Kad ar talantu vien nepietiek: sieviete Kolumbijā 

Indrai Noji (Indra Nooyi), Megai Vitmenai (Meg Whitman), Irēnei Rozenfeldai (Irene Rosenfeld), Elenai Kulmanai (Ellen Kullman) un Patrīcijai Vertcai (Patricia Woertz) ir kas kopīgs. Viņas ir monumentālu, daudznacionālu un gigantisku amerikāņu korporāciju vadītājas, sievietes, mātes, kuras turklāt ir iekļautas žurnāla Forbes ietekmīgāko sieviešu Top 10. Vai tas nozīmē, ka sievietes tikai ASV var būt ietekmīgas? Kā ar Eiropu? Dienvidameriku? Es vēlos pastāstīt par stiprām un veiksmīgām sievietēm ārpus ASV, kā arī par viņu apņēmību, neatlaidību un centību gan mājās, gan darbā. Šis būs mēģinājums izcelt to sieviešu izcilību, kas mazāk taisnīgās situācijās spēj sasniegt virsotnes un gūt panākumus, neraugoties uz tādiem sociāli kulturālajiem apstākļiem, kuru dēļ karjeras veidošana ir daudz sarežģītāka.

Evita Lune, Pedersen & Partners partnere un vadītāja Latvijā, 23.4.2013

Evita Lune

Publicitātes foto

Aptuveni 4% Kolumbijas Top 100 uzņēmumu vada sievietes. Mēs zinām, cik grūti sievietēm nonākt uzņēmumu valdēs Eiropā (ES dati liecina, ka lielajos uzņēmumos tikai 12% valdes locekļu ir sievietes, krietni zem Briseles noteiktā 40% sliekšņa), tomēr Kolumbijā šī problēma ir daudz lielāka, un, visticamāk, nevis subjektīvu iemeslu (sievietes nav ieinteresētas tik daudz laika pavadīt darbā, augsts stresa līmenis), bet gan objektīvu iemeslu dēļ (grūti pārvarami «stikla griesti», nevienlīdzīgs pienākumu sadalījums mājās, kā arī stereotipi). Kā Eiropas sieviete biju diezgan šokēta, uzzinot, ka līdz 1970. gadam lielākajā daļā Kolumbijas ģimeņu bija tik bērnu, «cik Dievs devis», līdz pat 15 bērniem vienai sievietei. Ņemot vērā konservatīvo pienākumu sadalījumu ģimenēs, sievietēm uzņemoties lielāko, vai pat visu, atbildību par bērnu audzināšanu, diezin vai vispār ir iespējams domāt par veiksmīgas karjeras veidošanu.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Kolumbijā, tāpat kā lielākajā daļā Dienvidamerikas, ir notikušas pārmaiņas, un sievietes sākušas interesēties par karjeras veidošanu, kā rezultātā palielinās urbanizācijas līmenis un sieviešu īpatsvars darbaspēka sastāvā, kā arī pieaug tādu viena vecāka mājsaimniecību skaits, kurās sievietes uzņemas pilnu atbildību par bērniem un ir vienīgās ģimenes apgādnieces. Šobrīd strādā nedaudz vairāk par pusi Kolumbijas sieviešu. Tomēr to algas joprojām ir par 25% - 30% zemākas nekā kolēģiem vīriešiem. Pārmaiņu rezultātā nodarbināto sieviešu skaits Kolumbijā ir būtiski palielinājies: no 19% pirms 50 – 60 gadiem līdz pat vairāk par 11 miljoniem profesionālu strādājošo sieviešu mūsdienās. Kolumbijas sabiedrība ir izteikti polarizēta, un, ja runājam par pārmaiņām, tā nešķiet pārāk elastīga – aptuveni 13% iedzīvotāju pārvalda 85% bagātību. Tas nav pozitīvi vērtējams pamats vienlīdzīgu iespēju attīstībai, kā arī neveicina daudzveidīgu un mūsdienīgu uzņēmējdarbības vadības modeļu izmantošanu uzņēmumos.

Pie zemākā sabiedrības slāņa piederošajām sievietēm lielākoties jāstrādā vienkāršās profesijās, jo tām ir mazāk iespēju iegūt labu starptautisku izglītību un pieredzi, kamēr daudzi šī paša slāņa vīrieši lielāko daļu savu ienākumu tērē alkoholam un tamlīdzīgām lietām. Vidusslānis ir neliels, bet tas ir vienīgais drošais avots, kur meklēt sievietes vadītājas, jo viņu ģimenēm ir līdzekļi izglītībai, kā arī motivācija attīstīties profesionāli. Savukārt augstākā sabiedrības slāņa sievietēm ir visplašākās izglītības ieguves iespējas, tomēr pievienošanos darbaspēkam tās neuzskata par prestižu.

Lai gan daudzas Kolumbijā dzīvojošās sievietes vēlas veidot profesionālo karjeru, no viņām primāri tiek sagaidīta atbildība par bērniem, tādējādi viņas, neatkarīgi no ģimenes stāvokļa, zināmā mērā ir vientuļās mātes. Tas nozīmē, ka viņām ir jāatrod laiks, lai aizvestu bērnus pie ārsta, piedalītos skolas pasākumos, sekotu līdzi mācībām, risinātu problēmas, paliktu mājās ar slimiem bērniem, būtu mājās, kad auklītēm jādodas prom vai bērnudārzi ir slēgti. Un tas viss jāpaspēj laikā, kamēr viņu kolēģi vīrieši tikai turpina virzīties pa karjeras kāpnēm. Pat ja sievietei izdodas strādāt pilnu darba laiku, viņai ir ierobežotas iespējas strādāt virsstundas, doties darījumu braucienos, atpūsties, kā arī atrast laiku pašattīstībai vai tālākizglītībai. Labāka situācija ir ģimenēs, kas dzīvojušas ārzemēs, ieguvušas starptautisku izglītību vai ko vispār vairāk ietekmējuši globalizācijas procesi.

Šie apstākļi rada nevienlīdzību un ierobežo sieviešu iespējas sasniegt augstākās virsotnes biznesā. Ar dažiem no maniem klientiem – uzņēmumu vadītājiem vīriešiem no Skandināvijas – reizēm nav iespējams norunāt tikšanos, jo tie atrodas paternitātes atvaļinājumā vai arī uz maiņām ar sievu rūpējas par saslimušu bērnu. Sievietēm, kas vēlas gūt panākumus un būt līdzvērtīgas partneres biznesā, pat Eiropā pastāv «stikla griesti», tomēr manis intervētās Kolumbijas sievietes norādīja, ka dažkārt «griesti» vairāk līdzinās būrim no materiāla, kas ir daudz izturīgāks par stiklu. Tas nozīmē, ka diskriminācija ir acīmredzama un sievietēm, kāpjot pa karjeras kāpnēm, gandrīz ik uz soļa ir jāpārvar ievērojami šķēršļi.

Lai sievietes Kolumbijā tiktu uztvertas nopietni un tās varētu gūt panākumus darbā, tām jābūt daudz talantīgākām, izglītotākām, mērķtiecīgākām un godkārīgākām par kolēģiem vīriešiem. Kamēr šovinistu joki vai arī striptīza bāra apmeklējums kopā ar kolēģiem vīriešiem «liberālajā Eiropā» būtu pieļaujams un tiktu uzskatīts par sievietes īstenotā biznesa cenu, tas diezin vai būtu pieļaujams konservatīvajā, katoliskajā Kolumbijas un Dienvidamerikas sabiedrībā. Tāpēc sabiedrībā, kur sievietēm jāievēro augstāki standarti, viņu tolerance šādās situācijās ir kas vairāk par parastu biznesa cenu. Manis intervētās Kolumbijas uzņēmējas ir ļoti izglītotas, internacionālas, līdzsvarotas, gudras, pārliecinošas, kā arī godkārīgas unmuz panākumiem orientētas. Viņām raksturīga ļoti liela aizrautība un stipras vērtības.

Es vēlos izteikt pateicību un veltīt šo rakstu sievietēm, kas palīdzēja tā tapšanā, proti: Fernandai Garsijai (Fernanda Garcia), Katalinai Eskobarai (Catalina Escobar), Zulmai Guzmanai (Zulma Guzman), Klaudijai Arias Robledo (Claudia Arias Robledo), Adrianai Suarezai (Adriana Suarez) un Marijai Pikai Počai (Maria Pica Poch).

Tevi varētu interesēt

Vadītāju atlasē pretendenta izglītībai ir būtiska nozīme – CV ierakstītie burti MBA...

Pēdējo gadu laikā jūtu, ka mana ikdiena kļūst arvien straujāka, saspringtāka, saplānotāka...

Sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā nākotnē augs, un tās biznesam ir labas ziņas....

Trešā daļa jeb 33,21% no viesiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pieder sievietēm, savukārt...

Trešā daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem pieder sievietēm, bet visbiežāk biznesā daiļā...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Lielākā daļa (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nozīmīgākais Latvijas...

Augstākās izglītības kvalitāte tūrisma un viesmīlības nozarē ir nevienmērīga, tomēr vājākais...

Kopējais sagatavoto tūrisma un viesmīlības nozares speciālistu skaits ir pietiekams, secina Latvijas...

Daudzas personāla atlases kompānijas un arī uzņēmumi ir saskārušies ar darba meklētājiem,...

Apvienojot katra sportiskos dotumus, veidojas lieliska un saliedēta piedzīvojumu sacensību komanda,...

Mācību iestādēs apgūtais nav pietiekams un mēdz atšķirties no tā, ko no...

Mācīšanās no savām un citu kļūdām ir pārbaudīts solis ceļā uz attīstību....

«Mēs burta kalpību joprojām esam pacēluši uz pjedestāla tik lielā mērā, ka...

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnika no 15. līdz 19. aprīlim rīko...

Trešā daļa (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55...