Uzņēmēji cer, ka jaunais Valsts prezidents būs ar spēcīgu mugurkaulu, kas izprot ekonomikas līkločus un ņem vērā biznesa vajadzības, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jauno Valsts prezidentu varēsim novērtēt pēc vairākiem mēnešiem, tomēr DB aptaujāto uzņēmēju domas par Latvijas valsts augstākās amatpersonas iesaisti dažādu problēmu risināšanā atšķiras. Liela daļa uzskata, ka Valsts prezidentam ir jābūt ar savu stāju un mugurkaulu dažādos jautājumus, vienlaikus viņam nevajadzētu iesaistīties lielo valstu spēlēs, lai nekaitētu Latvijas valsts interesēm.

Prezidentam ir jābūt izpratnei ne tikai par starptautiskajām attiecībām un spēku samēriem, bet arī par ekonomikas procesiem visā pasaulē gan rakstītajiem, gan nerakstītajiem spēles noteikumiem. Uzņēmēji uzskata, ka jaunajam Valsts prezidentam ir jāpārņem stafete no Andra Bērziņa un aktīvi jāiesaistās ārvalstu vizītēs, ņemot līdzi Latvijas uzņēmēju delegāciju, lai palīdzētu jaunu eksportu tirgu apguvē. Protams, arī uzņēmējiem pirms vizītēm ir jāsagatavojas un jāsaprot, ko uzņēmums vēlas un var piedāvāt konkrētas valsts tirgū, lai vizītes neaprobežoties ar ballītēm, meitenēm un alkoholu, vairāk radot savai valstij kaunu, nevis pievienoto vērtību. Prezidentam arī aktīvāk būtu jāiesaistās Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko problēmu risināšanā. Tāpat no jaunā Valsts prezidenta tiek gaidītas likumdošanas iniciatīvas dažādās jomās, piemēram, izglītībā. Savukārt citi uzskata, ka Valsts prezidentam Latvijā ir ļoti ierobežotas pilnvaras un teju vai vienīgā šī amata funkcija ir valsts reprezentēšana, kā arī jauna valdības vadītāja nosaukšana un tāpēc tādi svarīgi jautājumi kā tautsaimniecības attīstība, Latvijas pozīcija sarežģītu, problēmu brīžos ir valdības pārziņā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nupat izveidotā a/s Dinamo Rīga jau šogad varētu uzsākt darbu pie jaunas hokeja halles projekta realizācijas Rīgā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness apgalvo uzņēmējs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš arī uzsver, ka šajā uzņēmumā, kam piederēs jaunveidojamais hokeja superklubs Dinamo Rīga, neesot nekādas Krievijas ietekmes.

Kāda ir šīs jaunās hokeja komandas dibināšanas ideja?

Pirmā tikšanās saistībā ar šāda kluba izveidi notika pēc Kalvīša kunga iniciatīvas, un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te visam ir baigais iniciators. Uzskatu, ka mērķis tam visam ir pietiekoši īsā laika periodā izveidot hokeja komandu, kas startētu kontinentālajā hokeja līgā, bet ilgtermiņā a/s Dinamo Rīga kļūtu par finansiāli neatkarīgu, patstāvīgu, ietekmīgu finanšu struktūru Latvijā.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Eirozonas inflācija jūnijā patiešām nedaudz atkāpusies, apstiprinājuši Eurostat dati. Proti, pagājušajā mēnesī patēriņa cenas, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 1,9%.

Vēl mēnesi pirms tam eirozonas inflācija atzīmējās pie apaļās 2% atzīmes. Tādējādi jūnijā fiksēta pirmā inflācijas palēnināšanās kopš pagājušā gada septembra.

Reģiona cenu stabilitātes sargi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) runā par to, ka inflācijai pēc zināmas patrakošanas vajadzētu nomierināties. Pagaidām lielāka daļa tam tic, un arī ekonomisti pārsvarā runā līdzīgi - ka inflācijas spiedienam nākamgad vajadzētu mazināties. Ir gan arī zināmi izņēmumi. Piemēram, Deutsche Bank ekonomisti brīdinājuši, ka inflācija var vien maldīgi izskatīties kā tāda problēma, kas atkāpsies, lai gan nākamajos gados tas varot novest pie krīzes. Bankas pārstāvji liek noprast, ka augstākas inflācijas materializēšanās var prasīt ilgāku laiku, bet, sabiedrībā materializējoties augstāku cenu gaidām, tas notikšot.

Uzņēmumu valdēm drīzumā varētu kļūt diezgan sarežģīti piesaistīt profesionāļus, jo Latvijā ir vēlme valdes locekļus ar likuma spēku padarīt personīgi atbildīgus par visām biznesa neveiksmēm

Šādas idejas pašlaik tiek bīdītas cauri ar veseliem diviem likuma grozījumiem – Maksātnespējas likuma un likuma Par nodokļiem un nodevām. Tā teikt – dubults neplīst. Var jau būt, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) iztēlojas – šādā veidā varētu rukt nodokļu parādi, jo uzņēmuma amatpersonai jebkurā brīdī būs jārēķinās, ka viņu par nesamaksātiem uzņēmuma nodokļiem var izģērbt līdz ādai. No otras puses šādas valdes locekļu soda sankcijas ir kā lāzerierocis tā paša VID vai pat konkurentu rokās – notēmē un uzņēmēja valdes loceklis ir personīgi iznīcināts.

Pat sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) nosaukumā tiek pateikts, ka runa ir par uzņēmumu, kurš atbild «ierobežotā apmērā». Likuma grozījumu virzītājus tas gan nekavē prasīt no uzņēmuma valdes (nevis īpašniekiem) privātu atbildību gan par uzņēmuma nodokļu parādiem, gan kreditoru prasījumiem. Pie šādām likuma normām, kas šķiet virzītas, lai slāpētu jebkādu vēlmi Latvijā uzņēmumus vispār dibināt, nebūtu jābrīnās, ja uzņēmumu valdēs marionešu un pat bomžu skaits tikai pieaugtu, nevis ietu mazumā. Kurš cilvēks ar ģimeni un zināmu rocību gan gribēs pakļaut sevi tik nesaprātīgam riskam un pieņemt valdes locekļa amatu, kurā strādājot var tikt izputināts pat par savu priekšgājēju kļūdām? Var jau teikt: pirms sāc strādāt par valdes locekli, rūpīgi pārliecinies, vai priekšgājējs nav kaut ko savārījis, piemēram, ar nodokļiem, par ko pēctecim var nākties personīgi samaksāt. Tomēr tas nozīmētu tik apjomīgu laika un izmaksu patēriņu, kas jebkuram kandidātam valdes locekļa amatu padarītu absolūti neinteresantu. Pēc šādu likuma grozījumu stāšanās spēkā Latvijā nosacīti droši varētu būt vadīt vien dažus lielos valsts uzņēmumus, kas ir pārāk lieli kuģi, lai pie normālas notikumu gaitas valdes locekļiem būtu iemesls par kaut ko personīgi baidīties. Kaut ko darīt varētu arī pavisam mazie, kuros īpašnieks, priekšnieks un padotais nereti ir viena un tā pati persona, kas jebkurā gadījumā darbojas uz savu atbildību. Taču vidējiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kas strādā pārmaiņu vēju skartos un nestabilos (bet kas gan mūsu pasaulē ir stabils?) tirgus segmentos, varētu būt sarežģīti vai ļoti dārgi atrast profesionālus uzņēmuma valdes locekļus.

Paejot zināmam laika posmam, atkal varam teikt savulaik vairākus gadus bieži minētu vārdu savienojumu «Latvijā ir inflācija». Proti, gada griezumā tā ir sasniegusi 0,4% atzīmi. Tas nenoliedzami nav daudz, tomēr tendence ir skaidra - aptuveni pēc gada pārtraukuma cenas atkal pieaug.

Principā, ņemot vērā ieilgušo globālo krīzi, ko Latvija izjūt īpaši smagi, mums vajadzētu priecāties par šo faktu kā par ekonomikas atveseļošanās rādītāju. Tomēr diemžēl sajūsmai nav nekāda pamata.

Vispirms jau zīmīgs ir fakts, ka būtisku cenu kāpumu ir piedzīvojuši tieši pārtikas produkti. Par 10,1% dārgāki kļuvuši svaigie dārzeņi, par 5,1% - graudaugu izstrādājumi, par 1,9% - piena produkti utt. Droši vien tam ir arī noteikti objektīvi iemesli. Tomēr der atcerēties, ka vairākas nedēļas sabiedrība tika intensīvi barota ar stāstiem par to, cik briesmīgi augs pārtikas cenas, faktiski radot ažiotāžu. Rezultātā no veikalu plauktiem pazuda, piemēram, griķi, bet ražotājiem un tirgotājiem bija iemesls celt cenu, jo ir taču pieprasījums. Jāatzīst, ka var tikai apsveikt uzņēmējus, kuriem ir izdevies šāds triks, dodot iespēju vairāk nopelnīt, tomēr tas vēl neliecina par ekonomikas atlabšanu. Protams, cenas ceļas, taču par iedzīvotāju maksātspēju to nekādi nevar apgalvot.

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Varētu šķist, ka galvenais cēlonis dažādu valsts sniegtu vai apmaksātu pakalpojumu reti kuru apmierinošai kvalitātei ir naudas trūkums. Taču diezin vai tas tā ir. Arī transporta jomā liesais budžets nebūs vainojams visās problēmās.

Ņemsim par piemēru vilcienus, ko nozares plānošanas dokumentos dēvē par pasažieru pārvadājumu mugurkaulu, kurš šobrīd gan tāds pašvaks, sastiķēts no gabaliņiem, kas viens par otru vecāki. Ja Pasažieru vilciena jauna ritošā sastāva iepirkums turpinātos pēc līdz šim ierastā scenārija, tad pēc pāris gadiem mugurkauls diemžēl lūztu.

Kādēļ neesam tālu no brīža, kad vienu pēc otra ritošos sastāvus var nākties likt pie sētas? Vai tāpēc, ka naudas nebija? Protams, nē. Atcerēsities, ka pirms pieciem gadiem valdība bija spiesta lielā steigā pārdalīt vilcienu iepirkumam paredzētu Eiropas līdzfinansējumu 142 milj. eiro apmērā dažādiem ar dzelzceļa jomu saistītiem projektiem. Politiķu un citu savtīgu interešu pārņemtu šajā naudā ieinteresēto ļaužu nesamierināmās intereses uz zināmu laiku pielika punktu vilcienu iepirkumam.

2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras, un tā ir sava veida dabas zelts, pēc kura pieprasījums tikai pieaug

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā visvairāk tiek ražots produkts ar pievienoto vērtību – substrāts. Tie ir dažādi maisījumi, paredzēti konkrētu augu audzēšanai. Latvijas kūdras ieguvēju mērķis – salāgot dabas aizsardzību ar biznesa ambīcijām, un šīs nozares uzņēmumi nākotnē iecerējuši saglabāt ieguves platības un pieejamo resursa apjomu pašlaik esošajā apjomā, lai būtu iespējams saglabāt arī vidējo ieguves īpatsvaru.

«Pēdējie Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir divi mm gadā. Desmit gadu griezumā Latvijā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 milj. t kūdras, tas nozīmē, ka ik gadu kūdras pieaugums ir 0,65 miljoni tonnas. Kūdras resurss pieaug vairāk, nekā tas tiek iegūts, saprātīgi turpinot apsaimniekot Latvijā pieejamo kūdras resursu, varam vēl gadsimtiem ilgi nodarboties ar kūdras ieguvi. Jāievēro ir līdzsvars starp tautsaimniecību un vides aizsardzību,» uzsver Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Latvija var daudz ko mācīties no Izraēlas startup jomā, sākot no darba vietu izvietošanas bibliotēkās, kas varētu būt īpaši aktuāli reģionos, līdz izmaiņām izglītībā un atbalstam R&D jomā , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izraēlā ir daudz IT jomas iesācējuzņēmumu jeb startup un ietekmes ziņā šī nelielā valsts tiek minēta blakus ASV Silīcija ielejai, piemēram, Telavivā vien ir vairāk nekā 40 startup inkubatoru, turklāt šajā jomā ir bijis daudz vērtīgu darījumu. Varbūt ikdienā daudzi nemaz nav lietas kursā, ka pasaules lielākās sabiedrības veidotās satiksmes un navigācijas aplikācijas Waze dibinātājs Uri Levins ir no Izraēlas. Latvijā pērn viņš ar prezentāciju par startup jomu uzstājās Lattelecom rīkotajā konferencē «Bizness un radošums». Kā zināms, Waze 2013. gadā par 1,1 miljardu ASV dolāru tika pārdota ASV gigantam Google. Ko par šādiem līdzīgiem exit pārdošanas darījumiem domā Izraēlas uzņēmēji? Viedokļi atšķiras, no vienas puses ir vēlme populāros servisus un startup uzņēmumus, kas nozīmē arī darba vietas, saglabāt Izraēlā, tomēr no otras puses piesaistītie līdzekļi palīdz attīstīt un uzturēt startup ekosistēmu. Tādējādi tiek pievērsta un noturēta starptautisko investoru uzmanība, kas nav mazsvarīgi, apliecinot, ka Izraēla ir valsts, ar kuru inovāciju jomā rēķināties arī turpmāk. Spilgtā atmiņā palicis tas, ka vairums cilvēku neatkarīgi no sava gadu desmita ir ar stāju un mugurkaulu, kas nav mazsvarīgi. Par spīti visam viņi nebaidās sapņot lielus sapņus. Turklāt neslēpj to, ka, sasniedzot kaut kādu līmeni vai gūstot panākums biznesā, ir svarīgi neiekrist zvaigžņu slimības gūstā, lai nesadomātos, «cik esmu foršs un varens», jo reizēm, saņemot tieši kritiku var ieraudzīt realitāti. Ieteikums pat ir tāds: ja visu laiku dzirdi slavas dziesmas, cik viss ir lieliski, ir jābūt piesardzīgam, lai pārliecinātos par to, vai procesi nav aizgājuši galīgā tūtē, jo bieži zem «viss ir lieliski» slēpjas tikai lišķība un pielīšana. Daudz augstāk tiek vērtēti cilvēki, kas ir pietiekami drosmīgi, lai runātu atklāti un paustu objektīvu kritiku un varbūt nedaudz pastrīdētos. Tāpat investori, kuri operē ar miljoniem, Izraēlā pārsvarā nav sastopami dārgos uzvalkos, bet ģērbjas vienkārši un nav iedomīgi, tomēr, protams, kā visur – ir pa kādam izņēmumam.

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

#Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Sagaidāms, ka Latvijai būs jānoņem ordenis, ko tā vienmēr valkājusi. Neskatoties uz to, kādi ģeopolitiskie vēji pūtuši, Latvija tomēr ir vairāk vai mazāk mācējusi likt lietā savas ģeogrāfiskās priekšrocības kā tilts starp Rietumvalstīm un NVS bloku. Notikumi ABLV bankā un nerezidentu naudas ietekmes samazināšanās faktiski nozīmē to, ka šajā tiltā ir parādījušās tik nopietnas plaisas, kādas līdz šim nav manītas. ABLV banka kā nerezidentus apkalpojoša banka nesalauzīs tautsaimniecības mugurkaulu. Tomēr bez brūcēm un čulgām mūsu ekonomika un attīstība, iespējams, sabrūkot atsevišķiem lieliem projektiem, sveikā cauri, visticamāk, tomēr netiks. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvija kā nerezidentu naudas bastions līdz ar šo notikumu attīstību un paredzamo nozares uzraudzības pastiprināšanos varētu ieiet vēsturē. Kā DB uzsvēra Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga (plašāk 26.02. DB), visus klientus, ko apkalpojušas šīs bankas, mest pār vienu kārti ir vieglākais, bet ne gudrākais ceļš, kāds Latvijai būtu ejams. Pieaugot uzraudzības spiedienam, nerezidentus apkalpojošās bankas, kas strādā Latvijā, pēdējā laikā aktīvāk centušās palielināt rezidentu portfeli, tomēr šis tirgus lielā mērā ir jau sadalīts, jaunu klientu ir maz, tāpēc ielauzīties šajā segmentā nerezidentu bankām prasa teju neiespējamu izveicību.

Pirmais septembris ir aiz tuvējiem kalniem, bērni veiksmīgi palaisti skolās un dārziņos, un maciņš arī pie reizes krietni patukšīts. It kā jau ierasta lieta - augustā un septembrī lielāko daļu no ģimenes budžeta rezervēm investēt nākotnē - bērnu izglītībā, ar naivu cerību, ka vecumdienās būs kāds, kas pīrāgus pie gultas pienesīs. Tomēr jautājums palicis – kurā vietā mājo tā valsts garantētā un Latvijas konstitūcijā iegrebtā bezmaksas pamatizglītība?

Man (kā mātei) kādā veselā saprāta kaktiņā nemitīgi gruzd jautājums – kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, ja jau bērnu palaižot uz skolu, pat obligātās mācību grāmatas ir jāpērk par savu naudu. Kā tas var būt, ka ir skolas, kuru bibliotēkās mācību gada sākumā visiem skolniekiem var izniegt mācību grāmatas, bet citās skolās tās jāiegādājas pašiem vecākiem?

Saprotams, jāatbalsta vietējie ražotāji, t.i. grāmatizdevēji, jāsilda ekonomika, radot mākslīgu apriti – un kas var būt izdevīgāks, kā to darīt uz bērnu rēķina? Vecāki no daudz kā atteiksies, lai tikai viņu čabulīši būtu apģērbti un izskoloti. Bet vai tas ir normāli, turklāt kāpēc vecākiem pārsvarā ir jāsilda dažādu kilbloku (Zvaigznes ABC īpašniece) personiskā ekonomika? Kāpēc skolas mācību grāmatām jābūt ar centimetru bieziem vākiem un greznām reprodukcijām? Lai, tos sējumus staipot, atvase jau bērnībā traumētu mugurkaulu? Un vecāki - ģimenes budžetu, maksājot par katru šādu izdevumu daudzus latus! Kāpēc nevar speciāli skolniekiem izdot vienkāršākas grāmatas, kuru cena ir saprāta robežās? Cik ir reālā vienkāršākas grāmatas pašizmaksa, parādīja publicists Lato Lapsa, kas savu pagaidām pēdējo grāmatu par specdienestiem («Cits ķēķis») lika pārdot par pašizmaksu, tās cena (aptuveni 400 lpp!) bija lats ar santīmiem...

Minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis iekaro Āfrikas un Latīņamerikas plantācijas, taču mērķē arī uz Latvijas mazdārziņiem.

Lielveikalā pērkot no Latīņ-amerikas atvestos banānus, iespējams, atbalstāt arī Latvijas ražotāju. Eksotiskais auglis var būt izaudzēts ar Liepājas uzņēmuma NPK Terminālis saražotājiem minerālmēsliem. Arī pie Itālijā ražotā krekla, kas jums ir mugurā, liepājnieki, iespējams, ir pielikuši savu roku, jo ar NPK Termināļa «zemes vitamīniem» tiek barota arī Āfrikā audzētā kokvilna.

Labvēlīgā augsnē

Liepājā bāzētais minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis nav radīts tukšā vietā – iekārtas un darbinieku kodols ir maksātnespējīga uzņēmuma Jumītis mantojums, ko pirms dažiem gadiem savās rokās pārņēma investori no Krievijas, Šveices un Latvijas. NPK Termināļa izpilddirektors Ģirts Cēlājs stāsta, ka minerālmēslu bizness kompānijas īpašniekiem nemaz nav svešs, kas lielā mērā arī noteica pārliecinošu kompānijas veikumu. Taču – ne tikai tas.

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.

Rietumvalstu ekonomikām veroties vaļā un visai strauji augot arī, piemēram, izejvielu vērtībai, sevi piesaka arvien lielāka inflācija. Pagaidām kā pamata scenārijs tiek sludināts tas, ka patēriņa cenu pieaugums pēc īslaicīgas patrakošanas gan tomēr nomierināsies.

Šodienas Eurostat dati atklāja, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā maijā palielinājusies līdz 2% atzīmei. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz parasti vairāk svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, bijusi 0,9% apmērā.

Šīs nedēļas sākumā publicētie dati arī atklāja, ka gada inflācija Vācijā maijā sasniegusi 2,4% atzīmi. Vācijas centrālā banka arī paudusi prognozi, ka šogad inflācija var aizsniegties līdz 4% atzīmei, kas uz vairāku pēdējo gadu fona izskatās gluži kā kosmoss. Cenu pieaugumam labs balsts tuvākajā laikā Rietumvalstīs būs patēriņa slūžu atvēršanās, kas nāks komplektā progresam ar sabiedrību vakcinēšanu. Apsekojumi rāda, ka Rietumvalstu patērētājam pandēmijas laikā izdevies visai pamatīgi uzkrāt, kas var nozīmēt, ka šī nauda plūdīs ekonomikā. Cenas palīdz celt arī dažādu materiālu trūkumu un piegāžu problēmas.

Neskatoties uz mēreno ekonomikas izaugsmi un politiskajām neskaidrībām Eiropā, ģimenes uzņēmumi Latvijā un Eiropā kopumā jūtas pārliecinoši par savām nākotnes izredzēm, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG ģimenes biznesu monitoringa pētījums (Eiropas ģimenes biznesu barometrs).

Latvijā teju gandrīz visiem aptaujātajiem ģimenes uzņēmumiem bija pārliecinošs skatījums par nākotni, kamēr Eiropā kopumā šāds pozitīvs redzējums bija 72% respondentu. «Salīdzinoši augstāks Latvijas uzņēmēju optimisms skaidrojams ar Latvijas ekonomikas izaugsmi, kas, lai arī ir palēninājusies, tomēr joprojām apsteidz Eiropas valstu vairākumu. Tāpat Latvijas ģimenes uzņēmumi ir vairāk vērsti uz iekšējo tirgu, kas tos padara mazāk jutīgus pret svārstībām citos Eiropas tirgos,» norāda KPMG Baltics korporatīvo finanšu pakalpojumu vadītājs Gints Sloka.

Pētījums liecina, ka ģimenes uzņēmumi labprātāk izvēlas stabilitāti un ilgtermiņa izaugsmi, nevis tiecas pēc ātrām un mazāk stabilām iespējām palielināt savus biznesa apjomus. «Šajā gadījumā gan stabilitāti nevajadzētu jaukt ar stagnāciju,» uzsver G. Sloka. «Bieži, izvēloties mērenu riska toleranci, ģimenes uzņēmumi ilgtermiņā tiecas pēc augstāka ienesīguma, nevis apgrozījuma pieauguma. 57% no Eiropā aptaujātajiem ģimenes uzņēmumiem kā savu mērķi minēja pelnītspējas uzlabošanu, kamēr tikai 34% uzskatīja, ka jāpalielina apgrozījums. Arī Latvijas ģimenes uzņēmumi savās atbildēs priekšroku deva tieši rentabilitātes, nevis apgrozījuma palielināšanai.»

ASV dolāra cenas izmaiņas pēdējo mēnešu laikā liekot domāt, ka beidzot ekonomikas krīze esot aiz muguras, raksta businessinsider.com.

Proti, samērā ilgu laiku ASV dolāra cenas izmaiņas apgriezti korelēja ar riska aktīvu cenu izmaiņām. Jeb tad, kad pieauga pasaules lielāko akciju tirgu indeksu vērtības, ASV dolāra cena parasti samazinājās un otrādi.

Finanšu krīzes laikā valdot vispārējai panikai, finanšu tirgos radās ieradums pirkt ASV dolāru, kas tika uzskatīts par absolūto drošo patvērumu. Savukārt, kad panika mazinājās, dolārs tika pārdots un vietā tika meklētas citas – ienesīgākas investīcijas.

Tiesa gan, businessinsider.com ziņo, ka šāda korelācija vairs nav aktuāla un tirgus dalībnieki vairs nepērk dolārus, kad finanšu tirgos riska apetīte samazinās.

Gatavojoties aizstāt nacionālo valūtu latu ar eiro, likuma izstrādātājiem jāuzklausa arī valsts ekonomikas «mugurkaulu»

– uzņēmējus. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vēlmes un ieteikumus uzklausījusi Finanšu ministrija, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Pārvadātājus uzmanīgus esot darījis fakts, ka eiro ieviešanas likumprojektā noteikts, ka latu un eiro vienlaikus apgrozības periodā, kas būs divas nedēļas, sabiedriskā transporta vadītājiem, saņemot maksu par biļetēm latos, atlikums jāizmaksā eiro.

Asociācijas pārstāvji vērsušies Finanšu ministrijā, lai tā nozarei šajā periodā paredz izņēmumu. Proti, ja pasažieris par biļeti norēķinās latos, tad arī atlikumu viņam izmaksā latos, savukārt, ja maksāts tiek eiro, arī atlikumu atdod Eiropas Savienības vienotajā valūtā.

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.