Ražošana

Latraps aizņemas, lai būvētu graudu apstrādes kompleksu

Žanete Hāka, 05.07.2013

Jaunākais izdevums

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,934 miljoni latu, un tās ņēmējs ir Nordea Bank Finland. Lai saņemtu aizdevumu, ieķīlāta visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība.

Kā portālu db.lv informēja Latraps pārstāvji, aizdevums ņemts investīcijām Lauku attīstības programmas pasākuma «Lauku saimniecību modernizācijai» apguvei. 745 tūkstoši latu ir publiskā finansējuma apjoms, savukārt kopējais projekta apjoms ir 1,86 miljoni latu. Projekta laikā sabiedrība plāno būvēt angāru, graudu glabātuvi un alus miežu pirmapstrādes līniju.

Db.lv jau rakstīja, ka Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu un tā gāzes apgādi būvēs uzņēmums SIA Mītavas celtnieks.

Celtniecības darbus paredzēt veikt par vairāk nekā 1,86 miljoniem Ls, un konkursā savus pieteikumus iesniedza divi uzņēmumi – minētais Mītavas celtnieks un Ogres uzņēmums SIA Orions Celtniecības kompānija.

Lauksaimniecības kooperatīvs Latraps laikā no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada janvārim apgrozījis simts miljonus latu. Latraps dibināta 2000.gadā un šobrīd apvieno 619 zemniekus visā Latvijā. Saimniecību apstrādājamās platības ir sākot no 20 līdz 4000 ha.

Kooperatīvās sabiedrības apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija 91,2 miljoni Ls. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma – 75 milj. Ls – Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 Latraps ierindojas 37. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godinās un apbalvos Latvijas lielākos TOP 500 uzņēmumus

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

500 lielākās kompānijas nopelnījušas teju 89% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas

Dienas Bizness, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Centrālās un Austrumeiropas reģionā lielākie uzņēmumi atrodas Polijā, Ungārijā un Rumānijā

Gunta Kursiša, 02.09.2013

Attēlā - Polijas gāzes nozares monopoluzņēmums Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo, PGNiG.

Ekrānšāviņš: pgnig.pl

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps ražas prognozes pārspēj ES

Sandra Dieziņa, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā graudkopības kooperatīva Latraps prognozes šā gada ražas kopievākumam ir lielākas, nekā vidēji ES prognozētās.

Kā liecina Latraps prognoze uz 16. augustu, sešās pozīcijās ražas varētu būt augstākas, nekā ES prognozētās Latvijā šā gada jūnijā. Rapša raža var sasniegt 2,5 t/ha, kas ir vairāk, nekā ES prognozētās 2.2 t/ha. Kviešu ražas apjomu Latraps paredz 4,4 t/ha, kas ir vairāk, nekā Es prognozētās 3,7 t/ha. Pretēji ES iepriekš prognozētajiem 2.4 t/ha miežu ražu Latraps speciālisti prognozē 3.0 t/ha apjomā, savukārt rudzu ražas ievākums būs 3.5 t/ha, kas ir par 0,7 t/ha vairāk, nekā paredzēja ES. Auzu raža būs par 0,5 t/ha lielāka, sasniedzot 2,5 t/ha, savukārt tritikāles raža sasniegs 5 t/ha, kas ir divreiz vairāk, nekā ES prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps pārsniedz 100 miljonu latu apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 21.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieku veidotais graudu kooperatīvs Latraps finanšu gada septiņos mēnešos pārsniedzis 100 miljonus latu apgrozījumu.

Šāds apgrozījums sasniegts laikā no 2012.gada jūlija līdz 2013.gada janvārim. Latraps izpilddirektors Edgars Ruža vērtē, ka šis kooperatīvam un Latvijas lauksaimniecībai kopumā ir vēsturisks mirklis. Īpašu gandarījumu sniedzot tas, ka Latraps ir 100% Latvijas lauksaimnieku uzņēmums. Jāatgādina, ka pērnais gads Latvijas graudaudzētājiem ir bijis īpaši labs, ļaujot izaudzēt rekordražu, kura sasniedza 2.1 miljonu tonnas.

Kā norāda E. Ruža, Latraps savos 12 pastāvēšanas gados spējis izaugt par nozares lielāko un nozīmīgāko uzņēmumu, ļaujot Latvijas graudaudzētājiem sarežģītajos klimata un ekonomikas apstākļos veiksmīgi attīstīties, pārvarēt krīzes un tajā pašā laikā būt konkurētspējīgiem ar citu valstu lauksaimniekiem, kas tiek ievērojami vairāk subsidēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija sākumā DNB banka ir piešķīrusi finansējumu 77 miljonu EUR apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS.

Finansējumu – 77 miljonus EUR – LATRAPS plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai lauksaimniecības sezonas ietvaros un ilgtermiņa investīcijām graudu pirmapstrādes centros.

«Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no DNB bankas prioritārajām nozarēm Baltijā,» komentē DNB bankas viceprezidents un valdes loceklis Lauris Macijevskis.

«LATRAPS realizē un plāno attīstīt darbību, lai palielinātu pievienotās vērtības sasniegšanu lauksaimniecības nozarē – investējam graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu attīstībā, izvērtējam un attīstām rentabilitātes paaugstināšanas iespējas pamatprodukcijas iepirkumu un nepieciešamo izejvielu jomā. Tas nepieciešams tieši šobrīd, lai paaugstinātu lauksaimniecības rentabilitāti, radītu iespējas veikt, piemēram, graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu laikā, kad Latvijā ir augšupejoša tendence - pieaug graudu ražošana,» skaidro Edgars Ruža, LATRAPS ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latraps peļņa sarukusi 2,5 reizes

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps neto apgrozījums (no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam) sasniedzis 166,987 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Nedaudz vairāk kā 2,5 reizes aizvadītajā pārskata periodā saruka kooperatīva peļņa, kas bija mērojama ar 2,022 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

2000. gadā dibinātā Latraps valde uzskata, ka kooperatīvs ir labi nodrošinājies, lai arī nākotnē varētu sekmīgi iepirkt un realizēt savu biedru saražoto produkciju, kā arī nodrošināt Latraps biedrus ar nepieciešamajām izejvielām.

Latraps ir 2000. gada maijā lauksaimnieku izveidota un biedriem piederoša sabiedrība, kuras pamatmērķis ir caur kooperāciju, apvienojot vajadzības, efektīvāk veikt tirdzniecības darījumus, tādējādi paaugstinot saimniekošanas ienesīgumu, norāda Lursoft pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps 1,8 miljonu Ls graudu kompleksu būvēs Jelgavas puses uzņēmums

Gunta Kursiša, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieku veidotais graudu kooperatīvs Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu un tā gāzes apgādi būvēs uzņēmums SIA Mītavas celtnieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Celtniecības darbus paredzēt veikt par vairāk nekā 1,86 miljoniem Ls, un konkursā savus pieteikumus iesniedza divi uzņēmumi – minētais Mītavas celtnieks un Ogres uzņēmums SIA Orions Celtniecības kompānija.

SIA Mītavas celtnieks reģistrēta 2005. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 tūkstoši Ls. Kompānijas valdē darbojas viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Vaščenko. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Viktori.

Lauksaimniecības kooperatīvs Latraps laikā no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada janvārim apgrozījis simts miljonus latu. Latraps dibināta 2000.gadā un šobrīd apvieno 619 zemniekus visā Latvijā. Saimniecību apstrādājamās platības ir sākot no 20 līdz 4000 ha. Kooperatīvās sabiedrības apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija milj. 91,2 miljoni Ls. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma – 75 milj. Ls – Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 Latraps ierindojas 37. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: iesals pirmajā Latvijas iesalnīcā

Gunta Kursiša, 07.02.2014

Ideja par pašiem savu iesalnīcu Latvijā gaisā virmojusi jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču šo ideju realizēt izdevies šogad. Db.lv viesojās Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, Latraps iesalnīcā. Alus mieži, kurus izmanto iesala ražošanā, tiek iepirkti no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps biedriem.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad atklātā iesalnīca Jelgavas novada Staļģenē ir vienīgā šāda ražotne Latvijā. Patlaban tā jau ir pagatavojusi savu otro iesala partiju, bet Db.lv viesojās Staļģenē laikā, kad notika alus miežu diedzēšanas process. Piedāvājam fotogalerijā aplūkot, kā top iesals.

Iesalnīca uzcelta uz deviņdesmitajos gados būvēt iesāktas iesala ražotnes bāzes. Deviņdesmitajos gados tika uzcelta pati ēka un daļa diedzētavas, taču infrastruktūra, graudu glabātuve un kalte tika uzbūvēta aizvadītā gada laikā. Kopējas investīcijas ieslanīcas būvē ir trīs miljoni eiro, no kuriem vienu miljonu plānots atgūt, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu.

Patlaban vidēji iesala cena Eiropā svārstās atkarībā no dažādiem parametriem. Dažādi Eiropas ražotāji pārdod iesalu no 405 eiro līdz 500 eiro par gaišā iesala tonnu.

Gaišais iesals ir katra alus pamatā, un Latraps iesalnīca cer vidēji uz 20 - 25% Latvijas iesala tirgus. Latraps Staļģenes struktūrvienības vadītājs Agris Stauģis gan neatklāj, kuriem alus darītājiem iesals varētu tikt piegādāts, taču zināms, ka Latraps iesalu izmēģinās arī Aldaris. Par to uzņēmums paziņoja ceturtdien, 6. februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonija fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP atļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latvijas Piens

Lelde Petrāne, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut LPKS LATRAPS, LPPKS Trikāta KS un SIA Latvijas Piens apvienošanos, kas īstenota kā SIA Latvijas Piens pamatkapitāla palielināšana. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

SIA Latvijas Piens pieder trim tirgus dalībniekiem – Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai Dzēse, LPPKS TRIKĀTA KS un LPKS LATRAPS –, tomēr nevienai no minētajām sabiedrībām līdz šim nebija izšķirošas ietekmes pār SIA Latvijas Piens. 2014. gada vasarā tika palielināts SIA Latvijas Piens pamatkapitāls, kā rezultātā izmainījās procentuālais kapitāldaļu sadalījums starp dalībniekiem un palielinājās LPKS LATRAPS balsstiesības. Tādējādi darījuma rezultātā LPKS LATRAPS un LPPKS Trikāta KS kopīgi ieguva izšķirošu ietekmi pār SIA Latvijas Piens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ministre pieļauj Latrapa kļūšanu par Latvijas Piena lielāko akcionāru

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps izstrādājusi jaunus attīstības plānus, un to īstenošanai DNB banka piešķīrusi 10 miljonu eiro kredītu, informē bankas pārstāvji.

DNB bankas piešķirto kredītu Latraps plāno izmantot investīcijām graudu pirmsapstrādes kompleksu attīstībā, lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības virziena stiprināšanai un graudu cenas fiksēšanas darījumu finansēšanai.

DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis norāda, ka bankai ir izveidojusies produktīva sadarbība ar Latraps un noslēgtais darījums ir apliecinājums arī perspektīvai tās attīstībai nākotnē.

Jānis Gaibišelis arī atzīmē, ka DNB banka lauksaimniecību ir izvirzījusi par vienu no segmentiem, kurā, mērķtiecīgi strādājot, plānots attīstīt sadarbību ar arvien plašāku skaitu šīs tautsaimniecības sfēras uzņēmumu, un pauž gandarījumu, ka izdevies uzsākt sadarbību ar nozares lielāko spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kādēļ Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu ceļ tieši Aizkrauklē?

Dienas Bizness, 09.04.2015

Laba vēlējumus un monētas kapsulā ievietoja ikviens klātesošais. Attēlā — Sērenes pagasta z/s Pakalni īpašnieks Arvils Blūzmanis (no kreisās) un Pļaviņu novada z/s Iesalnieki —1 saimnieks Ansis Saliņš met monētas kapsulā, ko tur Latraps ražošanas vadītājs Mārtiņš Dauksts.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais kailsals, kas iznīcināja 90% ziemas kviešu sējumu. Tādus «amerikāņu kalniņus» piedzīvojuši lauksaimniecības kooperatīva Latraps graudkopji aizvadītajā gadā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn 1. septembrī Latraps pabeidza kraut Latvijas vēsturē lielāko pārtikas kviešu kravu – 75 000 tonnu nedēļas laikā tika ielādēti kuģī eksportam uz Irānu. Ar nokulto ziemāju daudzumu milzu kuģi aizpildīt būtu sarežģīti, bet Latraps izlāpījās, nepieciešamais graudu daudzums novākts vasarāju laukos, steidzot graudus izkaltēt un nogādāt ostā.

Lai gan maizes klēts – Zemgales – pamati pēc kailsala, kurš šo reģionu skāra visspecīgāk, bija pamatīgi sašķobījušies, tos ātri vien izdevās atkal nostiprināt. Neskatoties uz dabas ļauno joku, Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža aizvadīto periodu nebūt nevērtē kā finansiāli sliktāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte investēs Latvijas Piens attīstībā

Lelde Petrāne, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrējis jaunu komercķīlu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru