Eksperti

Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu tarifa samazināšanas meklējumos

Roberts Škapars - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Latvijas iespējas palielināt dzelzceļa pārvadājumu apjomus un uzlabot konkurētspēju būtiski ietekmē augstie kravu pārvadājumu tarifi, kas pašreiz ir vieni no augstākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Tie turpina palielināties arī 2018. gadā. Salīdzinājumam – infrastruktūras maksa Lietuvā ir divreiz zemāka nekā Latvijā. Latvijas dzelzceļa (LDz) tarifs 2007. gadā bija 7,8 eiro/km, bet šobrīd tas izaudzis līdz 11,08 eiro/km. Salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir pieaudzis par 7%.

Augstā infrastruktūras maksa samazina partneru motivāciju izvēlēties Latviju kā sadarbības partneri kravu pārvadājumos, tāpēc ir panākta vienošanās starp nozari un Satiksmes ministriju par dzelzceļa infrastruktūras maksas iesaldēšanu uz pieciem gadiem. Svarīgi ir izveidot vienota tarifa politiku kravu pārvadājumos uz reģionālajām ostām un sliežu maksimālu noslogošanu, pārceļot pārvadājumus no sauszemes uz dzelzceļu.

Augstā kravu pārvadājumu maksa un dzelzceļa pārvadājumu apjomu kritums rosina izskatīt jautājumu par valsts iesaistīšanos Latvijas dzelzceļa finanšu stabilitātes nodrošināšanā. Saskaņā ar LDz aprēķiniem, summa, ko būtu vēlams paredzēt finanšu līdzsvara nodrošināšanai no 2019. gada, varētu būt apmēram 8,2 miljoni eiro. LDz viceprezidents Aivars Strakšas uzskata – lai LDz finanses būtu līdzsvarā, gadā pa dzelzceļa infrastruktūru būtu nepieciešams pārvadāt vairāk nekā 50 miljonus tonnu kravu.

Diskusiju raisa LDz vēlme īstenot līdz šim Latvijā apjomīgāko Eiropas Savienības (ES) fondu projektu, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 300 kilometru garumā. Projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas būs 441 miljons eiro. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro, bet pārējo izmaksu daļu būs jāsedz LDz.

Nozares eksperti ceļ trauksmi par to, vai projekta izmaksas nepaaugstinās kravu pārvadājumu tarifus vēl vairāk. Vienlaikus projekta īstenošana dos arī pozitīvus rezultātus – ievērojamās investīcijas projekta īstenošanā atstās pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazinās CO2 emisiju dzelzceļa pārvadājumos, uzlabos Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos un samazinās transporta izmaksas.

Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga posmus, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilcienu.

Projektu pozitīvi vērtē Latgales lielāko pašvaldību vadītāji. Pēc viņu domām, mazināsies vides piesārņojums un troksnis, Rīgā no Latgales varēs nokļūt ātrāk, braucot komfortablākos vilcienos. Latgales reģionā strādā aptuveni 38 procenti no visiem LDz koncerna darbiniekiem. Satiksmes ministrs Uldis Augulis ir norādījis, ka projekta īstenošanas gaitā ļoti ievērojama summa – vairāk nekā 300 miljoni eiro – tiks investēti tieši Latgales reģionā. Tas nozīmē, ka būs gan pasūtījumi uzņēmējiem, gan darbs un lielākas algas daudziem reģiona iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist apmēram 1500 darbinieku

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos procesus, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pieņēmis lēmumu līdz gada beigām samazināt LDz darbinieku skaitu par aptuveni 700 darbiniekiem.

Pēdējā pusotra gada laikā, gan reaģējot uz situāciju kravu pārvadājumu jomā, gan veidojot pamatu LDz un visa “Latvijas dzelzceļš” koncerna efektīvai un konkurētspējīgai darbībai Baltijā un plašākā reģionā, LDz aktīvi pārskata visas uzņēmuma veicamās funkcijas un procesus, un citus uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmējošos aspektus.

Darbinieku skaita samazināšanu plānots īstenot divos posmos. VAS “Latvijas dzelzceļš” ir iesniegusi attiecīgo informāciju Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), kā arī veikusi konsultācijas ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību (LDzSA). Pirmajā posmā, (2021.gada septembrī – oktobrī), izvērtējot darbinieku darba sniegumu un konsultējoties ar arodbiedrību, plānots pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 200 darbiniekiem no, galvenokārt, administrācijas un atbalsta personāla, savukārt informāciju par otrajā posmā atbrīvojamiem orientējoši 500 ražošanas darbiniekiem LDz iesniegs NVA šā gada septembrī pēc turpmākām konsultācijām ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un LDzSA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas dzelzceļš meklē jaunas biroja telpas

Db.lv, 26.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ilgtspējīgu, esošajai situācijai atbilstošu un efektīvu darba vidi, VAS “Latvijas dzelzceļš” izvērtē iespēju centrālajam birojam pārcelties uz citām darba telpām, un ir izsludinājis konkursu par biroja telpu nomu Rīgā.

“VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācija šobrīd strādā vairākās ēkās netālu no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, un galvenā no tām - centrālā biroja ēka Gogoļa ielā 3 ir celta 1914.gadā. Šī ēka ir bijusi dzelzceļu administrācijas mājvieta jau vairāk nekā 100 gadus, un šajā laikā būtiski ir mainījušās gan dzelzceļa tehnoloģijas un cilvēku darbaspēka loma dzelzceļa darbības nodrošināšanā, gan arī uzņēmumu priekšstats par mūsdienīgām un efektivitāti veicinošām biroju telpām,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Esošo LDz administrācijas ēku Gogoļa ielā 3, Turgeņeva ielā 14 un Turgeņeva ielā 21 un citviet kopējā lietderīgā platība uz vienu darbinieku ir ap 38 m2, un biroja platība – 25 m2 , kas būtiski pārsniedz efektīvai darbībai nepieciešamo biroja platību uz vienu darbinieku. Ņemot vērā šo faktoru, kā arī attālinātā darba radīto ietekmi, ir pieņemts lēmums izvērtēt iespējas iznomāt jaunas, salīdzinoši nelielas, uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai atbilstošākas un mūsdienīgi aprīkotas centrālās administrācijas telpas,” turpina M.Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš finanšu līdzsvaru var noturēt līdz 2022.gadam

Sandris Točs, speciāli DB, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kravu pārvadājumi saglabājas pašreizējā apjomā, Latvijas dzelzceļš spēj nodrošināt infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo finanšu apjomu, intervijā DB norāda VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Eiropas Savienības direktīva un Dzelzceļa likums paredz, ka valsts īsteno finanšu izlīdzināšanas principu. Taču premjers Māris Kučinskis nesen sacīja, ka valdība nepieļauj iespēju dotēt Latvijas dzelzceļu pat tad, ja uzņēmuma finanšu stabilitāte apgrūtinās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Vai var būt tā, ka likuma prasība ir viena, bet valdības nostāja cita?

Šo principu nosaka ne tikai likums, bet visā Eiropas Savienībā spēkā esošais regulējums, kas ir saistošs dalībvalstīm. Turklāt praktiski visās valstīs jau tagad valsts līdzfinansē infrastruktūras uzturēšanu. Latvijā tas vēl netiek darīts, līdz šim dzelzceļa infrastruktūru faktiski finansējis bizness – nozares uzņēmumi. Tomēr Eiropas regulējums to vairs nepieļauj, un arī tirgus situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies, un pie lielākām tirgus svārstībām var veidoties starpība starp infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumiem un izdevumiem, kas nepieciešami infrastruktūras uzturēšanai. Runājot par premjera paziņojumu, es drīzāk to saprotu tā, ka valstij nav liekas naudas, lai līdzfinansētu dzelzceļu, un Latvijas dzelzceļam ir jātiek galā pašam. Un tas ir pilnīgi normāli. Pie noteiktiem saimnieciskiem apstākļiem – ja kravu pārvadājumi saglabājas pašreizējā apjomā starp 40 un 45 miljoniem tonnu gadā, - dzelzceļa finanšu pietiekamība ir nodrošināma. Turklāt būtiski, ka runa ir ne tikai par šo gadu, bet par visu periodu no 2019. līdz 2022.gadam. Pie kravu pārvadājumu apjoma virs 40 miljoniem tonnu gadā Latvijas dzelzceļš, izmantojot arī ieņēmumus no pārējiem pakalpojumiem un no meitas uzņēmumiem, spēj nodrošināt infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo finanšu apjomu. Tomēr ir virkne faktoru, kas, skatoties nākotnē, pašlaik nav zināmi. Pirmais, inflācija. Otrais, darba samaksas pieaugums. Ja pie zemas inflācijas sāks būtiski - vairāk par 5% gadā - pieaugt darba samaksa, tas varētu radīt papildu spriedzi dzelzceļa budžetam. Tomēr, ja pārvadājumu apjomi neturpinās dramatiski samazināties un citi faktori neatstās pārlieku lielu negatīvo ietekmi, tad Latvijas dzelzceļš redz iespēju finanšu līdzsvaru līdz 2022.gadam noturēt arī bez valsts iesaistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot VAS Latvijas dzelzceļš tehnoloģisko procesu attīstību, darbu uzsācis dzelzceļa pārbrauktuvju centrs, no kura attālināti tiks uzraudzītas apsargājamās dzelzceļa pārbrauktuves ar intensīvu satiksmi visā Latvijas teritorijā.

Šis ir pirmais šāda veida pārbrauktuvju centrs Baltijā un tajā būs iespējams vienlaikus apkalpot līdz 24 pārbrauktuvēm.

Līdz ar šī centra darbības uzsākšanu, VAS Latvijas dzelzceļš pakāpeniski atteiksies no pārbrauktuvju fiziskās kontroles, kad pie pārbrauktuvēm pastāvīgi uzturas dežurējošais personāls. Pārbrauktuvju centrā viens dežurants varēs apkalpot līdz sešām pārbrauktuvēm vienlaikus, tādējādi ar tehnoloģiju palīdzību tiks optimizēti resursi un uzlabosies darba apstākļi.

“Līdz ar pastāvīgu dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju un tās drošības veicināšanu, VAS “Latvijas dzelzceļš” uzmanības centrā jau divus gadus ir arī visu tehnoloģisko procesu pārskatīšana un pakāpeniska modernizācija. Vienotā dzelzceļa pārbrauktuvju centra izveide ir būtisks solis LDz transformācijā no uzņēmuma, kurā daudz darba tika veikts manuāli, uz mūsdienīgu, Eiropas līmeņa dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumu,” saka VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apjoms no Baltkrievijas palielināsies

Jānis Goldbergs, 06.09.2018

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs (no kreisās), Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji, satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Tak sen jau visi trīs akcionāri ir vienojušies, ka jebkurš cits būs labāks kā B. Rubesa,» norāda kāds Db.lv avots.

Par to, ko īsti nozīmē Lietuvas un Igaunijas akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS RB Rail izteiktā neuzticība tā izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai Db.lv aptaujāto, tostarp ar projektu saitīto domas dalās. Tāpat arī atšķiras uzrunāto, kuri nevēlējās tikt saukti vārdā, viedokļi, kāds liktenis sagaida kopuzņēmuma vadītāju.

LASI ARĪ: Tviterī nosoda Latvijas pārstāvja atturēšanos balsojumā par Rubesu

Ceturtdien notikušajā RB Rail akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par B. Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējies, vēstīja LETA. «Pamatojums šajā gadījumā bija ļoti plašs. Vēsturisks darbību un dokumentu kopums, ko nevar ietvert vienā vārdā. Tas ir saistīts ar projekta ieviešanas aspektiem. Zīmīgākie ir termiņi,» viņu citēja Lsm.lv. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā. Latvijas puse vēlas saglabāt līdzšinējo RB Rail vadītāju amatā. Satiksmes ministrs Uldis Augulis DB skaidroja, ka uzņēmuma padome B. Rubesas karjeras likteni izlems tuvāko pāris nedēļu laikā. RB Rail akcionāri ir uzņēmumi Lietuvos geležinkeliai (Lietuvas dzelzceļš), Eiropas dzelzceļa līnijas un Rail Baltic Estonia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atstādināts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, ceturtdien preses konferencē informēja LDz padome.

Atklāts konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet patlaban LDz valdē darbu turpinās Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode - Andrūsa.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange komentēja, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un LDz, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuram tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. "LDz šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz - paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik LDz pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas," atzīmēja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludina iepirkumu dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmajai kārtai

Zane Atlāce - Bistere, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10. augustā izsludināta sarunu procedūra Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība, kas ir līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums, informē VAS Latvijas dzelzceļš pārstāve Ieva Kārkliņa.

Pretendenti kvalifikācijas dokumentus var iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim. Iepirkuma dokumentācija pieejama VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) mājas lapā, kā arī informācija par iepirkumu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sistēmā un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība lemj par LDz peļņas novirzīšanu konkurētspējas nodrošināšanai

Monta Glumane, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība konceptuāli atbalstījusi atļaut noteikt VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2018.-2020.gadam 0% apmērā, atstājot peļņu kapitālsabiedrības rīcībā un novirzot to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā, rezerves veidošanai, kas var tikt izmantota valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» darbības ilgtspējas saglabāšanai un plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, informē Satiksmes ministrija.

Minētais nosacījums jāņem vērā, izstrādājot likumprojektu «Par valsts budžetu 2019.gadam» un likumprojektiem turpmākajiem trim gadiem.

«LDZ pēdējos gados ir paaugstinājis darbības efektivitāti, kā arī izstrādājis jaunus pakalpojumus un paplašinājis pārvadājumu teritoriju, apguvis jaunus tirgus, veidojot gan jaunas partnerības, gan attīstot esošās. Līdz šim paveiktais atspoguļojas uzņēmuma gada finanšu rezultātos, kas esošajā tirgus situācijā ir vērtējami kā stabili,» valdības sēdē uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nepieciešamība nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir noteikta Eiropas Savienības direktīvā par vienotas dzelzceļa telpas izveidi. Lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu nemainīgi augstā līmenī un izmaksu stabilitāti pārvadātājiem, būtisks faktors ir uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšana neatkarīgi no pārvadājumu apjoma izmaiņām. Līdz ar to peļņas atstāšana uzņēmuma rīcībā ļauj nodrošināt stabilu un paredzamu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdzšinējais «LDz Loģistika» valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis vērsies ar iesniegumu par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar personiskiem iemesliem.

Turpinot koncerna «Latvijas dzelzceļš» (LDz) restrukturizāciju, LDz meitassabiedrību SIA «LDz Loģistika» un SIA «LDz ritošā sastāva serviss» (RSS) dalībnieku sapulces ir apstiprinājušas izmaiņas abu uzņēmumu valdēs. Par RSS valdes locekli stratēģiskās attīstības jautājumos apstiprināts Sandis Vētra, bet līdzšinējais valdes loceklis Gundars Ābols savukārt iecelts «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētāja amatā.

Sandis Vētra jau ir bijis RSS valdes loceklis 2011.-2014.gadā, bet pēc tam strādājis arī SIA «LDz Infrastruktūra» valdē.

Savukārt jaunais «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols koncernā strādā kopš 2013.gada un ir specializējies starptautiskās sadarbības jautājumos. Ņemot vērā «LDz Loģistikas» starptautiskās sadarbības mērogu un stratēģiskos mērķus jaunu Eirāzijas koridoru attīstībā un esošo koridoru darbības nodrošināšanā, viņa kompetence ļaus turpināt darbu pie kopējā Latvijas transporta un loģistikas piedāvājuma attīstīšanas, informē uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru