Ražošana

Latvijas milži apstiprina savu potenciālu darbos

Dace Skreija, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Latvija ir parādījusi spēcīgāko izaugsmes sniegumu ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī visā Centrāleiropā - reitingā iekļuvušās Latvijas kompānijas ir spējušas panākt vidēji 22% izaugsmi 2011. gadā, salīdzinot ar Centrāleiropā vidējo rādītāju 9,8%, liecina starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu veidotais pārskats par 500 lielākajām Centrāleiropas kompānijām.

«Salīdzinājumam - izaugsmes rādītājs Lietuvā bija 6,6%, Igaunijā bija samazinājums par 6%. Taču 2012. gadā novērotais vidējā izaugsmes tempa samazinājums Centrāleiropā liek piesardzīgi skatīties nākotnē», tā Deloitte biznesa konsultāciju prakses direktors Raimonds Kulbergs. Šī gada reitingā Latvijas kompāniju skaits palicis nemainīgs - iekļautas sešas kompānijas, tādas kā Latvenergo (216. vieta), Rimi Latvia (400. vieta), Maxima Latvija (402. vieta), Elko (420. vieta), Latvijas gāze (479.vieta), kā arī kompānija Uralchem Trading, kas ieņem līderpozīciju Latvijas uzņēmumu starpā - 200. vietu reitingā. Turklāt Statoil Latvija šogad netika iekļauts reitingā (iepriekšējā gada reitingā ieņēma 492. vietu).

Centrāleiropas lielāko uzņēmumu apvienotie ieņēmumi 2011. gadā sasniedza aptuveni 707 mljrd. eiro un pietuvojās 2008. gada pirmskrīzes līmenim. Bet, neskatoties uz ieņēmumu pieaugumu, vidējā neto rentabilitāte samazinājās par 3,5%. 2012. gada pirmā ceturkšņa dati liecina par pastāvīgu vidējā ieņēmumu līmeņa pieaugumu, taču pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palēninājies. Šāda tendence var liecināt par vēl vienas ekonomiskās lejupslīdes tuvošanos. Uz to arī norāda Centrāleiropas biznesa līderu nogaidošā pozīcija, jo tie ir saskārušies uzreiz ar diviem izaicinājumiem: pieaugošo ekonomikas grūtību ietekmi uz galvenajiem eksporta tirgiem un pašreizējo krīzi eirozonā.

«Pat ja mūsu reģiona valstīm veicas labāk nekā daudzām citām pasaules valstīm, tas nenozīmē, ka mums kaut kādā veidā ir imunitāte pret ietekmi uz gandrīz ikdienas turbulenci, kas turpina kratīt ekonomiku,» secina Deloitte Centrāleiropas reģiona izpilddirektors Alisters Tērs (Alastair Teare).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Visaginas AES finanšu konsultācijas sniegs trīs cilvēku firma

Gunta Kursiša, 18.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban par a/s Latvenergo iepirkumu konkursa par finanšu konsultāciju sniegšanu Visaginas AES projektā uzvarētāju noteikta kāda Lielbritānijas firma Project Financing Solutions Limited, kurai ir trīs darbinieki un kuras gada apgrozījums ir 722 tūkst. Ls.

Par konkursa rezultātiem sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis zvērinātu auditoru un konsultāciju uzņēmums Deloitte Latvia, kurš gan patlaban vēl nesniedz informāciju par sūdzības iemeslu.

Savukārt a/s Latvenergo no IUB ir saņēmusi informāciju par iesniegumu, «kurā SIA Deloitte Latvia pauž savu neizpratni par to,

ka starp trim pretendentiem ir izvēlēts lētākais piedāvājums (mēneša maksa 27,5 tūkst. eiro) , nevis par aptuveni 54% (60 tūkst. eiro) vai 60% (79 tūkst. eiro) augstākās citu pretendentu noteiktās cenas», norāda Latvenergo pārstāvji. A/s Latvenergo pauž, ka izvērtēšana tika veikta pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Deloitte uzsāk sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem

Anda Asere, 15.05.2018

«Notakey» līdzīpašnieks Gints Kiršteins, «Deloitte» finanšu

pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs Jānis Kauliņš, «Blockvis»

vadītājs Anatolijs Ressins un «Graphdo» īpašnieks Dmitrijs Ozernovs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānija Deloitte uzsākusi sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem Graphdo, Notakey un Blockvis

Pasaule ir pārmaiņu pagrieziena punktā, tehnoloģijas un dati maina gan sabiedrību, gan profesijas. Meklējot inovatīvus risinājumus savām būtiskajām šī brīža biznesa problēmām, veido inkubatorus un ārējas partnerības, lai uzsāktu savu darbību jaunā līmenī. Apzinoties, ka vairs nav efektīvi paļauties tikai uz iekšējiem resursiem jauninājumu ieviešanā, uzņēmumi sāk raudzīties uz jaunuzņēmumiem kā ideju un risinājumu avotiem.

«Jaunuzņēmumi attīsta savas idejas un būvē risinājumus, skatoties nākotnē. Finanšu pakalpojumu nozarē tā jau ir pienākusi. No vienas puses, mūsu sadarbības pamatā ir mūsu globālā tīkla priekšrocības, kas jauniem uzņēmumiem ļauj paplašināt eksporta iespējas. No otras puses, jaunuzņēmumi piedāvā tehnoloģijās balstītus inovatīvus instrumentus, kas ļauj atbildēt uz vissarežģītākajiem klientu jautājumiem. Mūsu uzkrātā pieredze ļauj palīdzēt jauniem uzņēmumiem ar komercializācijas stratēģiju. Šīs sadarbības rezultātā ieguvēji ir gan jaunuzņēmumi, gan mūsu klienti,» norāda Jānis Kauliņš, «Deloitte» finanšu pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par konsultāciju un audita kompānijas Deloitte Baltijas vadošo partneri no 2021. gada 1. jūnija iecelta Kristīne Jarve, informē uzņēmumā.

K.Jarve pievienojās Deloitte Baltijas komandai 2015. gadā kā nodokļu partnere, 2017. gadā viņa tika iecelta par vadošo partneri nodokļu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, savukārt 2018. gadā kļuva par Deloitte Igaunijas un 2020. gadā par Deloitte Lietuvas valsts vadītāju. Līdz ar vadošās partneres lomu, K.Jarve kļūst arī par Deloitte Latvijas valsts vadītāju.

"Es esmu pagodināta, ka esmu izvēlēta šai lomai. Tā ir liela privilēģija būt daļai no organizācijas, kas sniedz nozīmīgu ietekmi, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus, piedāvājot inovatīvus risinājumus klientiem un attīstot mūsu organizācijas talantus par nākotnes līderiem. Kā jaunā Deloitte Baltijas vadītāja es koncentrēšos uz sadarbības veicināšanu un vadības komandas darbu, lai nodrošinātu, ka mūsu zīmols joprojām tiek atpazīts un saistīts ar inovatīviem pakalpojumiem, tehnoloģiski progresīviem piedāvājumiem un kvalitāti. Iespējas Baltijā ir lielas, un, lai tās izmantotu, ir jāuzlabo mūsu spēja ātrāk integrēt inovācijas klientu vajadzību īstenošanā, jāturpina pārveidoties un attīstīties līdzi laikam," piebilst K.Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par "Preses Nama Kvartāla" biroju centra enkurnomnieku kļuvis viens no Latvijas vadošajiem auditoru, juridisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem “Deloitte Latvia”.

“Deloitte Latvia” ofisa telpas tiks iekārtotas biznesa centrā 10. stāvā ar panorāmas skatu uz Daugavu un vecpilsētu. Pie biroja telpu funkcionālā plānojuma izstrādes tika piesaistīts vadošais arhitektu birojs “Arhis Arhitekti”.

Ofisa telpas būs aprīkotas ar modernākajām viedajām tehnoloģijām, kas pēc augstākajiem biroja standartiem regulēs optimālu mikroklimatu visa gada garumā un nodrošinās gandrīz nulles enerģijas patēriņu. “Deloitte Latvia” darbiniekiem būs pieejams trīs līmeņu virszemes stāvlaukums un noliktavas telpas.

“Nomas līguma parakstīšana ar “Deloitte Latvia” ir nozīmīgs atskaites punkts projekta realizācijā. Esam priecīgi, ka savas jaunās biroja telpas mūsu projektā izvēlas uz atbildīgu un ilgtermiņa darbību orientēts uzņēmums, kurš novērtē, cik būtiski ir nodrošināt cilvēku labsajūtu mūsdienīgā darba vidē. Biroju ēka tiek realizēta saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības principiem un gandrīz nulles enerģijas prasībām, atbilstot arī starptautiskā BREEAM sertifikāta “Excellent” standartiem, kas apliecina tās augsto kvalitāti, energoefektivitāti, ilgtspēju un nodrošinās komfortablu, veselībai draudzīgu vidi mūsu biroju nomniekiem,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstības direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Deloitte Latvia izmaiņas konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā

Anda Asere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties finanšu gadam, «Deloitte Latvia» paziņo par izmaiņām konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā.

Zvērināts advokāts Māris Liguts, kurš pirms diviem gadiem pievienojās «Deloitte», kļuvis par vietējo partneri zvērinātu advokātu birojā «Deloitte Legal» Latvijā. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze jurisprudencē – gan Latvijas zvērinātu advokātu birojos, gan arī vadot Juridisko departamentu «Danske Bank» filiālē Latvijā.

M. Ligutam ir maģistra grāds Starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās, ko viņš ir ieguvis Rīga Juridiskajā Augstskolā, kā arī Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnēs. «Mēs, saprotot klienta komercdarbības specifiku un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus to komercdarbības sekmīgai attīstībai Latvijā un ārpus tās robežām. Es lepojos ar savu advokātu un juristu komandu, kuru pieredzei, zināšanām un prasmēm ir būtiska loma sekmīgai biroja attīstībai un izaugsmei,» norāda M. Liguts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Latvijā bankās netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

IUB liedzLatvenergo slēgt līgumu ar izraudzīto Visaginas AES finanšu konsultantu no Lielbritānijas

LETA, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nolēmis aizliegt AS Latvenergo slēgt līgumu sarunu procedūrā par finanšu konsultāciju pakalpojumu iegādi Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam, kurā par uzvarētāju tika atzīts Lielbritānijas uzņēmums Project Financing Solution Limited, liecina IUB interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Sūdzību par šo iepirkumu bija iesniegusi SIA Deloitte Latvia. IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija sūdzību atzinusi par daļēji pamatotu.

Saskaņā ar IUB publicēto informāciju, pēc Deloitte Latvia domām, Latvenergo pareizi būtu bijis Lielbritānijas uzņēmuma piedāvājumu noraidīt, jo tas ir nepamatoti lēts. Deloitte Latvia ieskatā pretendents nav precīzi izpratis sarunu procedūras nolikuma prasības un novērtējis riskus, un līdz ar to tas ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu nekā pārējie pretendenti, kura turklāt neatbilst faktiskajai tirgus cenai.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskata, ka Latvenergo minētajiem apstākļiem nemaz nav pievērsis vērību un līdz ar to nav ņēmis vērā acīmredzamo, ka konsultanta piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts. Tādējādi nemaz nav vērtēti iespējamie riski, kas varētu rasties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

No sadarbības iegūst abas puses

Anda Asere, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien biežāk manāmi sadarbības piemēri starp jaunuzņēmumiem un lielajām kompānijām, tie rūpīgas sagatavošanās rezultātā abām pusēm var sniegt ieguvumus.

Ar jaunuzņēmumiem sadarbojas arī konsultāciju kompānija Deloitte Latvia, kas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā veiksmīgi strādā ar jaunuzņēmumu CakeHR, kas izstrādājis personālvadības programmatūru. «Strauji mainīgais tirgus, produkti un pakalpojumi, ko piedāvā jaunuzņēmumi, lielajiem spēlētājiem liek aizdomāties. Viņu biznesa modelis ir gadiem ilgi pārbaudīts un nostiprinājies praksē, tādēļ nav viegli uzņemties ko jaunu un riskantu. Lieliem uzņēmumiem ir raksturīgs, ka tie uzņemas aprēķinātu risku un to darba temps ir salīdzinoši lēns. Savukārt jaunuzņēmumi pasaulē sāk ieņemt līderpozīcijas gandrīz ikvienā nozarē. Pateicoties ātrajai prototipēšanai un vēlmei uzņemties risku, tie spēj radīt inovatīvus risinājumus. Jaunuzņēmumi strādā mazākās komandās vienlīmeņa hierarhijā, ir gatavi mainīt pastāvošo biznesa modeli un labāk spēj reaģēt uz tirgus prasībām. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir kļuvusi par nepieciešamību,» norāda Roberts Šlegelmilhs, Deloitte Latvia grāmatvedības risinājumu vadītājs. Viņa skatījumā, abu pušu sadarbības mērķis ir radīt produktīvu vidi, kurā tiek saīsināts inovāciju ieviešanas laiks un notiek efektīvāka tehnoloģiju izmantošana. Sadarbība palīdzot esošajiem tirgus spēlētājiem iekļūt jaunos tirgos, bet jaunuzņēmumiem attīstīt šos produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mergermarket apbalvo Deloitte kā labāko finanšu konsultāciju kompāniju Baltijā

Žanete Hāka, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonā notikusi Apvienošanās un pārņemšanas darījumu ziņu dienesta Mergermarket organizētā European M&A Awards (Eiropas apbalvojums uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas darījumu jomā) ceremonija, kur starptautiskā biznesa konsultāciju un revīzijas kompānija Deloitte apbalvota kā 2014. gada labākais finanšu konsultants Baltijas valstīs, informē Deloitte pārstāvji.

Ikgadējās apbalvošanas ceremonijas laikā, ko Mergermarket organizēja 9. gadu pēc kārtas, tika nosaukti labākie eksperti finanšu konsultāciju sniegšanā, grāmatvedībā, privātā kapitāla darījumos, kā arī darījumos banku pakalpojumu sfērā un juridisko konsultāciju jomā.

Deloitte Baltijas valstu biroji sniedza konsultāciju pakalpojumus Polijas apdrošināšanas grupai PZU, pārņemot vadošās apdrošināšanas kompānijas: Lietuvos Draudimas (Lietuvā), Balta (Latvijā) un Codan Forsikring (Igaunijā). Darījuma vērtība sasniedza 258 miljonus eiro, un tas bija lielākais M&A darījums, kāds jebkad bijis apdrošināšanas nozarē Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AIP lūdz prokuratūru izvērtēt IZM rīcības likumību

Elīna Pankovska, 22.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās izglītības padome (AIP) vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbības likumību, slēdzot līgumu ar auditorsabiedrību SIA Deloitte Latvia.

AIP uzsver, ka iepirkuma rezultātā, pilnvarojot SIA Deloitte Latvia auditēt AIP projektu par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu, IZM valsts pārvaldes funkciju nodevusi privātpersonai. Tas esot pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas aizliedz deleģēt iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību privātpersonai.

Tāpat AIP jau iepriekš vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu sniegt viedokli par IZM piemēroto iepirkuma procedūru no SIA Deloitte Latvia. No IUB vēstules esot secināms, ka, iepērkot audita pakalpojumus, kā juridiskās konsultācijas, pārkāpta spēkā esošā iepirkumus reglamentējoša likumdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo par IUB lēmumu Visaginas projekta sakarā: zema cena ir subjektīvs vērtējums

Gunta Kursiša, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Publiskos informācijas avotos nav pieejamas konsultēšanas pakalpojumu tirgus cenas, tādēļ šādu pakalpojumu izvērtējumā nepamatoti zema cena ir visnotaļ subjektīvs vērtējums,» norāda a/s Latvenergo pārstāve Ilvija Līvmane, komentējot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu aizliegt a/s Latvenergo slēgt līgumu ar izraudzīto Visaginas AES finanšu konsultantu no Lielbritānijas, kas pamatots arī ar to, ka pretendents - Lielbritānijas firma Project Financing Solution Limited - piedāvājis nesamērīgi zemu cenu.

Jau vēstīts, ka sūdzību par šī projekta rezultātiem iesniedza SIA Deloitte Latvia, bet IUB šo iesniegumu atzinusi par daļēji pamatotu. Deloitte pārstāvji pauda, ka a/s Latvenergo būtu pareizi Lielbritānijas uzņēmuma Project Financing Solution Limited iesniegumu noraidīt, jo tas ir nepamatoti lēts. Deloitte Latvia pārstāvji uzskata, ka pretendents nav precīzi izpratis sarunu procedūras nolikuma prasības, tādēļ piedāvājis zemāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Visaginas AES konsultants: Lielbritānijā ir normāli reģistrēt uzņēmumus savu sekretāru adresēs

Gunta Kursiša, 20.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas kompānija Project Financing Solutions Limited, ar kuru a/s Latvenergo, iespējams, slēgs līgumu par Visaginas AES finanšu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, adresi reģistrējusi privātmāju rajonā, tomēr, kā Db.lv skaidroja Lielbritānijas konsultāciju grupas pārstāvji, faktiskā uzņēmuma adrese atrodama Vinčesteras Pilsētas Biznesa centrā (City Business Centre) norādot, ka tā ir daudzu uzņēmumu normāla prakse Lielbritānijā.

