Kopfinansējuma pakalpojumu vieta finanšu tirgū

2018. gada 22. februāris plkst. 12:29
Autors: Latvijas Universitātes Biznesa - vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. Vadims Danovičs
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Strauji attīstoties finanšu tehnoloģijām, pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Viens no jaunajiem tirgus dalībniekiem ir platformas, kas sāk piedāvāt jaunas kapitāla piesaistes un brīvo finanšu līdzekļu izvietošanas iespējas, formāli neiekļaujoties tradicionālajā finanšu sektorā, tomēr palielinot konkurenci finanšu tirgū un veicinot tā izaugsmi.

Šobrīd, kad Latvijas bankās, līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, depozītu likmes ir vēsturiski zemā līmenī (saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2017. gada trešā ceturkšņa beigās uzņēmumu termiņnoguldījumiem, kas veikti EUR valūtā, tika piedāvāta vidējā svērta likme 0,04% gadā, bet privātpersonu termiņnoguldījumiem – 0,44% gadā), līdz ar to banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva (2014. gadā banku kopējais kredītportfelis saruka par 12,2%, bet 2015. un 2016. gadā tika sasniegts minimāls pieaugums – attiecīgi 0,1% un 3,1%), gan personām, kuru rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, gan potenciālajiem aizņēmējiem pastāv liels stimuls meklēt papildu iespējas ārpus banku sektora. Atbilstoši esošajam pieprasījumam, Eiropas tirgū attīstās un aizvien plašāk tiek piedāvāti uz fintech inovācijām balstīti finanšu produkti. Neapšaubāmi, viens no aktuālajiem finanšu inovāciju tirgus attīstības virzieniem ES ir kolektīvās finansēšanas platformas (turpmāk tekstā – platformas), kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

Platformas, atkarībā no to piedāvātā finansēšanas modeļa, var iedalīt divās kategorijās: savstarpējo aizdevumu platformas, kas bieži tiek dēvētas par peer-to-peer jeb P2P platformām – šeit pārsvarā tiek izvietoti jau izsniegtu kredītu cesijas piedāvājumi –, iespēja iegādāties prasījuma tiesības esošo parāda prasījuma ietvaros vai kādu to daļu. Tas nodrošina nebanku kredītkompānijām iespēju operatīvi iegūt apgrozāmos līdzekļus jaunu kredītu izsniegšanai, refinansējot esošo kredītportfeli. Turklāt kredīta iniciators (sākotnējais kreditors) turpina administrēt aizdevumu, tai skaitā saņemt procentu un pamatsummas maksājumus un pārskaitīt līdzekļus platformā, kura tos tālāk sadala starp investoriem atbilstoši viņu iegādātajai prasījumu tiesību daļai. Retāk ir sastopams mehānisms, kad investori caur platformu tiešā veidā kreditē aizņēmējus. Otrā kategorija ir kolektīvās finansēšanas platformas jeb crowdfunding – šajās platformās lietotājiem tiek piedāvāts kļūt par investoru salīdzinoši lielos investīciju projektos, un tikai tad, kad tiek savākts nepieciešamais finansējuma apjoms, nauda tiek ieguldīta un investori sāk pelnīt. Gadījumā, ja nepieciešamā summa noteiktā termiņā netiek savākta, tā tiek atgriezta investoriem un projekts netiek realizēts. Jāatzīmē, ka ne visās ES dalībvalstīs šāds mehānisms ir atļauts. Piemēram, Latvijā crowdfunding mehānisms ir aizliegts, bet Igaunijā šādu platformu darbība ir likumīga.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, Latvijā pirmā savstarpējo aizdevumu platforma savu darbību uzsāka 2015. gadā, bet 2017. gada beigās Latvijas tirgū darbojās jau septiņas savstarpējo aizdevumu platformas. Kopš darbības uzsākšanas caur Latvijas platformām veiktas investīcijas vairāk nekā 300 milj. EUR apmērā. Ja 2016. gadā kopējais investīciju apjoms bija mērāms 110 milj. EUR apmērā, tad jau 2017. gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 200 milj. EUR robežu, pusgada laikā darbības apjomus divkāršojot.

Divas lielākās Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas – Mintos un Twino – 2017. gada sākumā sasniegušas 100 milj. EUR piesaistīto investīciju slieksni. Latvijas «ātro kredītu» tirgus līderis 4finance 2016. gadā iegādājās savstarpējo aizdevumu platformu Viventor, savukārt VIA SMS group izveidoja savu platformu ViaInvest.

Tā kā platformas izmanto jaunākos tehnoloģiskos risinājumus finansējuma piesaistei un tā tālākai novirzīšanai kreditēšanai, tās nodrošina ātrāku līdzekļu apriti no investora līdz konkrētam darījumam ar zemākām administrēšanas izmaksām un nereti arī ātrāku investīciju lēmumu pieņemšanu, pateicoties iespējai platformu lietotājiem investēt mazas summas un maksimāli diversificēt savus ieguldījumus. Tas ļauj platformām piedāvāt investoriem salīdzinoši augstu ROI (caurmērā 12–14% gadā, dažkārt līdz pat 15% gadā atsevišķiem darījumiem).

Augstās procentu likmes ir likumsakarīgas arī tāpēc, ka cedēti tiek īstermiņa nebanku kredīti, kuriem pārsvarā ir augstāka riska pakāpe un kuri tiek izsniegti pret augstāku procentu likmi (ja runa ir par biznesa kredītiem, tad likmes mēdz svārstīties no 36% gadā līdz pat 2–4% nedēļā).

Lai nodrošinātu platformas lietotājiem papildu drošību, vairums platformu daļai no saviem darījumiem, kurus uzskata par riskantākiem, prasa no kredīta iniciatora Buyback jeb atpakaļizpirkuma garantiju, kas konkrētam darījumam nozīmē, ka kredītkompānijai, kura izsniedza šo aizdevumu, ir pienākums nekavējoties atpirkt no visiem investoriem viņu prasījuma tiesību daļu aizdevuma pamatsummas un uzkrāto, bet neizmaksāto procentu apmērā gadījumā, ja aizņēmējs kavē maksājumu, kavējumam sasniedzot noteiktu dienu skaitu.

Arī turpmāk tiek prognozēta būtiska platformu darbības izaugsme, arvien vairāk nostiprinot pozīcijas Eiropā, kur aktīvākie investori ir no Vācijas, Spānijas, Lielbritānijas, Itālijas un Šveices.

Sociālo mediju nozīme uzņēmuma darbībā

Dalies ar šo rakstu