Enerģētika

Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars otrs augstākais ES; pārliecinoši pārspēj leišus un igauņus

Gunta Kursiša, 19.06.2012

Jaunākais izdevums

Latvijā enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, veido 32,6% no kopējā enerģijas patēriņa, kas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas savienībā uzreiz aiz Zviedrijas. Turklāt līdz 2020. gadam Latvijas mērķis ir palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 40%, liecina ES statistikas biroja Eurostat šā gada jūnijā publiskotie dati par situāciju ES enerģētikas jomā 2010. gadā.

Vidēji visās 27 ES valstīs atjaunojamā enerģija veidoja 12% no kopējā enerģijas patēriņa. Augstāks enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, īpatsvars nekā Latvijā ir vien Zviedrijā, kur atjaunojamā enerģija veido 47,9% no kopējā enerģijas patēriņa.

Salīdzinoši augsts atjaunojamās enerģijas īpatsvars ES, kas tomēr zemāks par Latvijas rādītājiem, ir Somijā (32,2%), Austrijā (30,1%) un Portugālē (24,6%).

Vismazākais atjaunojamās enerģijas īpatsvars no visām ES valstīm ir Maltā (0,4%), Luksemburgā (2,8%), Lielbritānijā (3,2%) un Nīderlandē (3,8%). Igaunijā šis skaitlis ir 24%, bet Lietuvā – aptuveni 20%.

Kaimiņi igauņi ir ES rekordisti enerģijas, kas gūta no atjaunojamiem resursiem, īpatsvara kāpināšanā – laikā no 2006. līdz 2010. gadam Igaunijā vērojams atjaunojamās enerģijas pieaugums no 16% līdz 24%. Ievērojama izaugsme šajā jomā vērojama arī Rumānijā (no17% līdz 23%), Dānijā (no 16% līdz 22%) un Spānijā (no 9% līdz 14%). Arī Zviedrija šajā laika posmā iespaidīgos 43% paaugstinājusi līdz teju 48%.

2009. gadā pieņemtā Direktīva nosaka, ka enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, īpatsvaram vidēji ES valstīs līdz 2010. jāsasniedz 20%. Latvija pēc astoņiem gadiem cer sasniegt 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, Igaunija 25% īpatsvaru un Lietuva – 23% īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Biogāzes asociācija uztraucas par «tautas musināšanu»

Vēsma Lēvalde, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajiem ražotājiem elektroenerģijas tarifu sadārdzina ne tik daudz atjaunojamie energoresursi (AER), cik koģenerācija no dabasgāzes, apgalvo Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

«Jau tā saspringtajā enerģētiskajā situācijā, kad acīmredzami un apzināti tiek noniecināti atjaunojamie energoresursi un neatzīta to loma tautsaimniecības attīstībā, Jūs savā laikrakstā, līdzīgi kā daudzi citi, tai skaitā, diemžēl, arī LR Ekonomikas ministrija, runājat puspatiesībās un publicējat nepareizi tulkotus faktus, kas sabiedrībā rada kļūdainu priekšstatu par reālo situāciju.»

Tā savu nostāju pauž A. Kārkliņš, komentējot DB 15.janvāra rakstu Metalurģija cenšas pārcirst tirgus žņaugus. A. Kārkliņš apstrīd rakstā minētos KPMG pētījuma datus par OIK daļu elektroenerģijas tarifā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa «iesaldēšanu» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās jau izraisījušas protestus enerģijas ražotāju vidū.

«Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» laikrakstam Diena sacīja Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Viņš skaidroja, ka lēmuma pieņemšana, pirms nav izveidots cits atbalsta mehānisms, radot situāciju, ka labākajā gadījumā piecu gadu garumā atjaunojamie energoresursi netiks apgūti un saimnieciskā aktivitāte tiks apturēta būtiskā tautas saimniecības nozarē, bet Latvijas valsts nespēs izpildīt tai uzliktās saistības atjaunojamo resursu apguves jomā.

Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka atbalsta mehānisms nav ideāls un to nepieciešams pilnveidot. Viņš skaidroja, ka plaši figurē viedoklis, ka atjaunojamie energoresursi tiek pārāk atbalstīti un par tiem tiek pārmaksāts obligātās iepirkumu komponentes veidā, kas ir aptuveni 90 miljoni latu gadā. «Patiesībā teju 90% ir atbalsts enerģijai, kas saražota no importētas gāzes. Esmu neizpratnē par EM nostāju, vispirms nemazinot atbalstu gāzei, un esmu apbēdināts par atsevišķiem lobijiem mūsu valstī, kas savas neizpratnes vai kādu citu apsvērumu dēļ cīnās pret Latvijas interesēm,» sacīja D. Palejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s Liepājas metalurgs akcionāra Sergeja Zaharjina atklātā vēstule*

Sergejs Zaharjins, a/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu sistēmas atcelšanai izstrādāti 15 potenciālie instrumenti

Monta Glumane, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai intensīvi strādā, lai rastu labākos risinājumus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) sistēmas atcelšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Darba grupa kopš aprīļa beigām ir diskutējusi un vairāku organizāciju vadītāji ir snieguši detalizētas prezentācijas par iespējamajiem nākotnes scenārijiem OIK sloga mazināšanai. Šobrīd ir radīts 15 potenciāli iespējamo instrumentu katalogs un uzsākta rūpīga to analīze, lai rastu labāko risinājumu obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vienlaikus maksimāli samazinot tiesvedību risku. Darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini dalās – vieni atbalsta OIK maksājuma pilnīgu atcelšanu, otri – OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedību riskus valstij. Pēc visu instrumentu rūpīgas analīzes darba grupai būs jāpieņem lēmums, kādus priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetam, izpildot tai doto uzdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Klimata pārmaiņas ir stimuls tehnoloģiskām inovācijām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lai apmierinātu nākotnes pieprasījumu pēc naftas, nepieciešamas 25 triljonu dolāru investīcijas

Lelde Petrāne, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 25 gados, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, naftas ieguvē jāinvestē 25 triljonus ASV dolāru, Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņojis Saūda Arābijas valstij piederošā energogiganta Saudi Aramco vadītājs Amins Nasers.

Pēc viņa sacītā, globālais pieprasījums pēc naftas un gāzes nākamajās desmitgadēs joprojām augs. Pieprasījums ir augsts, un nafta «ar mums būs vēl vairākus gadu desmitus», viņš sacījis.

Līdz ar to globālajai naftas un gāzes nozarei ir jāpaplašinās un tai nepieciešamas investīcijas.

Pēc viņa teiktā, atjaunojamie energoresursi varētu iegūt zināmu tirgus daļu ilgtermiņā, bet ne dominējošu stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Enerģētisko neatkarību atkal atliek uz vēlāku laiku

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija turpina stiept gumiju ar Latvijas enerģētikas politikas pamatnostādnēm – to izstrādei vajag arvien vairāk laika

Par Latvijas energoneatkarības veicināšanu pēdējos 20 gadus ir paticis izteikties ļoti daudziem premjeriem un ekonomikas ministriem. Ir tapuši dažādi, skaistu frāžu pilni politikas plānošanas dokumenti ar labskanīgiem nosaukumiem – stratēģijas, pamatno- stādnes un vīzijas, kuras tobrīd aktuālais nozares ministrs ar neslēptu lepnumu ir demon- strējis konferencēs, valdības sēdēs un dažādās publiskās saiešanās. Jau Valda Birkava valdības deklarācijā 1993. gadā bija ierakstīts, ka tuvāko gadu mērķis ir energopiegāžu diversifikācija un energopatēriņa samazināšana. Teju katra nākamā valdība ir turpinājusi vilkt to pašu meldiņu tālāk, pie viena pieražojot klāt arī kādu jaunu vīziju, vēlams, uz daudzumdaudzām lappusēm, no kurām praktiska labuma gan bijis maz, jo no energoneatkarības un energoresursu piegāžu diversifikācijas viedokļa Latvija šodien atrodas principā tādā pašā situācijā kā pirms 20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs

Lelde Petrāne, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniedz atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Hesburger ir Somijas, Salmelu ģimenes uzņēmums un, kā jau var noprast pēc mana uzvārda, arī es esmu Salmelu ģimenes locekle. Lielākā daļa Salmelu ģimenes strādā Hesburger ķēdē, mans lēmums bija likumsakarīgs.

Esmu precējusies ar Kari Salmelu, Hesburger dibinātāju dēlu. Mēs iepazināmies Rīgā, bet pēc kāda laika pārcēlos uz dzīvi Somijā un sāku darbu ģimenes uzņēmumā. Mainīju biznesa vidi par 180 grādiem - no vadības konsultāciju uzņēmuma Latvijā pret darbu Hesburger Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Atjaunojamie energoresursi – bumba ar laika degli

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu kārtējā komunikācijas katastrofa – nevar populistiski solīt lētu elektroenerģiju tur, kur tā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama

Diskusijas ap vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu Latvijā jau labu laiku ir balansējušas uz naža asmens, un visas pazīmes liecina, ka kritiskais punkts ir sasniegts. AER nozares pārstāvji, kā liecina DB 13.04.2016. publikācija, ir sašutuši par kaut cik prognozējamas politikas trūkumu – ir tiešām traki, ja nozari regulējošie normatīvie akti sešu gadu laikā ir tikuši grozīti vismaz 15 reizes, bet kā dzīvot tālāk, joprojām nav saprotams. Lai cik dārgas vai lētas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas arī nebūtu, lai kā tās arī kādam patiktu vai nepatiktu, ir nepieņemama lielā dez- informācija, kas par šo sektoru valda, pirmkārt, jau politisko lēmumu pieņēmēju līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ekonomikas ministrijas rīcība – bezatbildības sekas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts savas darbības laikā ir atstājuši tik milzīgu netīro trauku kaudzi, ka pašreizējā valdība ar to acīmredzami netiek galā

Pieņemot Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru oficiālais, normatīvajos aktos iekļautais uzdevums ir ierobežot atjaunojamo energoresursu pārsubsidāciju, valdība ir pieņēmusi ekonomiski un tiesiski visai absurdu, pilnībā politisku lēmumu. Uz to viņus, iespējams, mudināja izmisums un ideju trūkums, kādā veidā risināt gadiem ilgi ielaisto problēmu ar nosaukumu «atjaunojamie energoresursi».

Tāpat politiķus noteikti spieda energointensīviem rūpnieciskajiem ražotājiem gadiem dotie solījumi samazināt elektroenerģijas cenu, jo cik ilgi tad var «karināt uz ausīm makaronus» par it kā nepieciešamo skaņošanu ar Eiropas Komisiju? Kaut kad uzņēmēji prasa rīcību un, tā kā izpildīt savus solījumus no budžeta līdzekļiem ministri tomēr nebija gatavi, nācās sameklēt vainīgos, kam «piegriezt skābekli», lai parādītu, ka notiek aktīva darbība. Taču patiesībā šīs darbības ir bezgala haotiskas un necaurskatāmas un tām pievērst uzmanību ir vērts arī citu nozaru uzņēmējiem, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamiem energoresursiem, jo šodien cietēja ir šī tautsaimniecības nozare, bet rītdien pēc analoģijas tā var būt cita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jaunā koģenerācijas stacija Jelgavā siltuma tarifu samazinās par vismaz 10%

NOZARE.LV, 20.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties jaunajai SIA Fortum Jelgava biomasas koģenerācijas stacijai, uzņēmuma siltuma tarifs varētu samazināties par vismaz 10%, šodien žurnālistiem stacijas pamatakmens iemūrēšanas pasākumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa.

Viņa atzina, ka patlaban precīzus skaitļus ir grūti pateikt, taču uzņēmums ir pārliecinātas, ka, ražojot ar atjaunojamajiem resursiem, tarifs būs zemāks nekā līdz šim.

Uz to, ka ir vienošanās par zemāku tarifu, šodien pamatakmens iemūrēšanas pasākumā norādīja arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Viņš piebilda, ka ieguvēji būs ne tikai patērētāji, bet arī biomasas ražotāji. Līdz ar stacijas izveidi nauda, kas plūdusi un attīstījusi citas valstis, tiks ieguldīta mūsu ekonomikā, norādīja pašvaldības vadītājs.

Jaunā stacija aizstās līdz šim izmantotās katlu mājas, kuras vēl kādu laiku tiks saglabātas kā rezerves jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem būs pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu projektiem, kas veicinās energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

No Kohēzijas fonda (KF) pirmajai projektu atlases kārtai paredzēti 35 miljoni eiro.

Projekta ietvaros KF līdzfinansējumu komersanti varēs saņemt centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecībai, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcijai, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Tāpat tiks līdzfinansētas pārvades un sadales sistēmas būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas, kā arī koģenerācijas staciju pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināts ar atjaunojamiem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu kārtējā komunikācijas katastrofa – nevar populistiski solīt lētu elektroenerģiju tur, kur tā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijai saules enerģijas jomā jāņem vēra Vācijas pieredze

Sanita Igaune, 15.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pieaug pieredze saules enerģijas izmantošanā, turklāt pēdējo gadu laikā ir samazinājušās saules paneļu cenas, bet ir palielinājusies paneļu efektivitāte, tā Dienas Bizness konferencē Atjaunojamā enerģija 2012 norādīja SIA Eko Osta konsultants enerģētikas un atjaunojamo resursu jautājumos Mihails Pavlovs.

Saules enerģiju galvenokārt izmanto siltuma un elektrības iegūšanai, turklāt aiz vien plašākas perspektīvas ir tieši saules paneļu jomā. Saules enerģiju plaši izmanto Vācijā, kur to izmanto kā drošu un ekoloģisku kodolenerģijas alternatīvu.

Turklāt M.Pavlovs atzīmēja, ka Vācijā saules radiācija vidēji nav lielāka kā Latvijā, taču valsts saules enerģiju izmanto daudz aktīvāk.

Latvijā šobrīd aptuveni 70% energoresursu tiek importēti, bet atjaunojamie energoresursi mūsu valstī ir saule, vējš un bioresursi. Tāpēc nākotnē saules enerģijas jomai vajadzētu pievērst daudz lielāku vērību, rosināja M. Pavlovs. Kā mīnusus saules enerģijas jomā viņš minēja ekonomisko pamatu un atbalsta mehānisma trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperta viedoklis: Jāpievērš lielāka uzmanība videi draudzīgām tehnoloģijām

Jānis Miezeris, Rīgas Plānošanas reģiona vadītājs, starptautiska projekta „Global Vision” konsultants, 29.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīro tehnoloģiju nozare – viena no straujāk augošajām uzņēmējdarbības nišām pasaulē.

Līdz ar jautājumu par apkārtējās vides un klimata pārmaiņām Latvijā aktualizēšanos jau desmit gadus mūsu valstī attīstās jauna uzņēmējdarbības niša – tīro tehnoloģiju uzņēmumi.

Latvijā tīro tehnoloģiju uzņēmumi attīstās un ir spēcīgi trīs virzienos. Pirmais virziens ir gaisa, ūdens attīrīšana un atkritumu pārstrāde un otrreizēja izmantošana. Otrais virziens ir atjaunojamie energoresursi. Trešais virziens ir energoefektivitāte, progresīvās tehnoloģijas un metodes tīrai ražošanai.

Tiesa, salīdzinot ar citām ES valstīm, šī tautsaimniecības nozare ir vēl attīstības sākuma stadijā, bet, ņemot vērā arvien pieaugošās vajadzības pasaulē pēc pārdomātiem vides saudzēšanas risinājumiem, tai ir ļoti augsts potenciāls. Ir skaidrs, ka nākotnē šī nozare ieņems ļoti svarīgu lomu pasaules ekonomikā. Šīs nozares milzīgo nozīmi apliecina arī tas, ka straujā tīro tehnoloģiju risinājumu attīstība pat tiek salīdzināta ar informācijas tehnoloģiju nozares attīstību deviņdesmitajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī turpmāk Vācijā ir jārēķinās ar elektrības maksājumu pieaugumu, jo atjaunojamie energoresursi arvien spēcīgāk tiek dzīti iekšā tirgū – tāds ir politiskais lēmums

To DB rīkotajā Energoforumā sacīja bijušais Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas un enerģētikas ministrs Ernsts Švānholds.

Vācija nereti tiek pieminēta kā paraugvalsts, īpaši, ja ir runa par atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču bijušais ministrs norāda arī uz vairākiem būtiskiem blakusefektiem, kuri nopietni ietekmē Vācijas konkurētspēju citu valstu starpā. Pats viņš nāk no Vācijas reģiona, kurā dominē no akmeņoglēm ražotā enerģija. Piecus gadus viņš bija atbildīgs arī par enerģētikas sektoru Vācijas ietekmīgākajā ķīmijas koncernā BASF, kurš ir arī liels elektrības ražotājs, pamatā – uz dabasgāzes bāzes. «Līdz ar to uz enerģētikas tirgu skatos no divām pusēm. Varu teikt, ka enerģētika bija mūsu labklājības dzinējspēks. Ja enerģētikas tirgos izjūk līdzsvars, vienalga – politikas vai krīžu dēļ – izjūk balanss arī visā rūpniecības sektorā,» uzsver E. Švānholds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar foto - Aizkrauklē par 5,8 miljoniem eiro uzbūvēta jauna šķeldas katlu māja

Žanete Hāka, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu nozari Latvijā būtu jāatbalsta no valsts budžeta, nevis iedzīvotājiem, sacīja Latvijas Atjaunojamo energoresursu federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš skaidroja, ka nepareizi ir tas, ka šis atbalsts tiek ņemts pa tiešo no iedzīvotājiem, lai gan tam būtu jānāk no valsts budžeta. D. Palejs sacīja, ka nav akceptējama kārtība, kādā iedzīvotāji maksā Latvenergo – uzņēmumam, kurš strādā ar peļņu – par importētiem energoresursiem.

Energokompānijai Latvenergo būtu jāpērk atjaunojamie energoresursi, nevis importētā gāze. Cits veids, kā atbalstīt atjaunojamo energoresursu nozari, būtu atvērt tiem brīvo tirgu. Arī nozarē pazīstami enerģētiķi ar lielu pieredzi apliecina, ka ir jāiet uz šādu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas elektrības tirgū būtisku vietu ir ieņēmuši atjaunojamie energoresursi – pamatā vēja un saules stacijas, arī Latvijā ir satraukums par konvencionālo staciju konkurētspēju tirgū .

Tas ir viens no būtiskiem secinājumiem, ko var izdarīt no DB sadarbībā ar Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, a/s Latvenergo un a/s Latvijas gāzi (LG) rīkotās ikgadējās enerģētikas konferences, kam šogad bija dots nosaukums Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā. Kā savā konferences atklāšanas uzrunā norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, situāciju enerģētikas nozarē šobrīd raksturo tas, ka vecie «milži» zaudē savas pozīcijas un kopējā Eiropas virzība esot uz to, lai ne Gazprom, ne arī kāds cits atsevišķs uzņēmums turpmāk nevarētu diktēt enerģētikas cenas. Šīs politikas sastāvdaļa ir arī Eiropas Enerģētikas savienības izveide, kurā valdīs solidaritāte un Eiropa kopumā palīdzēšot atsevišķām dalībvalstīm sarunās ar enerģijas piegādātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK: Līdz 2030.gadam CO2 izmeši jāsamazina par 40%

LETA--AFP, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2030.gadam jāsamazina oglekļa dioksīda izmeši par 40%, trešdien pavēstīja Eiropas Komisija (EK).

EK izstrādātie ierosinājumi klimata izmaiņu ierobežošanai arī paredz, ka līdz 2030.gadam bloka dalībvalstīm jāpanāk, ka 27% no kopējā enerģijas daudzuma nodrošina atjaunojamie energoresursi.

Iepriekšējais plāns, kuru aizstās jaunais EK priekšlikums, paredzēja, ka līdz 2020.gadam oglekļa dioksīda izmešu apjoms jāsamazina par 20%, salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem.

Visām 28 ES dalībvalstīm būs jāapstiprina EK izstrādātais plāns, kas nosaka rīcību līdz 2030.gadam, lai tas varētu stāties spēkā.

Tomēr pašu dalībvalstu vidū valda asas domstarpības par prioritātēm laikā, kad ES cenšas atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperti: Latvijas enerģētikas stratēģija - ceļš uz atkarību vai neatkarību

Edgars Vīgants, Latvijas Bioenerģijas asociācijas valdes loceklis, Sandis Šrāders Latvijas Transatlantiskās organizācijas projektu koordinators, 22.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās enerģētiku var salīdzināt ar tautsaimniecības asinsriti, un tā lielā mērā atspoguļo valsts ekonomikas attīstības un sabiedrības labklājības līmeni.

Par enerģētikas nozari un tās politikas veidošanu mūsu valstī atbild Ekonomikas ministrija, kura turpina iepriekšējās valdības iesāktos darbus, tajā skaitā izstrādā nozīmīgo likumprojektu par enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. Jāatzīst, ka līdz šim enerģētikas politikas attīstību Latvijā lielā mērā noteica vēsturiski ietekmīgākie nozares monopoluzņēmumi, nevis politiķi, kuriem būtu jāaizstāv enerģijas lietotāju intereses. Tādēļ ministrijas darba kārtībā pašlaik atrodas sarežģīts uzdevums - sagatavot un nodot valdībai apstiprināšanai tādu enerģētikas stratēģiju, kuras prioritāte būtu valsts tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība, tai pakārtojot ES direktīvas un mūsu enerģijas ražotāju, ieskaitot atjaunojamās (zaļās) enerģijas dažādo tehnoloģijupārstāvju, intereses. Risinot šo komplicēto uzdevumu, nedrīkstam pienācīgi nenovērtēt to, ka mums nav daudz tādu jomu, kurās Latvija starp citām valstīm joprojām ir līderpozīcijās pozitīvā nozīmē. Viena no šādām jomām ir atjaunojamās enerģijas izmantošana, kur Latvija ES ir otrajā vietā aiz Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Energoefektivitātes asociācijai jauna vadība

Dienas Bizness, 12.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) biedru kopsapulcē pieņemti grozījumi organizācijas statūtos, palielinot valdes locekļu skaitu un skaidrāk iezīmējot jau iesāktos darbības virzienus - energoefektivitāte, elektromobilitāte un atjaunojamie energoresursi.

Kopsapulce vienojās par valdes locekļiem ievēlēt līdzšinējos pārstāvjus valdē Aldi Sirmaču un Raimondu Ķeirānu, kā arī - Lindu Zeltiņu no uzņēmuma Photon L, Latvijas Elektromobilitātes kompetences centra vadītāju Aivaru Rubeni no SIA IVORY GROUP un Zaļo Tehnoloģiju klastera vadītāju Salvi Rogu. Kopsapulcē piedalījās arī iespējamie LATEA

jaunie biedri un sadarbības partneri.

Jaunizvēlētā valdes no sava vidus kā LATEA valdes priekšsēdētāju ievēlēja Lindu Zeltiņu.

LATEA biedri arī balsoja par īpaša LATEA Ētikas kodeksa pieņemšanu ar mērķi veicināt atbildīgu un kvalitatīvu darbu un korektas savstarpējās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru