Jaunākais izdevums

Šogad apritēs pieci gadi, kopš Kristīne Baranovska kļuva par Kalvenes kafejnīcas un viesnīcas «Spāres» īpašnieci. Viņas vadītā kafejnīca ne tikai kļuvusi populāra vietējo iedzīvotāju, garāmbraucēju un tūristu vidū, ēdināšanas pakalpojumi pieprasīti arī izbraukumos, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

K. Baranovska par kalvenieci sevi sauc 18 gadus, kad uz Kalveni pārcēlās no Gramzdas. «Nebiju vietējā, bet te ātri visus pieņem,» dzīvesvietu raksturo K. Baranovska. Pēc Kalvenes pamatskolas beigšanas mācījusies par reklāmas speciālisti, tad apguvusi transporta loģistikas zinības, vēl pēc tam izmācījusies par ekonomisti. Pilnīgi ar ēdināšanu nesaistītas jomas, taču tas viss noder uzņēmuma sadzīves organizēšanā. «Pa vasarām Kalvenē vienmēr atradu darbu, lai nopelnītu. Vienu gadu vasarā tiku pastrādāt šajā pašā kafejnīcā, kura tolaik piederēja Ilzei Jansonei, ar ko man bija labi kontakti saglabājušies vēl ilgi pēc tam. Kad mācījos, gāju praksē, man bija Liepājas posms. Arī pēc tās vasaras atgriezos pilsētā, kur pēc mācībām strādāju algotu darbu. Taču, kad mana meitiņa paaugās, sapratu, ka negribu vairs kādam citam naudu pelnīt, bet pati būt sev noteicēja. Atcerējos, ka Ilze jau agrāk man piedāvāja, vai negribu palikt šeit uz vietas par galveno, jo viņai lielākā daļa kolektīva brauca no Liepājas. Pēc gadiem sazinājāmies, un tā arī pārņēmu, vienojoties par sadarbību ilgtermiņā,» nonākšanu uzņēmējdarbības vidē atminas K. Baranovska, kurai tobrīd bija 23 gadi.

Kafejnīcas pārņemšana notikusi bez K. Baranovskas mammas Benitas ziņas. «Mamma tolaik bija ārzemēs piepelnīties. Viņai neko nebiju teikusi, lai gan kafejnīca strādāja jau kādus pāris mēnešus. Savācu mammu lidostā. Jau iepriekš ar kolektīva meitenēm trināmies un domājām, kā to manai mammai pateiksim, lai gan tajā brīdī jau zināju, ka to teikšu viņai ar nolūku, ka viņa paliks Kalvenē un man palīdzēs. Atbraucām un teicu mammai: «Mammu, ieiesim kafejnīcā!» – «Kādā kafejnīcā?» viņa man jautā. «Nu, šajā, manā kafejnīcā!» Mamma palika pikta – kā es tā bez viņas ziņas? Viņa man jautāja, vai maz zinot, cik tas ir smagi?

Īpašniece uzsver, ka svarīgākais ir kvalitāte. «Uzskatu, ka daudziem ēdinātājiem tās ļoti pietrūkst. Viss, ko taisām, ir roku darbs. Mums nav nekādi mehāniskie palīglīdzekļi – visu griežam ar rokām, tā ēdiens garšo labāk. Arī gadījumos, ja, piemēram, vienā reizē jāizvāra simtiem litru soļankas,» norāda uzņēmēja. Viņa ļoti novērtē savu pašreizējo kolektīvu. Citi jomas pārstāvji pat mēģinājuši pārvilināt darbiniekus pie sevis.

B. Baranovska stāsta, ka tālākie viesi, kuri ēduši Kalvenes kafejnīcā, bijuši no Austrālijas un Amerikas, te bijuši arī somi, poļi un citas tautības. Viesojusies arī filmēšanas grupa, kuri Skrundā uzņēmusi filmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Durvis ver pirmā zero waste kafejnīca Rīgā

Monta Glumane, 21.03.2019

Kafejnīcas izveidotāji - Ulla Milbreta un viņas vīrs Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību, pašmāju uzņēmums "Brain Games" Rīgā atvēris galda spēļu kafejnīcu "Brain Games Cafe", kas ir pirmā šāda koncepta pulcēšanās vieta Latvijā un visā Baltijā, informē uzņēmums.

Specializētais galda spēļu veikals-kafejnīca atrodas Aspazijas bulvārī, un darbs pie tā izveides tika uzsākts jau pērn rudenī, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kafejnīcas atklāšana tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. "Brain Games Cafe" pieejams plašs spēļu klāsts ar vairāk nekā 400 galda spēlēm.

Tāpat uz vietas kafejnīcā ik dienu ir sastopams arī pieredzējis galda spēļu guru, kurš katram apmeklētājam palīdz piemeklēt atbilstošāko spēli, kā arī izskaidro tās noteikumus un atbild uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties spēles gaitā.

Papildus tam kafejnīcā darbojas arī bārs, kurā var iegādāties dažādus alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus - gan kvalitatīvu kafiju, gan arī tematiskos kokteiļus un citus atspirdzinošus dzērienus. Jebkurš piedāvātais dzēriens ir pieejams arī vegāniskā versijā, un to iespējams pasūtīt līdzņemšanai. Rūpējoties par apkārtējo vidi, "Brain Games Cafe" dzērieniem tiek izmantoti tikai atkārtoti lietojamie salmiņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās darbību pārtraukusi mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, biznesa portālam db.lv apstiprināja mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

«Ir bizness, kas aiziet, un ir bizness, kas neaiziet. Bija pārāk lielas ekspektācijas par Vecrīgu,» komentē E.Eihmanis. Viņš atklāj, ka mākslas kafejnīca slēgta finansiālu iemeslu dēļ.

Īpašnieks stāsta, ka turpmāk «Jaunā Kolekcionāra» sortiments būs pieejams mākslas kafejnīcā «Kolekcionārs» Blaumaņa ielā. E.Eihmanis arī norāda, ka pirmā kafejnīca ir pārbaudīta vērtība un turpinās savu darbību.

Db.lv jau rakstīja, ka mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, Vāgnera ielā tika atvērta aizvadītā gada vasaras beigās.

LASI ARĪ:

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem: padomi un pieejami risinājumi, kas noderēs atjaunojot kafejnīcu

Sadarbības materiāls, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcām un restorāniem pēdējie gadi bijuši izaicinājumu pilni. Daudzas kafejnīcas pacietīgi gaidīja ierobežojumu mazināšanu, kas ļautu atkal pilnvērtīgi uzņemt savus iecienītos klientus iekštelpās. Iespējams, daži no viesmīlības industrijas pārstāvjiem izmantoja šo periodu, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas interjerā. Profesionāla interjera dizainere palīdzēja atjaunot senu un iemīļotu ģimenes kafejnīcu Dobeles novadā, kas mantojumā saņemta no tēva. Dizainere dalās ar padomiem, ko būtu lietderīgi ņemt vērā citiem uzņēmumu īpašniekiem – ar ko sākt un kas jāpatur prātā, atjaunojot īpašumu un vienlaikus saglabājot cieņu arī pret tā vēsturisko veidotāju.

Kafejnīca Kaprīze dibināta 1994. gadā visai zīmīgā datumā – 18. novembrī, kad tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Kopš šī brīža daudz kas ir noticis un mainījies. Ģimenes kafejnīcai bija nepieciešamas pārmaiņas – telpas, kura tiek izmantota arī dažādām viesībām, interjers bija novecojis, tā izskatījās tumša. Īpašnieku vēlme ar profesionālas interjera dizaineres palīdzību bija izveidot gaišu, mājīgu un viesmīlīgu telpu, kas atspoguļotu jaunos saimniekus, vienlaikus stāstot arī par šīs vietas seno vēsturi.

Ar ko sākt pārvērtības

Pirms sākt plānot, svarīgākā lieta, kas jāņem vērā, ir budžets. Budžeta aplēses ļaus saprast, cik lielas izmaiņas un apjomīgs renovācijas process var būt. Arī vēlamais laika grafiks ir nozīmīgs – cik ilgi uzņēmums var būt slēgts vai ierobežota to pakalpojumu sniegšana, lai īstenotu visas plānotās pārmaiņas. Tas palīdzēs ne tikai saplānot pārējās lietas – izveidot jauno plānojumu, piesaistīt darbaspēku remontam, pasūtīt mēbeles un plānot piegādes, visu aprīkot un uzstādīt, bet arī savlaicīgi informēt klientus par gaidāmajām izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā “Rīga” atklāta jauna “Caffeine” kafejnīca, kas ir ceturtā "Caffeine" kafejnīca Rīgas lidostā un 28. kafejnīca tīklā kopumā.

Investīcijas kafejnīcas izveidē netiek atklātas.

Kafejnīca ir pieejama lidostas apmeklētājiem, kas izgājuši cauri drošības kontroles punktiem un atrodas drošības zonā.

Ierasto "Caffeine" produktu klāstu jaunajā kafejnīcā papildina produkti, kas piemēroti dažādiem ēšanas paradumiem. Izmaiņas ieviestas, atsaucoties uz klientu vēlmēm un paradumu maiņu - tendenci izvēlēties veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus, kā arī vēlmi lidostā uzturēties mājīgākā un nepiespiestākā atmosfērā.

"Caffeine" pārvaldītāja "Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,982 miljoni eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr kompānijas zaudējumi saruka 3,1 reizi - līdz 548 985 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieva un Andris Tarandas ēdiena gatavošanas mīlestību pārnesuši no savas mājas virtuves uz omulīgu vegānisko kafejnīcu Zaļais gurķis.

Ģimenes izlolotā kafejnīca durvis vērusi vien pirms pieciem mēnešiem, un par spīti faktam, ka tā atrodas nevis dzīvīgā pilsētas centra ielā, bet ostas tuvumā, uzņēmēji par klientu trūkumu nesūdzas. Kafejnīcas vajadzībām tiek nomātas komercplatības dzīvojamās mājas pirmajā stāvā; sēžot tajā, pa logu var vērot, kā ripo preču vilciena vagoni. Ik dienas kafejnīcā rosās tās saimnieki Ieva un Andris, palīgos reizēm nāk lielākie no viņu bērniem. «Mums ir liela ģimene – pieci bērni. Tas nozīmē, ka ik dienas dzīvojam kopā ar pieciem dažādiem cilvēkiem un katrs no viņiem atšķiras, arī viņu izvēles attiecībā pret ēdienu ir dažādas. Gadā mēs svinam septiņas dzimšanas un septiņas vārda dienas, kad organizējam mājas ballītes, uz kurām ierodas daudz draugu un radu. Viņu pamudināti, mēs nolēmām, ka varam pamēģināt savu prieku pret ēdiena gatavošanu nodot ne tikai viņiem, bet arī citiem cilvēkiem, kuri viesojas mūsu kafejnīcā,» stāsta Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO, FOTO: Cadets de Gascogne īpašnieki sadala uzņēmumu; plāno attīstīties Pierīgā

Monta Glumane, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Modes māksliniecei Šeilai Vanagai jauns piedāvājums

Kristīne Stepiņa, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes māksliniece Šeila Vanaga savā šūšanas darbnīcā Rīgas klusajā centrā atvērusi svaigēdāju pulcēšanās vietu Šeila Raw

Pati Šeila 20 gadus bija veģetāriete, bet jau ceturto gadu viņa ir svaigēdāja. Lai pievērstu citus cilvēkus veselīgam dzīves veidam, viņa savu radošumu liek lietā dažādu svaigu ēdienu gatavošanā – bez cepšanas un neviena paša grama cukura vai miltu tapuši mafini, kūkas un citi kārumi.

Pusdienu restorāns Šeila Raw durvis vēra šīs vasaras beigās. Viena no divām nelielās šūšanas darbnīcas istabām pārtapusi par omulīgu pusdienošanas telpu. Tajā novietoti trīs galdiņi viesiem, bet uz letes izlikti visi tie produkti, no kuriem taps attiecīgās dienas maltīte. «Pusdienu piedāvājums nekad neatkārtojas, katru dienu ir kaut kas jauns, tas prasa lielu radošumu un iztēli,» teic Šeila Raw saimniece. Vienlaicīgi pusdienot var 15 cilvēki. Vairums klientu ieturēt maltīti nāk no tuvumā esošajiem birojiem, ir arī cilvēki, kuri Šeilas restorānu apmeklē ikreiz, kad ierodas Rīgā no attālākiem Latvijas reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Intara Busuļa mammas kafejnīcu apciemo pat tūristi no Krievijas

Monta Glumane, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nedaudz vairāk kā gadu mūziķa Intara Busuļa mamma Talsos atvērusi veikalu - kafejnīcu IK «ESERIKA». Mūziķa mamma biznesa portālam db.lv atzīst, ka dēla atpazīstamība noteikti palīdz biznesa attīstībai.

«Pavisam nesen uz Talsiem speciāli bija atbraukuši pat tūristi no Krievijas. Viņi gribēja redzēt vietu, kur Intars dzimis un audzis,» atklāj Ērika Busule. Vairums apmeklētāju kafejnīcā ierodas, jo zina, ka viņa ir Intara Busuļa mamma.

Aizvadīto gadu biznesā E.Busule raksturo kā normālu. Veikalā-kafejnīcā kundze strādā viena un to visbiežāk apmeklē vietējie - blakus atrodas skola, ugunsdzēsēju depo, bet siltajā sezonā - arī tūristi.

«Man ir tādas preces, kas nav citur. Piemēram, veikalā par mazāku cenu var iegādāties visus Intara diskus,» saka mūziķa mamma. Kundze atzīst, ka ir Talsu patriote, tāpēc veikalā - kafejnīcā iespējams iegādāties, piemēram, piena produktus, kurus ražo «Talsu piensaimnieks». Viņasprāt, arī cenas nav augstākas kā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca, kas kopumā ir jau 21. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

"Vissvarīgākais mūsu darbā ir just, kas klientam visvairāk vajadzīgs un pielāgoties viņa paradumiem. Lidostas klienti ir citādi nekā "Caffeine" viesi pilsētas centrā: ja Rīgā klients nāk pēc kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai pasēdēt ar draugiem, lidostā cilvēki nereti steidzas, un viņiem maltītei un kafijai atliek pavisam nedaudz laika," saka valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Šobrīd kafejnīca nodrošina darbu sešiem baristām, bet turpmāk to skaitu plānots palielināt līdz astoņiem darbiniekiem. Atšķirībā no pilsētas kafejnīcām lidostā pieejami ne tikai "Caffeine" raksturīgie kafijas dzērieni, bet arī daudz plašāks ēdienu sortiments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durvis pēc 2,5 gadu darbības slēgusi ģimenes kafejnīca KasPar Ogrē.

«Visam ir sākums...un visam ir beigas! «KasPar» ir pateicīgs saviem lieliskajiem klientiem par uzticību! Jūs esat bijuši simtiem pozitīvu cilvēku - ikdienā, kāzās, dzimšanas dienās, bēru mielastos, kristībās... Katrs ar savu stāstu un saviem svētkiem neatkārtojami!!! Paldies komandai, kura bija mainīga, bet katrs par sevi zvaigzne,» paziņojumā kafejnīcas mājaslapā norāda īpašniece Inese Kravale. Jūlija sākumā uzņēmums mēģinājis veikt «restartu», taču tas nav izdevies.

Portālam DB kafejnīcas īpašniece skaidroja, ka kafejnīcas slēgšanu ir ietekmējuši vairāki faktori. «Esmu šobrīd dzīves izaicinājumu priekšā. Kur darbošos - vēl nezinu, mazliet atpūtīšos. Esmu šobrīd darba meklējumos,» uzsvēra I. Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Bruņinieku ielā trešdien, 12.jūnijā atklāta kafejnīca RB Cafe, kurā gandrīz visus procesus ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar invaliditāti.

Kafejnīcas primārais mērķis ir Latvijas darba tirgū integrēt cilvēkus ar invaliditāti. Tajā sākotnēji plānots nodarbināt sešus cilvēkus, no kuriem četri ir ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi – ar funkcionālām traucējumiem. Kafejnīcas idejas autors ir biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.

Kafejnīca darbības uzsākšanai saņēmusi Altum programmas piešķirto grantu. RB Cafe piedāvās konditorejas izstrādājumus, kā arī tā būs vieta dažādu pasākumu norisei. Tāpat kafejnīca apkalpos individuālus pasūtījumus, piedāvājot arī konditorejas izstrādājumu piegādi.

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» iepriekš intervijā Dienas Biznesam teica M.Grāvis. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norādīja. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas kafejnīcu tīkls Starbucks šonedēļ atklājis četrstāvu kafejnīcu Tokijā, raksta Business Insider. Milzīgajā kafejnīcā tiek piedāvāti vairāk nekā simts veidu tēju, kafiju un kokteiļu.

Ēkai ir stikla sienas, tādējādi ļaujot apmeklētājiem skatīties uz blakus esošo upi, savukārt gaišais koks iegūts Japānas mežos.

kafejnīcā atrodas lielākā Starbucks grauzdētavas toveris pasaulē, kuras garums ir 17 metri. Tas ir visu četru stāvu augstumā un dekorēta ar vara ķiršu ziediem.

Tāpat grauzdētavā ir kafijas grauzdējamā iekārta, un plānots, ka tā saražos gandrīz 750 tonnas kafijas gadā.

Tāpat šeit atradīsies lielākais Teavana bārs pasaulē, piedāvājot dažādus dzērienus, kuru pagatavošanā izmantota tēja. Kafejnīcā, tāpat kā citur pasaulē, tiks piedāvāta svaigi cepta maize, picas, salāti un citi ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes māksliniece Šeila Vanaga Rīgā atvērusi jau otro ēstuvi - «Nirvana - vakara tējnīca», kas atrodas Ģetrūdes ielā. Tās piedāvājums paredzēts svaigēdājiem. Viņa atklāj, ka laika gaitā varētu atvērt vēl kādu ēdināšanas vietu.

«Neesmu gulējusi jau vairākus mēnešus, bet nekas, vēl turos. Tā aktivitāte un dzīvesprieks ir tik lieli, ka radās šī otrā kafejnīca. Nav nekādas realitātes izjūtas, ļoti gribas kaut ko darīt. Tas, ko mēs ēdam, tie mēs arī esam. To daudzi saka, bet neviens īpaši neieklausās. Tas ir tik labi, ka es nevaru stāvēt uz ielas un kliegt. Vajag lamatu vietas ar garšīgām kūkām, virtuvi, lai cilvēki paši pārliecinās,» biznesa portālam db.lv saka modes māksliniece.

Kafejnīca apmeklētājiem atvērta vien divas nedēļas, bet jau iegūts pastāvīgo klientu loks. «Nirvanas» saimniece stāsta, ka šobrīd pati kā galvenā šefpavāre darbojas gan savā pirmajā restorānā «Šeila Raw», gan jaunajā kafejnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru