Latvijas lielāko lauksaimniecības kooperatīvu TOP 20 

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Sandra Dieziņa, 18.3.2014
1/20

20. vieta

Bauņi

Apgrozījums - 1,53 miljoni eiro

Foto: SXC

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.

Ietekmē cenas

Cenu faktors ietekmējis arī piena nozarē strādājošos kooperatīvus, kuri lielākoties spēja palielināt neto apgrozījumu. Tā LPKS Viļāni, kas ir arī jaunpienācējs lielāko kooperatīvu Top 20, palielinājis apgrozījumu par 117,4%. Viļānu valdes priekšsēdētāja Aija Kiserovska stāsta, ka tas panākts, augot kooperatīva biedru skaitam, turklāt salīdzinoši laba bija piena iepirkuma cena. Viļānu kooperatīvā apvienojušies 335 biedri – pārsvarā tie ir mazie piena lopkopēji. Kooperatīvs ir ieguvis zemnieku uzticību, jo tam pievienojas arvien lielākas saimniecības – 2012. gadā lielākā saimniecība bija ar 40 govju ganāmpulku, bet pērn tam pievienojās saimniecība ar 70 slaucamajām govīm. Tas liek attīstīties arī pašam kooperatīvam.

Par 42% apgrozījumu audzējis piena kooperatīvs Piebalga, bet par 40% pērn spējis palielināt kooperatīvs Māršava, kas pārsniedzis 10 milj. eiro lielu apgrozījumu. Pērn Māršavas vadība pieņēma lēmumu iegādāties Zeltalejas pienotavu Stāmerienas pagastā, kur šobrīd izveidots piena savākšanas punkts. Māršavas vadītāja Dace Pastare izteicās, ka šāda punkta izveide kooperatīvam ļauj samazināt ar transportu saistītās izmaksas.

Cenu izmaiņas ietekmējušas arī graudkopības kooperatīvus, piemēram, Sēlijas ārēm apgrozījums sarucis par 36%, bet Barkavas arodiem – par 36,5%. Barkavas arodu izpilddirektors Alberts Gailums iepriekš atzina, ka apgrozījuma samazinājums skaidrojams ar zemākām produkcijas cenām. Jāatgādina, ka pērn cenas graudaugiem Latvijā bija vidēji par 14,4% zemākas nekā 2012. gadā, kad tās bija rekordaugstā līmenī.

Izaugsme reģionos

«Neraugoties uz to, ka pērn bija būtisks cenu kritums graudu nozarē un arī raža bija stipri viduvēja, esam priecīgi par sasniegtajiem rādītājiem. Katrs pavadītais gads kooperācijā apliecina, ka tā attaisno uz sevi liktās cerības. Lauksaimnieku savstarpējā sadarbība ir veicinājusi lauku attīstību un līdz ar to arī apdzīvotību. To apliecina izaugsme reģionos – vairāki kooperatīvi ir piedzīvojuši nopietnu izaugsmi, palielinot ražošanas apjomus, un kāpinājuši apgrozījumu. Esam gandarīti, ka «muskuļus audzē» ne tikai lielie, bet arī vidēja izmēra kooperatīvi, kā, piemēram, LPKS Straupe un Dzēse,» situāciju komentē LLKA valdes priekšsēdētājs, Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības direktors Indulis Jansons.

LLKA valdes loceklis, a/s Trikāta valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs atzīst, ka kopumā 2013.gads piena nozarē vērtējams pozitīvi, jo, ņemot vērā labās piena cenas, zemnieki vismaz daļēji varēja atkopties no 2009. gada krīzes radītajiem zaudējumiem. Šogad šī tendence turpinās, taču, kopš Eiropas piena nozare vairs netiek strikti regulēta un jau no nākamā gada būs pilnībā brīvajā tirgū, piensaimniekiem jābūt gataviem arī tsvārstībām. «Jāsaprot, ka drošības mehānismi tagad tiks iedarbināti tikai pavisam dramatiskās situācijās. Noteikti labākais risinājums šajā situācijā ir kooperācija ar vertikālo integrāciju, savas pārstrādes ieviešana, kura šādu svārstību ietekmi būtiski samazina. Vēl drošāka ir (arī mūsu izvēlētā) stratēģija ar sava zīmola attīstīšanu, jo pieredze rāda, ka pasaules piena krīzēm ietekme uz šādiem zīmoliem ir bijusi minimāla,» tā U. Krievārs. Jāpiebilst, ka 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu biedru skaits sasniedzis 2896, kooperatīvi pērn darbaspēka nodoklī valsts budžetā samaksājuši 2,97 miljonus eiro, bet PVN – 1,6 miljonus eiro.

Tevi varētu interesēt

Mans lielākais recesijas ieguvums bija celtnieku dzīvojamais vagoniņš, ko nopirku bankrotējušas...

Latvijas ekonomika jau patlaban izjūt Krievijas un Ukrainas konflikta sekas, un Eiropas...

Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāizvērtē, vai viņi ir gatavi atteikties no 50...

Eiropas Savienības «melnajā sarakstā» iekļautas 130 Krievijas amatpersonas un lielāko...

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko»...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...