Bankas

Ļauj sākt kriminālprocesu par iespējamo Latvijas banku saistību ar mirušā Megņitska lietu

LETA, 03.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors vakar atcēlis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu.

Virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, iepazinies ar pārbaudes materiāliem par iespējamu Krievijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas kredītiestādes, atzina, ka policijas lēmums pieņemts nelikumīgi un nepamatoti.

Kā informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, virsprokurors atcēla ENAP pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, materiālu atkārtoti nosūtot ENAP papildus pārbaudes veikšanai.

Tikmēr septembra beigās Valsts policija (VP) apliecināja, ka tā par Latvijas banku iespējamu saistību ar vispasaules skanējumu ieguvušo Magņitska lietu Krievijā veic resorisko pārbaudi.

Kā iepriekš ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga, tā saucamajā Magņitska lietā iesaistītas vairākas Latvijas bankas. Magņitska lieta Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad cietumā nomira fonda Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis. Viņš tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jurista kolēģi gan uzskata, ka S. Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājās atmaskot.

Kā kļuvis zināms Nekā personīga, daļu naudas lietā, ko pētījis S. Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas atmazgājušas caur sešām Latvijas bankām, tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī mūsu tiesībsargājošām iestādēm.

Latvijas prokuratūra Hermitage Capital lietu nodevusi tālāk izmeklēšanai Ekonomikas policijā, kas savukārt, aizbildinoties, ka notikumi ir četrus gadus veci, nav ierosinājusi pat kriminālprocesu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas uzrauga banku sektoru, izsaka bažas par netīrās naudas ieplūšanu Latvijas bankās. Tomēr konkrētu rīcību kontu iesaldēšanā vai naudas atmazgāšanā iesaistīto banku sodīšanu, komisija nesola.

VP preses pārstāve Sintija Virse septembrī sacīja, ka šobrīd saskaņā ar likumu nav pamata sākt kriminālprocesu un policijā tiek veikta resoriskā pārbaude, pēc kuras tiks lemts jautājums par kriminālprocesa sākšanu.

Hermitge Capital ir Rietumu investīciju fonds, kas Krievijas tirgū strādā kopš 90. gadu vidus.

Bizness Krievijā gāja no rokas, kamēr 2007. gada pašā nogalē Krievijas nodokļu pārvalde veica lielāko nodokļu atgriešanas maksājumu pēdējo gadu laikā. Firmām Parfenion, Makhaon un Rilend tika pārskaitīti 230 miljoni ASV dolāru.

Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis jau vairāk nekā desmit gadus bija strādājis fonda labā. Visas trīs firmas bija saistītas ar fonda darbu, tādēļ viņš sāka lietas šķetināšanu. No S. Magņitska rīcībā esošajiem dokumentiem kļuva redzams, ka firmas Parfenion, Makhaon un Rilend nelikumīgi pārņēmuši citi īpašnieki.

Tad ar viltotiem grāmatvedības dokumentiem devušies uz tiesu, kas apmierinājusi prasījumu par nodokļu atmaksu. Lietu bija realizējis noziedzīgs grupējums, kurā bija bijušie cietumnieki, vairāki Iekšlietu ministrijas izmeklētāji, tiesneši, nodokļu inspektori. No valsts kases ar Krievijas ierēdņu palīdzību sabiedrības acu priekšā nozagti miljoniem nodokļu maksātāju naudas.

Tomēr izmeklēšanas vietā pret valsts naudas zagļiem tika sākta lieta pret pašu S. Magņitski. Viņš nonāca cietumā, kur 2008. gada novembrī nomira.

Fonda Hermitage Capital vadība pārdzīvoja kolēģa nāvi un nolēma, ka turpinās cīņu par taisnību un neatkāpsies, kamēr nebūs noskaidroti, kā arī sodīti Magņitska lietā vainīgie. Tika nolīgti juristi, kuri turpināja izmeklēšanu. Atklājās, ka 2008. gadā februārī 20 miljoni ASV dolāru no Krievijas bankām tālāk pārskaitīti uz sešām Latvijas bankām.

Vairāk nekā divi miljoni skaitīti caur Rietumu banku, gandrīz seši miljoni - caur Trasta komercbanku, gandrīz miljons - caur Baltic Trust Bank (tagad - GE Money Bank), pusmiljons caur banku Paritāte (tagad - Privatbank), vairāk nekā miljons - caur Aizkraukles banku (tagad - ABLV Bank).

Pārskaitījumos figurēja arī Baltic International Bank.

Neviena no bankām kameras priekšā runāt nevēlējās. ABLV Bank atbildēja šādi: «Iepriekš mums šāda informācija nebija zināma. Pašlaik mēs veicam šo faktu pārbaudi.»

Arī Trasta komercbankas komentārs bija piesardzīgs: «Pašlaik varam vien komentēt, ka atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai jebkāda veida informācija par banku klientiem ir konfidenciāla. Trasta komercbankas darbība pilnībā atbilst valsts likumdošanas prasībām un starptautiskajiem banku darbības standartiem. Banka stingri seko starptautisko normu izpildei un par jebkuru aizdomīgu darījumu sniedz informāciju uzraugošajām institūcijām.»

Hermitage Capital savākto informāciju par Latviju nosūtījusi prokuratūrai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Prokuratūra lietu pārsūtījusi policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Policija nav ierosinājusi pat kriminālprocesu.

Krievijas avīzes Novaja Gazeta žurnālists Romāns Aņins uzskata, ka, visticamāk, no Krievijas objektīvu informāciju Latvijas policija nesaņems. Viņaprāt, Krievija lietas izmeklēšanā nav ieinteresēta, jo lietā iesaistītas augstas amatpersonas.

Hermitage Capital, saprotot, ka Krievijā nevarēs panākt taisnību, izvēlējusies citu taktiku. Tā prasa valstīm, kuros notikuši Magņitska lietas darījumi, iesaldēt banku kontus, nedot vīzas amatpersonām, kas bija iesaistītas lietā, neļaut viņu bērniem mācīties Eiropā. Tā Lielbritānija noteikusi iebraukšanas aizliegumu 60 ar S. Magņitska lietu saistītajām amatpersonām. Par līdzīgu liegumu oktobrī lems arī ASV kongress.

Latvijas pozīcija ir nogaidoša. Ārlietu ministrija pagaidām nav gatava iniciēt Eiropas Savienībai lēmumu, lai liegtu konkrēto Krievijas amatpersonu ieceļošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru