Divi tehnoloģiju uzņēmumi Hansab un SoftBank Robotics ir apvienojusi spēkus, piedāvājot iespēju uzņēmumiem izmantot cilvēkveidīgo robotu Pepper, lai inovatīvā veidā nodrošinātu komunikāciju ar saviem klientiem un partneriem.

2016. gada beigās Hansab kļuva par sertificētu Softbank Robotics cilvēkveidīgā robota Pepper oficiālo partneri un izplatītāju Baltijas teritorijā. Hansab kā sertificēts partneris nodarbojās ar individuālu programmatūras izstrādi atbilstoši gala lietotāja biznesa vajadzībām. Softbank Robotics izstrādā un ražo humanoīdos robotus, Francijā, tomēr aplikāciju izstrāde notiek Hansab Grupas ietvaros. SIA Hansab veic gala lietotāja biznesa vajadzību identificēšanu un tālāk šo informāciju nodod uzņēmumam Hansab IT solutions, kas veic programmatūras izstrādi. Uzņēmumā šobrīd ir nodarbināti 9 cilvēki, taču Hansab IT Solutions mērķis jau pārskatāmā laikā ir darbinieku skaitu palielināt līdz 20 cilvēkiem. Fiziski uzņēmums atrodas Igaunijā, Tallinā, tāpēc izstādi veic gan Igaunijā, gan Latvijā.

Drošības un biznesa optimizācijas iekārtu un programmatūras tirgotājs SIA «Hansab» 2017.gadā palielināja apgrozījumu par 22,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu - līdz 5,455 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums pagājušajā gadā darbojies ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas veidoja 57 tūkstošus eiro, pretēji zaudējumiem 2016.gadā.

Gandrīz 73% no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no preču pārdošanas, bet atlikušie 27% no apgrozījuma bija ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas. SIA «Hansab» gada pārskatā atzīmē, ka tieši preču pārdošanā uzņēmums piedzīvojis straujāko ieņēmumu pieaugumu - tie pērn bija 3,960 miljoni eiro jeb par 30% vairāk nekā 2016.gadā. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas pieauga par 4,9% un bija 1,494 miljoni eiro.

«Pieaugumu apgrozījumā sekmēja noslēgtie darījumi par digitāliem kodu kalkulatoriem, naudas apstrādes tehniku finanšu sektorā un drosības risinājumiem mazumtirdzniecības sektorā,» SIA «Hansab» norāda savā gada pārskatā.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap iegādāsies 70 % Baltijā vadošā automatizācijas tehnoloģiju uzņēmuma Hansab Group akcijas.

Hansab, kas dibināts 1991. gadā, izstrādā un sniedz drošības, maksājumu apstrādes, tirdzniecības vietu, sūtījumu piegādes, rindu regulēšanas sistēmu, autostāvvietu un citus automatizācijas risinājumus uzņēmumiem no loģistikas, finanšu, mazumtirdzniecības u.c. nozarēm, kā arī publiskā sektora. Uzņēmums darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā, un tam ir 18 biroji un apkalpošanas punkti visā reģionā.

"Hansab ir atzīts uzņēmums, kas ir izveidojis efektīvu, augstas kvalitātes klientu apkalpošanas modeli strauji augošajā automatizācijas jomā," saka BaltCap vadošais partneris Dagnis Dreimanis. "Mēs saredzam plašu iespēju loku šī uzņēmuma izaugsmei, izmantojot BaltCap ilggadējo pieredzi, virzot Baltijas uzņēmumus attīstībai globālajā tirgū."

SIA HANSAB saņēmis Finālista diplomu par sasniegumiem visaptverošās kvalitātes vadīšanas principu ieviešanā mazo un vidējo uzņēmumu grupā Latvijas Kvalitātes asociācijas rīkotajā Kvalitātes balvas pasniegšanā.

Diplomu saņēma HANSAB valdes priekšsēdētājs Normunds Cukermanis, kurš atzīst: „Šis diploms ir apliecinājums tam, ka strādājam kvalitatīvi un profesionāli. Līdz šim esam īpaši pievērsuši uzmanību visam, kas saistīts ar servisu, klientu apkalpošanu un HANSAB piedāvātās produkcijas labākiem risinājumiem, saņemtā atzinība no Latvijas Kvalitātes asociācijas ir pierādījums, ka strādājam pareizi un orientēti uz uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu.”

Līdz šim HANSAB ir pierādījis nepārtrauktu izaugsmi savas darbības laikā, turklāt ar katru gadu ieviešot un piedāvājot Latvijā jaunus pakalpojumus. Arī vadīšanas principu uzlabošana ir viena no uzņēmuma privilēģijām, tāpēc šāda veida atzinība ir nozīmīgs sasniegums un būtisks ieguvums, aizvadot HANSAB 15 gadu jubileju.

SIA Hansab, atzīmējot uzņēmuma piecpadsmito darbības gadu, ievieš tirgū divus unikālus pakalpojumus, kas būtiski mainīs Latvijas tirdzniecības un apkalpošanas tirgu – elektroniskās preču cenu zīmes un bankomātu drošības risinājumus.

Normunds Cukermanis, Hansab valdes priekšsēdētājs, atzīst: „Nesen Latvijas tirgu iepazīstinājām ar drošības risinājumiem bankomātu zagšanas gadījumos. Šobrīd esam vienīgie Latvijā, kas šāda veida pakalpojumu piedāvā. Galvenais ieguvums ir tāds, ka uzbrukuma gadījumā garantējam pilnīgu bankomātā esošo naudas zīmju nokrāsošanu ar nenomazgājamu krāsvielu. Turklāt šobrīd esam pievērsušies jauniem tirgus segmentiem - lielveikalu un tirdzniecības tīklu apkalpošanai. Pavisam nesen sākām iepazīstināt ar elektroniskajām preču cenu zīmēm, kas guvušas lielu interesi no lielāko tirdzniecības tīklu puses. Ticam, ka šāda veida pakalpojumi palīdzēs lielveikaliem efektīvāk risināt jautājumus, kas skar cenu neatbilstības veikalu plauktos un kases sistēmās, kā arī nodrošinās optimālu informācijas apmaiņu."

Pagājušajā gadā piepildījušās iepriekš plānotās prognozes un drošības un biznesa optimizācijas iekārtu un programmatūras tirgotāja SIA Hansab apgrozījums audzis par 58%, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums palielinājies līdz 3,06 miljoniem latu. Tomēr, neskatoties uz apgrozījuma vērā ņemamo pieaugumu, pārskata gadā uzņēmums strādājis ar 43,94 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem (zaudējumi 2011.gadā – 34,02 tūkstoši latu).

Hansab arī pērn izdevies nezaudēt līderpozīcijas banku sektorā – uzņēmuma lielākie darījumi ir Swedbank POS, Swedbank ATM un sadarbība ar citadeli, savukārt tirdzniecības sektorā – veikalu tīkls Prisma.

Šogad tiek plānots SIA Hansab apgrozījuma kāpums par 56%, kas saistīts ar eiro ieviešanu Latvijā. Tāpat arī paredzēta sadarbības stiprināšana ar bankām un lielākajiem stratēģiskajiem klientiem un sadarbības partneriem.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Dažādu drošības un biznesa optimizācijas iekārtu un programmatūras tirgotājs SIA Hansab šogad piedzīvoja apgrozījuma kāpumu par 8,21% līdz 4,7 miljoniem eiro, un šogad plāno palielināt apgrozījumu vēl par 18,8%, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums norāda, ka pagājušajā gadā apgrozījuma kāpumu nodrošināja galvenokārt banku sektors, kā arī atsevišķi lieli darījumi valsts un publiskajā sektorā. 2013.gadu SIA Hansab noslēdzis ar 11,344 tūkst. eiro lielu peļņu. Lai arī pērn bija vērojams apgrozījuma kāpums, plānotais budžeta pieaugums 34% apmērā netika piedzīvots. Budžeta izaugsmi par vairāk nekā trešdaļu Hansab plānoja saistībā ar eiro ieviešanu.

Šī gada budžetu uzņēmums ieplānojis ar 18,8% kāpumu, pamatā prognozi balstot uz bankomātu pasūtījumiem, kā arī tirgus attīstību tādās sfērās kā reklāma un bibliotēku risinājumi, un aktīvu tirgus apgūšanu visu automatizēto risinājumu produktu grupās valsts un publiskajā sektorā, informē Klientu Portfelis.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā SIA Hansab izveidojusi lielāko pneimopasta sistēmu Baltijā pēc darba staciju skaita, kas ļauj optimizēt gan laika, gan cilvēku, gan arī finanšu resursus.

Jaunā pneimopasta sistēma paredzēta asins paraugu, biopsijas materiālu, asins preperātu, kā arī medicīnisko dokumentāciju nosūtīšanai starp stacionāriem un to nodaļām. Sistēmas izveide ļaus nodrošināt ātru un drošu laboratorisko izmeklējumu un citu sūtījumu nogādi.

Sistēma ļaus efektivizēt slimnīcas darbu, aizstājot kurjerus un pārvadājumu darbus. Pneimopasta sistēmas izveidei Hansab veica gan projektēšanas, gan izbūves darbus, kuru kopējais ieguldījums mērojams ap 120 tūkstošiem eiro.

«Realizēt šo sistēmu Rīgas Austrumu slimnīcā palīdzēja arī līdz šim uzkrātā pieredze, piemēram, īstenotais projekts Zviedrijā, Hudding slimnīcā, kur UAB Hansab servisa inženieri izbūves darbus veica pat 8 km garai šādai sistēmai,» sacīja SIA Hansab valdes priekšsēdētājs Ingemārs Liakovičus.

Interese par viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm šobrīd ir augsta, un paredzams, ka tā saglabāsies augsta vēl pāris mēnešus pēc gadumijas.

«Kopējais pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm ir diezgan liels – esam noslēguši līgumus un veikuši piegādes bankām, arī tirgotāji un mazie uzņēmumi aktīvi iepērk naudas pārbaudes un skaitīšanas ierīces,» saka Māris Lūks, Hansab valdes priekšsēdētājs. Lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet tagad pieaug interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam. Pieprasījums pēc viltotas naudas atpazīšanas ierīcēm jau vairākus mēnešus aug, piekrīt arī Miks Ozoliņš, cekulentas.lv projektu vadītājs. Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir tendence visu atlikt un darīt pēdējā brīdī, viņš paredz, ka pēc 1. janvāra pieprasījums būšot vēl vismaz divreiz lielāks.

Turpmākos četrus gadus a/s Parex banka bankomātu tīklu apkalpos SIA Hansab, informē kompānijas pārstāve Sandra Kušķe.

To paredz līgums, kas 1. jūlijā noslēgts starp Parex banku un SIA Hansab.

SIA Hansab rīkotājdirektors Ingemārs Liakovičus norāda, ka šis, protams, nav vienīgais Hansab noslēgtais līgums, taču tas apliecinot, ka kompānijas sadarbības partneri to vērtē kā uzticamu un drošu pakalpojuma sniedzēju.

SIA Hansab dibināta 1991. gada janvārī, Igaunijā, kā privāta akciju sabiedrība. Kompānijas biroji un pārstāvniecības darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

SIA HANSAB prezentēja jaunu pakalpojumu, kas sniegs papildu aizsardzību gadījumos, kad tiek nozagti bankomāti. Kopā ar bankomātu ražotāju NCR Latvijā tiek piedāvāts risinājums, kas uzbrukuma gadījumā garantē pilnīgu bankomātā esošo naudas zīmju nokrāsošanu ar speciālu, nenomazgājamu krāsvielu.

Ņemot vērā faktu, ka pēdējā laikā Latvijas teritorijā ir sākušies uzbrukumi komercbanku īpašumā esošajiem naudas izsniegšanas bankomātiem ar mērķi iegūt tajos esošās naudas summas, SIA HANSAB ir radis risinājumu, kas nākotnē nodrošinās lielāku drošību pret šāda veida pretlikumīgu rīcību. Tieši tāpēc tika noorganizēts seminārs kopīgi ar ražotāju pārstāvjiem, lai nodemonstrētu visām ieinteresētajām pusēm Latvijā (organizācijām – komercbankām, valsts institūcijām) risinājumu, kurš ir ļoti populārs ASV un Eiropas valstīs. Šāda veida ATM drošības risinājumu piedāvājums komercbankām prasīs izmaiņas arī Latvijā pastāvošajā likumdošanā attiecībā uz krimināli sodāmiem pasākumiem pret apgrozībā esošo skaidro naudu.

SIA HANSAB Lietuvā iedzīvina risinājumus, kas palīdz pasargāt bankomātus no to zagšanas.

Latvijas tirgū aizsargierīces, ar kuru palīdzību iespējams pasargāt bankomātus no to zagšanas, jo paredz naudas banknošu iekrāsošanu ar īpašu krāsu, jau tiek piedāvātas kopš pērnā gada augusta.

Kā atzīst SIA HANSAB projektu vadītāja Arlita Eglīte: „Mēs sadarbojamies ar Oberthur cash protection, lai piedāvātu Latvijas komercbankām un inkasatoriem iespēju pasargāt banknotes bankomātos un ārpus tiem. HANSAB tiek pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs un šī brīža situācijā, kad saistībā ar ekonomisko krīzi zādzību skaits palielinās, esam pārliecināti, ka tieši šāda veida bankomātu aizsardzība un banknošu iezīmēšana būs efektīvākais līdzeklis pret laupīšanu. Tas jau ilgāku laiku sevi kā veiksmīgu risinājumu ir pierādījis arī citās valstīs.”

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Jo tuvāk nāk eiro ieviešanas datums, jo vairāk pieaug uzņēmēju interese par eiro iekārtām, atzīst SIA Hansab valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Viņš stāsta, ka eiro iekārtas šobrīd iegādājas ne tikai tirgotāji, bet arī pašvaldību iestādes un pat baznīcas.

Īpaši aktīvi šobrīd par gatavošanos eiro apstrādei domā ārpus Rīgas strādājošie uzņēmumi – vairumu pasūtījumu saņemam no reģioniem – Madonas, Ogres puses, Latgales pilsētām.

Pieprasījums un apstrādāto pasūtījumu skaits SIA Hansab pēdējās nedēļās pieaudzis piecas līdz septiņas reizes.

DB jau rakstīja, ka lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet rudenī pieauga interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, atklāj "Luminor" veiktās aptaujas rezultāti. Tas nozīmē, ka uzkrājumu nozīmi cilvēki visbiežāk novērtē tikai krīzes situācijās, bet ikdienā par to bieži vien nepadomā, secina kredītiestāde.

Iztaujājot cilvēkus par to, kā viņi ar šodienas zināšanām būtu pagātnē rīkojušies citādi saistībā ar savām finansēm, noskaidrots, ka vairums jeb 47% būtu aktīvāk veidojuši papildu uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, 13% būtu vairāk investējuši, piemēram, nekustamajā īpašumā, 7% uzsāktu veikt iemaksas pensiju uzkrājumiem vai palielinātu jau esošās iemaksas, savukārt 38% rīkotos tieši tāpat kā līdz šim.

Nepietiekamu uzkrājumu veidošanu pagātnē vairāk atzīst sievietes (50%) nekā vīrieši (43%), bet vīrieši aktīvāk nekā sievietes būtu investējuši savus līdzekļus, piemēram, nekustamajā īpašumā.

Savukārt, raugoties vecuma grupu kontekstā, var secināt, ka vislielākais īpatsvars cilvēku, kas ar šodienas zināšanām būtu aktīvāk veidojuši uzkrājumus, ir tieši jaunu cilvēku vidū – šādi uzskata 60% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Ievērot finanšu drošības principus elektroniskajā vidē ir tikpat svarīgi, cik uzmanīgi sargāt skaidru naudu savā naudasmakā. Tomēr bankas Citadeles novērojumi liecina, ka ikdienā paviršas un neuzmanīgas rīcības dēļ cilvēki ļauj citiem savus datus izmantot ļaunprātīgi.

«Lai arī Latvijā krāpniecības mēģinājumu līmenis e-vidē joprojām ir niecīgs, salīdzinot ar fizisku naudas līdzekļu zādzībām un laupīšanām, tomēr ir būtiski ievērot finanšu drošības principus elektroniskajā vidē, kas ir vienkārši, ja vien atceras dažus noteikumus,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

«Elektroniskajā vidē aptuveni 90% krāpnieciskos mēģinājumus identificējam, pirms tos pamanījuši paši klienti. Lai arī, rūpējoties par klientu finanšu drošību, bankas iegulda lielas investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un IT sistēmās, uzmanīgi jārīkojas arī katram pašam, lai pasargātu savus datus. Finanšu drošības principiem elektroniskajā vidē vajadzētu kļūt pašsaprotamiem un ikdienā aktīvi pielietotiem, pasargājot savu naudu,» rosina K. Cikmačs.

Viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem – t/c "Origo" paplašinātā ēka un biznesa centrs "Origo One" – tuvojas noslēgumam, informē projekta attīstītāji.

Sākot ar 4.novembri, apmeklētājiem durvis vērusi rekonstruētā t/c "Origo" ēka ar jaunu ieeju no Stacijas laukuma. Projekts ļāvis tirdzniecības centra platību palielināt vairāk nekā uz pusi. Projekta kopējās investīcijas sasniedz aptuveni 75 miljonus eiro. T/c "Origo" rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt 2020. gada beigās.

Rekonstruētās ēkas pirmajā stāvā, savā pastāvīgajā atrašanās vietā, darbu uzsācis Info centrs. Tirdzniecības vietas un ēdināšanas uzņēmumi savu darbību uzsāks pakāpeniski. Rekonstruētajā ēkā atradīsies dažādi veikali un pakalpojumu sniedzēji.

"Tā kā t/c "Origo" paplašināšanās notiek izaicinošā laikā, par prioritāti esam izvirzījuši apmeklētāju un darbinieku drošību. Tirdzniecības centrā radīti apstākļi, kas ikvienam ļauj ievērot valstī noteiktās prasības veselības aizsardzībai, un mēs aicinām sabiedrību tos ievērot - sargāt ne tikai sevi, bet arī citus, tostarp pārdevējus un garāmgājējus. Līdz ar rekonstruētās ēkas atvēršanu vērienīgais investīciju projekts tuvojas noslēgumam, un pavisam drīz tirdzniecības centrs apmeklētāju acīm pavērsies jaunā veidolā, sniedzot vēl kvalitatīvāku iepirkšanās pieredzi," stāsta "Linstow Center Management" tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.