Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Vācijas dienvidu federālās zemes Bavārijas veselības iestādes pirmdien apstiprinājušas valstī pirmo Ķīnas jaunā nāvējošā koronavīrusa gadījumu.

"Vīrietis Štarnbergas apgabalā ir inficēts ar jauno koronavīrusu," paziņoja Bavārijas Veselības ministrijas preses sekretāre, piebilstot, ka pacients atrodas novērošanā izolatorā un viņa stāvoklis ir stabils.

Inficētais ir 33 gadus vecs. Viņu inficējusi ķīniete, kas bija ieradusies uz mācības pasākumu kompānijā "Webasto" Bavārijas Štarnbergas apgabalā, kur abi strādājuši kopā mazās darba grupās.

Ķīniete ir Šanhajas iedzīvotāja, un "gripai līdzīgus" simptomus viņa pamanījusi, ceturtdien lidojot atpakaļ uz dzimteni, sacīja Bavārijas Veselības un pārtikas drošības dienesta vadītājs Andreass Capfs.

Pirms ierašanās Vācijā viņu apmeklējuši vecāki no Uhaņas - pilsētas, kur koronavīrusa uzliesmojums izraisījās.

Vācijā apstiprināto Ķīnas jaunā nāvējošā koronavīrusa gadījumu skaits ir pieaudzis no viena līdz četriem, otrdien paziņoja Bavārijas federālās zemes veselības iestādes.

Visi inficētie strādā Vācijas automašīnu daļu piegādes uzņēmumā "Webasto", kura galveno biroju Bavārijas Štarnbergas apgabalā nesen apmeklēja kolēģe no Ķīnas.

Pirmais Vācijā inficētais, par kuru tika ziņots pirmdien, ir 33 gadus vecs vīrietis. Bavārijas Veselības ministrija otrdienas vakarā paziņoja par vēl trim infekcijas gadījumiem.

"Visi šie pacienti ir darbinieki Štarnbergas apgabala uzņēmumā, kur strādāja pirmā [šī vīrusa] skartā persona," teikts ministrijas paziņojumā.

Ministrija piebilda, ka vēl 40 "Webasto" darbinieki bijuši "ciešā kontaktā" ar pirmo pacientu un viņi trešdien tiks pārbaudīti. Visi četri inficētie atrodas izolatorā kādā Minhenes slimnīcā.

Brunavas pagastā sabojāts valstij piederošais ceļš Jātnieki – Tunkūni. Sešus kilometrus garajā ceļā dažviet desmitiem metru garumā visas brauktuves platumā izveidojušās smilšu vannas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Šo ceļu intensīvi izmantojot, lai pa to piegādātu nepieciešamo cūkkopības kompleksam Brūveri. Smagsvara auto ved barību, dzīvniekus. Vietējais iedzīvotājs Albīns Baļčūns portālam stāstījis, ka nekad agrākajos gados šis ceļš nav bijis tā izdangāts kā tagad.

Brauktuve īpaši slikta kļuvusi pēdējā mēneša laikā. Dažviet esot veikts neliels remonts, taču tas nav novērsis smilšu vannu veidošanos.

Bauskas autoostas pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš stāstījis, ka šis ir vissliktākā stāvoklī esošais ceļa posms visu vietējo reisu maršrutos. Īpaši izdangāta brauktuve kļuvusi pēdējo nedēļu laikā. «Šoferi nebeidz sūdzēties, ka braukšana pa šo ceļu ir īstākā tehnikas laušana,» apgalvojis J. Kalniņš.

Gada sākumā ir reģistrēts divreiz lielāks nozagto auto spogulīšu skaits nekā decembra attiecīgajā periodā, liecina If Apdrošināšana Atlīdzību daļas apkopotā informācija.

Turklāt 80% gadījumu auto spogulīšu zādzības notikušas Rīgas centrā - autostāvvietās vai arī pie lielajiem tirdzniecības centriem.

«Gada sākums iezīmējies ar nepatīkamiem pārsteigumiem daudziem autoīpašniekiem, jo auto spoguļu zādzības pēc neliela pieklusuma perioda rudenī, ir atsākušās ar jaunu sparu. Zādzību pieaugums bija vērojams jau decembrī, kad mēnesī saņemtais KASKO atlīdzību skaits par nozagtiem spoguļiem par 30 – 50% pārsniedza iepriekšējos mēnešos saņemto pieteikumu skaitu. Vidējais klientiem kompensētais atlīdzības apmērs ir 670 eiro - tas svārstās no 126 eiro par spogulīšu zādzību automašīnai SAAB 9-3 līdz 1563 eiro automašīnai Mercedes-Benz,» stāsta If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Dienvidkorejas tiesa piektdien attaisnojusi elektronikas uzņēmuma LG Electronics amatpersonu, kuram bija izvirzītas apsūdzības par konkurenta Samsung veļas mašīnu sabojāšanu tehnoloģiju izstādē.

Seulas Centrālā apgabaltiesa izbeigusi tiesvedību pret LG Electronics mājas elektropreču nodaļas prezidentu Čo Sončinu, šādu lēmumu skaidrojot ar pierādījumu trūkumu.

Dienvidkorejiešu kompānijas LG Electronics un Samsung daudzus gadus ir sīvas konkurentes, un veļas mašīnu skandāls saspīlējis to attiecības.

Drošības kameru fiksētā videomateriālā pērn septembrī notikušajā izstādē Vācijā redzams, kā vairāki vīrieši, kuri vēlāk tika identificēti kā LG Electronics vadības pārstāvji, sabojā durvju eņģes izstādītajām konkurējošā uzņēmuma veļas mašīnām.

Samsung iesūdzēja LG Electronics par īpašuma bojāšanu un uzņēmējdarbības traucēšanu, kā arī apmelošanu, jo LG esot sacījis, ka veļas mašīnas ir ar defektiem.

Kopš gada sākuma Rīgā pakāpeniski palielinās vandālisma gadījumu skaits, kas vērsts pret Volvo automašīnām un visbiežāk tas izpaužas kā auto spoguļu zādzības. Martā pieteikto atlīdzību negadījumu skaits, kad Volvo automašīnām ir nozagti spoguļi, jau krietni pārsniedzis zādzību skaitu no jebkuras citas markas automašīnām, ieskaitot BMW, Db.lv informē If Apdrošināšana.

If Apdrošināšana Atlīdzību nodaļas apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk KASKO atlīdzību pieteikumi par spoguļu zādzībām saņemti no automašīnu Volvo S60, S80, XC90 īpašniekiem. Tiek apzgatas ne tikai jaunāka izlaiduma gada automašīnas, bet arī pat 10 gadus veci Volvo.

If norāda, ka automašīnām nodarīto bojājumu raksturs liecina, ka zagļi nereti nezina konkrētās automarkas specifiku un, mēģinot nozagt spogulīšus, sabojā elektroniku, kā arī sabojā spoguļu stiprinājuma vietas vai pat nolauž visu korpusu.

«Iepriekš, apkopojot informāciju par dažādiem vandālisma gadījumiem, jo īpaši, spoguļu zādzībām, nebija pamata atsevišķi izdalīt Volvo automašīnu apzagšanas gadījumus, jo kopējā statistikā to skaits nekad nebija īpaši ievērojams. Kā zināms, visbiežāk zagļus interesē BMW, Mercedes-Benz un Lexus markas automašīnu spoguļi. Taču martā situācija ir krasi mainījusies un mēs, sazinoties ar Volvo dīleriem, esam guvuši apstiprinājumu savām aizdomām, ka pašlaik notiek intensīva Volvo automašīnu spoguļu zādzību virkne. Dīleri mums ir apstiprinājuši, ka Volvo automašīnu spoguļi tiek zagti tikpat bieži kā BMW, Mercedes-Benz un arī Lexus spoguļi,» norāda If Apdrošināšana KASKO produkta vadītājs Kaspars Duburs.

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

ASV par 42,5 miljoniem dolāru pārdots īpašums, sasniedzot rekordaugstu cenu šajā valstī, par kādu izsolē pārdota māja, raksta Business Insider.

Īpašums Playa Vista Isle, kas atrodas Floridā gan pārdots par 115 miljoniem lētāk nekā sākotnēji par to tika prasīts, jo pircēji vēlējās par to saņemt 159 miljonus dolāru. Tomēr saskaņā ar Concierge Auctions datiem, pārdošanas cena ir augstākā, par kādu izsolīta māja ASV.

Īpašumu iegādājusies Delavēras kompānija Oppornova LLC.

Ēkai ir 11 guļamistabas un 22 vannasistabas.

Īpašums tirgū sākotnēji parādījās 2014.gadā, kad tā būvniecība vēl nebija pabeigta, un tā pārdošanas cena bija 139 miljoni dolāru. Tā dizainā ietvertas nianses no Versaļas pils.

Sākotnēji īpašuma nosaukums bija Le Palais Royal, taču tad cena nomainīta uz Playa Vista Isle.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties īpašumā!

14. maijā tapusi pirmā versija Kriminālprocesa likuma 125. panta izmaiņām, kuru jēga ir konstatēt naudas noziedzīgo izcelsmi, bet līdztekus tā paver iespējas «vainīgo» naudu konfiscēt, vēl pirms cilvēks ir notiesāts

Viss stāsts par Kriminālprocesa likuma dažādu pantu maiņu ir daudz plašāks un pamatā saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu pēc Moneyval un citām starptautiskajām prasībām, tomēr 125. panta izmaiņas ir tāda kazuistika starp cilvēka vainu noziegumā un to, cik noziedzīga ir viņa nauda vai manta.

Vista vai ola?

Varētu pat salīdzinājumam izmantot izseno jautājumu: «Kas bija pirmais – vista vai ola?» Diemžēl iespējamās sekas personai no konkrētās dilemmas interpretācijas policijā var būt daudz skarbākas par izvēli – omlete vai vistu stilbiņi. Runa ir par mantu, kuru var atņemt, nesagaidot atbildi uz jautājumu, vai persona ir vainīga, bet tiesas Latvijā, kā zināms, notiek ilgi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Rīgas ostā jūlijā pieteiktas 22 kruīza kuģu vizītes, visvairāk kruīzu pasažieru ieradīsies no ASV.

Rīgā sagaidāms šīs sezonas lielākais kruīza kuģis – 316 metrus garais vācu TUI Cruises kuģi “Mein Schiff 1” (maksimālā pax. ietilpība – 2894 pasažieri un 1100 apkalpes locekļi). Tas Rīgu šogad apmeklēs divas reizes – 6. jūlijā un 5. augustā. Divi no jūlijā pieteiktajiem kruīza kuģiem Rīgas ostā piestās pirmoreiz - 11. jūlija rītā savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradīsies ASV kruīzu līnijas Oceania Cruises premium klases kuģis “Vista”, savukārt 26. jūlijā ostā ienāks ASV kruīzu līnijas Nicko Cruises/Atlas flotes ekspedīciju kuģis “World Traveller”.

Kruīza kuģis “Vista” uzbūvēts 2023. gadā, tas ir 241 metru garš, 36 metrus plats 15 klāju luksusa klases kuģis. Uz kuģa ir 612 kajītes un tas spēj vienlaikus uzņemt līdz pat 1200 pasažieriem un 800 apkalpes locekļiem.

Valsts grib apturēt aizejošu vilcienu ar vārdiem «Konsultē vispirms!»

Ekonomikas ministrijas jaunizceptais «rausis» jeb Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns izskatās gana apetītelīgs, un arī pildījums rosina ēstgribu. Lai gan ierosmes, ko sevī nes jaunais plāns, nav sliktas, gaisā virmo neizpratne par to, kāpēc tās tiek celtas galdā tikai tagad. Saskaņā ar šo plānu, piemēram, tiek solīts, ka beidzot kardināli mainīsies valsts pārvaldes aparāta attieksme pret mums, saviem klientiem. Plašā mērogā no Valsts ieņēmumu dienesta līdz Pārtikas un veterinārajam dienestam tikšot ieviests princips «konsultē vispirms». Dokumentā precīzi secināts, ka «sabiedrībā arvien vairāk rodas neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzas ar soda piemērošanu».

Iesaka Maija Brūkle, Bite Latvija komunikācijas vadītāja

Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Telefonu remonta izmaksas ik gadu pakāpeniski aug, un šogad vidēji viena telefona atjaunošana izmaksājusi 200 eiro, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un apdrošināšanas sabiedrības «Balta» apkopotā informācija.

Pieaudzis arī kopējais «Tele2» klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms – pērn tas sasniedza teju trešdaļu miljona eiro, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos par telefonu bojājumiem ir izmaksāti jau gandrīz 200 tūkstoši eiro.

«Viedierīces ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, un likumsakarīgi, ka ikdienas steigā un sadzīviskās situācijās nereti mēdz notikt negaidītais - visbiežāk pieteikumi, ko saņemam no klientiem, saistīti ar kritiena rezultātā bojātiem viedtālruņiem. Atlīdzību pieteikumu vidū regulāri ir gadījumi, kad bojājumu iemesls ir bērnu rotaļas. Nereti īpašnieki sabojā savas ierīces uz tām nejauši uzsēžoties vai uzkāpjot, bet atlīdzību pieteikumu vidū atrodams arī kāds gadījums, kad telefonu sagrauzis suns,» skaidro Armands Lagons, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes produktu vadītājs.

Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.

Nupat kā sācies jau šā gada trešais mēnesis un vismaz vēsturiskā kontekstā būtu jāteic, ka marts pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijis ļoti veiksmīgs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar akciju tirgu veikti dažādi pētījumi par to, kā dažādās nedēļas dienās vai pat gadalaikos uzvedušās vērtspapīru cenas. Piemēram, pastāv pieņēmums, ka pirmdienās cenu tendencēm tirgū vajadzētu būt līdzīgām, kādas tās bijušas iepriekšējā piektdienā. Tāpat pastāv teorijas, ka Volstrīta mēdz korelēt ar pavasarīgām izjūtām un intensīvākas saules gaismas parādīšanos.

Ir skaidrs, ka, uzspīdot agrīnajai pavasara saulītei, mēdz uzlaboties garastāvoklis, un tikai cilvēki ir arī investīciju lēmumu pieņēmēji pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos. Jau rakstīts, ka nesen veiktais Kalifornijas Universitātes pētījums liecina, ka dienas saulaino stundu skaitam ir samērā būtiska ietekme uz tirgoņu noskaņojumu Volstrītā un līdz ar to arī šādu stundu skaits samērā cieši korelējot ar tendencēm akciju tirgū. Proti, esot saulainam, labam laikam, investori ir labākā garastāvoklī un mēdz nākotnes potenciālos scenārijus izvērtēt, skatoties caur krietni optimistiskāku prizmu. Savukārt, piemēram, septembris akciju tirgiem tradicionāli ir pats sliktākais mēnesis. Daži arī tā saucamo «septembra efektu» (akciju cenas šajā rudens pirmajā mēnesī tradicionāli sarūk) skaidro ar dažādām psiholoģiska rakstura parādībām, kad omu sabojā aukstāks laiks un mazāk saules gaismas.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

«Ir daudzi faktori, kuri ir ietekmējuši šo lietu pagātnē un tagadnē. Alus kultūrā ietilpst arī iepakojums. Mēs, sekojot tirgus situācijai, redzējām, kā citās valstīs parādās PET pudeles, un bez akcionāru ziņas sagatavojām PET projektu. Padomes sēdē nolikām galdā PET pudeli ar visu etiķeti,» intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Vitālijs Gavrilovs, kurš savulaik vadīja Latvijas lielāko alus darītavu Aldaris. Viņam vaicāts, kāpēc Aldaris zaudēja tirgus daļu.

«Jau bijām sarunājuši, kur to varētu ātrāk sākt ražot. Taču akcionāri mums neatļāva to darīt ar argumentu, ka alus kultūra esot cita - sēdēšana pie alus glāzes vai kausa kādā džeza klubā. Tajā laikā mums bija jau 58 procenti tirgus daļas Latvijā. Ja mēs būtu ieviesuši PET, esmu pārliecināts, ka mūsu tirgus daļa būtu pāri 70 procentiem. Taču Carlsberg neatļāva, teica: mēs varam būt PET sekotāji, bet ne pirmie ieviesēji. Tad mēs gada laikā zaudējām 10 procentus tirgus daļas, jo mazie alus ražotāji sāka ražot PET, bet mēs nedrīkstējām,» skaidrojis Gavrilovs.

«Zaudējām miljonu peļņas. Tagad Carlsberg atkal atgriežas pie alus kultūras jautājumiem, kuru sastāvdaļa ir produktu iepakojums. Protams, nodokļu politikai jābūt uzņēmējiem draudzīgai un ēnu ekonomikai mazākai. Alus ražošanas nozari apdraud arvien pieaugošs nodokļu slogs, it īpaši akcīzes nodokļa likme,» viņš turpinājis.