Transports un loģistika

Kučinskis: visi uzbrukumi Brīvostai ir uzbrukumi pašai valdībai

Dienas Bizness, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Visi uzbrukumi Rīgas Brīvostai ir faktiski arī uzbrukumi pašai valdībai, kā arī premjeram, norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka pašreizējā Brīvostas pārvaldes «modelī, tādā paritātē, ir gan ministriju pārstāvji, gan pašvaldības pārstāvji, un, lasot visu to pacelto pārkāpumu skaitu - par to ir balsojuši tie paši cilvēki, kas šobrīd arī norāda uz to».

Komentējot situāciju Brīvostā, Kučinskis LNT raidījumā 900 sekundes norāda: «Ja mēs pasekojam jau no paša sākuma, kopš Reformu partija ir parādījusies ar fokusu tieši kaut ko mainīt Brīvostā, tad man šķiet, ka tur ir daudz vairāk politikas nekā iemesli. Tas ir tāpēc, ka brīvostu apjomi visā Latvijā aug, neskatoties arī uz krīzes laiku.»

Kučinskis pieļauj, ka reāls situāciujas risinājums diez vai šobrīd arī būs. «Tā ir tāda vairāk vai mazāk rosīšanās, kas kaut kad acīmredzot var beigties. Man šķiet, ka arī mums Latvijā ir tāds ieradums – parādās uz rokas augonis, tad jānogriež visa roka, tāpēc diez vai bija pareizi ostā šobrīd ministrijām ļaut sūtīt faktiski ieliktus cilvēkus, kur paši viņi nevar pieņemt nekādus lēmumus. Tad lai sēž pats Pavļuta kungs tur pie galda, lai sēž citi ministri un kā līdzīgs ar līdzīgu ar pilsētu mēriem un pieņem šos lēmums,» tā viņš.

«Es domāju, ka viss tiks izvērtēts, salikts pa plauktiem un beigās parādīsies, ka tas ir kārtējais burbulis, vienkārši mēģinājums kaut kādā veidā iezīmēties,» savu uzskatu pauž Kučinskis.

Db.lv jau ziņoja, ka Rīgas brīvostas pārvaldes darbībā Valsts kontrole, veicot revīziju, konstatējusi nelikumīgus tēriņus, kā arī nelietderīgu izdevumu un negūtu ieņēmumu rezultātā izveidojušos zaudējumus vairāku miljonu latu apmerā. Par revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem VK nolēmusi ziņot Latvijas Republikas Prokuratūrai.

Tikmēr uz Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem un Valsts kontroles lēmumu ziņot Latvijas Republikas Prokuratūrai Rīgas brīvostas pārvalde atbild, norādot, ka Latvijas Republikas prokuratūras izvērtējums par Rīgas brīvostas pārvaldes darbību būtu pat lietderīgs, jo laika periodā, kurā tika veikta Valsts kontroles revīzija Rīgas brīvostas pārvaldē spēkā ir bijuši dažādi normatīvie akti, kuru normas nav viennozīmīgi piemērojamas.

Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis rosināt nākamnedēļ gaidāmajā koalīcijas padomes sēdē lemt par Rīgas brīvostas pārvaldes vadības maiņu, informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pērn Ventspils brīvostā pārsniegts pirmskrīzes apgrozījums

Vēsma Lēvalde, 07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gadā Ventspils brīvostā kopējais kravu apgrozījums sasniedzis 30,4 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,4 miljoniem tonnu jeb 13% pārsniedz iepriekš plānoto apjomu, informē Ventspils brīvosta.

Pēdējo reizi 30 miljonu tonnu robežu Ventspils brīvosta pārsniedza 2007.gadā, bet pirms tam – tikai līdz 2001.gadam, kad vēl darbojās naftas cauruļvads.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 16 miljoni tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – gandrīz astoņi miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 19% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kā arī jaunu akmeņogļu rekordapjomu Ventspils brīvostā. Trešais lielākais bijis Ro-Ro kravu apjoms – gandrīz divi miljoni tonnu, kas nedaudz pārsniedz 2011.gada līmeni un arī ir jauns Ro-Ro kravu rekordapjoms ostā. 2012.gadā Ventspils brīvostā bija arī jauns pasažieru skaita rekords – vairāk nekā 61 tūkstotis prāmju un kruīzu kuģu pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas brīvostā 2015.gadā pieaudzis apkalpoto kruīza kuģu skaits un lielums

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 12 mēnešos pieaudzis Rīgas brīvostā apkalpoto kruīzu kuģu skaits (+6 kuģi), kas ir par 10,3% kā 2014.gadā. Turklāt turpina palielināties kruīza kuģu vidējais lielums (+13,4%) salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

2015. gada 12 mēnešos ostā apkalpoti vidēji 3587 kuģi, visvairāk 1539 sauskravu kuģi, 753 tankkuģi, 564 konteinerkuģi un 410 balkeri. Kopumā kuģu ienācieni atsevišķos gada mēnešos sadalījušies vienmērīgi, bet lielākais apkalpoto kuģu skaits reģistrēts maijā un septembrī, kad ostā ienāca attiecīgi 317 un 316 tirdzniecības kuģi.

Tāpat 2015. gadā nedaudz palielinājies kuģu skaits, kuru GT ir no 6001 līdz 10 000, bet kā noturīga un pozitīva vērtējama tendence samazināties to kuģu skaitam, kuru GT ir zem 6001. Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas ostā ļauj ienākt lielākas klases kuģiem. 39,7% no Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem ir virs 10 000 GT un to īpatsvars, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK izbeidz pārkāpuma procedūru pret Latviju par velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā

Žanete Hāka, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija pieņēma lēmumu izbeigt pārkāpuma procedūru pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, informē brīvostas pārvalde.

Tādējādi AS PKL Flote nav izdevies iegūt dominējošo stāvokli un iespēju paaugstināt velkoņu pakalpojumu maksas un savu peļņu.

Eiropas Komisija 2011. gadā saņēma sūdzību no AS PKL Flote, kurā tika apgalvots, ka tai tiek likti šķēršļi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā. Šī sūdzība tika iesniegta ar mērķi panākt, lai Rīgas brīvostas pārvalde izbeidz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts AS PKL Flote dominējošs stāvoklis velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, un iespējams, ka izmantojot tirgus varu, velkoņu pakalpojumu maksa Rīgas brīvostā varētu pieaugt pat divkārtīgi. Tas negatīvi ietekmētu Rīgas brīvostas kā tranzīta kravu apkalpotājas konkurētspēju, jo pieaugtu kuģa kopējās izmaksas par Rīgas brīvostas apmeklējumu, vai arī minētās papildu izmaksas būtu jāuzņemas Rīgas brīvostā strādājošām komercsabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Brīvosta tērē dāvanu kartēm, baseina celiņa un ložas īrei Arēnā Rīga

Dienas Bizness, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Brīvosta tērējusi aptuveni 60 tūkstošu latu lietām, kurām ar ostu darbu nav nekāda sakara. Draudziņas ģimnāzijā īrējusi sporta zāli, savu celiņu Olimpiskā centra peldbaseinā, trenažieru zāli, ūdens reklaksācijas centru un savu ložu Arēnā Rīga, kas vien izmaksā 37 tūkstošus latu.

Trešdienas vakarā, kad Arēnā Rīga spēlēja pašmāju Dinamo pret Prāgas klubu LEV, savā ložā ir Dinamo vadība – Aigars Kalvītis, Zigmārs Priede un Juris Savickis. Tikmēr Rīgas Brīvostas ložā ir nepiederošas personas. Tur hokeju skatās bijušais ostas vadītājs Andris Ārgalis ar dēlu un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Ārgalis norāda, ka iespēju paskatīties hokeju viņš sarunājis ar ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, tikmēr Elksniņš skaidro, ka saņēmis no ostas uzaicinājumu, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Ja Rīgas brīvosta publiskotu savu darbinieku algu apmērus, atklātos, ka katrs brīvostas administrācijas darbinieks pie algas vēl saņem 50% piemaksu par labi padarītu darbu. Šādas piemaksas Leonīds Loginovs nodrošinājis visiem, nepārtraukti un pilnā apjomā. Ja ostas administrācijas darbiniekam nepieciešama automašīna darba un privātajām vajadzībām, brīvostai Grāmatvedības likuma prasības nav problēma. Pretēji tām 2011. gadā 35 darbiniekiem izīrētas ostas mašīnas par 8 – 35 latiem mēnesī. Paveicies arī tiem desmit darbiniekiem, kam ir sava personīgā automašīna – brīvosta viņiem piemaksā 20 latus, par to, ka darbinieks arī darba darīšanās izmanto savu braucamo, ostas darbu raksturo raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Sankcijas nav skārušas Rīgas brīvostas darbu

Sandris Točs, speciāli DB, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd varam teikt, ka Eiropas noteiktās sankcijas sadarbībai ar Krievijas uzņēmumiem Rīgas ostu nav skārušas

Rīgas ostas attīstības plāns ir gana ambiciozs. Brīvostai joprojām ir daudz neapgūtu teritoriju, kuru attīstības potenciāls ir ārkārtīgi liels. Nodokļu režīms Rīgas brīvostā ir pievilcīgs, lai veidotu ražotnes. Tā intervijā saka Rīgas brīvostas valdes locekle Baiba Broka.

Vai pielaides trūkums valsts noslēpumam jums netraucē pildīt amata pienākumus Rīgas brīvostā?

Nē, tas man netraucē pildīt amata pienākumus ne Rīgas brīvostā, ne arī kādā citā darbā, ko līdz šim esmu darījusi.

Vai pielaides valsts noslēpumam liegums, jūsuprāt, ir nodarījis kaitējumu jūsu profesionālajai reputācijai?

Profesionālajai reputācijai kaitējums nav nodarīts, uzņēmumi, kuros strādāju, novērtē manu profesionālo kvalifikāciju. Atsevišķos gadījumos intereses dēļ tiek uzdoti precizējoši jautājumi, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki visu šo epopeju uzskata par neskaidru, nesaprotamu un vērtē kā politski angažētu procesu. Institūcijās, kurās ir prasība pēc pielaides valsts noslēpumam, es nestrādāju. Lai gan varu teikt, ka virknē kapitālsabiedrību prasība pēc pielaides valsts noslēpumam ir pārspīlēta. Kaut vai Latvijas gaisa satiksmē – nu nav nepieciešams tur visiem valdes locekļiem būt ar pielaidi valsts noslēpumam. Es šajā uzņēmumā nostrādāju sešus gadus, un ne reizi man nav bijusi nepieciešamība to izmantot, lai iepazītos ar kādu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eko Osta: KP lēmums var radīt draudus apkārtējai videi

Jānis Rancāns, 28.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta uzskata, ka Konkurences padomes (KP) lēmums, kas nosaka, ka uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli atkritumu apsaimniekošanā Rīgas brīvostā, nav juridiski korekts, turklāt publiski izskanējušais KP lēmums nav atspoguļots pilnībā.

Db.lv jau vēstīja, ka SIA Eko Osta piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA Corvus Company, piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus.

Tikmēr Eko Ostas ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka, iespējams, KP ir tikusi maldināta no prasības iesniedzeja Corvus Company puses, neizklāstot visus argumentus un faktus situācijas atspoguļošanai, piemēram, ka minētais uzņēmums pats izvairoties slēgt līgumu ar Eko Ostu.

«Publiski ir izskanējis viedoklis, ka Eko Osta ir ierobežojusi Corvus Company darbību Rīgas brīvostā. Varam teikt, ka Eko Osta ar savam darbībām nekādā veidā nav ietekmējusi citu uzņēmumu konkurētspēju atkritumu savākšanā brīvostā, jo tiesības darboties Brīvostas teritorija var dot tikai atbildīgās valsts iestādes. Šogad esam divas reizes piedāvājuši SIA Corvus Company slēgt tipveida līgumu ar mums, bet uzņēmums vēlas vienpusīgi mainīt līgumu un kategoriski nepiekrīt vairākiem būtiskiem nosacījumiem, tostarp ķīmiskajiem kritērijiem, kas balstās gan uz starptautiskās vides aizsardzības normam, gan Latvijas vides likumdošanas prasībām,» sacīja I. Briedis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils brīvosta izjūt Krievijas sankcijas sekas

Žanete Hāka, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) finansēto fondu projektiem Ventspils brīvosta plāno uzlabot termināļiem sniegto pakalpojumu kvalitāti

Ventspils brīvostas pārvalde (VBP) steidz pabeigt iesāktos 2017 – 2013. gada plānošanas perioda projektus un gatavo pieteikumam jaunā plānošanas perioda projektus. To pamatmērķis ir panākt, lai Ventspils brīvosta atbilstu ES pamattīkla ostu prasībām, DB norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Jaunu piestātņu būvniecība nav plānota, taču pašreizējās ir jāremontē, kā arī jāuzlabo pievadceļi termināļiem.

Tukšā vietā

Pērn rudenī sāktā 12. piestātnes būvniecība paredzēta ģenerālkravu termināļa vajadzībām. Šī ir arī pēdējā dziļūdens (12 m) piestātne (280 m), ko varēja izbūvēt ostas iekšējā daļā, kur iepriekš piestātņu nebija, norāda VBP pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Piestātnes būvniecību par 15,5 milj. eiro veic Personu apvienība Hochtief solutions, LNK Industries. Piestātne tiek izbūvēta gandrīz no jauna, vietā, kur iepriekš bija pļava un privātmājas, piebilst LNK Industries būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns. Būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem šā gada novembrī. Savukārt nākamā gada laikā terminālim jāsāk strādāt pilnībā, saka I. Udodovs. Apmēram 10 ha teritoriju nomā SIA Eurohome Latvija, kas jaunajā universālajā terminālī plāno apkalpot dažādu veidu ģenerālās kravas. Attiecībā uz citiem VBP īstenotajiem infrastruktūras projektiem jau vēstīts, ka kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukcijas iepirkumā par uzvarētāju pasludināts LNK Industries Group, kas apņēmies darbus veikt par 2,29 milj. eiro. Savukārt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas renovāciju par 807,4 tūkst. eiro veic Personu apvienība SIA GT L, SIA ZRF GT Inspekt. Lai Baltic Coal Terminal varētu attīstīt otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 milj. tonnu, šogad ieplānota 1. muliņa demontāža. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 milj. eiro, tostarp 15,1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Situācija janvārī var būt nekontrolējama, tāpēc bija jāapstādina sociālo iemaksu izmaiņas

LETA, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra būtu liela neziņa par jauno situāciju ar minimālajām sociālajām iemaksām, kādam bija jāuzņemas atbildība un tās jāapstādina, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Šādu lēmumu viņš pieņēmis, analizējot, kāda situācija varētu iestāties no nākamā gada, kad iedzīvotājiem būtu neziņa par to vai viņiem būs darbs, vai uz nodokļa rēķina tiks samazināta alga. «Saprotot, ka situācija janvārī var būt pilnīgi nekontrolējama, kādam bija jāuzņemas atbildība to pateikt. Tāpēc arī vakar nācu klajā ar priekšlikumu koalīcijai, ka tā ir jāapstādina,» skaidroja Kučinskis. Viņa ieskatā, nevar ieviest izmaiņas, nezinot, kā realitātē tas tiks īstenots.

Tāpat neesot normāli, ka nepārtraukti tika papildināts izņēmumu saraksts ar mērķa grupām, uz kurām jaunais regulējums neattieksies.

Savukārt no jaunā gada ir jāsāk darbs no jauna, veidojot jaunu sistēmu. «No jaunā gada sākam darbu no gala un uzņemos visu atbildību par šo,» noteica premjers. Viņš arī apņēmies situāciju līdz pirmdienai izskaidrot koalīcijas partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

KP soda Eko ostu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu

Dienas Bizness, 27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodījusi kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas uzņēmumu Rīgas brīvostā – SIA Eko osta. Nepamatoti atsakot sadarbību SIA Corvus Company, kas sniedz atkritumu savākšanas pakalpojumus kuģiem, SIA Eko Osta izslēgusi to no kuģu radīto naftas atkritumu savākšanas tirgus Rīgas brīvostā, samazinot ostā ienākošo kuģu iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

SIA Eko Osta piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA Corvus Company, piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus.

No 2002.gada līdz 2009.gada beigām SIA Corvus Company bija noslēgts līgums ar SIA Eko Osta par no kuģiem savākto naftas produktu atkritumu nodošanu attīrīšanai. Savukārt 2010.gadā SIA Eko Osta atteicās šo līgumu pagarināt, kā vienīgo iemeslu minot to, ka pati SIA Eko Osta nav izstrādājusi kritērijus atkritumu pieņemšanai. Vienlaikus kritēriju neesamība nekalpoja par iemeslu analoģisku līgumu laušanai vai nepagarināšanai ar pārējiem uzņēmumiem, kas SIA Eko Osta joprojām nodod no kuģiem savāktos atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SM: Pastāv risks zaudēt eksporta pakalpojumus aptuveni viena miljarda eiro vērtībā

Žanete Hāka, 25.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas novērtējumu attiecību ar Krieviju pasliktināšanās gadījumā pastāv risks zaudēt eksporta pakalpojumu apjomu tuvu pie viena miljarda eiro.

Tas tieši skartu dzelzceļa nozari, ostu terminālus, autopārvadātājus, maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu jomu, kā arī pakalpojumu sniedzējus, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums.

Krievijas ieviestā embargo atsevišķiem lauksaimniecības produktiem sekas izjūt auto pārvadātāji Latvijā, jo īpaši mazās autopārvadātāju kompānijas ar salīdzinoši mazu autoparku. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departaments ir apkopojis informāciju no nozares asociācijām par Krievijas importa aizlieguma ietekmi. Analizējot nozares asociāciju iesniegto informāciju, var secināt, ka Latvijas lielās autopārvadātāju kompānijas nosaka nepamatoti zemas pārvadājumu cenas un mazie nozares uzņēmumi nespēj vienlīdzīgi konkurēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu aizstājēja vēl nav

Egons Mudulis, 29.07.2015

Vienu no senākajām Ventspils ostas piestātnēm - Ziemas ostu - pēc rekonstrukcijas paredzēts atklāt šā gada 30. jūlijā Ventspils pilsētas svētku laikā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbiznesā iesaistītie piedāvā dažādus risinājumus; atsevišķi komersanti vēlas mazināt dzelzceļa pārvadājumu izmaksas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau trešo gadu pēc kārtas Ventspils brīvostā vērojams kravu apgrozījuma kritums, vērtējot rādītājus pirmo sešu mēnešu griezumā. Šogad kritums bijis par 14,8% jeb 2,32 milj. t. Līdz ar to ir samazinājies Latvijas ostās pārkrautās produkcijas apjoms par 5% jeb 1,97 milj. t. Citās lielajās ostās savukārt ir vērojams minimāls kāpums – Rīgā par 2,3% jeb 462 tūkst. t, bet Liepājā par 0,8% jeb 22 tūkst. t. Gan par kravu krituma iemesliem, gan problēmas risinājumiem iesaistīto pušu domas dalās.

Lai dara vairāk

«Brīvosta faktiski ir izdarījusi visu, kas ir tās spēkos, lai radītu uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi,» norāda tās pārvaldnieks Imants Sarmulis. Ostas maksas nav mainītas gadiem, veiktas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā. Nozīmīgs virziens ir industriālo teritoriju attīstība un dažādu veidu ražotāju (sākot ar zivjapstrādi un beidzot ar augstajām tehnoloģijām) piesaiste, lai visas olas nebūt saliktas vienā groziņā, viņš saka. Kravu kritums nav saistāms ar brīvostas pārvaldes bezdarbību, piebilst pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, jo ieguldīts ir gan pievedceļos, gan piestātnēs. Jaunajā plānošanas periodā paredzēta molu rekonstrukcija un atsevišķu krasta nostiprinājumu izveide. Savukārt vērienīgais naftas pārstrādes rūpnīcas projekts šobrīd ir «papīru stadijā», skaidro I. Sarmulis. Jau vēstīts, ka SIA Baltic New Technologies iecerējusi uzbūvēt naftas pārstrādes vai ķīmijas ražotni, ieguldot 420 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn pārvadāts lielākais pasažieru skaits Ventspils ostas vēsturē

Žanete Hāka, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī prāmju satiksmes operatori Ventspils brīvostā, galvenokārt, orientējas uz ro-ro kravas transportēšanu, arvien lielāku lomu ieņem pasažieru pārvadāšana.

2015.gadā ar prāmjiem Ventspils brīvostā ieradušies vai aizbraukuši 105 tūkstoši pasažieru, kas ir lielākais prāmju pasažieru skaits viena gada laikā Ventspils ostas vēsturē.

Ventspils brīvosta šobrīd ir aktīvākais prāmju satiksmes centrs Latvijā. Septiņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā. Tieši Zviedrijas līnija kļūst aizvien populārāka – to 2015.gadā izmantojuši 92 115 pasažieri, kas ir par 25 759 pasažieriem jeb 39% vairāk nekā 2014.gadā. Vācijas līniju izmantojuši 13 028 pasažieri. Kravas auto šoferi (59 492) pasažieru skaitā neietilpst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada par 6,85% tiks palielinātas kravas un kanāla maksas; komersanti par šādu soli uzzina no DB, prognozējot savu pakalpojumu cenu celšanos .

Kaut gan Rīgas brīvostā ir vienas no augstākajām ostu maksām teju visiem kuģu tipiem salīdzinājumā ar konkurējošajām Baltijas jūras reģiona austrumu krasta ostām un pastāv risks, ka tranzītkravu plūsmas varētu tikt novirzītas uz konkurējošām ostām, brīvostas valde nolēmusi paaugstināt divas no sešām ostas maksām. Lēmumu neatbalstīja vienīgi valdē esošais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Rīgas brīvostā ir noteikta kravas maksa, kanāla maksa, sanitārā maksa, piestātnes maksa, pasažieru maksa un mazo kuģu maksa. Savukārt kanāla maksu neiekasē no kuģa, kas maksā kravas maksu, izņemot atsevišķus gadījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis par Rimšēviča lietu: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Premjers pilnībā paļaujas uz KNAB un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju ir pamats.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču ir pamats un tā tiks novesta līdz tiesai.

Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm, šorīt telekanālā LNT paziņoja politiķis un piebilda: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumiem par pārkāpumiem «ABLV Bank» un šīs bankas vadības iespējami veiktu kukuļdošanu šo pārkāpumu piesegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru