Kreditēšanu bremzē uzticības krīze 

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

Māris Ķirsons, 2015. gada 02. novembris plkst. 9:27

Kārlis Danēvičs

Foto: LETA

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Bieži vien skan apgalvojumi: ja bankas kredītus izsniegs, valstī būs augšupeja, ja ne, tad – stagnācija. Nereti skan arī pārmetumi, ka bankas nemaz tā īsti kredītus izsniegt nevēlas. Kāda tad īsti ir situācija ar kredītu pieejamību Latvijā? 


Latvijā kapitāla uzkrāšanas laiks salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs, tāpēc pamatota ir aksioma – kredīts = izaugsme, tāpēc, lai bankas kreditētu vairāk, ir ieinteresēta arī valsts un tās vadība. Tas, ka Latvijā no bankām sagaida vairāk kredītu, nekā pašas kredītiestādes ir gatavas riskēt ar depozītnoguldījumiem un aizdot, nav nekas unikāls, jo tāda attieksme ir novērota gan Baltijas, gan Skandināvijas valstīs.

Kreditēšana bija, ir un būs viena no banku galvenajām darbības jomām. Pēdējo trīs gadu laikā bankas Latvijas uzņēmumiem izsniegušas jaunus kredītus 4,8 miljardu eiro apmērā. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā bankas izsniegušas jaunus kredītus 602 milj. eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā analogā laikā pērn. Tomēr, neraugoties uz minētajiem skaitļiem, sabiedrībā un daļēji arī uzņēmēju vidū skan pretējais – bankas nevēlas aizdot naudu. Tajā pašā laikā pilnībā tiek ignorētas banku iespējas izsniegt aizdevumu un būt pārliecinātām, ka krāpniecība (parāda neatdošana) tiks sodīta un sabiedrība šādu rīcību atbalstīs. Vispirms kredītu izsniegšana ir uzticības bizness. Tas nozīmē, ka banka, aizdodot naudu, to uztic aizņēmējam un ir droša, ka parādu atgūs. Latvijā diemžēl tiek novērota tendence, ka normatīvo aktu līmenī viss ir kārtībā, bet realitātē valsts tiesībaizsardzības iestāžu mazspējas, zināšanu, kompetences trūkuma dēļ aizdevēji nevar būt 100% droši, ka aizdoto naudu atgūs. Turklāt vēl sabiedrība krāpniecību ne tikai bieži vien nenosoda, bet pat atbalsta. Tas nozīmē, ka aizdevumu risks Latvijā ir augstāks nekā Zviedrijā vai Igaunijā. Nereti tiek aizmirsts, ka bankas jau lielākoties aizdod nevis savu, bet gan uzņēmumu un cilvēku depozītos noguldīto naudu. Eiropas banku uzraugi ir paaugstinājuši drošības prasības depozītnoguldījumiem.

Savulaik līdz 2008. gadam bankas saņēma kritiku par pārāk agresīvu kreditēšanu, kas radīja burbuļus vairākās jomās un rezultējās ar ekonomisko recesiju. Tas ir viens grāvis, no kura rāpjoties laukā, nonācām otrā grāvī – ekonomiskās krīzes laikā uzticība par daudziem piedāvātajiem uzņēmumu biznesa plāniem nebija un arī kreditēšana samazinājās. Pašlaik, šķiet, esam no abiem grāvjiem ārā. Tomēr tik agresīva kreditēšana, kāda tika novērota līdz 2008. gadam, nebūs. Tajā laikā banku kredīti bieži vien aizstāja riska kapitālu, jo ar kredītiestāžu aizdevumiem klasiski būvē otro, trešo rūpnīcu vai veic to paplašināšanu. Savukārt pirmo ražotni būvē ar riska kapitālu. Pat Igaunijas veiksmes stāsts Skype astoņas reizes saņēma atteikumu finansējuma piesaistei no riska kapitāla. Riska kapitāla joma pašlaik arī Latvijā ir sākusi attīstīties un ir alternatīva banku kredītiem. Bankas vairāk nenodarbosies ar tā dēvēto lombardu kredītu – ieķīlā mantu un saņem aizdevumu, jo tādējādi netika vērtēta aizņēmēja spēja atmaksāt parādu, bet viss uzsvars bija likts uz ķīlu, kuru realizējot bankai vajadzēja tā kā atgūt aizdoto. Dzīve gan pierādīja, ka situācijas var būt ļoti atšķirīgas. Turklāt neviena banka, kura savu darbību vērtē ilgtermiņā, neplāno ķīlu pārņemšanu, pārvaldīšanu. Šodien varam paraudzīties, kur tagad ir tās bankas, kuras savulaik īstenoja šādu kreditēšanas politiku. Krīzes pārvar tās, kuras vērtē aizdevēja biznesu un spēju atmaksāt parādu, nevis tās, kuras skatījās tikai pēc ķīlas.

Kāpēc tad tagad ar riska kapitāla piesaisti Latvijā nodarbojas arī vidēji uzņēmumi, kuri jau saņem bankas kredītus?


Latvijas banku piedāvājums ne ar ko nav sliktāks par tiem nosacījumiem, ar kādiem kredītus izsniedz Skandināvijas valstīs, Igaunijā un Vācijā. Tāpēc pārmetumi, ka Latvijā bankas kaut kādu iemeslu dēļ neizsniedz kredītus vidējam biznesam un tam jāmeklē papildu resursi pie riska kapitāla, nav pamatoti. Kredītpolitika visur ir vienāda. Kredītu slūžas Latvijā nav slēgtas. Katra kredīta piešķiršana tiek individuāli vērtēta. Ir situācijas, kur uzņēmējs redz strauju izaugsmi, taču bankai par to ir šaubas, redzot riska līmeni. Visbiežāk tas notiek, ja tiek būvēta otra rūpnīca, taču tās lielums būtiski pārsniedz pirmās rūpnīcas apmērus, turklāt būvniecības laikā aizņēmējs nejaudā samaksāt jaunās rūpnīcas tapšanai saņemtā aizdevuma kredītprocentus. Savukārt, ja uzņēmējs ir bijis atbildīgs par savām agrākajām saistībām, ja ir saprotama viņa naudas plūsma, ir atbilstoši gada pārskati un no saviem līdzekļiem viņs spēj ģenerēt būtisku daļu 
(4–50%) no jaunās ražotnes investīcijām, tad bankas, visticamāk, aizdos daļu nepieciešamās naudas šāda projekta īstenošanai. Tomēr biznesa plānā paredzētie termiņi kaut kādu objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ var aizkavēties.

Eiropā ir spiediens, lai bankas izsniegtu kredītus, nevis turētu naudu, jo depozītu turēšana drošībā – Eiropas centrālo banku sistēmā – ir ar piemaksu. Proti, bankas – naudas glabātājas – vēl spiestas par šo pakalpojumu piemaksāt, jo procentu likmes ir negatīvas. Tas ir bezprecedenta gadījums pēdējo 100 gadu vēsturē, jo visu laiku ir bijis tā, ka bankas par to saņem kaut vai ienākumus, tāpēc tās labprāt izsniegs aizdevumus investīciju projektiem, kuros kredītiestādes analītiķi redz samērīgu risku.


Visu rakstu Kreditēšanu bremzē uzticības krīze lasiet 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2015. gada 29. oktobris plkst. 13:48

Šī gada oktobrī bankas Citadele Resursu direkcijas komandai pievienojies ekonomists Mārtiņš...

2015. gada 29. oktobris plkst. 13:40

Jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību pieprasījums...

2015. gada 29. oktobris plkst. 13:07

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank ceturtdien paziņoja, ka vērienīgas izmaksu samazināšanas...

2015. gada 29. oktobris plkst. 11:33

Refinansēšanas darījuma ietvaros SEB banka piešķīrusi daudznozaru uzņēmumam SIA...

2015. gada 29. oktobris plkst. 10:06

Šā gada deviņos mēnešos Danske Bank Latvijā no savas pamatdarbības, proti, no...

2015. gada 29. oktobris plkst. 9:29

Bankas Citadele pārdošanas process tika organizēts neprofesionāli, neievērojot valsts un...

2015. gada 28. oktobris plkst. 16:57

Septembris bija ceturtais mēnesis pēc kārtas, kurā uzņēmumi visai būtiski palielināja savus...

2015. gada 28. oktobris plkst. 16:33

Ņemot vērā, ka makroekonomiskā un finanšu sektora situācija ir stabila un pašreizējie...

2015. gada 28. oktobris plkst. 16:14

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju veikt AS Danske...

2015. gada 28. oktobris plkst. 14:42

Salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, Latvijas uzņēmumu kreditēšana bankās...