo lielāka nepieciešamība pēc iespējām un ērtībām, ko sniedz viedās tehnoloģijas. Vajadzību pēc gudrās mājas risinājumiem vairāk izjūt ģimenes ar bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Privātmājas būvniecība «uz papīra» izskatās lieliska ideja, taču realitātē sagādā ne mazums raižu

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmājas būvniecība «uz papīra» vienmēr izskatās lieliska ideja, taču realitātē mājas uzcelšana sagādā ne mazums raižu un problēmu. Nepārdomāti lēmumi, pieredzes trūkums un neiedziļināšanās procesa niansēs vēlāk var nesakrist ar gaidīto par sapņu mājas uzbūvēšanu un tās nodošanu ekspluatācijā. Tie ir tikai daži no riskiem, ar ko var saskarties ikviens, kas nolēmis sev uzbūvēt māju, stāsta Arco Real Estate valdes loceklis Aigars Šmits.

«Privātmājas būvniecības iecere visbiežāk sākas ar apbūves zemes meklēšanu konkrētā vietā. Kad prasībām atbilstošs zemes gabals atrasts, cilvēks izvērtē savu maksātspēju un secina, ka konkrētas zemes iegādei un sapņu mājas būvniecībai nepieciešams aizdevums bankā,» klasisku situāciju privātmāju būvniecības jomā raksturo Aigars Šmits.

Ja potenciālais hipotēkas ņēmējs atbilst kreditēšanas nosacījumiem un viņa ienākumu līmenis ir pietiekams, lai uzņemtos saistības, viņam mutiski tiek apstiprināta iespēja saņemt aizdevumu. Bet, lai to noformētu, klientam vispirms jāiegādājas zeme, uz kuras plānota dzīvojamās mājas celtniecība. Atsevišķos gadījumos banka zemes iegādei var piešķirt aizdevumu 50 % apmērā, taču tas pārsvarā notiek gadījumos, kad klients zemi pērk vietā, kur ir attīstīta infrastruktūra. Banka pirms aizdevuma piešķiršanas var noteikt mājas pamatu iebetonēšanu vai pat ēkas karkasa uzbūvēšanu un jumta seguma ieklāšanu. Šādas darbības kredītiestāde kvalificē kā pašfinansējumu. Pēc zemes iegādes ar arhitekta palīdzību jāsagatavo mājas projekts. Ņemot vērā, ka cilvēks būvē savu sapņu māju un pilnībā uzticas arhitektam, bieži vien mākslinieka idejas var apburt klienta prātu, kā rezultātā sapņu mājas skicēs tiek iekļauti sarežģīti būvniecības mezgli un neadekvāti liela platība. Būvējot savu sapņu māju, cilvēks biezi vien izvēlas dārgus būvniecības un apdares materiālus, kas ir viena no izplatītākajām problēmām un kas ievērojami kāpina būvniecības izmaksas. Pirms atkārtotas došanās uz banku tāpat jāsagatavo arī pilna būvniecības tāme mājas celtniecības pabeigšanai. Esošajos apstākļos kvalitatīvas mājas celtniecības izmaksas sasniedz 1000 – 1100 eiro par kvadrātmetru, norāda Arco Real Estate eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 veiktās investīcijas, šā gada izaugsme ir likumsakarīga, intervijā stāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, kurš prognozē, ka nākamie gadi būs interesanti un izaicinājumu pilni, ņemot vērā 5G tehnoloģiju attīstību

Kā vērtējat aizvadīto gadu un ar kādiem finanšu rādītājiem uzņēmums ir strādājis?

Šis periods bijis ļoti veiksmīgs, augusi klientu apmierinātība, un kompānijas apgrozījums šā gada deviņos mēnešos palielinājies par aptuveni 7% līdz 92,6 miljoniem eiro, arī peļņa pieaugusi par 8,2%. Uzņēmuma rentabilitāte pārsniedz 36% un ļauj mums droši skatīties nākotnē.

Kas veicinājis izaugsmi šajā gadā?

Šos rezultātus ietekmējis tas, ka kompānijai izdevies gan labi izprast klientu vēlmes, gan pielāgoties konkurences apstākļiem Latvijā. Jāuzsver, ka mums ir bijis veiksmīgs gads korporatīvo klientu segmentā un esam piesaistījuši vairākus lielus klientus – gan valsts, gan pašvaldību institūcijas. Tāpat turpinājās strauja izaugsme māju pakalpojumu segmentā, kā arī palielinājās mobilā interneta pakalpojumu pieprasījums, kur mums ir ļoti labas pozīcijas, jo Tele2, saskaņā ar regulatora datiem, jau trešo gadu uzrāda labākos lejupielādes ātrumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pasaule virzās uz digitālām valstīm, pilsētām, biznesu un izglītību

Eduards Tutarašvili Cisco vadītājs Baltijas valstīs, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms astoņiem gadiem neeksistēja viedtālruņi, bet tagad mēs lejupielādējam apmēram 180 miljardus mobilo aplikāciju. Un kurš gan būtu domājis, ka viens no senākajiem pakalpojumiem pasaulē - taksometru bizness, kādreiz nokļūs zem digitālā spiediena? Digitālā transformācija ik dienas izplatās visās nozarēs.

Globālo līderu, tehnoloģiju un produktu ražotāju mērķis šodien ir savienot ar internetu katru produktu un pakalpojumu. Tai pat laikā nav noslēpums, ka katras ierīces vērtība ievērojami pieaug, tiklīdz tā kļūst inteliģentāka. Vienkārša LED spuldze maksā ap 5 EUR, bet tās vērība pieaug vismaz 10 reizes, kad tā ar mērķi atvieglot mūsu ikdienu, tiek savienota ar internetu. Tagad sēžot birojā, mēs varam ar sava viedtālruņa palīdzību izslēgt mājās atstātās spīdošās spuldzītes.

Līdz ar straujo IT tehnoloģiju attīstību, globālajā dienas kārtībā izvirzās daudz plašāki jautājumi, kurus tehnoloģiju nozare vienatnē nespēj atrisināt, piemēram, izglītības izvēle. Cisco sadarbībā ar Snapshots veica aptauju, lai noskaidrotu, kura pašlaik šķiet visperspektīvākā profesija Latvijā. Un bijām pārsteigti, saņemot rezultātus - 51% Latvijas iedzīvotāju par perspektīvāko atzīst informācijas tehnoloģijas. Jāsecina, ka digitalizācijai attīstoties, IT prasmes būs iespējams pielielot gandrīz visās iespējamajās darba jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmēji lielāko potenciālu nākotnē redz veselības, kiberdrošības, digitālo pakalpojumu, virtuālās realitātes, blokķēdes un datormācīšanās startup uzņēmumos.

«Tuvākajā nākotnē paredzu attīstību tādās «mīkstākās» jomās kā izglītības tehnoloģijas, veselība, emocionālā labsajūta un produktivitātes uzlabošana. Tāpat aktuāli būs drošības un krāpniecības novēršanas startup, kā arī tie, kas risinās pasaulē samilstošas problēmas,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore.

iPhone Photography School dibinātājs Emīls Pakārklis nākotnē milzīgu potenciālu saskata startup, kas darbojas medicīnas nozarē. «Jau šobrīd, izmantojot DNS sekvencēšanu, ir iespējams būtiski samazināt saslimšanu risku, kas saistītas ar vecumu. Piemēram, ja pastāv ģenētisks risks, ka cilvēkam vecumdienās iespējams infarkts, tad šobrīd cilvēks to var uzzināt jau jaunībā un laicīgi samazināt ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus. Taču vēl lielāks potenciāls būs medikamentiem, kas spēs palēnināt vai pat pilnībā novērst novecošanu. Lai gan tas šķiet neticami, šādi medikamenti jau tagad ir veiksmīgi strādājuši pelēm, un tuvākajā laikā tos sāks testēt arī cilvēkiem. Nav grūti iedomāties, ka par šādiem jaunības eliksīriem cilvēki būs gatavi maksāt,» viņš paredz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarība – šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. «Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi – zemes un saules siltums,» laikrakstam Diena atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Viņa māja vizuāli atšķiras no pārējām ēkām šai zaļajā Rīgas teritorijā. Tā pat izskatās videi draudzīga, un, kā saka saimnieks, ekoloģiska tā kļuvusi tieši tāpēc, ka ir neatkarīga. Uldis savā mājā veic arī patērēto energoresursu uzskaiti, ko ievada speciāli izveidotā projekta Energodetektīvs rīkā. Šim projektam viņš pievienojās 2013. gadā, kad to izveidoja viņa draugs un domubiedrs Valdis Ratniks. Energodetektīva mērķis ir attīstīt sabiedrībā ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu bez sākotnējiem finanšu ieguldījumiem.

Kad 2009. gadā Uldis Pabērzis sāka savas mājas projektu, viņam vēl nebija skaidrs, kāda tā būs. Ideju par taupīgo māju viņam izklāstīja arhitekts Ervīns Krauklis, kurš atzīst – privātpersonu ieinteresētība pasīvo mājokļu būvniecībā Latvijā aug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 08.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas dos iespēju viedtālruņa aplikācijā atrast brīvu vietu automašīnas novietošanai.

Telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom uzsācis autostāvvietu monitoringa risinājumu testēšanu Jūrmalā, kas nākotnē dotu iespēju viedtālruņa aplikācijā atrast brīvu vietu automašīnas novietošanai, informē uzņēmumā.

«Sadarbībā ar Jūrmalas gaisma Dzintaros, Dubultos un Majoros šobrīd testējam jaunu pakalpojumu – iespēju atrast brīvu stāvvietu piejūras zonā, tādējādi ietaupot laiku. Šāda ekonomiska lietu interneta risinājuma (Internet of Things jeb IOT) ieviešana iespējama ne tikai publiskās stāvvietās Jūrmalā, bet arī citās pilsētās, tajā skaitā Rīgā, kurā jau pusgadu atvērts Lattelecom lietu interneta tīkls,» stāsta Lattelecom korporatīvās attīstības dienesta direktors Krists Avots. Spēju noteikt autostāvvietas noslodzi, vai tā ir aizņemta vai brīva, nodrošina moderni lietu interneta tehnoloģiju uztvērēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbs kļūst par valkājamu tehnoloģiju, kas ne tikai kalpo cilvēkam, bet palīdz iegūt noderīgus datus. ASV apģērbu zīmols vēlas to izmantot, lai pastāvīgi nodrošinātu perfektu ķermeņa temperatūru, savukārt projektā Darmštatē strādā pie tā, lai gudrais apģērbs spētu padarīt mobilākus seniorus.

Pavasarī rīti un vakari vēl ir vēsi, savukārt dienā bieži vien saule silda tā, ka nesaproti, kā tad īsti ģērbties. Vispirms tev salst, pēc tam tu svīsti! Tāpat siltās ziemas jakas mēdz būt neērtas, braucot transportā vai iepērkoties lielveikalā. Bostonas modes zīmols Ministry of Supply vēlas risināt šo problēmu, piedāvājot virsjakas, kas spēj pielāgot temperatūru apkārtējiem apstākļiem. Trīs oglekļa šķiedru sildelementus, kas iestrādāti jakas dizainā, kontrolē ar inteliģentu termostatu, kas “iemācās”, kādai temperatūrai priekšroku dod jakas valkātājs. Dati tiek uzkrāti no valkātāja balss komandām un uzstādījumiem ar īpašas aplikācijas palīdzību, kamēr termostats mēra gan gaisa, gan ķermeņa temperatūru un izmanto akselometrus, lai paredzētu ķermeņa temperatūras izmaiņas. Apģērba ražotājs, kas sevi pieteicis 2011. gadā, radies, pateicoties četriem Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) studentiem, kuri cer ar iegūtajiem datiem uzzināt vairāk par saviem klientiem, viņu ieradumiem, aktivitātēm un valkāšanas paradumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru