Citas ziņas

KP: novēršot nepilnības, Rīgā par siltumu varētu būt jāmaksā mazāk

, 11.12.2009

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka tarifu noteikšanas metodika daļā Rīgas siltumenerģijas iepirkuma tirgus ierobežo brīvu konkurenci, kā rezultātā AS Rīgas Siltums var iegādāties siltumenerģiju par zemāku cenu, vienlaikus no galapatērētāja saņemot valsts noteikto augstāko samaksu.

Paziņojumā KP arī norāda uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) iespēju ļaut patērētājiem saņemt labumu no siltumenerģijas piegādātāju konkurences un par siltumu maksāt lētāk.

Pēc SIA Juglas Jauda iesnieguma saņemšanas, pārbaudot AS Rīgas Siltums un tās siltumenerģijas piegādātāju -SIA Juglas Jauda un AS Latvenergo- sadarbības principus, KP konstatēja konkurenci kavējošus faktorus, kuri ietekmē maksājumus par patērēto siltumenerģiju.

KP arī konstatēja, ka uzņēmumu rīcība norāda uz iespējām noteiktos gadījumos samazināt SPRK AS Rīgas Siltums noteikto siltumenerģijas tarifu.

AS Rīgas Siltuma apvienotajā siltumapgādes zonā un TEC-2 siltumapgādes zonā, kur darbojas gan AS Latvenergo, gan SIA Juglas Jauda, AS Latvenergo konkurences apstākļos septiņu mēnešu laikā apmēram 70% iepirkumu siltumenerģijas cenu samazināja zemāk par SPRK apstiprināto tarifu.

Tāpat tika secināts, ka AS Latvenergo darbības, prognozējot konkurenta dalību AS Rīgas Siltums iepirkumos un šajos gadījumos piedāvājot atlaides, vērstas uz konkurenta izspiešanu no tirgus.

AS Latvenergo priekšrocības tirgū garantē arī SPRK tarifu noteikšana un apmaksa un tās rezultātā AS Latvenergo atšķirībā no SIA Juglas Jauda visu gadu no AS Rīgas siltums saņem garantētu siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzturēšanas izmaksu apmaksu neatkarīgi no pārdotā siltumenerģijas apjoma.

Savukārt SIA Juglas Jauda, nespējot pārdot koģenerācijas režīmā ražotu siltumenerģiju, nespēj izmantot arī tai garantētās tiesības koģenerācijas režīmā ražotu elektroenerģiju pārdot valsts obligātā iepirkuma ietvaros.

KP atzinusi, ka AS Latvenergo izmantotā retroaktīvo atlaižu sistēma ir neskaidra un deformē konkurenci siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgū. Lai kaitējumu novērstu, AS Latvenergo ir apņēmies turpmāk piemērot progresīvu atlaižu sistēmu, tādējādi ļaujot saglabāt konkurences apstākļus un līdz ar to arī iespēju labumu no šīs konkurences gūt patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar foto - Aizkrauklē par 5,8 miljoniem eiro uzbūvēta jauna šķeldas katlu māja

Žanete Hāka, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko darīt, ja rēķini par patērēto enerģiju rada galvassāpes?

Miks Stūrītis, www.citrus.lv, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veicot Latvijā reģistrēto lielo un vidējo uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu nozīmīgumu Latvijas uzņēmumu vērtējumā, noskaidrojām, ka 90% aptaujāto uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana ir svarīga un tikai 15% lielo un vidējo uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā nav veikuši nekādus ar energoefektivitāti saistītus pasākumus. Un tas nav arī nekāds brīnums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Ekonomikas ministrijas datiem elektroenerģijas cenas pieaugums mazumtirdzniecībā pēdējos piecos gados sasniedz jau 83%, bet siltumenerģijas cenas Rīgā kopš 2007. gada pieaugušas par 105%!* Ja jau situācija šobrīd ir tik dramatiska, tad neviļus rodas jautājums – kas mūs sagaida vēl pēc pieciem gadiem?

Kas ir energoefektivitāte? Energoefektivitāte ir dažādu darbību un faktoru sinerģijas rezultāts, kas veicinājis enerģijas patēriņa samazinājumu un radījis papildu komfortu vai ērtības. Darbību mērķis ir samazināt ēku un dažādu iekārtu resursu patēriņu, taču tikpat svarīgs faktors ir uzņēmuma darbības procesu un vides analīze ar mērķi samazināt energoresursu patēriņa apjomus.

Lai kaut ko padarītu efektīvāku, vispirms ir maksimāli precīzi jāaprēķina patēriņš esošajā situācijā – cik un kur tērējam enerģiju. Tad pēc iespējas detalizētāk jāsaprot, kādiem procesiem šī enerģija tiek tērēta un kādās ēkās vai telpu grupās tas notiek. Jo precīzāk aprēķināsim patēriņu esošajā situācijā, jo labāk sapratīsim, kur enerģiju pārtērējam, kur enerģija ir visdārgākā un kur to izmantojam neefektīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izveidojot jaunu koģenerācijas staciju, Preiļu iedzīvotājiem sola lētākus siltuma tarifus

Žanete Hāka, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jaunas tehnoloģijas ļauj Latvijas siltumnīcām konkurēt Baltijā un Austrumeiropā

Sandra Dieziņa, 19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzlabojumus grib, rīcība izpaliek

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu, nožēlas pilnu atskatu uz vēsturiskiem notikumiem, kas, kā vēlāk izrādās, ir bijuši lielu iespēju brīži, mēs mēdzam iztēloties savu rīcību, ja vien attiecīgajā brīdī būtu bijuši informētāki, aktīvāki un arīdzan darīt gribošāki.

Patlaban šāds brīdis ir cilvēkiem, kuri dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, jo Eiropas Savienība (ES) šo māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro. Izklausās daudz, bet ar šo naudu pietiks labi ja 5% no aptuveni 20 tūkstošiem novecojušo namu, kuros dzīvojam mēs, mūsu vecāki un, iespējams, dzīvos arī mūsu bērni.

Teju 70% cilvēku Latvijā dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, – daudzi no viņiem namos, kas būvēti pagājušajā gadsimtā, ir novecojuši, pat bīstami, jo to atjaunošanā līdzekļi līdz šim nav ieguldīti. Lielākā «aizķeršanās» daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmās kopš to ieviešanas allaž ir bijusi un paliek iedzīvotāju skepse vai pasivitāte. Namos, kur kāds uzņemas iniciatīvu – klausās, skaidro, stāsta, pārliecina –, rēķins par siltumu vēlāk ir samazinājies pat uz pusi. Spilgts piemērs ir nams Rīgā, Bauskas ielā 63. 2015. gadā tika renovēts viens no šīs ēkas korpusiem, un pagājušā gada decembrī izmaksas par apkuri tajā bija divkārt zemākas nekā nesiltinātajā korpusā. Izmaksu starpība ļauj segt renovācijas izmaksas, bet nākotnē tas būs jūtams izmaksu samazinājums ik mēnesi. Nerunājot jau par nama vizuālo izskatu un dzīvokļu tirgus vērtību, kas siltinātos namos ir vidēji par 30% augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašsaziņas līdzekļos nereti dzirdam ministru, tostarp arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska aicinājumu uzņemties iniciatīvu un izmantot valsts un ES atbalstu siltuma patēriņa mazināšanai daudzdzīvokļu namos un privātmājās, raksta laikraksts Latvijas Avīze. Tas centies noskaidrot, kā siltumu taupa Ministru prezidenta ģimene, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā netālu no tirdzniecības centra Alfa.

Nams esot uzbūvēts 1982. gadā. Dombrovsku ģimene gan 78 kvadrātmetrus lielo trīsistabu dzīvokli ar divām lodžijām – vienu virtuvē un vienu istabā – nopirkusi un ievākusies tajā vēlāk. Kāda nama iedzīvotāja šā gada janvārī izrakstītajā rēķinā esot redzams, ka maksa par apkuri decembrī bija Ls 1,3905 par kvadrātmetru. «Tātad, reizinot šo skaitli ar Dombrovska kunga dzīvokļa platību, iegūsim Ls 108,45, bet, pieskaitot 12% lielo PVN, iegūsim Ls 121,46 – tik liels ir Ministru prezidenta rēķins par apkuri. Kopējam rēķinam par siltumenerģiju vēl jāpieskaita maksa par ūdens uzsildīšanu un karstā ūdens cirkulāciju (Ls 5,08), kas kopā varētu būt Ls 18 – 20,» rēķina medijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvērtēs koksa rūpnīcas projektu Liepājā

Vēsma Lēvalde, Db, 22.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA CoEnCo iecerei Liepājā būvēt akmeņogļu pārstrādes rūpnīcu būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Ietekmes uz vidi novērtējuma objekts ir akmeņogļu pārstrādes uzņēmuma ar elektroenerģijas ražotni būvniecība Liepājā, liecina informācija Vides biroja mājaslapā. SIA CoEnCo plāno pārstrādāt 450 tūkstošus tonnu akmeņogļu gadā (1233 tonnas diennaktī).

Uzņēmuma teritorijā plānots izveidot atsevišķas zonas - akmeņogļu transportēšanai,izkraušanai un uzglabāšanai; akmeņogļu pārstrādei; akmeņogļu sagatavei karsēšanai; tvaika ieguvei; elektroenerģijas ražošanai; koksa ieguvei; koksa transportēšanai un uzkrāšanai; kā arī administratīvo zonu un siltumnīcu zonu. Ražošanas procesā iegūto tvaiku (līdz 0.8 miljoniem m3 gadā) paredzēts izmantot tvaika turbīnas darbināšanai, kā arī plānots uzstādīt gāzes turbīnu elektroenerģijas un tvaika ražošanai. Uzņēmuma darbības nodrošināšanai gadā plānots patērēt līdz 0.9 miljoniem tonnu ūdens, līdz 52.6 miljoniem m3 dabas gāzes un līdz 4 tūkstošiem tonnu reaģentu. Atbilstoši iesniegumam uzņēmumā plānots gadā saražot līdz 0.3 miljoniem tonnu koksa, līdz 0.8 miljoniem m3 tvaika un līdz 567.4 tūkstošus MW elektroenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā, piketdien raksta laikraksts Diena.

To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj katram siltuma lietotājam individuāli izvēlēties savu komforta temperatūru, kā arī laiku, kad siltums tiek pieslēgts un atslēgts, un ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu.

Siltumapgādes uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, ļoti pozitīvi vērtējot autonomas termoregulācijas iespēju, uzsver, ka to iespējams nodrošināt arī vecajās daudzdzīvokļu mājās, kurās nav atsevišķa siltuma ievada autonomi katrā dzīvoklī. «Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki vēlas, mēs esam gatavi veikt siltumapgādes sistēmas renovāciju un ierīkot autonomas termoregulācijas iespējas. Te gan jāuzsver, ka individuālas siltuma regulēšanas ierīkošana vecajās ēkās nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja arī autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu. Šāda iespēja ir tikai jaunceltās dzīvojamās ēkās, kurās ir divcauruļu sistēma ar atsevišķu siltuma ievadu autonomi katrā dzīvoklī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” investējis 76 000 eiro “Spilvas” ražotnes pilnveidē, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanas procesu, informē uzņēmumā.

"Spilvas" ražotnē īstenots rekuperācijas jeb siltuma atgūšanas projekts, kas ļauj ražošanas procesos radīto siltumu izmantot atkārtoti karstā ūdens sildīšanai un citiem procesiem. Tādejādi gada laikā tiek samazināts energoresursu patēriņš par 4%, kā arī nodrošināts CO2 izmešu samazinājums 145 tonnu apmērā.

Orkla Latvija plāno vairāk nekā 4,6 miljonu eiro investīcijas 

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā...

“Energoefektivitāte ir neatņemama daļa no apdomīgas un gudras uzņēmumu resursu pārvaldības. Vienlaikus mūsu motivācija ir strādāt ilgtspējīgi, tādēļ mums ir svarīgi samazināt mūsu ietekmi uz vidi, un viens no veidiem, kā to varam panākt ir, īstenojot energoefektivitātes pasākumus mūsu ražotnēs, lai patērētu resursus gudrāk un pārdomātāk, vienlaikus arī strādājot efektīvāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Projekta ietvaros “Spilvas” ražotnē uzstādīti trīs siltummaiņi, no kuriem katrs veic kādu nozīmīgu funkciju – viens īsteno tvaika katla piebarošanas ūdens uzsildīšanu, izmantojot katla dūmgāžu radīto siltumu, otrs veic katlu piebarošanas ūdens priekš uzsildīšanu, izmantojot deaeratora izdalīto siltumu, bet trešais ļauj izmantot pasterizācijas termotuneļa radīto siltumu karstā ūdens uzsildīšanai.

Rezultātā tiek samazināts dabas gāzes patēriņš, jo nav nepieciešams no jauna karsēt ūdeni. Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Atbildība pret vidi ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi vairākas nepilnības Gaismas pils jaunbūvē, tāpēc plānotajā termiņā sasaukt būves ekspluatācijā pieņemšanas komisiju nav iespējams un ēkas nodošanas ekspluatācijā termiņš kārtējo reizi ir attālinājies.

Pasūtītāju pārstāvis Kultūras ministrija (KM) šodien vērsās būvvaldē, lai lūgtu papildu piecas darba dienas laika nepilnību novēršanai, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Kaut arī teorētiski visa dokumentācija būvvaldē iesniegta 20.maijā, atklājies, ka virkne dokumentu vēl nav kārtībā. Vairākus atzinumus būvnieki izskatīšanai būvvaldē iesnieguši dokumentu izvērtēšanas laikā. Pēdējie izpildmērījumu dokumenti būvvaldē saņemti tikai vakar, un tie vēl jāizvērtē, savukārt citos izpildmērījumos atklātas novirzes no projekta.

Tāpat joprojām nav novērstas būtiskas nepilnības, uz kurām būvvalde iepriekš vairākkārt norādījusi jau šā gada februārī un aprīlī - dabā redzams, ka no Gaismas pils atbalsta sienām un kāpnēm izdalās nezināmas izcelsmes balts šķīdums, kura cēloņi un ietekme nav zināma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima par iekšlietu ministru 26.maijā apstiprinājusi "Attīstībai/Par!" (AP) virzīto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu.

Eklons iepriekš pauda, ka ministra amatā iecerējis turpināt savas priekšgājējas Marijas Golubevas (AP) iesāktos darbus un iespēju robežās virzīt arī savas iniciatīvas.

Viņš piekritis ieņemt ministra posteni vairāku, tostarp privātu iemeslu dēļ, kā arī valsts pievērstu lielāku uzmanību iekšējai drošībai. Regulāri komunicējot ar Ukrainas kolēģiem, Eklons vēl skaidrāk sapratis, cik liela nozīme ir iekšējai drošībai valsts noturības aspektā.

VUGD bijusi ļoti laba sadarbība ar iepriekšējo ministri un skaidra ceļa karte ar konkrētiem uzdevumiem, tomēr liela daļa to neesot pabeigti, piemēram, jaunu depo būvniecība. Tāpēc Eklona kā ministra prioritātes būs turpināt Golubevas iesāktos darbus un iespēju robežās virzīt iniciatīvas vēl no savas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Gaismas pils neiztur ugunsdrošības pārbaudi; atklāj astoņas nepilnības

Gunta Kursiša, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno Latvijas nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku pagaidām vēl nedrīkst nodot ekspluatācijā, jo tajā atklātas astoņas dažādas ar ugunsdrošību saistītas nepilnības, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere. Būvnieki uzsver - visas nepilnības var atrisināt un tās nerada draudus apmeklētājiem.

[Papildināta ar Nacionālā Būvkompāniju apvienības komentāru]

Glābšanas dienests nav devis pozitīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā. Piemēram, divas no evakuācijas izejām neatbilst ugunsdrošības prasībām, savukārt evakuācijas izejas kāpnes ir būvētas no koka, kas ir neatbilstošs materiāls šādu kāpņu būvei skaidroja I. Vetere.

Būvnieki apņēmušies nepilnības novērst divu mēnešu laikā, un tad VUGD veiks atkārtotu Gaismas pils pārbaudi, atzina VUGD pārstāve. Plašākai apskatei bibliotēka pagaidām nebūs pieejama, savukārt plānotā Grāmatu ķēdes akcija notiks.

Pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība saņemto VUGD atzinumu ir nosūtījusi pasūtītājam – Kultūras ministrijai –, un šobrīd tiek gaidīts pasūtītāja un būvprojekta autora lēmums par veicamajām darbībām nepilnību novēršanai, Db.lv informēja Valdis Koks, pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība būvdarbu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skaidrību par to, kuriem elektroenerģijas ražotājiem pienākas SEN 5% likme, sola pirmdien

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 10.februārim precizēs informāciju par tiem komersantiem, kuriem piemērojama subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 5% likme, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Kā skaidroja ministrijā, LAD daļēji veic subsidētās enerģijas 5% nodokļa likmes administrēšanu un kontroli. Saskaņā ar LAD sniegto informāciju pašlaik reģistrā esot iekļauti seši komersanti, kuriem piemērojama 5% nodokļa likme. Par pārējiem LAD sniegšot informāciju vēlāk.

Savukārt EM šobrīd reģistrā ar 5% likmi iekļāvusi tos elektrības ražotājus, kuri, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, vai atjaunojamo energoresursu stacijās bez jaudas ierobežojuma un kuri vismaz 70% no saražotās siltumenerģijas nodod centralizētai siltumapgādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Biogāzes ražotājiem subsidēto enerģijas nodokli nosaka divreiz lielāku nekā solīts

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

SEN «klienti» meklē aizstāvību Briselē


Māris Ķirsons
, 04.11.2013

«Latvijas valsts amatpersonas mūsu argumentus ignorē un cenšas pieņemt likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku, radot zaudējumus biznesam,» tā Latvijas koģenerāccijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru