Foto

Kerijs: Krievijas armija atkāpjas no Ukrainas robežas; draudi saglabājas

Gunta Kursiša, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Krievijas armijas spēki atkāpušies no Ukrainas robežas un dodas atpakaļ Maskavas virzienā, taču vēl joprojām pastāv «bīstamības zīmes», paziņojis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, ziņo AFP.

«Ir pierādījumi, ka Krievijas spēki pārkāpj robežu, apmācīti karavīri no Čečenijas, kas trenējušies Krievijā un šķērsojuši robežu, lai radītu nekārtības un iesaistītos cīņā,» ASV politiķis norādīja televīzijā PBS.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefonsarunā ar Vašingtonu esot paudis cerību, ka krīzi varētu atrisināt.

Ceturtdien Ukrainas Austrumu daļas pilsētā Slovjanskā prokrieviskie kaujinieki, izmantojot Krievijas ieročus, notriekuši Ukrainas helikopteru, nogalinot 14 Ukrainas karavīrus, tostarp arī armijas ģenerāli, vēsta medijs Ukrinform. Ukrainas jaunievēlētais prezidents Petro Porošenko solīja sodīt «bandītus». «Šie kriminālie ienaidnieku nodarījumi pret Ukrainas iedzīvotājiem nepaliks nesodīti,» pauda P. Porošenko.

Jau ziņots, ka ceturtdien Kazahstānas, Baltkrievijas un Krievijas prezidenti Astanā parakstīja vienošanos par Eirāzijas ekonomiskās savienības izveidi. Savienība sāks darboties no nākamā gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsa ir kā kosmētika – iespēja vienkāršā ceļā uzlabot mājokļa izskatu, tam iegūstot jaunu «seju»

Tā intervijā DB norāda Pireta Minna (Piret Minn), Igaunijas krāsu un koka apdares līdzekļu ražotāja Akzo Nobel Baltics AS ģenerāldirektore. Kompānija tirgū pārstāv divas uzņēmējdarbības jomas – «dari pats» (Do it Yourself – DIY), kur galvenā pircēju daļa ir privātpersonas, mājokļu īpašnieki, un industriālais bizness, kur klienti ir citi uzņēmumi, piemēram, mēbeļu, logu ražotnes u.tml.

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais pēckrīzes periodā – apgrozījums pieauga līdz 64,5 miljoniem eiro. Saistībā ar notikumiem Ukrainā šogad iespējams apgrozījuma samazinājums. «Gada sākums bija diezgan labs, bet martā un aprīlī, kad sezonai vajadzēja sākties, tā nenotika,» saka P. Minna. Domājot par nākotni, viņa norāda, ka krāsu biznesā būs svarīgi spēt sekot līdzi vides un drošības standartiem. «Mūsu biznesā ir izaicinoši censties atstāt mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu, jo joprojām galvenokārt darbojamies cenas jutīgā segmentā. Ir jāspēj izskaidrot pircējiem, kāpēc tas ir svarīgi,» stāsta P. Minna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi Ukrainā negatīvi ietekmē Latvijas pārtikas ražotājus

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus.

Izjūt ietekmi

Piena, gaļas un dzērienu nozares uzņēmēji ir tie, kurus visvairāk ietekmē saspīlētā situācija Ukrainā. «Patlaban eksportētāju un partneru Ukrainā sadarbības noteikumus nediktē ekonomiskie principi, bet gan politika. Tādēļ ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiek atrisināta sarežģītā politiskā situācija. Ražotāji izjūt ļoti lielu negatīvu ietekmi. Tas saistīts gan ar drošības jautājumiem konkrētajās valstīs, gan valūtas vērtības krišanos, kas pasliktina Krievijas un Ukrainas uzņēmēju maksātspēju par mūsu precēm,» portālam Nozare.lv pauda I. Šure. Viņa paredz, ka notikušā sekas būs jūtamas vēl kādu laiku, lai arī akciju vērtība biržā jau ir atguvusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins paziņo, ka viņam ir tiesības nosūtīt karaspēku uz Ukrainu

Gunta Kursiša, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Elko vadītājs: Konflikts Ukrainā var viest korekcijas izaugsmes plānos

Sanita Igaune, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rasmusens: Notiekošais ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt Eiropas karti

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze vispirms jau notiek Ukrainā, tomēr Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas kopienas drošībai. Pašlaik notiekošais Ukrainā ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt Eiropas karti un novilkt jaunas robežlīnijas, intervijā CNN pauda NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Runājot par notiekošo Ukrainā, A. F. Rasmusens pašlaik neredz spriedzes samazināšanos Ukrainā. Krievijas militārie spēki tikai pastiprina savas pozīcijas.

NATO ģenerālsekretārs neizslēdza, ka Krievijas armija pārvietosies tālāk par Krimas reģiona robežu. Tāpat viņš pauda, ka pastāv risks, ka Krievija pati rada saspīlējumu Ukrainas reģionos, piemēram, Doņeckā, lai sagatavotu augsni savām darbībām.

Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele pauda – ja Krievija turpinās agresiju, tad kaimiņvalstis to uzskatīs kā draudu viņām pašām. A. F. Rasmusens, vaicāts komentēt šo apgalvojumu, tam piekrita un norādīja, ka Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baltijas TOP: Leišu Narbutas Furniture Company pēc restarta piedzīvo strauju izaugsmi

Anda Asare, Sanita Igaune, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

ASV sola aizstāvēt NATO teritorijas «katru collu»

Gunta Kursiša, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs aicinājis Krieviju «likt Ukrainu mierā» un brīdināja, ka tiks aizstāvēta NATO teritorijas «katra colla», ja tai radīsies draudi, vēsta BBC.

Krievija nav spējusi izpildīt vienošanos par spriedzes samazināšanu Austrumukrainā, pauda Dž. Kerijs. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins jorpojām uzsver, ka Ukrainā nav Krievijas militāro spēku. Pēc Dž. Kerija paustā, Krievija ir pastiprinājusi Krīzi Ukrainā.

Krievija nav spērusi nevienu nopietnu soli, kas apliecinātu nopietnus mēģinājumus pildīt vienošanos, kas panākta Ženēvā, paziņojis Dž. Kerijs. Viņš arī pauda, ka Krievija mēģina «izmainīt Austrumeiropas drošības sistēmu».

«Es svinīgi apliecinu, ka tur [Ukrainā – red.] nav krievu instruktoru, speciālo vienību vai karavīru,» pauda V. Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Politologs: Krievijas piedāvājums Ukrainai ir noraidāms

LETA, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija savu piedāvājumu Ukrainai kļūt par federālu valsti izteikusi, lai Ukraina varētu to noraidīt, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Krievija šo ierosinājumu izteikusi, lai tai nevarētu pārmest, ka tā nav izteikusi nekādu piedāvājumu. «Taču tas ir noraidāms, jo tas principā norāda uz Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās,» skaidroja profesors.

Turklāt, ja minēto piedāvājumu nav izteicis pats Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vai prezidents Vladimirs Putins, šo Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu nevar uzskatīt par oficiālu Krievijas valdības piedāvājumu. «Šajā līmenī tas ir mēģinājums zondēt pozīciju,» piebilda Skudra.

«Krievija mēģina runāt par Ukrainas lietām, nerunājot ar pašu Ukrainu,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Politologs: Ar Krievijas atbalstu Krimā tiek īstenots «Abhāzijas scenārijs»

LETA--DOŽDJ, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Putins pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības

LETA--UKRINFORM, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins maz ko dara, lai mazinātu spriedzi Ukrainā, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Viņš (Putins) diemžēl ir pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības. Un šodien viņš maz ko dara, lai sekmētu spriedzes mazināšanos [Ukrainā],» intervijā laikrakstam Rheinische Post sacīja kanclere.

«Vidējā perspektīvā prezidents Putins nedarbojas Krievijas interesēs,» sacīja kanclere. Krievijas līderim vajadzētu «aicināt prokrieviskos spēkus Ukrainā nolikt ieročus un atbrīvot ieņemtās ēkas».

Turklāt, izvietojot karaspēku Ukrainas robežas tuvumā, Krievija turpina vērst spiedienu pret Kijevu, norādīja Merkele.

Viņa arī uzsvēra, ka Rietumi «vajadzības gadījumā» ir gatavi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskie saasinājumi Krievijas kompānijām apgrūtina naudas piesaistīšanu vērtspapīru tirgū .

Krievijas investīciju videi strauji pasliktinoties, sagaidāms, ka šīs valsts korporatīvajai videi būs arvien grūtāk piesaistīt naudu. Jau tiek ziņots, ka vairākas Krievijas kompānijas biržā atlikušas savus sākotnējos publiskos akciju piedāvājumus (Initial Public Offering jeb IPO). Lai gan plāni iet uz biržu netiekot atmesti pilnībā, kompānijas vēlas nogaidīt un redzēt, kā risināsies Krimas konflikts un kādas būs rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Šāda nogaidīšana ir arī saprotama, jo pašlaik grūti iedomāties situāciju, ka investori gribētu IPO laikā izķert Krievijas aktīvus.

Labāk nogaida

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija aicina Ukrainas opozīciju beigt izvirzīt ultimātus

LETA--AFP, 03.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija pirmdien aicināja Ukrainas opozīciju, kas vērsusies pēc palīdzības pie Rietumiem un mudinājusi prezidentu Viktoru Janukoviču akceptēt varas ierobežojumus, beigt izvirzīt ultimātus.

«Mēs sagaidām, ka opozīcija Ukrainā beigs nākt klajā ar draudiem un ultimātiem un atdzīvinās dialogu ar varasiestādēm, lai izvestu valsti no dziļās krīzes uz konstitucionālo jomu,» teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. «Krieviju visnotaļ satrauc Ukrainas opozīcijas spēku vēlme vēl vairāk saasināt situācijas uzliesmojumu valstī.»

Ukrainas opozīcijas līderi aicinājuši Rietumus kļūt par starpniekiem sarunās ar Janukoviču, lai izvairītos no «pārpratumiem».

Tāpat Ukrainas opozīcija lūgusi «reālu finansiālu palīdzību». Kijevas centrs pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgušajām protesta akcijām atgādina kara zonu, un politiskā krīze novārdzinājusi jau tā trauslo Ukrainas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV patlaban apdomā dažādus rīcības plānus, ieskaitot sankcijas, ja Ukrainā turpināsies politiskā krīze, vēsta BBC.

Šāds ASV paziņojums nācis klajā pēc tam, kad milicija sāka padzīt no Kijevas centra pret prezidentu noskaņotos protestētājus. ASV amatpersonas izteikušas brīdinājumu Ukrainai nelietot spēku pret civiliedzīvotājiem.

Ukrainas aizsardzības ministrs Pavlo Ļebedevs telefonsarunā pārrunāja notiekošo Ukrainā ar ASV aizsardzības ministru Čaku Hāgelu, kurš uzsvēra, ka draudus var radīt jebkura militāra iejaukšanās protestos.

«Mēs izskatām vairākas iespējas, arī sankcijas, tomēr es neatklāšu detaļas,» medijiem pauda ASV pārstāvis Jens Psaki. Jau iepriekš ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs pauda riebumu pret Ukrainas amatperosnu lēmumu izmantot milicijas spēku pret miermīlīgiem protestētājiem. «Policija, buldozeri, steki tā vietā, lai respektētu demokrātiskās tiesības un cieņu pret cilvēku,» pauda Dž. Kerijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas Parlaments atbalsta 1,8 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai

Dienas Bizness, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien vēlu vakarā atbalstīja priekšlikumu aizdot Ukrainai €1,8 miljardus, lai palīdzētu tai segt steidzamus izdevumus, kuriem trūkst līdzekļu valsts budžetā, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Naudu aizdevumam Eiropas Savienība aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos un pēc tam aizdos to tālāk Ukrainai. Līdzekļu izmaksās apmaiņā pret Ukrainas apņemšanos risināt strukturālās problēmas, kas daļēji izraisījušas pašreizējo krīzi.

«Šodienas balsojums ir pārliecinošs politisks vēstījums ne tikai Ukrainai, ka ES joprojām ir tās pusē, bet arī tām valstīm, kas vēlas redzēt šķelšanos Eiropas Savienībā attiecībā uz atbalstu Ukrainai», norādīja ziņotājs Gabrielius Landsbergis (EPP, LT). Deputāti atbalstīja priekšlikumu ar 492 balsīm par, 107 pret un 13 atturoties.

Ukrainas smagā ekonomikas krīze sakņojas ilgstošās strukturālās problēmās, piemēram, korupcijā un oligarhu ietekmē, bet to īpaši saasinājis bruņotais konflikts valsts austrumos, Krievijas tirdzniecības ierobežojumi un konflikts par gāzes piegādi. Ukraina ir zaudējusi piekļuvi starptautiskajiem valsts parāda vērtspapīru tirgiem, tāpēc nevar šos līdzekļus aizņemties pati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Standard&Poor’s samazina Ukrainas kredītreitingu, pieļaujot defolta iespējamību

Žanete Hāka, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainai draud defolta risks, ņemot vērā, ka valstī ir uzliesmojusi politiskā krīze un sadurmes, norāda starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s, kura nolēmusi pazemināt valsts kredītreitingu līdz CCC līmenim, kas ir astoņus līmeņus zem investīciju kategorijas.

Iepriekšējais reitings bija CCC+. Jaunā reitinga perspektīva saglabāta negatīva.

«Mēs tagad uzskatām, ka ir ticami, ka Ukraina piedzīvos defoltu, ja apstākļi ievērojami nemainīsies,» norāda aģentūra. «Politiskā situācija Ukrainā ir ievērojami pasliktinājusies, un uzskatām, ka tas pavājina valsts spēju atmaksāt parādus un palielina neskaidrību saistībā ar Krievijas finansiālo atbalstu šajā gadā,» norāda aģentūra.

Krievijas valdības atbalsts Ukrainai ir saistīts ar pašreizējo vadību un tās politisko virzību prom no Eiropas Savienības pretī Krievijai, skaidro Standard&Poor’s eksperti, piebilstot, ka, ņemot vērā politisko satricinājumu pastiprināšanos, aģentūra uzskata, ka nākamais paredzētais Krievijas finansējums 15 miljardu dolāru apmērā kļūst aizvien neskaidrāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Viņš apliecināja, ka dažas no šīm personām «ieņem augstus amatus». Arī šīm amatpersonām, tāpat kā tām, kuras sarakstā iekļautas pirmdien, noteikts ieceļošanas aizliegums un kontu iesaldēšana.

Tāpat tiek atcelts plānotais ES un Krievijas sammits.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm.

«Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,» atzīmēja Barrozu.

Abi ES valstsvīri informēja, ka piektdien ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku tiks parakstīta asociācijas līguma politiskā sadaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Maskava paudusi bažas par krievu stāvokli Igaunijā

Gunta Kursiša, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija izteikusi raizes par Igaunijas attieksmi pret lielo etnisko krievu minoritāti valstī. Maskava salīdzinājusi valodas politiku Igaunijā ar situāciju Ukrainā, kur, saskaņā Kremļa pausto, pastāvot centieni aizliegt krievu valodas lietošanu, ziņo Reuters.

Krievija argumentējusi Krimas pussalas aneksiju ar tiesībām aizstāvēt krievvalodīgos ārpus Krievijas robežām. Tādējādi saspīlējums valodas dēļ radies arī citās Baltijas valstu republikās.

«Valodu nebūtu jālieto, lai nošķirtu un izolētu sabiedrības grupas,» Maskavas diplomāts pauda ANO Cilvēktiesību padomei Ženēvā. Krievija esot «noraizējusies par soļiem, kas sperti Igaunijā, kā arī Ukrainā,» pauda Krievijas vēstnieks.

Krievijas diplomāta piezīmes saistāmas ar Igaunijas nostāju, ka lielajai krievu minoritātei Igaunijas austrumu daļā esot jāmāk igauņu valoda.

Krimas krīze un Maskavas iespējamie mērķi radījuši pieaugošu saspringumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, raksta Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ukrainas konflikts veicina naftas cenas kāpumu

Žanete Hāka, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien naftas cena palielinājās, tirgus dalībniekiem satraucoties, ka augošā krīze Ukrainā radīs traucējumus piegādē, raksta Bloomberg.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena maija piegādēm palielinājās par 52 centiem līdz 104,28 dolāriem par barelu. Šajā gadā cena jau pieaugusi par 5,4%. Pirmajā ceturksnī WTI cena pieauga par 3,2%, reaģējot uz pasaules lielākā enerģētikas eksportētāja – Krievijas – veikto Krimas aneksiju.

Savukārt Brent cena jūnija piegādēm saruka par 37 centiem līdz 109,23 dolāriem par barelu.

«Augošā krīze Ukrainā rada spēcīgu atbalstu tirgum, jo pastāv bažas par naftas piegādes perspektīvām, reģionā,» norāda Sucden Financial analītiķis Mirto Sokou.

ASV jēlnaftas rezerves pagājušajā nedēļā palielinājās par 10 miljoniem barelu, liecina Enerģētikas informācijas administrācijas dati. Tas ir lielākais skaitlis kopš 2001. gada marta, un ir piecreiz vairāk nekā prognozēja Bloomberg News eksperti. Rezultātā naftas rezerves pieauga līdz 394,1 miljonam barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru