Latvijas atbilstīgie kooperatīvi 2017. gadā strādājuši ar 368 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, 16. aprīlī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) apkopotie dati liecina, ka pērn audzis arī kooperatīvu biedru skaits – 2016. gadā tas bija 4499, bet 2017. gadā – jau 4718. Tiesa, daļai piensaimnieku kooperatīvu biedru skaits ir samazinājies. Jāpiebilst, ka lielākā daļa kooperatīvu datu ir provizoriski, jo gada pārskats iesniegšanas brīdī asociācijā vēl nav bijis apstiprināts iesniegšanai VID. KS Mūsmāju dārzeņi un LPKS Rūjienas piensaimnieks atbilstības statusu ir šogad ieguvuši pirmo reizi, savukārt LPKS Vecjērcēni šogad dokumentus atbilstības statusa iegūšanai nav iesnieguši.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: «Aizvadītais gads kā lauksaimniekiem, tā arī kooperatīviem bijis sarežģīts. Īpaši piena nozarē joprojām bija vērojama tā saucamā cenu turbulence, kad piena cenas strauji un neparedzami svārstījās, rezultātā piena lopkopjiem nebija iespējams iegūt zināmu stabilitāti savā saimniecībā, nemaz nerunājot par attīstību. Arī turpmāk lauksaimniekiem ir jārēķinās ar cenu svārstībām un riskiem, kas var rasties pasaules ģeopolitisko notikumu ietvaros. Neskatoties uz to, prieks, ka, lai arī nedaudz, bet kooperatīvu apgrozījums 2017.gadā pret iepriekšējo gadu ir audzis un kooperatīvu ietekme tirgū palielinās. Arī turpmāk kooperatīviem visiem kopā un katram atsevišķi ir jāstrādā, lai uzlabotu kooperācijas efektivitāti, apvienojot gan produkciju, gan cilvēkresursus, kas veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā arī sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.»

Latvija kooperācijā līderpozīcijās Baltijas valstīs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas vadošie lauksaimniecības kooperatīvi gadu gaitā ir izveidojušies par spēcīgām organizācijām, graudu nozarē – Latraps, VAKS, piena nozarē – Piena ceļš, Straupe šobrīd ir atpazīstami lauksaimnieku uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Kooperatīvu apgrozījumi gadu gaitā ir pieauguši, vienlaikus ir bijuši arī bankroti un darbības izbeigšanas.

Latvijā šobrīd darbojas ap simts dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu uzņēmējdarbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi, skaidro Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, taču tikai ap 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, kas strādā pēc kooperācijas principiem savu biedru interesēs, jo tomēr ne visi kooperatīvi rīkojas savu biedru interesēs, un reizēm vadītāju intereses ir pārākas par biedru. Asociācijā šobrīd ir apvienojušās 49 kooperatīvās sabiedrības.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Strauja piena iepirkuma cenas krituma dēļ zemniekiem var nākties likvidēt ganāmpulkus, apsver sadarbību ar citām valstīm, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai stiprinātu savas pozīcijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas rīkotās sanāksmes laikā otrdien 18 piena kooperatīvu pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību. Kā informē LLKA, piena kooperatīvi apvienos spēkus piena tirgus problēmu risināšanai. Kooperatīvu sadarbības mērķis ir vispirms panākt, lai situācijās, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu.

Tieši pagājušā gada nogales pēdējās divās darbadienās vairums Latvijas piena kooperatīvu saņēmuši paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem, neizskaidrojot tik krasa cenas krituma iemeslus un izvairoties no dialoga ar kooperatīviem, pauda asociācija.

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver iespējas pievērsties kazkopībai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Viņa norādīja, ka daļa Latgales lauksaimnieku Āfrikas cūku mēra dēļ ir pārtraukuši nodarboties cūkkopību un izrāda interesi par kazkopību, tāpēc ar laiku reģionā varētu palielināties kazkopju skaits. «Āfrikas cūku mēra dēļ daudzi Latgales pusē ir izkāvuši cūkas un tur parādās vēlme šo nozari attīstīt. Redzēsim, kā būs,» sacīja Piliena.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka Rēzeknes puses zemnieki, kas nodarbojas ar kazkopību vai plāno to darīt, apsver iespējas veidot kooperatīvu piena nozarē. «Pieciem zemniekiem Latgales pusē ir iniciatīva dibināt kooperatīvu, bet man ir grūti spriest, vai viņi to realizēs līdz galam," sacīja Piliena, piebilstot, ka zemnieki patlaban vāc informāciju par iespējamo atbalstu kooperatīva veidošanā un nākamajā gadā izlems, vai kooperatīvu dibināt.

Briselē ceturtdien norisinās Latvijas lauksaimnieku pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai vēlreiz atgādinātu par nepieciešamību palielināt tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējumu, kā arī apspriestu svarīgākās jaunās prasības, kuras Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemamas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē: "Lai arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un lauksaimniecības finansēšanu šobrīd vislielākais smagums ir jānes Eiropadomei un mūsu premjeram Krišjānim Kariņam, arī EK lauksaimniecības komisāram Vojcekovskim vēlreiz atgādināsim par godīga tiešmaksājuma apmēra svarīgumu Baltijas valstu lauksaimniekiem."

Pašreizējais EK piedāvājums Latvijai paredz niecīgu tiešo maksājumu pieaugumu, norāda "Zemnieku saeima". "Turpinot šādā tempā, vienlīdzīgus tiešos maksājumus mēs varētu saņemt vien ap 2100. gadu, kas nav pieņemami. Pretēji niecīgajam pieaugumam tiešajos maksājumos, EK piedāvā arī par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu, no kura galvenokārt finansē videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi, lauku infrastruktūras sakārtošanu, investīcijas mazajos lauku uzņēmumos un pārstrādē. Šāds solis pārvelk treknu strīpu cerētajai lauku reģionu attīstībai," pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Divu nedēļu laikā kopš iniciatīvas «Godīgs eiro ieviesējs» uzsākšanas jau pievienojušies 84 uzņēmumi, informē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Tādējādi kopumā iniciatīvā iesaistījušās 1964 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas pārtikas ražošanas un tirdzniecības, komunālo, finanšu, medicīnas, apdrošināšanas, sakaru pakalpojumu sniegšanas nozarē.

«Godīgs eiro ieviesējs» pievienojušās arī biedrības - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Līzingu devēju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Tirgotāju asociācija.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Piena nozare Latvijā ir nonākusi ilgākajā un dziļākajā krīzē, kuru ietekmē ne tikai negaidītais Krievijas embargo, bet arī sliktā situācija pasaules tirgū, laikrakstam Diena atzīst lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.

Piena iepirkuma cenu samazināšanos un pārprodukciju iespaidoja arī piena kvotu atcelšana šā gada aprīlī. Lai informētu par dramatisko situāciju piensaimniecības nozarē, premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pirmdien tikās ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku atbalsta komisāru Filu Hoganu, kurš solījis divu nedēļu laikā sagatavot risinājumus piena nozares atbalstam Latvijā.

Latvijas amatpersonas ir informējušas EK komisāru par īpašo situāciju, kādā atrodas Latvijas piena ražotāji, kuri Krievijas sankciju ietekmē zaudējuši nozīmīgu eksporta tirgu – piena eksports uz Krieviju samazinājies par 40%, norādījusi L. Straujuma. Premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga informē – premjere un zemkopības ministrs sarunā norādījuši, ka piena nozare veido 25% no Latvijas lauksaimniecības sektora un 60% saražotā piena tika eksportēts. No 2007. gada līdz 2013. gadam piena nozarē ir ieguldīti ap 200 miljoniem eiro. J. Dūklavs piebildis, ka pēdējo astoņu mēnešu zaudējums piena nozarē ir 44,3 miljoni eiro. Jau pirms došanās uz Briseli zemkopības ministrs medijiem norādīja, ka Latvijā joprojām ir zemākais tiešmaksājumu līmenis, kas ierobežo zemnieku konkurētspēju, un ir jārunā par negatīvo faktoru kopumu, kas radījis tik grūtu situāciju Latvijas piensaimniekiem.

Šodien pie Ministru kabineta (MK) pulcējās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un gandrīz simts lauksaimnieki. Neilgi pēc piketa valdība atbalstīja grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos».

Akcijas laikā lauksaimnieki no zemes un svecēm bija izveidojuši Latvijas kartes kontūru. Ministriem un citiem garāmgājējiem tika dalīti maisiņi ar melnzemi, tādā veidā simbolizējot nesakārtoto lauksaimniecības zemes iegādes politiku. Pulcēšanās mērķis bija tas, ka pagājušās nedēļas sākumā Ministru kabineta darba kārtībā netika iekļauti jautājumi par grozījumiem likumā. Minētie grozījumi likumā paredz noteikt vairākus ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei.

Grozījumos likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» ir iekļauti kritēriji, kuri tiktu piemēroti lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) iegādei, lai veicinātu to, ka LIZ tiek izmantota tai paredzētajam nolūkam - lauksaimnieciskajai ražošanai, nevis investīciju darījumiem. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir izstrādājušas kritērijus, kuri turpmāk tiks piemēroti LIZ pirkšanas darījumiem. Piemēram, lauksaimnieciskās zināšanas vai darba pieredze, obligāta zemes izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nosacījumi jaunajiem lauksaimniekiem. Likumprojekts neliegs lauku īpašumu iegādi arī pilsētniekiem.

Otrdien, 7. martā, nozaru eksperti turpināja analizēt iespējas samazināt pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē Zemkopības ministrija.

Darba grupa pēc notikušajām divām sēdēm kopš izveidošanas vienojās aicināt samazināt PVN dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 5% (no 21%). Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā.

Saskaņā ar šo vienošanos tiks sagatavots priekšlikums par PVN samazināšanu līdz 5% dārzeņiem, augļiem un ogām un iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, kas ir detalizēti pētījusi PVN pārtikai samazinājuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari, uzsvēra, ka samazināts PVN dārzeņiem, augļiem un ogām, ja PVN samazināšanu godprātīgi ievēros mazumtirgotāji, veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to Latvijā izaudzēto dārzeņu un augļu pārdošanas apjomu. Un, kas nav mazsvarīgi, samazinoties dārzeņu un augļu cenām mazumtirdzniecībā, samazinātos šās preču grupas nelegālā tirdzniecība.

Lauksaimnieku biedrības ar gandrīz 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību sniegto mandātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (VARAM) Artūram Tomam Plešam iesniegušas savu prasību dialoga veidošanai, pieprasot ministra atvainošanos un lūdzot pārtraukt Latvijas zemnieku šķelšanu.

"Pēdējo mēnešu notikumi ir iezīmējuši ļoti negatīvu tendenci - tā vietā, lai atbalstītu Latvijas attīstību un lauksaimniecību, kas ir visai tautsaimniecībai svarīga nozare, ministrs ar savu vadīto Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF) ir sācis naidu kurinošas, vienpusējas, sabiedrību šķeļošas, arī klaji nepatiesas informācijas izplatīšanu par Latvijā strādājošajiem saimniekiem. Mūsu mērķis ir uzsākt jēgpilnu un konstruktīvu dialogu, kas ir vērsts uz visu strādājošo lauksaimniecības veidu līdzāspastāvēšanu un attīstības sekmēšanu, nevis pretnostatīšanu. Protams, ka ceram arī uz cieņpilnu attieksmi, kurā atvainošanās Latvijas lauksaimniekiem būtu pašsaprotama un ministra stājas cienīga rīcība. Viennozīmīgi ir jāveic izmaiņas LVAF finansējuma piešķiršanas nosacījumos, lai mediju satura izstrādē tiktu pieaicināti arī zinātniskie institūti, universitātes un nozaru pārstāvji," komentē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un tās dalībnieki atbalsta Ekonomikas ministrijas ieceri no 2014. gada noteikt obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilijai degvielai 6.5 – 7% apjomā.

Lauksaimniecības kooperatīvi uzsver, ka plānotā piejaukuma īpatsvara procentuāla palielināšana nenodara kaitējumu lauksaimniecības tehnikai, jo lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu šī prakse tiek īstenota veiksmīgi. Asociācijas pārstāvji aicina domāt ilgtermiņā un uz jautājumu skatīties plašāk, lai mazinātu Latvijas atkarību no fosilās degvielas un ar naftu bagāto valstu ietekmi.

Kā norāda lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, šo jautājumu ir būtiski skatīt arī daudz plašākā kontekstā. «Ar obligātā biodegvielas piejaukuma īpatsvara noteikšanu, valsts īsteno mērķtiecīgu netiešo atbalstu biodegvielas ražošanai un Eiropas Savienības pamatnostādnes par zaļā dzīvesveida popularizēšanu un attīstīšanu dalībvalstīs. Šis jautājums ir svarīgs ne tikai rapša audzētājiem un lauksaimniecībai, bet gan visai ES un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Eiropas Savienībai principā nav savas saražotās dīzeļdegvielas, mēs esam atkarīgi no citām valstīm un viņu uzstādījumiem, šis nelielais, pašu saražotais dīzeļdegvielas daudzums 7%, būtiski mazina ES valstu tai skaitā Latvijas atkarību no Krievijas un arābu valstu naftas resursiem. Būtiski arī, ka biodegvielas cena ir tāda pati vai pat zemāka nekā fosilajai degvielai,» tā viņš.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pauž gandarījumu par biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas panākumiem, kļūstot par Eiropas lauksaimnieku «jumta» organizācijas COPA viceprezidenti.

Kā norāda LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs, M.Dzelzkalējas ievēlēšana ir nozīmīgs panākums ne tikai ZSA un lauksaimnieku organizācijām, bet Latvijas valstij kopumā. «Jau lemšanas laikā par Eiropas Savienības (ES) budžetu 2014. – 2020.gadam Latvijas un Baltijas lauksaimnieki tika pamanīti un saņēmām daudz labu atsauksmju no kolēģiem Eiropā. Esmu pārliecināts, ka arī piektdienas notikumi COPA vēlēšanās ir cieši saistīti ar lobēšanas un publiskajām aktivitātēm, kuras, cīnoties par godīgiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, veicām ietekmīgākajās ES dalībvalstīs un institūcijās,» tā Uldis Krievārs. Viņš arī norāda, ka amats, kuru izdevies iegūt tieši Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvei, turpmāk ievērojami atvieglos interešu lobēšanu Briselē. «Interešu lobēšana par labu tai vai citai valstij vai nozarei ir pietiekami sarežģīts un jūtīgs process, kurā saduras dažādi viedokļi. Līdz šim mēs Briselē nereti tikām uzlūkoti kā mazāk pieredzējuši kolēģi un iecelti jaunākā brāļa statusā. Šobrīd tas būs daudz grūtāk izdarāms – ar mums rēķinās! « skaidro LLKA valdes loceklis.

12.augustā valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) turpmāk iekļaut arī tos produktus, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, nav audzēti Latvijā, pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā un tos varēs atpazīt pēc norādes Bordo karotīte. Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) neatbalsta šādu lēmumu, it īpaši tagad, kad pastiprināti ir nepieciešama reklāma vietējo produktu patēriņam, teikts paziņojumā medijiem.

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: «Ja šobrīd tiks ieviesta Bordo karotīte, tad valsts nauda tiks ieguldīta importa produktu reklamēšanā, kas šobrīd ir absolūti nepieņemami. Pēc Krievijas aizlieguma ievest lauksaimniecības produkciju, mūsu uzdevums ir veicināt un pastiprināti reklamēt vietējās produkcijas izmantošanu un patērēšanu, jo mums ir jādomā par mūsu lauksaimniekiem un to, kā viņiem palīdzēt šajā situācijā. Iepriekš Latvijā norisinājās lieliska eiro ieviešanas kampaņa. Šobrīd ir īstais brīdis, kad valstij ir jāizmanto iepriekš iegūtā pieredze un jāizveido reklāmas kampaņa vietējiem pārtikas produktiem.»

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Zemnieku Saeima (ZSA) ir gatavas uzņemties starpnieka lomu, atrodot piemērotāko pircēju lauksaimniecībā izmantojamajai zemei (LIZ). Tāpat organizācijas aicina zemes īpašniekus atbildīgi izvēlēties, kam pārdot savu zemi.

Liela daļa potenciālo LIZ pārdevēju, lai atrastu piemērotu pircēju, vēršas pie zemju uzpircējiem, kuri nedzīvo Latvijā, pauž organizāciju pārstāvji. «Šis daudziem, informācijas trūkuma, kā arī nezināšanas dēļ, ir vienkāršākais un ātrākais ceļš, kā realizēt savu īpašumu,» teikts ZSA un LLKA paziņojumā.

«Tajā pašā laikā laukos ir daudzas saimniecības, kuras labprāt iegādātos zemi, lai attīstītu savu darbību. Taču nereti šie potenciālie pārdevēji un pircēji viens par otru neuzzina, un lauksaimniecības zeme nonāk investoru rokās,» teikts paziņojumā.

Organizācijas aicina LIZ īpašniekus - iedzīvotājus un juridiskas personas -, pieteikt savus īpašumus, kuriem tiek meklēts pircējs. ZSA un LLKA sola palīdzēt atrast zemei pircējus tepat, Latvijā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pirmdien, 6.jūlijā tiksies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus ātrākai projekta iesniegumu izvērtēšanai, kā arī iespējas palielināt atbalsta intensitāti pasākumos, kuru mērķis ir jaunu eksporta tirgu apgūšana piena produktiem, teikts paziņojumā medijiem.

LLKA tikšanās reizē pārstāvēs LLKA priekšsēdētāja vietniece, LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece un SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Šobrīd LIAA aktuālā aktivitāte Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings ir ļāvusi arī piena kooperatīviem un tiem piederošiem pārstrādes uzņēmumiem pretendēt uz atbalsta saņemšanu mārketinga pasākumiem. Taču maziem un vidējiem uzņēmumiem ievērojamas problēmas sagādā naudas aprite. LIAA projekta iesniegumus vērtē atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.582 noteiktajai kārtībai un noteiktajos termiņos. Tas nozīmē, ka no projekta iesniegšanas brīža līdz naudas saņemšanai var būt, sākot no 3 mēnešiem. Izvērtēšanai nepieciešamo laiku nosaka projekta iesnieguma kvalitāte. Līdz ar to šobrīd attiecināmo dokumentu vērtēšanas termiņš ir aptuveni 6 mēneši.

Eiropas Komisija (EK) savā jaunajā regulā par atbalsta nosacījumiem Krievijas embargo krīzes skartajiem dārzeņu audzētājiem, ir ņēmusi vērā Latvijas lauksaimnieku ierosinājumu, papildus esošajam kompensējamo dārzeņu sarakstam, pievienot arī kāpostus, ziedkāpostus un brokoļus, turklāt turpmāk lauksaimnieki uz atbalstu varēs pieteikties dalībvalsts līmenī, nevis EK, kā tas bija paredzēts iepriekš, informē biedrības Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) sabiedrisko attiecību konsultante Sabīne Puķe.

Pieņemtais atbalsts augļu un dārzeņu sektoram Krievijas pārtikas embargo seku mazināšanai ietver atbalstu arī ziedkāpostiem, kāpostiem un brokoļiem. Latvijai piešķirtais atbalsts ir ierobežots 3 000 tonnu apmērā dārzeņu un augļu sektoram ražas iznīcināšanai vai izplatīšanai bez atlīdzības.

Latvijas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas EK komisāram nosūtīja vēstuli, kurā aicināja papildināt atbalstāmo dārzeņu sarakstu ar brokoļiem, kāpostiem un puķkāpostiem un uzsvēra, ka augļu un dārzeņu sektorā vienmēr ir aicinājuši katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ieviest savu kompensāciju «paketi», nevis piemērot rindas kārtības principu, lai valstis savstarpēji cīnītos par 125 miljonu EUR atbalstu visā ES līmenī. Tikai tādā situācijā, ja kādā no dalībvalstīm šī «pakete» netiktu izmantota pilnā apmērā, tā tiktu pārdalīta citiem. Lai mazinātu ietekmi, ko rada cenu kritums, uz laiku dalībvalstu līmenī būtu jāatjauno iepriekš atceltais ES noteiktais ierobežojums, kas paredz piemērot atbalstu par izņemšanu no tirgus ne vairāk kā 5 % apmērā no tirgū laistās produkcijas.

Likuma labojumi, lai augļu, ogulāju un dārzeņu ražas novākšanā nodarbinātajiem sezonas strādniekiem piemērotu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā no strādnieku gūtajiem ienākumiem, ir nozīmīgs solis legālās nodarbinātības stimulēšanai sezonas darbos, uzskata zemnieki un aicina Saeimas deputātus arī turpmāk atbalstīt šo iniciatīvu.

Par to informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pēc tam, kad trešdien Saeimas Budžeta un nodokļu komisija vienbalsīgi atbalstīja Latvijas lauksaimnieku rosināto un Finanšu, Zemkopības un Labklājības ministriju (FM) atbalstītos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli.

LLKA biedre, kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa ir pārliecināta, ka likuma labojumiem varētu samazināt nodokļu nemaksātāju lielo skaitu dārzkopības nozarē. E.Strazdiņa: «Reāli izvērtējot esošo situāciju dārzeņu audzēšanā, mēs redzam, ka nav iespējama godīga, caurspīdīga konkurence ar tiem, kas darbojas pelēkajā zonā un nodokļus nemaksā vispār. Šī samazinātās likmes piemērošana ir būtisks priekšnoteikums konkurētspējai, jo cenu spiediens ir milzīgs. Apsveicami, ka lielākā daļa Saeimas deputātu to izprot, un ir tikai daži atsevišķi deputāti, kuri ir gatavi atbalstīt ēnu ekonomiku.» LLKA norāda, ka šīs iniciatīvas nonākšanai likumdevēja dienas kārtībā ir ieguldīts darbs vairāku gadu garumā, un 15% likmes piemērošana ir labākais variants, kurš saskaņots ar Zemkopības, Finanšu un Labklājības ministriju interesēm.