Jaunākais izdevums

Esot indikācijas, ka kādreiz Latviju pametušie iedzīvotāji sākuši atgriezties dzimtenē. Šādu informāciju sniedz Ārlietu ministrija, taču konkrēti un absolūti skaitļi, kas to pierādītu, pagaidām neesot pieejami.

Tikmēr Īrijas iestādes saskaitījušas, ka Latvijas valstspiederīgie ir ceturtā lielākā imigrantu grupa, bet paši latvieši lēš, ka mūsējo šajā valstī ir krietni vairāk un to skaits ik dienas pieaug, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Saskaņā ar Īrijas Nacionālā statistikas biroja apkopotajiem datiem, šajā valstī labākas dzīves meklējumos apmetušies 20,6 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. No Latvijas iebraucošo cilvēku skaits ik gadu sarūk, taču no 2006. līdz 2011. gadam Īrijā dzīvojošo viesstrādnieku skaits no Latvijas pieaudzis par 7274 cilvēkiem jeb 54,6%.

Ārlietu ministrija uzskata, ka skaits varētu būt tuvāks 25 tūkstošiem, un piebilst, ka precīzu informāciju nespēs sniegt neviena no valsts iestādēm, jo cilvēki negribīgi sniedz informāciju par savām gaitām, raksta laikraksts.

To apliecinot arī latviešu ziņu portāla Īrijā baltic-ireland.ie līdzīpašnieks Imants Miezis, kurš Neatkarīgajai pastāstījis, ka dažādu iemeslu dēļ daudzi iedzīvotāji tautas skaitītājus nemaz nav laiduši iekšā savos mājokļos un tādēļ palikuši nepieskaitīti, bet citi nav noformējuši savas saistības ar Īrijas valsti.

«Tie skaitļi nav objektīvi. Mēs lēšam, ka Īrijā ir apmēram 50 tūkstoši latviešu un šis skaits katru dienu pieaug. Ļoti daudzi nav reģistrējuši savu klātbūtni šeit. Iemesli nevēlēties reģistrēties ir ļoti dažādi. Piedalīšanās tautas skaitīšanā arī nav obligāts pasākums, tā ir cieņas izrādīšana pret valsti, bet cilvēkiem no Latvijas tā cieņa nav ieaudzināta,» laikrakstam sacījis Īrijā jau septīto gadu dzīvojošais I. Miezis.

Lielākā Latvijas valstspiederīgo koncentrācija ir Lielbritānijā. Ārlietu ministrija uzskata, ka tur apmetušies aptuveni 100 tūkstoši mūsējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Ātro kredītu» jomā svarīgi ir ne tikai aizsargāt patērētājus, bet arī veicināt konkurenci


Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bostonā žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu

LETA, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Lielbritānijā par migrantu paverdzināšanu tiesā četrus Latvijas pilsoņus

LETA--BBC, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.

28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.

Visi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas «vismazāk integrētajā pilsētā» Bostonā austrumeiropiešu imigranti jūtas vairāk kā Lietuvā, nevis Lielbritānijā, apgalvo laikraksts The Daily Express.

«Mums šeit ļoti patīk. Jūtamies gandrīz, kā dzīvojot Lietuvā,» laikrakstam teikusi kāda ģimene.

Lietuvietis Emils Kovals, kurš kopā ar ģimeni uz Bostonu pārvācās pirms sešiem gadiem, dzīvo ielā, kur 85% iedzīvotāju ir imigranti. «Mēs respektējam britu kultūru, tomēr šeit ir pārāk daudz no mūsu valsts, lai pēc tās ilgotos,» viņš stāstīja.

Ģimenes, kas no Austrumeiropas pārvākušās uz Bostonu Linkolnšīrā, nejūt vajadzību integrēties. Sestā daļa pilsētas iedzīvotāju - 11 000 imigrantu - dzīvo nošķirtas dzīves.

Daudzi imigranti stāsta, ka var tikt galā, nerunājot angliski. Bostonā pieejami austrumeiropiešu bāri, veikali un pat dažādi darba piedāvājumi īpaši austrumeiropiešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Autoavārijā Lielbritānijā smagi cietusi sieviete no Latvijas ieguvusi miljona sterliņu mārciņu kompensāciju

Dienas Bizness, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Igaunija ar e-rezidenta statusu cer piesaistīt akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus no Lielbritānijas

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija vēlas piesaistīt Lielbritānijā bāzētus akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus kļūt par Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņēmējiem, tādējādi iegūstot cerības arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) turpināt saņemt piekļuvi ES finansējumam un tirgiem, otrdien vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Esam dzirdējuši no akadēmisko aprindu pārstāvjiem Lielbritānijā, kas bažījas par potenciālo Breksita ietekmi, bet kā risinājumu saskata elektroniskā rezidenta statusa saņemšanu, sacījis Igaunijas elektronisko rezidentu programmas vadītājs Kaspars Korjuss.

Izmantojot elektroniskā rezidenta statusu, Igaunijā reģistrēts "virtuālais institūts" ļautu viņiem turpināt strādāt Lielbritānijā, bet arī saglabāt klātbūtni darbā ES akadēmiskajā vidē," viņš klāstīja un piebilda, ka šādā situācijā būtu iespējams arī pieteikties ES finansējumam.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas varētu būt īpaši ieinteresētas noskaidrot Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa sniegtās iespējas, norādīja Korjuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Imigrācijai ir jābūt selektīvai

Sandris Točs, speciāli DB, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodarbināt bēgļus būtu gatava gandrīz trešdaļa uzņēmēju

Dienas Bizness, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, savukārt 23,1% pauda, ka viņi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu. Taču problēmas var rasties, ja imigranti nezinās vismaz kādu no valodām, kādās runā vairums mūsu valstī, teikts LTRK paziņojumā medijiem.

LTRK veica aptauju biedru vidū, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, biedrība vēlējās noskaidrot, kādai jābūt Latvijas nostājai par bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju. Lielākā daļa jeb 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk sveštautiešu. Savukārt 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam jābūt proporcionāli samērīgam ar citām valstīm. Taču 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.

«Ir skaidrs, ka Eiropā bēgļu jautājums kļūst arvien aktuālāks un drīzumā arī mums ar to nāksies saskarties realitātē, nevis tikai amatpersonu dokumentos un izteikumos. Uzņēmējiem jau tagad jādomā, vai viņi ir gatavi dot darbu no kara skarto zonu atceļojušajiem cilvēkiem, kā arī to, kādas prasības un vēlmes tiks izvirzītas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Voldemārs vadītājs: Mani izbrīna, ka vietējie biznesa pārstāvji atbalsta imigrantu piesaisti

Sanita Igaune, Kristīne Stepiņa, Māris Ķirsons, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien uzrunā parlamentam iecerējusi teikt, ka pēc vienošanās par nosacījumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), sarunās par «Breksitu» radusies jauna optimisma noskaņa.

Jau vēstīts, ka piektdien tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

ES un Lielbritānija panākušas vienošanos par «šķiršanās rēķina» summu

Meja sacīs, ka šī vienošanās prasījusi kompromisus no abām pusēm, un norādīs, ka vēl nekas nav beidzies, liecina premjeres runas teksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada viesstrādniekus Lielbritānijā sagaida būtiski stingrākas prasības, intervijā TV3 atgādināja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.

Vēstnieks uzsvēra, ka no 1.janvāra Latvijas pilsoņi vairs nedrīkstēs vienkārši ierasties Lielbritānijā un tur meklēt darbu. Darbs būs jāatrod vēl pirms ierašanās Lielbritānijā, tostarp jāaizpilda dažāda dokumentācija un jāpierāda angļu valodas zināšanas.

Iekārtojoties darbā, būs jāsamaksā arī veselības aprūpes nodeva - 624 mārciņas gadā, kas dos iespēju piekļūt Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmai.

Savukārt vaicāts, vai no jauna atbraukušajiem būs piekļuve sociālajiem pabalstiem un pašvaldību mājokļiem, Šenons atzina, ka lielākā daļa pabalstu kļūs pieejami tikai pēc tam, kad cilvēki Lielbritānijā būs nostrādājuši vismaz piecus gadus.

Kā uzsvēra Šenons, lai dotos strādāt uz Lielbritāniju, vairs nederēs līgumi ar darbā iekārtošanās aģentūrām, bet gan cilvēkam būs nepieciešams līgums tieši ar darba devēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Maksājumu kompāniju klienti no Brexit necietīs

Žanete Hāka, 12.04.2019

Maksājumu kompānijas, kam licence sākotnēji izsniegta Lielbritānijā, nodrošinoties smagākajam Brexit scenārijam, aktīvi reģistrē licences citās ES valstīs.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nākotnē ietekmēs arī finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas nodrošina maksājumus starp dažādu valstu klientiem

Taču maksājumu iestādes rēķinās ar abiem iespējamiem potenciālajiem Brexit scenārijiem, tādēļ nodrošinājušās, lai klienti neizjustu izstāšanos ne finansiālā, ne pārskaitījumu ērtības ziņā.

Ceturtā daļa

Patlaban aizvien nav skaidra Brexit norise, un miglā tīta līdz ar to ir arī ārpusbanku maksājumu sistēmu darbība nākotnē un tas, kā izstāšanās ietekmēs šo kompāniju klientus. Pērnā gada augustā Lielbritānijas valdība izteicās, ka, ja notiks Brexit bez vienošanās, tad daļa maksājumu var sadārdzināties un to apstrāde kļūt ilgāka nekā līdz šim. Jāatzīmē, ka nebanku maksājumu kompānijas Eiropā kļūst aizvien iecienītākas, jo klienta reģistrācijas process ir ātrāks, arī komisijas maksas pārskaitījumiem starp valstīm nereti ir daudz lētākas nekā bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Britu konservatīvie izcīna stabilu vairākumu

LETA--BBC/REUTERS/DPA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Nissan lēmums «nepārliecinās citus ieguldīt» Lielbritānijā

Lelde Petrāne, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Japānas vadošajiem biznesa stratēģiem BBC paudis viedokli, ka investīcijas Lielbritānijā pēc Brexit balsojuma samazināsies.

Intervijā BBC Newsnight Keniči Ohmae (Kenichi Ohmae), komentējot neseno Japānas autobūves pārstāvja Nissan paziņojumu, kas attiecas uz ražošanu Sanderlendas rūpnīcā, uzsvēris, ka tas ir tikai viena uzņēmuma lēmums.

Kā vēstīts, Lielbritānija šā gada jūnijā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit). Pēc tā Nissan vadītājs Karloss Gosns brīdināja, ka Nissan apsver iespēju vairs neinvestēt Sanderlendas rūpnīcā. Taču oktobra beigās autoražotājs tomēr apstiprināja, ka gan jaunie Qashqai, gan X-Trail tiks ražoti Lielbritānijas rūpnīcā. Nissan vadītājs sacīja, ka valdības atbalsts un garantijas ļāva izlemt, ka divi jaunie modeļi tiks ražoti šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

AngloBalticNews.co.uk dibinātāja izdod jaunu interneta žurnālu sievietēm Lielbritānijā

Dienas Bizness, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviete Dace Gaile uzsākusi jaunu projektu ForAnyWoman.com – mediju sievietēm Lielbritānijā. Pirmo trīs mēnešu laikā lasītāju skaits esot sasniedzis 20 tūkstošus. Žurnāla zīmols veidots Latvijā kopā ar dizaineri Ervīnu Elliņu no Freakart, pati komanda ir starptautiska un daži no tās veidotājiem dzīvo Lielbritānijā un Amerikā, vēsta Baltic Ireland.

Kā stāstījusi D. Gaile: «Jau diezgan pasen bija ideja veidot ko jaunu. Mēģināju vairākas lietas un skatījos, kura varētu aiziet. Dzīvojot Anglijā jau devīto gadu, sapratu, ka patiesībā ir jāmaina mērķauditorija un jāvirzās britu virzienā, jo saskatīju vienu neaizpildītu nišu – reālas sievietes un viņu stāsti, domu apmaiņa un padomi.»

Jaunais tiešsaistes žurnāls adresēts sievietēm, kuras ir uzņēmīgas un darboties gribošas. Kā saka pati D. Gaile: «Joprojām taustamies mērķauditorijas virzienā. Vērojam lasītāju aktivitātes, vērtējumu un vēlējumus, lai izprastu, kā rīkoties turpmāk. Presē un virtuālajā vidē pārsvarā tiek rakstīts par slavenībām. Manuprāt, kaut kas reāls par īstām sievietēm ir ļoti nepieciešams un atsvaidzinošs, pat iedvesmojošs. Tā būs iespēja ikvienai, kas vēlas sevi parādīt plašākai publikai, to arī sasniegt: pat ja šobrīd kāds ir tikai ceļā uz mērķi, tas būtu stimuls celties, padarīt, sasniegt un atrādīt paveikto. Tādejādi uzmundrinot lasītājas dzīvot piepildītu un laimīgu dzīvi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Komentāri

Pievienot komentāru