Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Kopš jūlija "Citadeles" klientiem ir pieejams jauns bezkontakta norēķinu veids – maksājumu gredzens, informē banka.

Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis bezkontakta maksājumu skaits, kas šobrīd veido 71 % no visiem "Citadeles" klientu veiktajiem maksājumiem, gredzens būs vēl viens veids, kā veikt bezkontakta maksājumu.

Šobrīd "Citadeles" klientiem pieejami septiņi dažādi norēķinu veidi: maksājumu karte, "Apple Pay", bankas lietotne "Android" telefoniem, uzlīme, maksājums uz telefona numuru, aproce un gredzens.

Gredzens jāpietuvina maksājumu terminālim un jāveic maksājums. Maksājot ar gredzenu, tāpat kā ar citiem bezkontakta maksāšanas veidiem, līdz 50 eiro PIN kods nebūs jāievada.

"Citadeles" karšu un maksājumu daļas vadītājs Andris Lazdiņš stāsta: "Gredzens kā maksāšanas veids pasaulē nav jaunums, tomēr Baltijā neviena banka līdz šim nebija ieinteresēta tos piedāvāt saviem klientiem. Katrs gredzens tiek radīts individuāli, pēc klienta izmēra un izvēlētās krāsas, kas, salīdzinot ar citiem maksāšanas rīkiem, prasa ilgāku izgatavošanas laiku. Gredzens varētu būt arī oriģināla bildināšanas dāvana, kas apliecina otras puses gatavību atdot ne vien savu sirdi, bet arī pieeju kontam."

#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Lielbritānija pieprasa Francijai atdot Žannas d'Arkas apzeltīto gredzenu, kuru franču uzņēmums iegādājās izsolē par 376 833 eiro.

Svētdien gredzens tika izstādīts vēstures tematikai veltītajā Puy de Fou izklaides parkā, kas atrodas Vandejas reģionā. Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies apmēram 5000 cilvēki.

Gredzens vairāk nekā 600 gadus bija atradies Lielbritānijā.

Lielbritānijas valdība atsūtījusi advokātu ar nepieredzētu prasību - nogādāt gredzenu atpakaļ Londonā, pavēstīja parka dibinātājs Filips de Viljē. Mums teica, ka Nacionālā mākslas padome uzskata gredzenu par, es citēju, priekšmetu ar augstu nacionāli simbolisko vērtību, uz ko attiecas īpaši likumi.

Pēc advokāta teiktā, Puy de Fou vajadzējis iegūt eksporta licenci, norāda de Viljē. Taču tas nepieciešams tikai tad, ja priekšmets tiek izvests no Eiropas Savienības.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Kinopilsētā Cinevilla uzsākta filmas Nameja gredzens uzņemšana. Tas būs stāsts par Latvijas senvēsturi, 13. gadsimta zemgaļu cīņām pret iebrucējiem un katra cilvēka atbildību par savu un savas tautas brīvību.

Filmēšanas nolūkiem kinopilsētā Cinevilla (Tukuma rajona Slampē) ir uzbūvētas vērienīgas dekorācijas (raksta galerijā!), kas veido 13. gadsimta zemgaļu pilsētu, ostu, pili un kuģus. Kinopilsēta arī filmēšanas laikā ir daļēji pieejama interesentu apskatei.

Filma Nameja gredzens top ar Nacionālā Kino centra finansiālo atbalstu, projektam nepieciešams apmēram divu miljonu eiro budžets.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja filmēšanas grupas pārstāve Marta Kaktiņa, precīzas dekorāciju uzstādīšanas izmaksas nav apkopotas, jo filmas dekorāciju tapšanas procesā ir piedalījušies daudzi atbalstītāji. Sadarbības ietvaros ar atbalstītāju palīdzību tapušas gan dekorācijas un veikta to būvniecība, gan amatniecības un sadzīves priekšmeti, gan darināts apģērbs un cīņu ekipējums. Daži no atbalstītājiem, ar kuru palīdzību tapušas filmēšanas dekorācijas un to uzbūve: PATA, LMT, CITADELE, WITRAKTOR, DEPO, BOSCH

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Preču zīmes LaLampa izveidotājs Kristaps Jaundzems gaismas biznesā ir jau 14–15 gadus, veidojis profesionālus gaismas risinājumus; kupolu līmēšana sākas kā hobijs.

«Ik pa laikam dizaineriem bija vajadzīgi kupoli kā objekti telpā, ar nestandarta izmēriem, un tāpēc veikalu piedāvājumā neesoši. Bija jātaisa pašiem. Sākotnēji sadarbojos ar kupolu meistaru, vēlāk ieinteresējos pamatīgāk un ķēros pats klāt, tā tas amatnieciskums sākās,» uzņēmuma idejas rašanos komentē Kristaps.

Lieta kļuva pašam aizvien interesantāka, viņš sāka izgatavot detaļas, eksperimentēja ar dažādiem audumiem un līmēm, bet nopietnāk kupoliem pievērsies jau krīzes laikā. «Gaismas projektus nevienam nevajadzēja, šajā periodā prasība pēc interjeriem un oriģināliem gaismekļiem kritās, ar lielajiem ražotājiem nevarēju konkurēt un pievērsos mājas lampām,» viņš stāsta.

Klimatiskie apstākļi pērn ļāvuši būtiski palielināt kūdras ieguves apjomus. Uzņēmēji optimistiski par nozares perspektīvām, to vairo arī fakts, ka kūdras izmantošana pirmo reizi minēta valdības deklarācijā.

Kūdras ieguvē 2018. gads iezīmējies ar rekordaugstu apjomu – 1,4 milj. tonnu, kas ir pēdējā ceturtdaļgadsimtā augstākais līmenis. «Nenoliedzami, ka klimatiskie apstākļi pēdējos gados Latvijā ir bijis galvenais faktors, kas ietekmējis kūdras ieguvi, jo pārmērīgs mitrums – ilgstošs lietus periods pirms dažiem gadiem būtiski samazināja kūdras ieguvi, bet pērnais – sausais, tieši pretēji, to palielināja,» situāciju skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa atzīst, ka 2018. gads bijis pretstats 2017. gadam. «Pērnais gads atkal ļāva nozares uzņēmumiem izveidot frēzkūdras uzkrājumus, kuri klimatisko apstākļu dēļ bija izsīkuši,» piemetina I. Krīgere. Viņa arī norāda, ka uzņēmēji, reaģējot uz šādu situāciju, pērn salīdzinoši agri uzsāka kūdras ieguvi.

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

SIA Upstreak izstrādātā spēle Oligarhi ir populārās spēles Mafija mazāk vardarbīga versija

SIA Upstreak īpašnieks Kristaps Kovaļevskis nav liels galda spēļu fans, bet kopā ar draugiem bieži spēlē Mafiju. Tajā spēlētāji visi apsēžas un sadala lomas – «sliktie» un «labie». «Sliktie» zina, kādas lomas ir visiem citiem, bet «labajiem» jāmēģina atšifrēt, kurš ir kurš. Mafijas uzdevums ir «nogalināt» visus citus, kamēr labie izskaitļo, kuri ir sliktie. «Mafija ir perfekta spēle, ja vien nebūtu nogalināšanas. Tāpēc nolēmu uzlabot spēli un atteikties no šīs detaļas. Sākumā nekas nesanāca, jo Mafijā punktu skaitīšana balstās tieši uz nogalināšanu. Bija jāizdomā, kā panākt, lai spēle varētu funkcionēt bez tās,» saka Kristaps. Viņa skatījumā, spēle ir noderīga ne tikai, lai socializētos, bet arī ikdienai, jo var vērot un analizēt cilvēku uzvedību. «Piemēram, Katanā var izskaitļot, kādi kuram ir kauliņi un kam uzbrukt, bet dzīvē to īsti nevar izmantot, ja vien neesi milzīga uzņēmuma īpašnieks. Taču, ja Mafijā tevi kāds «apčakarē», vari secināt, ka esi pārāk lētticīgs, un vari mācīties būt uzmanīgāks,» saka Kristaps.

Kūdras resursu izstrādi kavē nozares attīstības stratēģijas trūkums valstiskā līmenī un grūtības apgūt jaunas purvu teritorijas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā gandrīz 10% teritorijas aizņem purvi, kuros iespējams iegūt vienu no mūsu nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem – kūdru. Tās izmantošanas iespējas ir plašas – enerģētikā, lauksaimniecībā, medicīnā, arī ķīmiskajā pārstrādē, izolācijas materiālu ražošanā un citās jomās. Citviet Eiropā kūdras resursi bieži vien jau ir izsmelti vai arī ģeoloģisko apstākļu dēļ to apjomi ir niecīgi, turpretim Skandināvijas un Baltijas valstu teritorijas kūdras ieguvei ir vispateicīgākās. Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi kūdras veidošanās procesiem ir visnotaļ labvēlīgi.

Lai gan mūsu kūdras resursi nav precīzi noteikti, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, tie varētu būt 11,3 miljardi kubikmetru jeb 1,7 miljardi tonnu. «Ar tādu jaudu, ar kādu kūdra Latvijā tiek izstrādāta pašlaik, – aptuveni 800 tūkstošu tonnu gadā – kūdras resursu mums pietiks vismaz 400 gadiem, ja pieņemam, ka kūdras resursi neatjaunojas. Rūpnieciski izmantojamie kūdras krājumi ir ap 330 miljoniem tonnu. Jāņem vērā arī kūdras dabiskais pieaugums, kas Latvijā patlaban faktiski ir vienāds ar ieguves apjomiem gadā. Tātad, ja kūdras ieguve turpinās līdzšinējos apjomos, patiesībā kūdras resursi ir neizsmeļami. Taču šīs nozares attīstību kavē valstiskā līmenī izstrādātas stratēģijas trūkums,» norāda Kocēnu novada Zilākalna pusē saimniekojošā kūdras ieguves uzņēmuma Klasmann-Deilmann ražošanas direktors Andis Gredzens.

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Pirmo picēriju Picas meistars Kristaps Berķis atvēra Ogrē, otro – Rīgā, Pārdaugavā, bet šovasar nolēma iesoļot galvaspilsētas centrā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem Kristapam viņa toreizējā darba vietā tika piedāvāts paaugstinājums amatā, taču tam trūka nepieciešamo valodas zināšanu, tāpēc viņš nolēma tās padziļināt ārzemēs.

«Braucu nevis uz Angliju vai Ameriku, kur dodas lielākā daļa, lai labi nopelnītu, bet gan uz Kipru, lai mācītos valodu un veltītu laiku sev,» saka Kristaps. Kiprā viņš pavadīja pusgadu – ne daudz, ne maz, bet gan tieši tik ilgu laiku, lai pārdomātu dzīvi, saprastu, kas pašam ir lielākās dzīves vērtības.

«Daždien uzmācās skumjas, ka esmu projām un nevienam neesmu vajadzīgs, taču tā bija laba iespēja pārdomāt dzīvi. Šī pieredze deva spēku uzņemties risku un nebaidīties,» saka Kristaps. Kiprā viņš strādāja vairākos ēdināšanas uzņēmumos – gan ķīniešu, gan franču, gan persiešu. Vienā no tiem piedāvāja arī picas, bet šī ēdiena gatavošanu viņš apguva, atgriežoties mājās – gan klejojot internetā, gan diskutējot ar draugiem un paziņām, gan pašam eksperimentējot virtuvē. Viņa tēvs ilgus gadus strādājis par pavāru, tāpēc Kristaps domā, ka ēst gatavošanas prasme viņam ir iedzimta un pica ir tikai viens no ēdieniem, kas labi padodas.

Bioloģiski sertificēti produkti, kas agrāk bija niša, pamazām ir kļuvuši par pašpietiekamu nozari

Tā uzskata tīrīšanas līdzekļu ražotāja SIA Purenn līdzīpašnieks Kristaps Kančs, piebilstot, ka ekoloģisks vairs nav tikai sauklis. Tam palīdz tas, ka daudzi tīrīšanas līdzekļu ražotāji šobrīd spēj nodrošināt krietni labākas cenas nekā agrāk, jo arī izejvielu ražotāji un nozare kopumā attīstās. «Mēs spējam konkurēt ar tiem, kas nav sertificēti,» viņš teic. Purenn produktiem ir EcoControl sertifikāts. «Ilgi uz to gājām un tagad varam lepoties, ka mums ir tieši šis sertifikāts. Jā, ir daudz sertifikātu, un ir daži uzņēmumi, kas sertificē visu, pat baterijas un naftas produktus. Mēs izvēlējāmies EcoControl, jo tas nav tikai bizness. Mūs katru gadu auditē un pārbauda, tāpat – arī mūsu piegādātājus. Un mēs droši izvēlamies piegādātājus, kam ir šis pats sertifikāts. Iespējams, Amerikā, Kanādā vai Apvienotajos Arābu Emirātos vajadzēs kaut ko citu specifisku tieši viņu tirgum, bet līdz tam mums vēl jāpaaugas,» saka Kristaps.

Pēc pieciem darba gadiem Austrijas UniCredit bankā Kristaps Krūmiņš karjeras izaugsmi turpina pie celtniecības un lauksaimniecības tehnikas ražotāja JCB Excavators Ltd, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pieciem gadiem veidot karjeru Austrijā Kristaps neizvēlējās mērķtiecīgi. Tā bija UniCredit – Kristapa tā laika darba devēja – Austrumeiropas galvenā biroja mītnes vieta. «Brīdī, kad pavērās iespēja kandidēt uz amatu, kas paredzēja atbildību par klientiem 17 valstīs un pārvākšanos uz Vīni, man bija skaidrs, ka otra šāda iespēja diez vai būs,» atminas Kristaps. Viņš pieņēma darba piedāvājumu un devās strādāt uz UniCredit mātes kompānijas struktūru, kas koordinē Centrālaustrumeiropas tirgu. Vienošanās paredzēja darbu pusotram gadam, bet darbs šajā kompānijā ieilga un kopā ir pavadīti pieci gadi.

"Kurš ierīko veikalu ārpus civilizācijas robežām - gandrīz nekurienē? Citā laika joslā! Kārtējais izaicinājums," pauž Bumbiermuižas saimnieki Ilze un Kristaps Čabļi, kuri plāno atvērt veikalu klusā nostūrī, netālu no Ērgļiem.

Doma par savu ražotni un veikalu viņiem radusies jau sen, bet līdz īstenošanai likās tāls ceļš ejams, jo daudz jāpaveic, lai ko tādu iesāktu. Savus produktus viņi ražo jau ilgus gadus. Tie ir visdažādākie - sākot ar dēlīšiem, lādītēm, krēsliem, galdiem un dažnedažādām dizaina lietām no koka un metāla, un beidzot ar filcētiem cimdiem, šūtiem flīsa apģērbiem, kūpināti vītinātām desām, mājas vīnu utt. Tie vienmēr ir bijuši abu radošie hobija līmeņa darbi, ko labprāt kāds arī ir gribējis nopirkt.

Pirms vairāk nekā pusgada Ilze un Kristaps uzsāka ražot augu hidrolātus - sākotnēji savām vajadzībām un tad jau tirgus izpētei. Viņuprāt, sabiedrība vēl nav pietiekami labi informēta par hidrolātu plašajām lietošanas iespējām, to dziedniecisko ietekmi uz cilvēka ķermeni gan fiziskā, gan psihoemocionālā līmenī. Tāpēc pie hidrolātu testēšanas, smaržošanas ir jāvelta īpaša uzmanība stāstam, kas vispār ir hidrolāts.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks uzlecošās latviešu zvaigznes Kristapa Porziņģa brālis un aģents Jānis Porziņģis intervijā DB dod 100%, ka reiz Kristaps spīdēs arī Latvijas izlases sastāvā, bet patlaban talantīgā sportista ieguldījums mūsu valsts basketbola attīstībā ir citāds. «Un, kas to neredz, vienkārši ir dumjš,» strikti spriež J. Porziņģis.

Fragments no intervijas:

Cik nopelna viens no labākajiem aizvadītās sezonas NBA debitantiem?

Precīzu ciparu es nezinu. Ir divu gadu garantēts līgums, bet diezgan droši varu teikt: ja Kristaps būs vesels, komanda viņu izvēlēsies uz visiem četriem gadiem.

Vienīgais, ko varu minēt, ir summa par parādīšanos kādā atsevišķā prezentācijas pasākumā. Ja sākotnēji Kristapam maksāja piecus tūkstošus dolāru par stundu, tad tagad jau – 30 tūkstošus dolāru. Un arī tas ir darbs, kas prasa spēku, tāpēc ne visu var kaut vai fiziski realizēt. Kristapa vērtību apzinās aizvien vairāk, ieskaitot cilvēcisko pusi – viņš nav «pūslis», allaž pasmaidīs, ir patīkams cilvēks, taču piedalīsies tikai tur, kam viņa skatījumā ir kāda jēga. Jāsaka, ka daudzi saredz tikai jaunizceptu miljonāru, bet realitātē viņš strādā no rīta līdz vakaram. ASV ir sapratne, kas ko maksā. Arī mums ir, piemēram, hokejisti ar visai augstiem sasniegumiem, bet tās vienalga ir nesalīdzināmas lietas.

Panākumus veido trīs savstarpēji cieši saistīti un papildinoši elementi – entuziasms par to, ko tu dari, neatlaidība ceļā uz rezultātu un apzināta darbība mērķa sasniegšanā

Tā uzskata Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks. Viņš piedalās laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014. K. Gredzena skatījumā tīģeris biznesā ir savas nozares un jomas pazinējs, kas ir apveltīts ar spēju ātri reaģēt un rīkoties. «Pamanīt iespēju un to izmantot savā labā, tas, manuprāt, ir īsta tīģera dabā,» viņš uzskata.

«Domāju, šis konkurss ir laba izdevība paskatīties uz paveikto no malas, arī pašam izvērtēt savu ieguldīto darbu un tā rezultātus.

Nenoliedzami, tā ir arī iespēja apkārtējiem ļaut daudz plašāk saredzēt tavus sasniegumus,» saka K. Gredzens. Pagājušajā vasarā aktīvu darbību uzsāka veikparks Mārupe Wake Park. Tā kā veikparks tika atvērts jau sezonas vidū, tas motivēja meklēt iespējas un veidus, kā piesaistīt jaunus klientus, kā radīt veikparka atpazīstamību, kā piesaistīt jauniešu uzmanību veikbordam un kopumā motivēt vairāk nodarboties ar sportu. «Vēlējāmies piesaistīt uzmanību ilgtermiņā, radot asociācijas ar sevi, veikbordu un ideju. Izmantojot oriģinālus, neierastus kanālus, ļoti gribas ticēt, ka tas ir arī izdevies,» viņš teic.

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Industra Bank valdei pievienojas Kristaps Zaķis – viņš būs atbildīgs par bankai tik nozīmīgo darbības atbilstības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu.

Industra Bank padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda: “Esmu gandarīts par Kristapa Zaķa gatavību pieņemt jaunus izaicinājumus un turpināt darbu bankā kā valdes loceklim – strādājot bankas vadības komandā, Kristaps četru gadu laikā ir pierādījis sevi kā savas jomas profesionāli un lielisku komandas spēlētāju.”

“Mūsu kopīgais uzdevums ir turpināt paaugstināt bankas darbības efektivitāti, savas uzmanības centrā vienmēr paturot klientu vajadzības. Mēs zinām, ka mūsu klientu – uzņēmēju lielākā vērtība ir laiks, tāpēc efektīvi procesi un ātri, taču izsvērti lēmumi ir mērķis, uz ko tiecamies. Kristapa daudzu gadu pieredze atbilstības jomā un banku sektorā ļaus mums turpināt iesākto darbu procesu automatizācijā un būt pārliecinātiem, ka Industra Bank atbilstības joma ir drošās rokās,” pauž Jurijs Adamovičs.