Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Gribu uzsvērt, ka mēs, Latvijas gāze (LG), neesam iniciatori gāzes tirgus liberalizācijai. Gāzes tirgus atvēršana – tā ir valsts politika, Eiropas Savienības politika. Tie cilvēki, kuri šo kompāniju – LG – būvēja 20 gadu garumā, uzņēmumu izveidojuši ļoti sekmīgi, un viņiem nevajadzētu būt zaudētājiem to procesu, kas notiks ar šo kompāniju, rezultātā.

Tomēr, kaut gan LG sadalīšana neizbēgami nesīs dažādus, sarežģītus finansiālos un juridiskos aspektus, jāņem arī vērā, ka iedzīvotājiem ir svarīgi pakalpojumu saņemt vismaz par tādu pašu – ja arī ne zemāku – cenu, par kādu viņi to saņem līdz tirgus atvēršanai. Ņemot vērā visu minēto, domāju, ka vislielākais izaicinājums man kā LG vadītājam būs maksimāli mīkstināt efektus, kas saistīti ar pārmaiņām gāzes tirgū.

Vairāki iepriekšējie ekonomikas ministri, un arī tagadējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, teikuši, ka līdz ar tirgus liberalizāciju gāzes cenai, kas jāmaksā iedzīvotājiem, jāsamazinās. No LG vadības skatpunkta raugoties, tātad – nav garantiju, ka cena, tirgu atverot, mazināsies?

Tas, kas notiks ar cenu, jāstāsta politiķiem, jo viņi veic politiskas un strukturālas pārmaiņas gāzes tirgū. Es kā LG vadītājs nevaru garantēt neko, jo situāciju ietekmēs tirgus un tie cenu līmeņi, kas konkrētajā brīdī būs tirgū. Faktiski no LG maz kas būs atkarīgs, bet gan no tā, vai izvēlētā politiskā kursa maiņa gāzes tirgū nesīs tos cerētos augļus, par kuriem runā ekonomikas ministre.

LG patlaban ir regulēts monopoluzņēmums. Gāzes piegādes notiek, visi iesaistītie ir vairāk vai mazāk apmierināti. Kas notiks pēc tirgus atvēršanas, prognozēt ir grūti. Es nekādus solījumus par to, kas notiks, negribu izteikt, jo uzskatu, ka tas nav LG vadības pienākums kaut ko solīt par to, kas notiks pēc valdības plānotās gāzes tirgus atvēršanas. Ja mēs, LG, iniciētu gāzes tirgus liberalizēšanu, tad mums par to būtu jāuzņemas atbildība, bet to dara valdība, tāpēc valdībai arī jāuzņemas atbildība iedzīvotāju priekšā par to, ka cenas neaugs, pakalpojumi kļūs kvalitatīvāki un cilvēki jaunajā situācijā būs laimīgāki.

Pirms vairākiem gadiem toreizējais LG vadītājs Adrians Dāvis Dienai teica, ka gāzes tirgus liberalizācija būs tikai «uz papīra», jo konkurentu LG mūsu valstī nav un nav arī tehnisko risinājumu, kā nodrošināt alternatīvas piegādes. Apgalvojums, ka liberalizācija būs tikai teorētiska, joprojām ir aktuāls?

Es gan teiktu, ka tirgus atvēršanas politikas realizācija nenozīmē, ka uzreiz pirmajā dienā iestāsies brīvais tirgus, jo darbības ir orientētas uz pārmaiņām ilgākā periodā. Varbūt desmit divdesmit gadu laikā parādīsies alternatīvas piegādes un vēl citi piegādātāji. Tomēr nevar noliegt, ka 2017. gada aprīlī, kad sāks realizēt gāzes tirgus liberalizāciju, Latvija joprojām būs integrēta Baltijas gāzes sistēmā, kas savienota ar Krieviju, un alternatīvu gāzes vadu nebūs. Jāsaprot, ja vien kaut kas strauji nemainīsies Krievijas gāzes politikā, uzņēmums Gazprom joprojām būs galvenais gāzes piegādātājs, turklāt ne tikai Latvijai, bet visai Baltijai, un līdz ar to gāzes cena uz robežas ar Krieviju būs tāda, kā tajā brīdī noteiks gāzes cena pasaules tirgū. Kā reāli notiks liberalizācija, cik daudz te, Latvijā, būs starpnieku, kuri patērētājiem tirgos gāzi, cik lieli būs uzcenojumi, – par to es patlaban neņemos spriest.

Alternatīvas, ko plāno Eiropas Komisija (EK) kopā arī ar Ekonomikas ministriju, manuprāt, līdz galam nav pārdomātas, jo projekts, kas tiek izskatīts EK, – par alternatīvu piegādi, savienojot Lietuvu un Poliju, – paredz, ka šis gāzes vads arī ir saistīts ar piegādi no Gazprom, tikai ar citu gāzes vadu. Baltijā līdz ar šo alternatīvu neparādīsies Lielbritānijā vai Norvēģijā iegūta gāze, bet tieši tā pati gāze no Krievijas, kura vienkārši tiks vairākus simtus kilometru tālāk transportēta un pēc tam novirzīta uz Lietuvu.

No šāda viedokļa, es tuvākajos plānos neredzu neko, kas liktu domāt, ka Latvijā drīzumā varētu parādīties vairāki alternatīvi gāzes piegādātāji. Ļoti iespējams, ka liberalizācija būs notikusi, bet te joprojām dominēs Gazprom kā noteicošais gāzes piegādātājs.

Plašāk lasiet rakstā Gāzes cena var arī nesamazināties piektdienas, 21.augusta laikrakstā Diena (3.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Lielākais izaicinājums - akcionāru un iedzīvotāju interešu sabalansēšana, jo skaidrs, ka cenas kāps

LETA, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Universālie kareivji un birku karināšana

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

Papildus baumām par iespējamiem valdības krišanas scenārijiem un nākamajiem premjeriem, publiskajā telpā parādījušās arī runas par nozīmīgā energouzņēmuma Latvijas gāze potenciālo vadītāju. Turklāt šoreiz neoficiālas informācijas izplatīšanā iesaistījusies pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, telekanālam LNT apliecinot, ka runas par to, ka ekspremjers Aigars Kalvītis varētu kļūt par a/s Latvijas gāze jauno valdes priekšsēdētāju, dzirdējusi pat savas ASV vizītes laikā. Aigars Kalvītis, kas bijis ne tikai tā saukto Latvijas trekno gadu premjers, bet arī ekonomikas un zemkopības ministrs, sevi kā universālais kareivis ir pierādījis, darbojoties Lattelecom un Latvijas Balzāms padomēs, kā arī vadot hokeja klubu Dinamo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāzes akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi, nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus

LETA, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Regulators: AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes infrastruktūrai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas valsts pieteiksies Conexus Baltic Grid akcijām

Žanete Hāka, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23. augustā Ministru kabinets lēma par Latvijas valsts līdzdalību jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kas tiks veidots AS Latvijas Gāze reorganizācijas rezultātā, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrija valsts vārdā pieteiksies uz 117 uzņēmuma kapitāla daļām, proporcionāli kapitāla daļu skaitam, cik valstij kā mazākuma akcionāram pieder uzņēmumā AS Latvijas Gāze.

Kā zināms, šā gada 2.septembrī notiks AS Latvijas Gāze ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par AS Latvijas Gāze reorganizāciju atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām. Ievērojot Enerģētikas likuma prasības, AS Latvijas Gāze ir jānodrošina dabasgāzes apgādes komersantā ietilpstošā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana.

AS Latvijas Gāze šobrīd nodrošina gan dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, gan arī dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus. Reorganizācijas rezultātā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzieni tiks nodalīti jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tiesa atzīst par pamatotu KP uzlikto 2,2 miljonus eiro sodu Latvijas Gāzei

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2.septembrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru atzīst - ir pareizs un pamatots Konkurences padomes (KP) 2013.gada lēmums AS Latvijas Gāze likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, informē KP.

2013.gadā KP lēma, ka AS Latvijas Gāze pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem. Savā lēmumā KP skaidroja, ka AS Latvijas Gāze ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo esošie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu.

Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt AS Latvijas Gāze darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums savas tirgus varas ļaunprātīgai izmantošanai. Attiecīgi KP atgādina, ka arī citiem uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas regulētās nozarēs, jāievēro Konkurences likuma prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - AS Dzintars noliedz parādu LG un sola vērsties tiesā; Kalvītis neizpratnē

Kārlis Vasulis, speciāli Db.lv, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs DB norāda, ka uzņēmumam nav parāda AS Latvijas Gāze (LG): «Viņi ne ar vienu nerēķinās. Viņi tā arī uzrakstīja mums – ja nesamaksāsiet, tad mēs jūs atslēgsim. Es neko nepārspīlēju. Tas ir unikāli. Nav arī nevienas organizācijas, kas viņu rīcību spētu izkontrolēt, situāciju komentē Dzintars vadītājs.

«Otrdien mēģināsim vēlreiz runāt ar Latvijas Gāzi. Mēs šobrīd viņiem draudam ar tiesu, rakstīsim pretenzijas. Ja viņi mums radīs zaudējumus, tad mēs caur tiesu piedzīsim no viņiem visus zaudējumus, » sacīja I.Gerčikovs, piebilstot, ka uzņēmuma ieskatā visi parādi ir nomaksāti.

Viņaprāt, radusies situācija ir pilnīgi neloģiska un LG rīcībā ir saskatāmas reiderisma pazīmes.

AS Latvijas Gāze vadītājs Aigars Kalvītis sarunā ar DB noraidīja AS Dzintars vadītāja pausto kritiku. «Viņi mums ir parādā, tur nav nekādu šaubu. Tas viss ir grāmatvediski fiksēts. Es nesaprotu vispār, ko nozīmē šādi apgalvojumi. Dzintars šo parādu ir atzinis. Regulāri katrā valdes sēdē sekojam līdzi, kā AS Dzintars parāda situācija mainās. Viņi nekad nav teikuši, ka iebilst pret uzliktajām kavējuma maksām,» norāda A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāze lūdz piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze lūdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) saskaņā ar Enerģētikas likumu piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot Latvijas Gāzes dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā, informē uzņēmums.

Latvijas Gāze ir vertikāli integrēts dabasgāzes nozares komersants, kuram līdz 2017.gada aprīlim ir spēkā esošas ekskluzīvas licences dabasgāzes pārvadei, sadalei, tirdzniecībai un uzglabāšanai Latvijas teritorijā, un ir noslēgts Ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar pielīgtiem obligātiem ikgadējiem iepērkamās dabasgāzes apjomiem. Vairāku faktoru dēļ, piemēram, silto ziemu iespaidā, kas samazina dabasgāzes patēriņu reģionā, kā arī lielu rūpniecības uzņēmumu jaudu samazināšanas dēļ, AS Latvijas Gāze jau šobrīd vairs nespēj izpildīt Ilgtermiņa līgumā pielīgtos apjomus, skaidro kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieceltais AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis vēl neesot parakstījis darba līgumu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atklāja Kalvītis.

Viņš norādīja, ka vēl nav parakstījis darba līgumu ar Latvijas Gāzi, jo akcionāri to vēl saskaņo. Pēc Kalvīša teiktā, līgums varētu tikt parakstīts tuvākajās dienās.

Tāpat Kalvītis atzina, ka viņš nezina, kādu atalgojumu saņems kā Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs. «Alga nav primārais jautājums,» piebilda ekspremjers.

16.augustā darbu sāka AS Latvijas Gāze jaunā valde. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Kalvītis. Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs. Valdes pārstāvju pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa aptur SPRK apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu punktu

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa apturēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu, kas pretrunā Enerģētikas likumam un AS Latvijas Gāze privatizācijas līgumiem būtībā atvēra dabasgāzes tirgu, informē Latvijas Gāze.

Tiesa lēmumā skaidro, ka SPRK, nekonsultējoties ar sabiedrību un uzņēmumu, bija uzņēmies pienākumu atvērt dabasgāzes tirgu, lai gan šādus lēmumus drīkst pieņemt vien ar likumu. Šobrīd spēkā esošais Enerģētikas likums nosaka, ka iespēja izvēlēties brīvu tirgotāju būs vien 2017. gada 3. aprīlī, ja vien, piemēram, ātrāk netiek izbūvēts starpsavienojums ar kādu citu valsti, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka Enerģētikas likumā paredzētais termiņš 2017. gada 3. aprīlis būtībā izriet no privatizācijas līgumiem, jo šajā laikā beidzas to darbība. Privatizācijas līgumi AS Latvijas Gāze paredz ekskluzīvas gāzapgādes tiesības uz 20 gadam jeb līdz minētajam datumam. Attiecīgi arī likums skaidri norāda, ka Latvijā šobrīd lietotājam nav tiesību nomainīt tirgotāju, tai skaitā uz tirgotāju ārpus Latvijas. Tāpat tiesa lēmumā min, ka Eiropas Savienības Gāzes tirgus Direktīvai nav beigusies derogācija, kas atļauj Latvijai atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētersones-Godmanes vadītais Gaso saņem licenci dabasgāzes sadalei

Rūta Lapiņa, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izsniegt Latvijas dabasgāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» meitasuzņēmumam AS «Gaso», par kura valdes priekšsēdētāju nesen iecelta Ilze Pētersone-Godmane, licenci dabasgāzes sadalei.

Attiecīgi SPRK padome lēmusi par licences anulēšanu dabasgāzes sadalei AS «Latvijas Gāze». AS «Gaso» sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē jāuzsāk 2017.gada 7.decembrī.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS «Latvijas Gāze», turpmāk Latvijā nodrošinās AS «Gaso». Licence AS «Gaso» dabasgāzes sadalei izsniegta uz termiņu no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim, licences darbības zonu nosakot Latvijas Republikas teritoriju.

SPRK atgādina - lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS «Latvijas Gāze» tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS «Gaso», kam AS «Latvijas Gāze» nodod dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, tika dibināta 2017.gada 1 decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

OP Corporate Bank izsniegs 35 miljonu aizdevumu Latvijas Gāzei

Lelde Petrāne, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu par 35 miljonu eiro aizdevuma sniegšanu, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle uzsākusi sadarbību kreditēšanā ar AS Latvijas Gāze. Tiesības uz aizdevuma izsniegšanu banka ieguva, uzvarot AS Latvijas Gāze konkursā par kapitālieguldījumu refinansēšanu.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda: «Sadarbība sniegs AS Latvijas Gāze attīstības iespējas, vienlaikus uzlabojot arī uzņēmuma finanšu rādītājus.»

Savukārt, Zane Kotāne, AS Latvijas Gāze valdes locekle, komentē: «Ar aizņēmuma piesaisti AS Latvijas Gāze uzlabo finanšu resursu cenu, tādējādi uzlabojot arī AS Latvijas Gāze rentabilitātes rādītājus. Pasaules pieredze rāda, ka sabiedrības optimāla līdzekļu pārvaldība iekļauj sabalansētu pašu līdzekļu un aizņemto līdzekļu izmantošanu, kas attiecīgi nodrošina gan efektīvu saimniecisko darbību, gan arī labākus atdeves rādītājus akcionāriem. AS Latvijas Gāze pirmo reizi uzsāk sadarbību kreditēšanā ar kredītiestādēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalvītis: Dabasgāze savu vietu Latvijā saglabās

Sandris Točs, speciāli DB, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomes locekļi apstiprinājuši izmaiņas uzņēmuma valdē, kuras stāsies spēkā šī gada 16.augustā un saskaņā ar kurām darbu uzņēmumā sāks jauns valdes loceklis - Deniss Jemeļjanovs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas uzņēmuma valdē veiktas, jo vairākiem AS «Latvijas Gāze» valdes locekļiem šī gada 15.augustā beidzas pilnvaru termiņš. Uz trīs gadiem amatā atkārtoti iecelts valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un valdes locekle Elita Dreimane.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Aleksandrs Frolovs savu amatu atstās. Viņa vietā par valdes locekli iecelts Deniss Jemeļjanovs, kurš kopš 2017.gada is AS «Gaso» padomes loceklis.

Izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 16.augustā.

Bez šiem trim valdes locekļiem AS «Latvijas Gāze» valdē turpina darboties valdes loceklis Sebastians Grēblinghofs.

AS «Latvijas Gāze» dibināta 1991.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. 2017.gadā AS «Latvijas Gāze» apgrozījums bija 281,571 miljons eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 24,217 miljoni eiro. AS «Latvijas Gāze» pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro; tās akcijas tiek tirgotas Nasdaq Riga fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieceltais gāzes monopoluzņēmuma Latvijas Gāze (LG) vadītājs, ekspremjers Aigars Kalvītis neredz pamatu dabasgāzes cenu kritumam.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka pēc gāzes tirgus liberalizācijas 2017.gadā, visticamāk, vismaz pirmajā gadā nekas būtiski nemainīsies. Latvijai ir tikai viens gāzes piegādātājs - Gazprom un citas alternatīvas infrastruktūras dēļ nav, un kurināmais tiek iepirkts par tirgus cenām.

Strādājot brīvā tirgus un konkurences apstākļos, iespējams, ilgtermiņā dabasgāzes cenas mainīsies patērētājiem pozitīvā virzienā, pieļāva jaunais LG vadītājs.

Jau rakstīts, ka 14.augustā AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecēla Kalvīti, kas darbu sāka 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Saskaņā ar Firmas.lv datiem, Kalvītis patlaban ir uzņēmuma Latvijas Balzams padomes priekšsēdētājs, holdinga kompānijas Amber Beverage Group, kurā ietilpst Latvijas Balzams, padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs. Tāpat Kalvītis ir SIA Aploki un SIA Agro centrs līdzīpašnieks, kā arī darbojas divos mednieku klubos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru