Finanses

Labāki rezultāti fondiem, kas iegulda rubļos vai dolāros

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Vairums ieguldījumu fondu iepriekšējā gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta, proti, labāku sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir Krievijas rublis vai ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no 0,4% līdz +38,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.8%, gada beigās sasniedzot 180.4 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,5% līdz 7,2%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.9%, decembra beigās sasniedzot 13,2 milj. eiro. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 57% un 43% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Decembra beigās akciju fondi lielāko daļu no vērtspapīru portfeļa bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās (60%), kā arī samērā būtisku daļu - Krievijas uzņēmumu akcijās (15%). Šiem fondiem nozīmīgākie akciju indeksi 2016. gadā uzrādīja atšķirīgu dinamiku, kas atspoguļojās fondu sniegumā (S&P 500: +9,5%, Eurostoxx 50: +0,7%, RTS: +52,2%, Micex: +26,8%). Akciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -4.4% līdz +51,5% (negatīvs četriem fondiem no desmit). Šo fondu aktīvi gada laikā samazinājās par 19%, gada beigās sasniedzot 24.7 milj. eiro. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos atvērto akciju fondu aktīvos kopš gada sākuma pieauga no 4,5% līdz 13,5%, liecinot par fondu pārvaldnieku piesardzīgumu.

Gada beigās Latvijā bija pieci licencētie alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki un septiņi reģistrētie alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki. Pārskata gadā alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi pieauga par 62%, gada beigās sasniedzot 143.3 milj. eiro. Privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijas fondu aktīvi pieauga par 50%, gada beigās sasniedzot 79.4 milj. eiro, savukārt nekustamā īpašuma ieguldījumu stratēģijas fondu aktīvi auga par 79%, gada beigās sasniedzot 63.9 milj. eiro.

Lielāko daļu no kopējiem alternatīvo fondu aktīviem veidoja vērtspapīri (56.9 milj. eiro), ieguldījumu īpašums (35.4 milj. eiro) un ilgtermiņa aizdevumi (32.7 milj. eiro).

Gada beigās 86% no alternatīvo fondu aktīviem bija ieguldīti Latvijā, 12% Igaunijā un 1% Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas pensiju 2. līmeņa augstās komisijas maksas – vai pakalpojums ir pārāk dārgs?

Finanšu analītiķis Kaspars Spāre, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup ideju realizācijai no akcelerācijas fondiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī noslēgusies pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana Latvijā pirmo reizi izveidotajos publiskajos jaunuzņēmumu akcelerācijas fondos.

Trīs fondu pārvaldnieki Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor saņēmuši vairāk nekā 600 pieteikumus, kas ir vērtējama kā ļoti liela interese un pārsniedz sākotnējās gaidas, informē Altum.

Pirmajā uzņemšanā trīs akcelerācijas fondiem pieteicās 641 uzņēmums un startup komandas, nepilni 30 no tiem jau ar pirmo mēģinājumu ieguvuši vietu akcelerācijas programmā un varēs pretendēt uz preseed jeb pirmssēklas investīciju. Vienlaikus uzņemšana turpināsies līdz 2021. gadam – katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un startup komandas.

Akcelerācijas fondiem, kurus publiskā atlasē aizvadītajā gadā izraudzījās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir veiksmīgi piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šis ir lielākais jebkad Latvijā pieejamais riska kapitāls agrīnās stadijas biznesa projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules naudas valdnieki sola vadīties pēc klimata mērķiem

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai zemākas procentu likmes apdraud fiskālo disciplīnu?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Kārlis Vilerts, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz žilbinošo kāpumu, no akciju fondiem turpina noplūst nauda.

Eiropas un ASV vadošie akciju indeksi šogad pieauguši jau vairāk nekā par 10%. Šajā pašā laikā vērojama interesanta situācija, ka investori no akciju fondiem noplūdina naudu. Pieejamie dati liecina, ka no tiem biržā tirgotajiem fondiem, kas seko Eiropas akcijām, šogad investori noplūdinājuši līdzekļus jau aptuveni 3,5 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences bijušas arī ASV.

Investoru masas naudas plūdu virziens mainās pakāpeniski, un pašlaik joprojām ir aktuāls bēgums, kas liek domāt, ka pārliecība par pasaules ekonomikas veselības spēku joprojām nav tā pati lielākā. EPFR apkopotie dati atklāj, ka kopš pagājušā gada oktobra sākuma kopumā no pasīvi pārvaldītajiem un tradicionālajiem attīstīto valstu akciju fondiem ir noplūduši līdzekļi jau 156 miljardu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

No Eiropas fondiem reālajā ekonomikā nonākuši jau 278 miljardi eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem Eiropas reālajā ekonomikā nonākuši 278 miljardi eiro, liecina informācija šodien publicētajā Eiropas Komisijas (EK) jaunajā ziņojumā, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Ziņojumā apkopoti panākumi no pieciem Eiropas Savienības (ES) fondiem kopš finansēšanas perioda sākuma, ņemot vērā to, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana šobrīd darbojas ar pilnu jaudu.

Līdz 2017.gada oktobrim gandrīz puse no Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu budžeta 2014.–2020. gadam bija piesaistīti konkrētiem projektiem. Līdz 2016.gada beigām gandrīz 793 500 uzņēmumu bija saņēmuši fondu atbalstu, radot aptuveni 154 000 jaunas darbvietas.

7,8 miljoni cilvēku jau ir izmantojuši palīdzību darba meklējumos vai prasmju pilnveidošanā, un ir uzlabota 23,5 miljonu hektāru lauksaimniecības zemes bioloģiskā daudzveidība. Kopumā līdz 2016.gada beigām bija izvēlēti divi miljoni ES finansētu projektu, kas ir par vienu miljonu vairāk nekā iepriekšējā gadā, skaidroja pārstāvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Sietu iztur maza daļa

Anda Asere, 11.10.2018

Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis, Overkill Ventures vadošais partneris Pēteris Marculāns, Commercialization Reactor valdes locekle Lelde Stukle, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Juris Vaskāns un BuildIt vadītājs Matīss Neimanis.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko jaunuzņēmumu akselerācijas fondu Buildit, Commercialization Reactor un Overkill Ventures atbalsta programmās darbību sākuši pirmie uzņēmumi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembrī noslēdzās pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana publiskajos jaunuzņēmumu akselerācijas fondos. «Latvija ir kļuvusi par daļu no globālās riska kapitāla pasaules akselerācijas fondu jomā, par ko liecina gan vietējo, gan ārvalstu komandu patiešām lielā interese par pirmajām programmām. Vienlaikus tā precīzi raksturo sīvo konkurenci šajā jomā, kurai turklāt nav nekādu ģeogrāfisku robežu – Latvijas programmas konkurē ar ārvalstu akseleratoriem, biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem un citām finanšu atbalsta programmām visā pasaulē. Tāpat arī ikviens Latvijas jaunuzņēmums globāli konkurē ar uzņēmumiem no visas pasaules,» saka Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis piebilst, ka no pieteikumu skaita var secināt, ka interese par fondiem ir milzīga un tā krietni vien pārsniegusi gaidas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Aicina pieteikt biznesa idejas

Lelde Petrāne, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcelerācijas fondu prezentācijas pasākumā šodien pirmo reizi plašākai publikai sevi prezentēja visi trīs Attīstības finanšu institūcijas ALTUM publiskajā iepirkumā atlasītie fondu pārvaldnieki – BuildIt Latvia, Akcelerācijas fonds sadarbībā ar Lattelecom un Accelerace un Komercializācijas reaktora fonds. Jau no šodienas ikviens inovatīvas agrīnas stadijas biznesa idejas īpašnieks aicināts pieteikties akcelerācijas fondiem, lai saņemtu nepieciešamo paātrinājumu biznesa idejas veiksmīgai komercializēšanai. Katram fondam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 5 miljonu eiro apmērā no kopējā 15 miljonu eiro finansējuma.

Juris Vaskāns, ALTUM valdes loceklis, norāda: «Šis ir brīdis, kad jauno un daudzsološo ideju īpašnieki var doties pie akcelerācijas fondiem un pretendēt uz akcelerācijas pakalpojumu saņemšanu. Tādējādi, ir laiks aktīvi strādāt pie idejām un gatavoties to prezentēšanai akcelerācijas fondiem. Plānojam, ka akcelerācijas un investīciju atbalstu fondu darbības laikā saņems aptuveni 120 perspektīvas idejas. Akcelerācijas būtība ir palīdzēt atsperties daudzsološām augstas pievienotās vērtības idejām. Turklāt, akcelerācijas fondi aizpildīs līdz šim iztrūkstošo posmu – valsts atbalstu ideju komercializēšanas stadijā. Jaunie fondi ir fokusēti tieši uz šo etapu, turklāt tieši inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Interese par jaunuzņēmumu akselerācijas fondiem milzīga, bet sietu iztur daži

Anda Asere, 11.10.2018

Raksturojot biežākos iemeslus atteikumam, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos Juris Vaskāns pauž, ka daļa no projektiem bija pārāk zaļā stadijā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko jaunuzņēmumu akselerācijas fondu Buildit, Commercialization Reactor un Overkill Ventures atbalsta programmās darbību sākuši pirmie uzņēmumi.

Septembrī noslēdzās pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana publiskajos jaunuzņēmumu akselerācijas fondos. «Latvija ir kļuvusi par daļu no globālās riska kapitāla pasaules akselerācijas fondu jomā, par ko liecina gan vietējo, gan ārvalstu komandu patiešām lielā interese par pirmajām programmām. Vienlaikus tā precīzi raksturo sīvo konkurenci šajā jomā, kurai turklāt nav nekādu ģeogrāfisku robežu – Latvijas programmas konkurē ar ārvalstu akseleratoriem, biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem un citām finanšu atbalsta programmām visā pasaulē. Tāpat arī ikviens Latvijas jaunuzņēmums globāli konkurē ar uzņēmumiem no visas pasaules,» saka Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis piebilst, ka no pieteikumu skaita var secināt, ka interese par fondiem ir milzīga un tā krietni vien pārsniegusi gaidas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments plāno trīs gadu laikā par 60,3 miljoniem eiro izbūvēt Jāņa Čakstes gatves posmu no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un piecu gadu laikā par 32,5 miljoniem eiro posmu no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Satiksmes departamenta investīciju plānu otrdien, 2.maijā, sēdē izskatīs Rīgas domes Satiksmes un trasnporta lietu komiteja.

Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla 1.kārtai - Čakstes gatves izbūvei no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai - paredzēts izlietot 60,3 miljonus eiro, tai skaitā 36,3 miljonus eiro no pašvaldības budžeta, bet 24 miljonus eiro piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Projektu sākts realizēt jau šogad.

Savukārt par 32,5 miljoniem eiro piecu gadu laikā paredzēts realizēt Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla 2.kārtu - Čakstes gatves izbūvi no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Arī šo projektu sākts realizēt šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank pārtrauks Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus

LETA, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas banka Deutsche Bank, kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā.

Jau pērn Deutsche Bank sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad Deutsche Bank nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā.

Deutsche Bank aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka Deutsche Bank lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas Deutsche Bank biznesa stratēģijas izmaiņām.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere atzina, ka Deutsche Bank lēmums pārtraukt Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus savā ziņā ir vērtējums kopējai Latvijas finanšu sektora darbībai, tā ilgtspējai un industrijas biznesa standartu atbilstībai. «Pēdējo gadu notikumi finanšu sektorā Latvijā vairāk ir sašķobījuši kopējo reputāciju, nekā stiprinājuši. Tai pat laikā - lēmums nenodrošināt ASV dolāru maksājumus pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, visticamāk, ir saistīts arī ar pašas Deutsche Bank attīstības un darbības plāniem. Būtiski, ka finanšu sektorā šobrīd notiek jau ilgstoši nepieciešamās pārmaiņas, kuras, manā skatījumā, tikai stiprinās kopējo finanšu sektora reputāciju,» skaidroja Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

ASV dolāra cena pieaugusi; vidēji gan šogad paredz mērenu dolāra vērtības atkāpšanos no šā brīža līmeņa

Kamēr pasaules lielākajiem akciju tirgiem pāri veļas izpārdošanas vilnis, visai strauji palielinājusies ASV dolāra vērtība. Valdot šādam fonam, eiro no vietas virs 1,25 ASV dolāru atzīmes vēl šā mēneša sākumā nu atslīdējis līdz 1,223 ASV dolāru atzīmei. Rezultātā nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu.

Dolāra cenas pieaugums daļēji tiek skaidrots ar to, ka tirgus dalībnieki sākuši pastiprināti satraukties par straujāku inflācijas atgūšanos. Ja tas tā būs, ASV Federālo rezervju sistēmā (FRS) var lemt par straujāku likmju palielināšanas cikla uzsākšanu. Tāpat tiek skaidrots, ka, akciju tirgū saceļoties putekļiem, daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā «karalis dolārs» (pēdējo gadu laikā, augot neskaidrībai, bieži augusi arī ASV dolāra cena). ASV dolāram veicies krietni labāk nekā zeltam, kura cena pēdējo tirdzniecības sesiju laikā pat sarukusi. Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu. Rezultātā tā paša eiro cena kopš novembra pirmās puses līdz pagājušai nedēļai ASV dolāros bija pieaugusi gandrīz par 8%. Kopumā ASV dolāra cenas kritums turpinās kopš 2016. gada nogales, kad eiro cena bija paslīdējusi zem 1,05 ASV dolāru līmeņa. Tādējādi zināma korekcija pēc šādas tendences ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Eiro var kļūt pārāk spēcīgs

Jānis Šķupelis, DB Investors redaktors, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomika šogad sākusi uzrādīt sparīgākas dzīvības pazīmes, kas, protams, vērtējams pozitīvi. Savukārt daži ASV ekonomikas dati vairs nav tik pārliecinoši, un skaidrāks kļuvis tas, ka šīs valsts prezidentam Donaldam Trampam, ņemot vērā smagnējo ASV iekšpolitisko situāciju, būs daudz grūtāk īstenot agrāk apsolītos vietējās šīs tautsaimniecības sildīšanas pasākumus. Būtībā – pārskatāmā periodā uz tiem, šķiet, vairs nav ko cerēt. Rezultātā tirgus dalībniekiem nācies pārvērtēt savus agrākos pieņēmumus attiecībā uz tendencēm pasaules varenākajās ekonomikās, kas palielas izmaiņas nozīmējis arī valūtu frontē. Šāda situācija nākusi komplektā, piemēram, ar spēcīgāku eiro valūtu, kas nebūt nav izdevīgi ne reģiona eksportētājiem, ražotājiem, tūrisma industrijas censoņiem, ne pat daudziem investoriem.

Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir palielinājusies jau par 8,4%, kur pēdējo dienu laikā tā dzīvojas virs 1,14 ASV dolāru līmeņa. Rezultātā šīs tendences uz savas ādas nācies izjust arī tiem eirozonas investoriem, kuri naudu iegulda ASV akcijās. Jāņem vērā, ka ASV akciju tirgus ir pasaulē lielākais un nozīmīgākais - tā virzienā naudu pludina milzīgs investoru skaits pārējā pasaulē, tostarp Eiropā. Kopš šā gada sākuma ASV kopējā akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir pieaugusi vairāk nekā par 8%. Tas izklausās lieliski, lai gan eirozonas investoriem (un visiem citiem, kuriem skādē dolāra cenas kritums) realitātē šī aina nemaz tik spožās krāsās nezīmējas. Jau pieminētais eiro/dolāra ceļojums augstākos līmeņos nozīmējis, ka investīcijas ASV akcijās daudziem eirozonas investoriem šogad pamatā ir bijušas pa nullēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Neveidot topus pēc vidējiem aritmētiskajiem rādītājiem

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējā laika publiskās telpas aktualitātēm, īpaši sociālajos tīklos, ir ziņa, ka skolu direktori lūdz vairs nepubliskot konkrētu skolu eksāmenu rezultātus. Komentāri ir nikni un indīgi, šo iniciatīvu reducējot uz to, ka laikam jau «šiem» kauns. Tajā pašā laikā tas ir daudz kompleksāks jautājums.

Faktiski runa ir par to, vai ir korekti veidot skolu rangus pēc viena kritērija – centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas ir aritmētiskais vidējais exel tabulā. Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdols Kalvāns, kurš ir arī Siguldas Ģimnāzijas direktors, uzsver, ka runa nav par to, ka skolas nevarētu ranžēt, jo, piemēram, ir starptautiski atzīti labāko augstskolu topi. Būtiskākais ir tas, kāda metodoloģija ir pamatā šim ranžējumam.

Skolu kvalitāti var un vajag vērtēt, tikai tas jādara pareizi.

Starptautiskajiem augstskolu topiem pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kur ņemti vērā daudzi faktori. Tāpat profesionāļu vidē tik augsti vērtētais OECD PISA pētījums ir tik respektabls tieši tādēļ, ka tam pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kas nebalstās uz vienu aritmētisko vidējo rādītāju. R. Kalvāns uzsver, ka centralizēto eksāmenu rezultāti sniedz ļoti nepilnīgu un fragmentāru ainu par skolas darba kvalitāti, par skolotāju ieguldījumu, par procesa dinamiku. Faktiski tas ir viens visai primitīvs rādījums, pēc kura veidot kādu skolu topu ir ne tikai nepareizi, bet arī patiesībai neatbilstoši. Tajā pašā laikā neviens skolām neaizliedz savus centralizēto eksāmenu rezultātus publiskot. Taču tai jābūt brīvprātīgai izvēlei. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, – vidusskolās, kurās ir konkurss un skolēni tiek «atlasīti», vienmēr būs labāki rezultāti, jo vienkārši, ļoti ciniski runājot, ir labāks izejmateriāls nekā skolās, kurās ir liela dažādu problēmbērnu koncentrācija.

Komentāri

Pievienot komentāru