Finanses

Komercbanku asociācijai ievēl jaunu padomi un izveido pārmaiņu stratēģiju

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) biedru sapulcē 16. jūnijā ir apstiprinātas banku nozares pašregulācijas vadlīnijas Banku sociālā harta, ievēlēta jauna asociācijas padome un atbalstīta LKA pārmaiņu stratēģija, informē LKA.

Bankas vienojās asociācijas statūtos noteikt jaunus pienākumus LKA biedriem, lai veicinātu augstus nozares ētikas un atbilstības standartus, apstiprināt nozares labās prakses vadlīnijas Banku sociālā harta, kā arī vienojās līdz gada beigām izstrādāt detalizētu pašregulācijas mehānismu.

LKA biedru sapulce ievēlēja jaunu asociācijas padomi – turpmāk tajā būs pārstāvētas šādas bankas valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa līmenī: Swedbank, ABLV Bank, SEB banka, Nordea Bank AB Latvijas filiāle, Citadeles banka, DNB banka, Norvik banka un Expobank.

Savukārt biedru apstiprinātā LKA pārmaiņu stratēģija ietver strukturālas un saturiskas izmaiņas, lai nodrošinātu dinamiskāku iekšējo un ārējo dialogu. Ir paredzēta lielāka biedru iesaiste – paplašināta padome (8 padomes locekļi līdzšinējo 7 vietā), paplašināta valde (3 valdes locekļi līdzšinējā 1 vietā), izveidots jauns stratēģiskās vadības formāts banku augstākās vadības līdzdalībai nozares asociācijas darbā.

Kopš LKA tika izveidota pirms 23 gadiem, Latvijā ir mainījusies gan banku nozares regulatīvā vide, gan banku struktūra, gan biznesa filozofija. Finanšu krīze ir atstājusi negatīvu ietekmi uz banku reputāciju, tāpat banku sektors saskaras ar ievērojamu regulācijas prasību pieaugumu. Banku darba kārtībā parādās jauni izaicinoši jautājumi, piemēram, nozares digitalizācija. Tā rezultātā aktualizējās acīmredzama nepieciešamība – pārskatīt LKA stratēģiju, ņemot vērā gan finanšu sektora attīstības vīziju, gan mainīgo banku darbības vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LKA: Lēmums par ABLV Bank būtiski neietekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu apkalpošanu

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā «ABLV Bank» galvenokārt strādāja ar ārvalstu klientiem, lēmums par noguldījumu nepieejamību «ABLV Bank» būtiski neietekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu apkalpošanu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Kā sestdien, 24. februārī, ziņots, FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu atzīt ABLV Bank par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un nav devusi instrukciju atcelt 18.02.2018. noteiktos maksājumu ierobežojumus «ABLV Bank», ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošināt garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu «ABLV Bank» klientiem.

Latvijas Komercbanku asociācija ir pārliecināta, ka izlēmīga un stingra vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ilgtermiņā nesīs ieguvumus, palīdzot Latvijas finanšu sektoram atgūt reputāciju.

Latvijas Komercbanku asociācija jau iepriekš paudusi neiecietīgu attieksmi pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienu klientu nedz Latvijā, nedz pasaulē nevar piesaistīt ar tāda veida paziņojumiem, ka «mūsu banka ir pilnīgi caurspīdīga un regulāri ziņo policijai un VID». Gluži pretēji - bizness visur un vienmēr ir augstu vērtējis konfidencialitāti, toleranci un izpratni. Tāpēc Latvijas banku sektora autoritāte pašlaik tiek nevis uzlabota, bet pilnībā sagrauta. Tieši mūsu banku sektora augstās autoritātes dēļ Latvija bija finanšu centrs, kura pakalpojumus izmantoja ārvalstu klienti, ik gadus te apgrozot miljardus.

Bāzeles Pārvaldības institūta vērtējumā, Latvija ir viena no tīrākajām valstīm nelegālas naudas izcelsmes risku vadības jomā, ieņemot 14. vietu no 146 valstīm Basel AML Index 2017 un esot pirmajā desmitniekā arī starp ES valstīm. Savukārt Financial Secrecy Index, ko veido Tax Justice Network, ASV ierindo otrajā vietā aiz Šveices kā pasaules lielāko «nodokļu paradīzi». Tas liek domāt, ka ne «caurspīdīguma» politika bija galvenais Latvijas banku piežmiegšanas iemesls.

Vienlaikus pašlaik Latvijas bankās notiekošā nerezidentu kratīšana var radīt smagas sekas nevis tikai kādai komercbanku daļai, bet Latvijai kopumā. Ārvalstu investīcijas veido vismaz pusi no IKP. Un ko gan nozīmē «trešo valstu» pilsoņu atbaidīšana no Latvijas bankām, respektīvi, Latvijas ekonomikas? «Trešās valstis», ja ar to saprotam «ne Eiropas Savienības valstis», taču ir pasaules lielākā daļa! Latvijas valdība pašlaik ir iniciējusi valsts banku sistēmas nedraudzīgu attieksmi pret pasaules lielākās daļas pilsoņiem. Tā nav saprātīga politika. Vismaz ne no Latvijas viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai finanšu ministre gatavo jaunu nodevu?

Sandris Točs, speciāli DB, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Aicina valdību turpināt un paplašināt «Mājokļu galvojumu programmu»

Rūta Cinīte, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), izvērtējot Ekonomikas ministrijas izstrādātās un īstenotās «Mājokļu galvojumu programmas» rezultātus, secina, ka ir nepieciešams turpināt programmu arī nākamajā gadā, valsts budžetā tai paredzot nepieciešamo finansējumu, informē LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

LTRK, LKA, LANĪDA un NNĪAA ir sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pamato nepieciešamību turpināt šo programmu.

Valsts attīstības finanšu institūcijas Altum dati liecina, ka līdz 2016. gada beigām šīs programmas ietvaros sniegtais atbalsts ļāva savu pirmo mājokli iegādāties 4106 ģimenēm. Tāpēc veiksmīgi uzsāktās programmas turpināšana un paplašināšana ir valstiski nozīmīga un arī nākamajos trīs gados dos jūtamu ieguldījumu, gan paplašinot ģimeņu iespējas iegādāties dzīvojamo platību, gan stimulējot būvniecību, nekustamo īpašumu nozari un radot vēl vienu stimulu valsts ekonomikas attīstībai.

Vēstules autori, raksturojot situāciju nekustamo īpašumu jomā, norāda, ka Latvija investīciju ziņā jauna dzīvojamā fonda attīstībā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas: Igaunijā 2016. gadā kopumā ir pabeigti 4732 jauni mājokļi (3221 dzīvoklis un 1511 mājas vienai vai divām ģimenēm). Lietuvā šis skaitlis pērn ir 12 703 (attiecīgi 5179 un 7524). Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek – mūsu valstī pērn pabeigti kopā tikai 2200 jauni mājokļi (1066 dzīvokļi un 1134 mājas vienai vai divām ģimenēm). Tas nozīmē divreiz mazāku jauno mājokļu skaitu nekā Igaunijā un piecarpus reizes mazāku nekā Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank uz laiku aptur dalību Latvijas Komercbanku asociācijā

Dienas Bizness, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank uz laiku apturējusi dalību Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA) un asociācija šo lēmumu akceptējusi.

Šādu lēmumu banka pieņēmusi, lai nemestu ēnu uz nozari kopumā un veltītu visu laiku un enerģiju, atspēkojot pret banku paustos nepamatotos pārmetumus.

ABLV Banka ir pārliecināta, ka ar savas nostājas skaidrošanu un sadarbību ar ASV Finanšu departamentu, tai izdosies atgūt ne tikai savu, bet visas nozares reputāciju.

Banka tic, ka arī Latvijas Komercbanku asociācija aizstāvēs Latvijas banku nozari un finanšu tirgus dalībniekus nacionālajā un starptautiskajā līmenī, liecina bankas paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: TM virzītā nekustamo īpašumu darījumu reforma nav lauku cilvēku interesēs

Rudīte Krūmiņa, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Balvu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) pēc Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas virza starp ekspertiem nevienozīmīgi vērtēto nekustamo īpašumu darījumu reformu, kas nosaka, ka visiem darījumiem būs jābūt apstiprinātiem notariālā kārtībā, par to notāram samaksājot amata atlīdzību 0,5% apmērā no darījuma summas.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija vērš uzmanību, ka jaunā reforma var negatīvi ietekmēt iedzīvotājus reģionos un būtiski palielināt nesakārtotu īpašumtiesību un mantojumu īpatsvaru nākotnē. Pašvaldību prioritāte ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šī reforma nav lauku cilvēku interesēs.

Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiski paudušas daudzas sabiedriskās organizācijas - Latvijas pašvaldību savienība (LPS), Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, LTRK, LDDK, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija. Tomēr šobrīd reforma tiek virzīta, īsti neņemot vērā šo organizāciju iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 4. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem pēc būtības ir noteikts jauns regulējums nebanku kreditēšanas sektorā.

Pieņemto izmaiņu rezultātā patērētājiem Latvijā turpmāk nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi, jo noteiktais kredītu kopējo izmaksu ierobežojums 0,07% dienā ir zem pakalpojuma pašizmaksas. Jaunais regulējums vēl vairāk mazinās finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā, īpaši cilvēkiem reģionos, tādējādi veicinot finansiālo atstumtību, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA).

«Komercbankas Latvijā patēriņa aizdevumus izsniedz, sākot no aptuveni 500 eiro, jo mazu kredītu apkalpošana tām nav rentabla. Nebanku sektora uzņēmumi attīstīto tehnoloģisko risinājumu dēļ līdz šim spēja nodrošināt arī nelielu kredītu izsniegšanu jeb apkalpot to klientu segmentu, kas bankām nebija interesants mazo summu dēļ. Pie jaunā regulējuma nebanku kreditēšanas uzņēmumi to vairs nespēs izdarīt, jo pakalpojuma cenas ierobežojums ir noteikts zemāks nekā ar izsniegšanu saistītās izmaksas,» norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sāksies daudzdzīvokļu māju renovācijas programma ar banku līdzdalību

Lelde Petrāne, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sadarbības līguma parakstīšanu starp attīstības finanšu institūciju Altum un banku Citadele par valsts atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju renovācijai, beidzot reāli varēs sākties ES fondu līdzekļu izmantošana daudzdzīvokļu ēku siltināšanai un energoefektivitātes palielināšanai, norāda Latvijas Komercbanku asociācija.

Slēgt sadarbības līgumus ar Altum un piedalīties daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā gatavojas vairākas Latvijas komercbankas, tādējādi paredzams, ka iedzīvotājiem būs pieejami vairāku banku piedāvājumi.

«Esam ļoti gandarīti par šī Latvijai pieejamā finanšu resursa reālu iedarbināšanu. Ceram, ka programmas laikā tiks sagatavoti un realizēti daudzi projekti, kas nesīs ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan Latvijas ekonomikai,» saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Ministru kabinets martā apstiprināja atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, ko administrē Altum un kurā paredzēta arī būtiska komercbanku līdzdalība. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam no valsts budžeta un ES fondiem būs pieejami 166 miljoni eiro. Aprīlī Altum uzsāka iedzīvotāju konsultēšanu par programmas nosacījumiem un dokumentācijas sagatavošanu. Līdz ar sadarbības līguma ar bankām parakstīšanu projektu īstenotājiem būs iespēja piesaistīt bankas finansējumu un saņemt valsts atbalsta grantu, kas ir līdz 50% no energoefektivitātes veicināšanas darbu attiecināmajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Asociācija: Bankas kredītos mājokļu iegādei šogad izsniegušas 230 miljonus eiro

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā pusgadā bankas kredītos mājokļu iegādei izsniegušas 230 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Kopumā bankas iedzīvotājiem šogad izsniegušas kredītus 340 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa jeb 230 miljoni eiro ir mājokļu iegādei, bet pārējie - cita veida kredīti.

Viņa atzīmēja, ka mājokļu kreditēšanā ir jūtama «pozitīva līkne», taču par tirgus pārkaršanu nav pamata runāt. Bankas rūpīgi uzrauga situāciju un ieguldītāju un kredītņēmēju intereses tiek sabalansētas.

Kā būtisku atbalstu mājokļu tirgū Liepiņa minēja valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei, kas tiek īstenota ar «Attīstības finanšu institūcijas Altum» starpniecību. Šīs programmas ietvaros valsts atbalstu ir saņēmušas 6200 ģimenes ar deviņiem tūkstošiem bērnu tajās. Tādejādi ģimenes mājokļa iegādei nepieciešamo pirmo iemaksu ir spējušas sakrāt apmēram gada laikā. Bez valsts atbalsta tas prasītu četrus un pat vairāk gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču uz laiku aizvietos viņa vietniece Zoja Razmusa, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Saskaņā ar likuma «Par Latvijas Banku» 21. pantu Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir 6 cilvēki, un bankas prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietnieks. Padome ir lemtspējīga, savukārt nacionālās bankas operatīvo darbību uzrauga valde.

Z. Razmusa absolvējusi Vitebskas Vieglās rūpniecības tehnoloģijas institūtu, kur studēja saskaņā ar Latvijas PSR Izglītības ministrijas norīkojumu (tekstilrūpniecības inženiera ekonomista specialitāte), un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā ieguvusi ekonomikas doktora grādu.

Z. Razmusa sāka darbu Latvijas Bankā 1993. gadā, bija Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece, piedalījās šīs pārvaldes veidošanā un funkciju attīstīšanā un izpildē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu un citus uzdevumus, informē LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, pirmdien nacionālā banka atsāks darbību ierastajā darbadienas režīmā. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiks nodrošināti visi ierastie pakalpojumi.

Latvijas Bankas uzdevumi ir:

– līdzdarboties eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;

– emitēt skaidro naudu Latvijā un piedalīties skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– nodrošināt valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– uzturēt starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru) un veicināt to raitu darbību;

– pārvaldīt ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī iedzīvotāju zināšanu līmenis par digitālās drošības jautājumiem uzlabojas, tomēr vēl aizvien lielākā daļa incidentu Latvijā notiek cilvēku nezināšanas vai lētticības dēļ. Kā galvenos privātās informācijas apdraudējuma riskus iedzīvotāji saskata mobilo tālruņa pazaudēšanu un privātās sarakstes publiskošanu, stāsta Digitālās drošības alianses (DDA) eksperti.

Neraugoties uz to, ka pasaulē ar digitālo vidi saistīti drošības incidenti ik gadu rada jaunus drošības riskus un zaudējumus 260 - 340 miljardu apmērā, Latvijā lielākā daļa digitālās drošības incidentu joprojām notiek cilvēku nezināšanas vai lētticības dēļ, norāda DDA eksperti: Latvijas Komercbanku asociācija, Swedbank, CERT.LV un Draugiem.lv.

Lai sabiedrību un uzņēmumus izglītotu par digitālās drošības jautājumiem, Latvijā izveidota biedrība Digitālās drošības alianse, kura apvieno dažādu nozaru zināšanas un kompetenci. «Cilvēki katru dienu aiz sevis digitālajā vidē atstāj aizvien vairāk digitālo nospiedumu un sensitīvu informāciju, tādējādi digitālā drošība mūsdienās ir kļuvusi par vienu no cilvēka pamatvajadzībām. Līdzīgi kā sabiedrībā tiek iemācīti satiksmes drošības vai veselīga dzīvesveida principi, ir pēdējais brīdis sākt rūpēties arī par sabiedrības digitālo higiēnu – kur un kādu personīgo informāciju mēs katrs publiskojam, kā pasargājam šo informāciju, kā rūpējamies par savas naudas drošību internetā,» uzsver DDA vadītāja Sanita Igaune.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Komercbanku asociāciju sāk vadīt Sanda Liepiņa

Žanete Hāka, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 9. janvāra Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētajas pienākumus sāk pildīt Sanda Liepiņa, ko šajā amatā 2016. gada 4. novembrī apstiprināja LKA padome.

Sanda Liepiņa LKA vadītājas amatam tika izvēlēta profesionālā slēgtā atlases konkursā. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.

Darbs Latvijas banku nozarē un profesionālas organizācijas vadībā man būs jauns, interesants izaicinājums. Finanšu industrijā šis ir dinamisku pārmaiņu laiks, un tajā strādāt noteikti būs aizraujoši. Uzskatu, ka mana starptautiskā darba pieredze varētu būt īpaši noderīga, veidojot dialogu ar sadarbības partneriem, tādēļ esmu gandarīta par uzticību un doto iespēju darboties Komercbanku asociācijā, atzīst S. Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LB: Savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām

Dienas Bizness, 18.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka nevar komentēt Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja veiktās izmeklēšanas darbības. Vienlaikus savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku attiecībā pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Esam snieguši un arī turpmāk sniegsim visu iespējamo palīdzību likumsargiem situācijas ātrākā noskaidrošanā,» viņš pastāstīja.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču uz laiku aizvietos viņa vietniece Zoja Razmusa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējamu sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie finanšu mediji svētdienas pēcpusdienā raksta par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu.

Bloomberg šobrīd galvenāziņa ir par Rimšēviča aizturēšanu. Portāls atsaucas uz Latvijas medijiem un raksta, ka Eiropas Centrālā banka atteikusies komentēt šo situāciju. Šis nav vienīgais gadījums, kad kādas eirozonas dalībvalsts centrālās bankas vadītājs apsūdzēts kukuļdošanā. Iepriekš šāda apsūdzība izvirzīta Grieķijas Bankas vadītājam Janim Stournaram, kas lika viņam atkāpties no amata.

Portāls raksta, ka šis notikums ir jauns trieciens Latvijas banku sektoram pēc šajā nedēļā izskanējušā ASV Finanšu ministrijas paziņojuma saistībā ar ABLV Bank. Latvijas banku regulators ir ieviesis stingrākus nosacījumus, rekordlielus sodus, un ikgadējas pārbaudes bankām, kas strādā ar ārvalstu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LKA: Banku sektors atbalsta drīzu Latvijas pievienošanos OECD

Žanete Hāka, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Komercbanku asociācija, atbalstot Latvijas drīzu dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), pauž gandarījumu, ka Latvija ir pietuvojusies pievienošanās procesa noslēgumam.

Novērtējot pēdējā iestāšanās sarunu posma nozīmi, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apliecina ieinteresētību sadarbībā ar valsts institūcijām turpināt aktīvu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, t.sk., ņemot vērā OECD rekomendācijas.

2016. gada 1. martā Ministru Kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu Par Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai procesa gaitu. Banku nozari un tās atbilstību OECD prasībām analizēja Finanšu tirgu komiteja. Šīs komitejas ziņojumā tika apskatīts Latvijas finanšu tirgus, tā struktūra, Latvijas banku sistēma un kapitāla tirgus, finanšu tirgus uzraudzība un normatīvie akti, Latvijas finanšu tirgus starptautiskā integrācija, vērtēta Latvijas finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu atbilstība OECD juridiskajiem instrumentiem un liberalizācijas kodeksiem, kā arī vērtēti jautājumi par piekļuvi Latvijas finanšu tirgum. Ziņojuma secinājumi ir, ka Latvija kopumā atbilst OECD juridiskajiem instrumentiem finanšu tirgu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja būtu nepieciešams, bankas šogad varētu investēt tautsaimniecības attīstībā pat piecus miljardus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aplēses.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan atzina, ka banku gatavība kreditēt ir lielāka, nekā uzņēmēji gribēs aizņemties. Viņš lēsa, ka realitātē Latvijas bankas šogad kredītos varētu izsniegt 1,5 līdz 1,6 miljardus eiro. Līdz ar to konkurence banku starpā par kreditēšanu būs gana asa.

Danēvičs uzsvēra, ka «tie pieci miljardi sēž un gaida klientus», bet pieprasījumam jābūt kvalitatīvam.

Runājot par nozarēm, kur šogad varētu izsniegt aizdevumus, SEB bankas valdes loceklis pauda cerību, ka turpināsies kreditēšana lauksaimniecības nozarē, kā arī gribētos redzēt pieaugumu apstrādes rūpniecības kreditēšanā, par ko pašlaik ir bažas. Apstrādes rūpniecība nes neizmērojamu pienesumu ekonomikā, nes ienākumus, taču nozarē ir investīciju kritums, pērn šajā nozarē kreditēšanas apjomi samazinājās par 49%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LKA: ECB aktīvāk jāiesaistās situācijas risināšanā un skaidrošanā

Dienas Bizness, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Komercbanku asociācija redz nepieciešamību Eiropas Centrālajai bankai (ECB) aktīvāk iesaistīties diskusijā un skaidrot radušos situāciju, norāda LKA vadītāja Sanda Liepiņa.

Ņemot vērā, ka ABLV Bank biznesa modeļa izvērtēšana bijusi ECB kompetencē un pārraudzībā, kā arī, respektējot ECB neatkarību, aicinām Saeimas deputātus uzrunāt ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāju Danielu Nuī (Danièle Nouy), lūdzot pēc iespējas ātrāk apmeklēt Latviju, un kopīgi ar Latvijas pusi meklēt labākos situācijas risinājumus un izprast radušās situācijas iemeslus.

Latvijas Komercbanku asociācija jau ir publiski paziņojusi par neiecietīgu attieksmi pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām. Ņemot vērā starptautisko partneru pastiprināto uzmanību, katrs šāds gadījums ietekmē visus tirgus spēlētājus un nopietni iedragā mūsu nozares reputāciju, uzsver LKA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas: Nepieciešams izveidot Latvijai politiski nozīmīgu personu sarakstu

Žanete Hāka, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – par korupcijas novēršanu Latvijā atbildīgo valsts institūciju – veidot uz uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, informē LKA.

Saeimā uz trešo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot jaunu terminu – Latvijas politiski nozīmīgās personas, kā arī paredzot pienākumu bankām un citiem uzņēmumiem, uz ko attiecas šis likums, pastiprināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos.

Bankas atbalsta likuma grozījumu mērķi – korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanu, un aicina likumdevēju veidot tiešām efektīvu sistēmu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija rada lielas bažas par tās realizāciju dzīvē, jo likumā ir paredzēta ārkārtīgi plaša politiski nozīmīgu personu definīcija, turklāt šo personu saraksta izveide un identificēšana atstāta katras bankas individuālā ziņā. Mūsuprāt, tā vietā būtu jābūt vienam valsts veidotam metodoloģiskam centram, kas nodrošina vienveidīgu un reālu likuma ieviešanu dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas bankas Latvijā izdod jaunā veida norēķinu kartes ar bezkontakta norēķinu funkciju, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Lai klientiem atvieglotu informācijas iegūšanu par tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām, kur pieejami bezkontakta norēķini, Latvijas Komercbanku asociācija ir izveidojusi interaktīvu karti, kurā redzami veikali un citas tirdzniecības vietas, kurās norēķinu karšu termināli jau darbojas arī ar bezkontakta funkciju (http://lka.org.lv/lv/bezkontakta-terminali).

Bezkontakta banku norēķinu kartes ir ātrākais bezskaidras naudas norēķinu veids nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro. Ar bezkontakta kartēm var norēķināties bez PIN koda ievadīšanas, tikai pietuvinot karti terminālim (3-7 cm attālumā no termināļa). Tomēr kartei ir arī PIN kods. Tas būs nepieciešams, lietojot karti pirmo reizi, un norēķinoties par lielākiem pirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LTV: KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un privātīpašumā

LETA, 17.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis kratīšanu.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija. Aģentūrai LETA ar Rimšēviču nav izdevies sazināties. Latvijas Banka aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.

KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. «KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Komentāri

Pievienot komentāru