«Kompānijas juridiskā adrese tiešām reģistrēta Vaildvūdā, Feirvelas ielā, Šafordā Vinčesteras pilsētā (Wildwood, Fairfield Road, Shawford, Winchester, Hampshire SO21 2DA UK), jo šajā adresē reģistrēts arī kompāniju administrējošais uzņēmums Wildwood Investments Limited, tomēr kompānijas faktiskā adrese jeb birojs atrodas Pilsētas Biznesa centrāDb.lv norādīja Project Financing Solutions Limited pārstāvji.

«Tā kā uzņēmuma sekretārs atbild par visu tā administrāciju, Lielbritānijā ir diezgan normāli, ka kompānijas juridiskā adrese ir kompānijas sekretāra, grāmatveža vai jurista mājvietā, nevis kompānijas galvenajā uzņēmējdarbības vietā,» norāda konsultantu grupas pārstāvji. Jau vēstīts, ka uzņēmumam ir trīs darbinieki un tā gada apgrozījums ir aptuveni 722 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Deloitte Technology Fast 50 sarakstā arī uzņēmums no Latvijas

Anda Asere, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sarakstā Deloitte sarindo 50 labākos un straujāk augošos uzņēmumus Centrāleiropā. Tajā ietverta arī Latvija un EazyOne (datu vizualizācijas un analītikas rīks eazyBI)

«Deloitte Latvia šogad pirmo reizi piedalījās šajā projektā, un tāpēc, manuprāt, viens uzņēmums no Latvijas ir ļoti labs rezultāts. Piemēram, tāda Centrāleiropas valsts kā Slovēnija Technology Fast 50 sarakstā nav minēta vispār. No mūsu kaimiņvalstīm vispozitīvāk izskatās Lietuva ar sešām kompānijām. Kopumā līdere ir Polija – sarakstā iekļuvušas 19 kompānijas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

Latvijas kompānija EazyOne ir iekļuvusi šī saraksta 18. vietā. «EazyOne ir iekļuvusi šajā sarakstā, pateicoties tam, ka tai bija drosme pieteikties un pateicoties fantastiskiem rezultātiem. Nākamajā gadā iesaku uzņēmumiem būt proaktīvākiem un pieteikties, jo sarakstā var iekļūt tikai tie uzņēmumi, kuri piesakās,» saka P. Nazarova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielāko Centrāleiropas uzņēmumu vidū – septiņi Latvijas uzņēmumi

Žanete Hāka, 03.09.2014

Lielākie Centrāleiropas uzņēmumi

1. PKN Orlen

Valsts: Polija
Ieņēmumi no pārdošanas 2013.gadā, miljardos eiro: 27,037
Ieņēmumu izmaiņas, salīdzinot ar 2012.gadu: -5.8%
Peļņa/zaudējumi, miljonos eiro: -26,1
Peļņas/zaudējumu izmaiņas, salīdzinot ar 2012.gadu: -106,4%

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās visā Centrāleiropā kopā ar aizvien neskaidru ģeopolitisko situāciju radīja ieņēmumu stagnāciju daudziem reģiona uzņēmumiem. Turklāt uzņēmumu finanšu rezultāti šā gada pirmajā ceturksnī liecina par to, ka 2013. gada stagnācija šogad ir pārgājusi lejupslīdē.

Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte eksperti ir izveidojuši 8. ikgadējo CE TOP 500 pārskatu par 500 lielākajām kompānijām 18 Centrāleiropas valstīs un Ukrainā.

Saskaņā ar Deloitte ekspertu atzinumu, jau trešo gadu pēc kārtas reitingā ir arvien vairāk Centrāleiropas uzņēmumu, kam ienākumi uzrāda kritumu. Ieņēmumu samazinājums bija vērojams gandrīz pusē no 500 analizētajiem uzņēmumiem (46%, salīdzinot ar 40,4% 2012. finanšu gadā). Nestabila situācija Ukrainā un nesen ieviestās ekonomiskās sankcijas var vēl vairāk pasliktināt ekonomiskos apstākļus reģionā un bremzēt lielāko Centrāleiropas kompāniju attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis no amata atstādina VIAA direktori un viņas vietnieci

Žanete Hāka, LETA, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izdevis rīkojumu par disciplinārlietu ierosināšanu pret Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktori Ditu Traidās, VIAA direktora vietnieci, Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktori Elitu Zondaku, kā arī pret Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Laumu Sīku.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja VIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta projektu vadītāja Ruta Mihalovska, Dita Traidās un Elita Zondaka ir atstādināta no amata pienākumu pildīšanas. Šodien no ministrijas ir saņemts ministra rīkojums, kurā tas minēts. Abas amatpersonas atstādinātas no pienākumu pildīšanas ar šodienas datumu.

Kā informēja Izglītības ministrija, disciplinārlietas pret visām amatpersonām ierosinātas sakarā ar amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nekvalitatīvu pildīšanu attiecībā uz konkrētā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas un priekšlikumi kvalitātes uzlabošanai» uzraudzību un kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes vada 7% uzņēmumus Eiropā un 4% pasaulē

Anda Asere, 06.07.2017

Deloitte Baltijas partnere un Lietuvas Biznesa sieviešu asociācijas Lydere dibinātāja un biedre Kristīne Jarve

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .

Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.

Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo emitētās «zaļās» obligācijas 100 miljonu eiro apmērā ieguldīs videi draudzīgos projektos

LETA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu papildu līdzfinansējumu Latvenergo koncerna ilgtermiņa kapitālieguldījumu programmas finansēšanai, kā arī spertu būtisku soli uzņēmuma tēla, atpazīstamības un konkurētspējas uzlabošanā, uzņēmums šā gada nogalē aizņemšanās programmas ietvaros plāno veikt publisku obligāciju emisiju.

Labvēlīgas situācijas gadījumā kapitāla tirgos Latvenergo šā gada nogalē plāno veikt obligāciju publisku emisiju latos un eiro valūtā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq OMX Baltijas biržas parāda vērtspapīru sarakstā. Kopējā vērtspapīru emisijas nominālvērtība plānota līdz 50 miljoniem latu vai ekvivalentu apmēru eiro valūtā. Konkrēti emisijas parametri tiks definēti emisijas dokumentu sagatavošanas laikā. Obligācijas nav paredzēts konvertēt par akcijām, kas nozīmē, ka Latvenergo ir un paliks valstij pilnībā piederošs uzņēmums, akcentēts medijiem izplatītajā informācijā.

Latvenergo veiktās aptaujas rezultātā vērtspapīru emisijas organizēšana uzticēta SEB grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Visaginas AES projekta īstenošanai dibinās Latvenergo meitaskompāniju

nozare.lv, 02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā AS Latvenergo akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums samazināt uzņēmuma vadības atalgojumu, līdz ar ko turpmāk atalgojums par AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora pienākumu pildīšanu nepārsniegs 4 640 latus.

Līdz ar šodienas lēmumu izdarīti grozījumui akcionāru sapulces 2012.gada 19.decembra lēmumā.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pagājušajā nedēļā Saeimā 1.lasījumā akceptētos grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», šonedēļ veiktos grozījumus MK noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, vienlaikus samērojot to ar vidējo atalgojumu nozarē un līdzīga izmēra (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrību valdes locekļu vidējo atalgojuma līmeni, informē Latvenergo.

Šodienas akcionāra sapulcē nolemts, ka AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs par AS Latvenergo galvenā izpilddirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1 856, AS Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss par AS Latvenergo komercdirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670 , AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis par AS Latvenergo ražošanas direktora amata pienākumu izpildi ar 2013. gada 1. janvāri saņem mēnešalgu Ls 1 670, AS Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne par AS Latvenergo Finanšu direktores amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670, AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs par AS Latvenergo Administratīvā direktora amata pienākumu saņem mēnešalgu Ls 1670 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru