Citas ziņas

Latvijas Universitāte saņem 53 000 EUR ziedojumu no saviem draugiem Amerikā

Lelde Petrāne, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes (LU) fonds saņēmis 56 800 ASV dolāru ziedojumu no savas partneru organizācijas Friends of University of Latvia, kas apvieno latviešu izcelsmes ASV pilsoņus, kuri vēlas atbalstīt LU attīstību, ziedojot stipendijām un attīstības projektiem.

Pateicoties organizācijas Friends of University of Latvia prezidenta, LU Goda biedra un Latvijas Goda konsula Ilinoisas pavalstī ASV Roberta Blumberga atbalstam, piekto gadu LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas maģistra studiju programmas Diplomātija studenti saņem mecenāta izveidotu Andreja Pildegoviča stipendiju 2500 EUR apmērā. Šogad stipendijai ir ziedojuši arī Roberta vecāki Gunārs un Ināra Blumbergi. Tāpat mecenāts ir atbalstījis LU studentu komandu dalību Pasaules studentu programmēšanas sacensībās (ACM ICPC).

Latvijas goda konsuls Mičiganas štatā ASV Andris Lācis un ASV uzņēmējs Džons Golde turpina ziedot LU Biznesa ideju fondā, lai atbalstītu LU studentu Biznesa inkubatora attīstību.

Trešo gadu LU Bioloģijas fakultātes studenti – jaunie zinātnieki saņem mecenātu Kristinas un Laimoņa Laimiņu izveidotu Laimiņu ģimenes stipendiju 2 156 EUR apmērā. Stipendijām ir ziedojuši arī medicīnas doktore Vaira Inta Kristofere Pelēķis (stipendijai Ceļamaize) un Amerikas latviešu apvienības valdes loceklis Andris Ramāns ar sievu Bettiju (LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes apakšprogrammas Speciālās izglītības skolotājs studentiem).

Atbalstu LU Vēstures un filozofijas fakultātes attīstībai turpina sniegt Ričarda Zariņa piemiņas fonda dibinātāji Antra, Bertrams un Kristaps Zariņi. Pateicoties viņu atbalstam LU VFF studiju programmas Vēsture studenti saņem Zariņu ģimenes stipendiju, 2016. gada nogalē ir izdota grāmata Mācītājs Richards Zariņš (1913-2006). Dzīve divās pasaulēs. Dzīve un svētrunas, kā arī šobrīd top apjomīgs zinātniskais darbs – grāmata Latvijas un ASV attiecības 1918-1922.g.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā, salīdzinot ar 2016. gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas ir augušas, importa gurķiem pat gandrīz divas reizes. Savukārt pirmajā ceturksnī būtiski samazinājušās tikai importa zemeņu, apelsīnu un kūpināta cūkas šķiņķa cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija importa gurķiem 91% no 2,08 EUR/kg līdz 3.98 EUR/kg, vietējiem gurķiem un dzeltenajai paprikai par 48% attiecīgi no 3.79 EUR/kg līdz 5.61 EUR/kg un no 2.94 EUR/kg līdz 4.37 EUR/kg, sarkanajai paprikai par 40% no 2.87 EUR/kg līdz 4.02 EUR/kg, vietējiem tomātiem par 27% no 4.99 EUR/kg līdz 6.31 EUR/kg, zaļajām vīnogām par 20% 3.30 EUR/kg līdz 3.94 EUR/kg, mandarīniem par 18% no 1.90 EUR/kg līdz 2.23 EUR/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 15% no 2.49 EUR/l līdz 2.86 EUR/l, liellopu gaļas filejai par 14% no 7.66 EUR/kg līdz 8.75 EUR/kg, salātiem podiņā par 13% no 0.77 EUR/gab. līdz 0. 87 EUR/gab., burkāniem par 13% no 0.38 EUR/kg līdz 0.43 EUR/kg, importa tomātiem par 11% no 2.94 EUR/kg līdz 3.26 EUR/kg, Jonagold āboliem, vistas filejai un vājpienam par 10% attiecīgi no 0.93 EUR/kg līdz 1.02 EUR/kg, no 5.42 EUR/kg līdz 5.97 EUR/kg un no 0.80 EUR/l līdz 0.88 EUR/l, kefīram ar t.s.2%, skābajam krējumam ar t.s 15% un saldajam krējumam Kārums ar t.s.10% attiecīgi no 0.94 EUR/l līdz 1.03 EUR/l, no 2.56 EUR/kg līdz 2.79 EUR/kg un no 0.85 EUR/200g līdz 0.93 EUR/200g, pilnpienam ar t.s.3.5%, biezpienam ar t.s. 5% un kafijas pupiņām par 8% attiecīgi no 1.02 EUR/l līdz 1.10 EUR/l, no 5.10 EUR/kg līdz 5.50 EUR/kg un no 13.69 EUR/kg līdz 14.73 EUR/kg, Cido apelsīnu sulai par 7% no 1.44 EUR/l līdz 1.54 EUR/l.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem ir «atņemts» stimuls ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nav ekonomiskā izdevīguma nodokļa atlaides veidolā.

Šādu ainu rāda nodokļu eksperta Aiņa Dābola veiktie aprēķini par uzņēmumu – ziedotāju izdevumiem pērn, salīdzinot ar 2018. gadā ieviestajām prasībām. «Lai visi aprēķini būtu salīdzināmi, gan šogad, gan pērn tika veikti aprēķini ar pieņēmumu, ka uzņēmums ziedo 100 000 eiro gan 2017., gan arī 2018. gadā,» uz pētījuma metodiku norāda A. Dābols. DB jau 05.09.2018. vēstīja, ka tikai pēc iniciatīvas «Es atbalstu sportu» aplēsēm prognozējamais ziedojumu kritums būs 12-15 milj. eiro apmērā. Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu lielāks valsts finansējums.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās radīto iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši-septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu. Skaļu iniciatīvu «Es atbalstu sportu» uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Ir izskanējušas bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%. Šos sporta jomas aktīvistu saucienus sadzirdēja arī Ministru kabinetā, tāpēc premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma maiņu. Darba grupai dots uzdevums sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu būt lielāks valsts finansējums

Tāds ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdes diskusiju rezultāts.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši, septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu.

Skaļu iniciatīvu Es atbalstu sportu uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Sporta federāciju aptauja liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā ziedojumu apmērs bijis nedaudz mazāks par vienu milj. eiro, savukārt pērn analogā laikā – par 51% jeb 1,03 milj. eiro lielāks – 2,012 milj. eiro apmērā. Skanēja bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group uzņēmumu apgrozījums veido 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful šogad plāno atvērt ražotni kādā no Eiropas valstīm, informēja Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Viņš pastāstīja, ka ražotni plānots atvērt 2017.gadā septembrī, taču pagaidām nav zināms, kurā no Eiropas valstīm. Patlaban uzņēmuma pēta no kuras Eiropas valsts ir vislabākās piegādes uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ņemot vērā piegādes cenas un ātrumu.

Palkavnieks arī pastāstīja, ka īsziņu sūtīšanas sistēma Text2reach plāno uzsākt pakalpojuma izplatību, piedāvājot uzņēmējiem «white label» risinājumu.

Viņš arī atzīmēja, ka pērn Draugiem Group atvēra jaunu ražotni ASV. Jaunās ražotnes atvēršana radīja nepieciešamību pēc papildu speciālistu, tai skaitā programmētāju, resursiem, kas gada laikā veicināja Draugiem Group darbinieku skaita pieaugumu par 200 nodarbinātajiem jeb 50%. Patlaban Draugiem Group komandā Latvijā un ASV strādā 360 dažādu nozaru eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Mapon jaunais birojs Barselonā

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju.

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas uzņēmums Mapon pārcēlies uz jaunām biroja telpām Barselonā, Spānijā, informē Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

«Barselonā mums jau kādu laiku darbojas Mapon un izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju. Pagaidām tur strādā 5 cilvēki (tai skaitā vadītājs Kristaps Veidmanis no Latvijas) un esam atvēruši vairākas vakances,» atklāj J.Palkavnieks.

Viņš piebilst, ka atverot birojus ārvalstīs, uzņēmums paredz iespēju, ka tās ir attīstīabas «vēstniecības» visiem Draugiem group uzņēmumiem. Jaunā biroja telpas tiek īrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Nodokļu reforma nodrošinās atvieglojumus ziedojumiem

Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām. Publiskajā telpā par šo jautājumu tika lauzts daudz šķēpu, tāpēc ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka nevalstiskais sektors arī pēc nodokļu reformas spēs piesaistīt finansējumu savai darbībai, kā arī uzņēmējiem saglabāsies stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā to finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Savukārt pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām tika paredzēts arī trešais atvieglojuma variants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties mājokli, papildu nekustamā īpašuma cenai pastāv arī vairākas citas izmaksas. Sākot no valsts nodevām un beidzot ar visiem ar hipotekāro kredītu saistītajiem izdevumiem. Šajā rakstā tiks uzskaitītas tās papildu izmaksas, ar ko jārēķinās, iegādājoties īpašumu par EUR 100 000 un iegādei izmantojot hipotekāro kredītu.

Galvenā izmaksa ir paša īpašuma cena, kas šajā gadījumā ir EUR 100 000. Lai izmantotu bankas finansējumu, nepieciešams veikt īpašuma vērtējumu. Nekustamā īpašuma vērtējums jaunajā projektā otrreizējajā tirgū Rīgā šādā gadījumā maksā aptuveni EUR 150.

Izmaksas bankās mēdz būt dažādas un katrā no tām var nedaudz atšķirties. Taču var uzskatīt, ka kredīta noformēšanas izmaksas veido aptuveni 1% no darījuma summas, kas šajā gadījumā ir EUR 1000.

Lai darījums būtu drošs (vai arī, ja ar bankas finansējumu pērkat jau ieķīlātu īpašumu) ir nepieciešams arī darījuma konts. Tā izmaksas visbiežāk veido 0.4% no darījuma summas un, iegādājoties EUR 100 000 vērtu dzīvokli, tas maksās EUR 400.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas Draugiem Group biroja ēkā Pārdaugavā

Linda Zalāne, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

DB paviesojās AS Draugiem Group par 3,1 milj. eiro nopirktajā biroja ēkā Pārdaugavā.

«Līdz šim mums ir bijušas trīs mājas. Pirmais bija pavisam neliels birojs Rīgā, Bruņinieku ielā, kur strādāja 20 cilvēki. Pēc tam mūsu birojs ar 50 darbinieku lielu komandu bija Sapņu fabrikā, bet pēdējais un lielākais bija Mārupē, kur sākotnēji bijām 80 cilvēki. Pagājušajā gadā, līdz ar grupas uzņēmuma Prinful straujo attīstību, mūsu saimes skaits pieauga par 100 cilvēkiem un bija laiks meklēt jaunu mājvietu. Šobrīd Latvijā strādā 230 cilvēki un uz vietas birojā ir līdz 200 darbiniekiem,» stāsta Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Arī jaunajās telpās kapacitāte audzēt darbinieku skaitu ir jau izsmelta, bet labā ziņa ir tā, ka ēkai, kas būvēta kā aplis ar vidū esošu pagalmu, ne visur ir trīs stāvi, kas ir pieļaujami. Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Printful otrās ražotnes atklāšana ASV

Anda Asere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrukājot miljono t-kreklu, darbu uzsāk Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV

Klātesot Latvijas vēstniekam ASV un Ziemeļkarolīnas štata amatpersonām, darbu uzsāka Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV pilsētā Šarlotā.

«Pirms sešiem gadiem es kopā ar sievu ierados ASV, kas uzskatāms par Printful sākumu, lai gan toreiz mēs vēl nenojautām, ka Draugiem Group veidos drukas uzņēmumu. Mēs esam nodrukājuši vairāk nekā miljonu t-kreklu un pusmiljonu citu apdrukas priekšmetu. Mums ir jau otrā ražotne ASV un gada laikā atvērsim trešo kādā Eiropas valstī. Nākotnes plāns ir kļūt par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas tiek kotēts ASV Fondu biržā,» nākotnes plānus atklāj Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodoklis, kas motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā

Jānis Ķemers, topošais pensionārs Northemptonā, Lielbritānijā, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru