Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Vācijas dienvidu federālās zemes Bavārijas veselības iestādes pirmdien apstiprinājušas valstī pirmo Ķīnas jaunā nāvējošā koronavīrusa gadījumu.

"Vīrietis Štarnbergas apgabalā ir inficēts ar jauno koronavīrusu," paziņoja Bavārijas Veselības ministrijas preses sekretāre, piebilstot, ka pacients atrodas novērošanā izolatorā un viņa stāvoklis ir stabils.

Inficētais ir 33 gadus vecs. Viņu inficējusi ķīniete, kas bija ieradusies uz mācības pasākumu kompānijā "Webasto" Bavārijas Štarnbergas apgabalā, kur abi strādājuši kopā mazās darba grupās.

Ķīniete ir Šanhajas iedzīvotāja, un "gripai līdzīgus" simptomus viņa pamanījusi, ceturtdien lidojot atpakaļ uz dzimteni, sacīja Bavārijas Veselības un pārtikas drošības dienesta vadītājs Andreass Capfs.

Pirms ierašanās Vācijā viņu apmeklējuši vecāki no Uhaņas - pilsētas, kur koronavīrusa uzliesmojums izraisījās.

Vācijā apstiprināto Ķīnas jaunā nāvējošā koronavīrusa gadījumu skaits ir pieaudzis no viena līdz četriem, otrdien paziņoja Bavārijas federālās zemes veselības iestādes.

Visi inficētie strādā Vācijas automašīnu daļu piegādes uzņēmumā "Webasto", kura galveno biroju Bavārijas Štarnbergas apgabalā nesen apmeklēja kolēģe no Ķīnas.

Pirmais Vācijā inficētais, par kuru tika ziņots pirmdien, ir 33 gadus vecs vīrietis. Bavārijas Veselības ministrija otrdienas vakarā paziņoja par vēl trim infekcijas gadījumiem.

"Visi šie pacienti ir darbinieki Štarnbergas apgabala uzņēmumā, kur strādāja pirmā [šī vīrusa] skartā persona," teikts ministrijas paziņojumā.

Ministrija piebilda, ka vēl 40 "Webasto" darbinieki bijuši "ciešā kontaktā" ar pirmo pacientu un viņi trešdien tiks pārbaudīti. Visi četri inficētie atrodas izolatorā kādā Minhenes slimnīcā.

Dienvidkorejas tiesa piektdien attaisnojusi elektronikas uzņēmuma LG Electronics amatpersonu, kuram bija izvirzītas apsūdzības par konkurenta Samsung veļas mašīnu sabojāšanu tehnoloģiju izstādē.

Seulas Centrālā apgabaltiesa izbeigusi tiesvedību pret LG Electronics mājas elektropreču nodaļas prezidentu Čo Sončinu, šādu lēmumu skaidrojot ar pierādījumu trūkumu.

Dienvidkorejiešu kompānijas LG Electronics un Samsung daudzus gadus ir sīvas konkurentes, un veļas mašīnu skandāls saspīlējis to attiecības.

Drošības kameru fiksētā videomateriālā pērn septembrī notikušajā izstādē Vācijā redzams, kā vairāki vīrieši, kuri vēlāk tika identificēti kā LG Electronics vadības pārstāvji, sabojā durvju eņģes izstādītajām konkurējošā uzņēmuma veļas mašīnām.

Samsung iesūdzēja LG Electronics par īpašuma bojāšanu un uzņēmējdarbības traucēšanu, kā arī apmelošanu, jo LG esot sacījis, ka veļas mašīnas ir ar defektiem.

Kopš gada sākuma Rīgā pakāpeniski palielinās vandālisma gadījumu skaits, kas vērsts pret Volvo automašīnām un visbiežāk tas izpaužas kā auto spoguļu zādzības. Martā pieteikto atlīdzību negadījumu skaits, kad Volvo automašīnām ir nozagti spoguļi, jau krietni pārsniedzis zādzību skaitu no jebkuras citas markas automašīnām, ieskaitot BMW, Db.lv informē If Apdrošināšana.

If Apdrošināšana Atlīdzību nodaļas apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk KASKO atlīdzību pieteikumi par spoguļu zādzībām saņemti no automašīnu Volvo S60, S80, XC90 īpašniekiem. Tiek apzgatas ne tikai jaunāka izlaiduma gada automašīnas, bet arī pat 10 gadus veci Volvo.

If norāda, ka automašīnām nodarīto bojājumu raksturs liecina, ka zagļi nereti nezina konkrētās automarkas specifiku un, mēģinot nozagt spogulīšus, sabojā elektroniku, kā arī sabojā spoguļu stiprinājuma vietas vai pat nolauž visu korpusu.

«Iepriekš, apkopojot informāciju par dažādiem vandālisma gadījumiem, jo īpaši, spoguļu zādzībām, nebija pamata atsevišķi izdalīt Volvo automašīnu apzagšanas gadījumus, jo kopējā statistikā to skaits nekad nebija īpaši ievērojams. Kā zināms, visbiežāk zagļus interesē BMW, Mercedes-Benz un Lexus markas automašīnu spoguļi. Taču martā situācija ir krasi mainījusies un mēs, sazinoties ar Volvo dīleriem, esam guvuši apstiprinājumu savām aizdomām, ka pašlaik notiek intensīva Volvo automašīnu spoguļu zādzību virkne. Dīleri mums ir apstiprinājuši, ka Volvo automašīnu spoguļi tiek zagti tikpat bieži kā BMW, Mercedes-Benz un arī Lexus spoguļi,» norāda If Apdrošināšana KASKO produkta vadītājs Kaspars Duburs.

Brunavas pagastā sabojāts valstij piederošais ceļš Jātnieki – Tunkūni. Sešus kilometrus garajā ceļā dažviet desmitiem metru garumā visas brauktuves platumā izveidojušās smilšu vannas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Šo ceļu intensīvi izmantojot, lai pa to piegādātu nepieciešamo cūkkopības kompleksam Brūveri. Smagsvara auto ved barību, dzīvniekus. Vietējais iedzīvotājs Albīns Baļčūns portālam stāstījis, ka nekad agrākajos gados šis ceļš nav bijis tā izdangāts kā tagad.

Brauktuve īpaši slikta kļuvusi pēdējā mēneša laikā. Dažviet esot veikts neliels remonts, taču tas nav novērsis smilšu vannu veidošanos.

Bauskas autoostas pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš stāstījis, ka šis ir vissliktākā stāvoklī esošais ceļa posms visu vietējo reisu maršrutos. Īpaši izdangāta brauktuve kļuvusi pēdējo nedēļu laikā. «Šoferi nebeidz sūdzēties, ka braukšana pa šo ceļu ir īstākā tehnikas laušana,» apgalvojis J. Kalniņš.

Gada sākumā ir reģistrēts divreiz lielāks nozagto auto spogulīšu skaits nekā decembra attiecīgajā periodā, liecina If Apdrošināšana Atlīdzību daļas apkopotā informācija.

Turklāt 80% gadījumu auto spogulīšu zādzības notikušas Rīgas centrā - autostāvvietās vai arī pie lielajiem tirdzniecības centriem.

«Gada sākums iezīmējies ar nepatīkamiem pārsteigumiem daudziem autoīpašniekiem, jo auto spoguļu zādzības pēc neliela pieklusuma perioda rudenī, ir atsākušās ar jaunu sparu. Zādzību pieaugums bija vērojams jau decembrī, kad mēnesī saņemtais KASKO atlīdzību skaits par nozagtiem spoguļiem par 30 – 50% pārsniedza iepriekšējos mēnešos saņemto pieteikumu skaitu. Vidējais klientiem kompensētais atlīdzības apmērs ir 670 eiro - tas svārstās no 126 eiro par spogulīšu zādzību automašīnai SAAB 9-3 līdz 1563 eiro automašīnai Mercedes-Benz,» stāsta If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

ASV par 42,5 miljoniem dolāru pārdots īpašums, sasniedzot rekordaugstu cenu šajā valstī, par kādu izsolē pārdota māja, raksta Business Insider.

Īpašums Playa Vista Isle, kas atrodas Floridā gan pārdots par 115 miljoniem lētāk nekā sākotnēji par to tika prasīts, jo pircēji vēlējās par to saņemt 159 miljonus dolāru. Tomēr saskaņā ar Concierge Auctions datiem, pārdošanas cena ir augstākā, par kādu izsolīta māja ASV.

Īpašumu iegādājusies Delavēras kompānija Oppornova LLC.

Ēkai ir 11 guļamistabas un 22 vannasistabas.

Īpašums tirgū sākotnēji parādījās 2014.gadā, kad tā būvniecība vēl nebija pabeigta, un tā pārdošanas cena bija 139 miljoni dolāru. Tā dizainā ietvertas nianses no Versaļas pils.

Sākotnēji īpašuma nosaukums bija Le Palais Royal, taču tad cena nomainīta uz Playa Vista Isle.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties īpašumā!

14. maijā tapusi pirmā versija Kriminālprocesa likuma 125. panta izmaiņām, kuru jēga ir konstatēt naudas noziedzīgo izcelsmi, bet līdztekus tā paver iespējas «vainīgo» naudu konfiscēt, vēl pirms cilvēks ir notiesāts

Viss stāsts par Kriminālprocesa likuma dažādu pantu maiņu ir daudz plašāks un pamatā saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu pēc Moneyval un citām starptautiskajām prasībām, tomēr 125. panta izmaiņas ir tāda kazuistika starp cilvēka vainu noziegumā un to, cik noziedzīga ir viņa nauda vai manta.

Vista vai ola?

Varētu pat salīdzinājumam izmantot izseno jautājumu: «Kas bija pirmais – vista vai ola?» Diemžēl iespējamās sekas personai no konkrētās dilemmas interpretācijas policijā var būt daudz skarbākas par izvēli – omlete vai vistu stilbiņi. Runa ir par mantu, kuru var atņemt, nesagaidot atbildi uz jautājumu, vai persona ir vainīga, bet tiesas Latvijā, kā zināms, notiek ilgi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Valsts grib apturēt aizejošu vilcienu ar vārdiem «Konsultē vispirms!»

Ekonomikas ministrijas jaunizceptais «rausis» jeb Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns izskatās gana apetītelīgs, un arī pildījums rosina ēstgribu. Lai gan ierosmes, ko sevī nes jaunais plāns, nav sliktas, gaisā virmo neizpratne par to, kāpēc tās tiek celtas galdā tikai tagad. Saskaņā ar šo plānu, piemēram, tiek solīts, ka beidzot kardināli mainīsies valsts pārvaldes aparāta attieksme pret mums, saviem klientiem. Plašā mērogā no Valsts ieņēmumu dienesta līdz Pārtikas un veterinārajam dienestam tikšot ieviests princips «konsultē vispirms». Dokumentā precīzi secināts, ka «sabiedrībā arvien vairāk rodas neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzas ar soda piemērošanu».

Iesaka Maija Brūkle, Bite Latvija komunikācijas vadītāja

Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Auto restaurācija ir gana dārgs un laikietilpīgs process. Latvijā netrūkst šīs jomas entuziastu, kuri savās darbnīcās izlolo krāšņus mākslas darbus – vēlams, tādus auto, kas apvīti ar leģendām un pasaulē ir reti sastopami. Starptautiski izskanējuši gan atsevišķu meistaru veikumi, gan kāda uzņēmuma sasniegumi, restaurējot unikālus auto, kuru vērtība mērāma pat pusmiljona eiro apmērā.

Latvijā ir vairākas labas darbnīcas, kuras strādā privātā līmenī un restaurē klientu automašīnas, taču tikai viens uzņēmums, kas sevi starptautiski piesaka auto restaurācijas pakalpojumu tirgū. «Līdz ar to Latvijā konkurenci neizjūtam,» paskaidro 2005. gadā darbību sākušās Riga Master Workshop īpašnieks Māris Bebris.

Sākotnēji uzņēmums restaurēja automašīnas un tās tirgoja, bet pēc tam pievērsās tikai restaurācijai – «produktam», ko ir krietni grūtāk pārdot, jo tas ir netverams. Uzņēmums pārsvarā restaurē 50.–60. gadu ielu mašīnas, kurām var nopirkt rezerves daļas un kuras var atjaunot samērā prognozējami. Tas ir iemesls, kādēļ ar šo jomu nodarbojas daudzi restaurācijas uzņēmumi pasaulē.

Svētku laiks virtuālajā vidē izceļas ar īpaši uzbāzīgiem reklāmkarogiem, kas parādās krietni lielākā skaitā nekā ikdienā. Uzņēmumi sacenšas par klientiem tik ļoti, ka interneta lietotājam kļūst apgrūtinoši sasniegt to informāciju, ko viņš meklē, - klikšķis bieži aizved nevis uz ziņu, bet kāda tirgotāja mājaslapu. Turklāt reklāmu veidotāji arvien meistarīgāk paslēpj X pogu, padarot sarežģītu atteikšanos no konkrētās reklāmas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Pelšs Dienai teic - nav nekas neparasts, ka svētkos tirgotāji cenšas būt tuvāk savam klientam. Internets ir platforma, kurā to ir visai viegli izdarīt. Kaut gan ir īpaši rīki, kas spēj reklāmas nobloķēt automātiski, šādu programmu popularitāte nav pārāk liela. No vienas puses, reklāmu bloķētāji dzīvi atvieglo, no otras puses, tas cilvēkam laupa iespēju pilnvērtīgi iepazīties ar informāciju, atsevišķos medijos līdz ar atteikšanos no reklāmām pazūd iespēja noskatīties pat raidījumus.

Joprojām ir uzņēmumi, kas rada universālu reklāmkarogu neatkarīgi no interneta lietotāja personības, tomēr arvien izplatītāki kļūst tā sauktie internet cookies, kas ir svarīga biznesa sastāvdaļa tirgotājiem. Cookies izseko cilvēku. Tas tiek darīts mārketinga nolūkā, lai pēc iespējas precīzāk zinātu, kuras mājaslapas potenciālais klients apmeklē, par ko viņš interesējas, ko iegādājas interneta veikalos.

Individuālo auto numurzīmju komplekts šobrīd maksā 3647,59 eiro (ar PVN), biznesa portālam db.lv pastāstīja Agnese Korbe, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija pārstāve. Pagājušajā gadā tika reģistrēti 30 šādi numuri, bet šogad līdz šim brīdim - jau 46.

Cenu nosaka Ministru kabinets (24.09.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.1000 Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija publisko maksas pakalpojumu cenrādis: http://likumi.lv/doc.php?id=260542).

Transportlīdzekļa reģistrācija un valsts reģistrācijas numura piešķiršana nodrošina transportlīdzekļa identifikāciju un uzskaiti; tā ir obligāti noteikta valsts prasība. Īpašnieks (turētājs) transportlīdzeklim iegūst valsts izsniegtu numura zīmju komplektu, kas atbilst piešķirtajam valsts reģistrācijas numuram. Tajā pašā laikā klientam ir arī iespēja saņemt izvēles numuru vai pasūtīt vispārējas izmantošanas individuālu valsts reģistrācijas numuru, taču tā nav obligāta prasība. Tādēļ, lai nodrošinātu izvēles iespējas, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā tiek piešķirti individuāla pasūtījuma valsts reģistrācijas numuri; tas notiek kopš 1994.gada. Individuālo numuru ideja – dot iespēju klientam, kuram ir vēlme un iespēja, iegūt sev vēlamu transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, bet nepadarīt šādu numuru saņemšanu par ikdienišķu.

Rīgas un Ventspils ostām ogles sabojā statistiku; Liepāju stutē graudi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielajās ostās pērn piedzīvots kravu samazinājums par 6% līdz 68,19 milj. t, liecina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalžu sniegtie dati. No Krievijas energoresursu kravu apjomiem atkarīgās abas lielākās Latvijas ostas 2015. gadā piedzīvojušas kravu samazinājumu. Savukārt vairāk diversificētā Liepāja var lepoties ar izaugsmi. Pērn Liepājas ostas stividorkompānijas kopumā apkalpojušas 5,6 milj. t kravu, kas ir par 5,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Savukārt Rīga piedzīvojusi nelielu kritumu par 2,5% līdz 40,06 milj. t, bet Ventspils – būtisku samazinājumu par 14% līdz 22,52 milj. t.

«Esmu par restorānu daudzumu ierobežošanu Rīgā. Tas nav tāpēc, ka man gribētos, lai to ir mazāk - šeit ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzi, kas mēģina atvērt restorānus un sabojā tirgu,» uzskata restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, daļa atver restorānu, neizprotot procesus līdz galam. «Viņi rada sajūtu, ka ēdināšanas biznesā viss ir skaisti un visi dzīvo cepuri kuldami. Patiesībā tas ir ļoti smalks, sarežģīts un smags bizness, jo ir daudz un dažādi faktori, kas to ietekmē. Tur nav jāizdomā jauns divritenis. Francija, Spānija, Itālija – tie ir piemēri, kas nosaka, ka uz iedzīvotāju daudzumu attiecīgā kvartālā ir arī noteikts restorānu daudzums. Šeit nav runa par to, ka jāslēdz esošie. Drīzāk, vai atļaut atvērt jaunus un kam,» uzskata M.Kreilis.

Uzņēmējam pieder arī kafejnīca, bārs «Andalūzijas suns», kā arī bārs «Herbārijs».

Viņš novērojis, ka draugu lokā bieži vien kāds saka: «Man mājās sanāk ļoti labs kebabs, atvēršu kafejnīcu un visi ēdīs.» Uz ko M.Kreilis atbild: «Uztaisām draugiem vasaras ballītē, kurā piedāvājam šos kebabus un tad paskatāmies, ko viņi saka par to.» Uzņēmējs iesaka laiku pa laikam pamēģināt šādā veidā un nevērt uzreiz vaļā restorānu.

Šā gada 11 mēnešos Rīgā AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 72 trešo personu izraisītus elektroapgādes tīkla bojājumus, kas ir sagādājuši neērtības uzņēmuma klientiem, kuriem uz laiku, kamēr tiek veikti elektroapgādes tīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Šā gada 11 mēnešos AS Sadales tīkls Rīgā ir reģistrējusi 60 gadījumus, kad rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātas kabeļu līnijas, un 12 gadījumus, kad ar tehniku bojātas virszemes būves - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes. Šādu trešo personu izraisīto elektrotīkla bojājumu dēļ neērtības izjūt uzņēmuma klienti, kuriem uz laiku, kamēr tiek veikti elektrotīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Šogad uzņēmums vidēji ik nedēļu visā Latvijā reģistrē 13 juridisko un privātpersonu radītos elektrotīkla bojājumus. Lai novērstu šos elektroapgādes tīkla bojājumus - īpaši kabeļtīkla bojājumus, un nodrošinātu elektroapgādes atjaunošanu, jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums, kas apdzīvotās vietās un pilsētās ietekmē no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem lietotāju. Šie notikumi būtiski ietekmē uzņēmuma ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un attīstības darbi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu klientu elektroapgādi, norāda AS Sadales tīkls Tehniskais direktors Raimonds Skrebs.

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.