Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Lai Latvijā izvērstu kartupeļu pārstrādes biznesu, ukraiņu uzņēmēji vienā no Latvijas reģioniem plāno būvēt pilna cikla augstāko tehnoloģiju rūpnīcu, investējot līdz pat 100 miljoniem ASV dolāru (ap 72 miljoniem eiro), sacīja ABM Agro grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Dmitro Motuzko.

«Plānojam izvērst pilnu ražošanas ciklu - sākot ar kartupeļu audzēšanu, iepirkšanu un beidzot ar pārstrādi un ražošanas atkritumu utilizāciju. Kartupeļi tiks šķiroti pa frakcijām, labākos pārstrādājot frī un čipšos, bet sliktākos - cietē, savukārt atlikumus pārstrādāsim biogāzē. Ar vienu elementu «neies cauri», tam jābūt lielam modernam kompleksam, kurā darbs būtu vismaz 200 cilvēkiem,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka rūpnīcā plānots ieguldīt līdz pat 100 miljoniem ASV dolāru (75 miljoniem eiro), savukārt projekta realizācijas termiņš varētu būt četri gadi no atļaujas saņemšanas. Tikmēr par reģionu, kur būvēt rūpnīcu, vēl nav izlemts.

Ikviens, kurš pastaigājies pa Elizejas laukiem Parīzē nebūs pārsteigts dzirdot, ka pasaulslavenā avēnija ir Eiropā dārgākā mazumtirdzniecības vieta. Bet kurā pozīcijā tā ierindojas pasaules mērogā?

Elizejas lauki ir atpazīstama vieta daudzu iemeslu dēļ - Triumfa arka, Hitlera gājiens 1940.gadā, Tour de France finiša vieta, modernie veikali, uz kuriem ik dienu dodas tūkstošiem pircēju. Par tiem pat sarakstītas dziesmas. Taču pēdējos gados Elizejas lauki kļuvuši bēdīgi slaveni kā neticami dārga vieta, raksta thelocal.fr.

Tomēr - saskaņā ar pētījumu - pasaulē ir vēl dārgākas vietas, kur atvērt veikalu. Kā liecina ASV bāzētā nekustamo īpašumu uzņēmuma Cushman and Wakefield dati, Elizejas lauki ir vien sestā dārgākā iepirkšanās iela pasaulē, pamatojoties uz īres cenām.

Jau tuvākajā nākotnē Ukrainas uzņēmēji Latvijā līdzās kartupeļu čipsiem un cietei plāno ražot arī skābo ābolu sulas koncentrātu, kuram neesot konkurentu eksporta tirgos, norāda ABM Agro grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Dmitro Motuzko.

«Latvijā neplānojam nodarboties ar gaļas vai piena pārstrādi, tāpat kā ar graudu audzēšanu. Polijā, Moldovā un Ukrainā ir daudz piemērotāks klimats. Toties ir cits projekts, kur plānojam audzēt kultūru, kas citur nepadodas tik labi, līdzīgi kā kartupeļi, proti - skābo ābolu šķirņu pārstrāde,» sacīja Motuzko.

Viņš skaidroja, ka Latvijā ir lielisks klimats tieši skābo ābolu audzēšanai no ātri ražojošo pundurābeļu šķirnēm. Savukārt šo ābolu koncentrātam nav konkurentu eksporta tirgos.

«Patlaban lielākais ābolu koncentrāta ražotājs pasaulē ir Ķīna, tomēr koncentrāts ir pārāk salds. Savukārt pasaulē sulu ražošanai pieprasa skābākas sulas koncentrātu. Plānojam uzbūvēt Latvijā rūpnīcu un pēc īpašas receptes ražot tieši šādu koncentrātu,» sacīja uzņēmējs.

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Līdz ar RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu Ķīpsalā noslēgusies universitātes kompleksa «RTU – Pilsēta pilsētā» būvniecības projekta daļa, informē «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Toma.

Atsevišķi būvniecības darbi vēl turpināsies 2014.gadā.

RTU EEF jaunā ēka sešos stāvos ir būvniecības projekta daļa, kurā apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Jaunā EEF ēka ir pilnībā automatizēta – tā saucamā elektroniskā ēka, kurā gan vēdināšanas, gan apkures, gan arī apgaismošanas sistēmas tiek kontrolētas caur vienotu vadības paneli.

Plašās auditorijas (150 vietas) aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Līdzīgi kā visas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta ēkas, arī EEF ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves. Studentiem jaunā EEF durvis vērs 2014.gada mācību sezonā, bet novembrī jaunās telpas jau devās apskatīt interesenti no studentu pašpārvaldes un RTU absolventu asociācijas.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Foto: Avis

Lai arī mūsdienu dzīvē automašīna ir neatņemama sastāvdaļa, jo sniedz pārvietošanas iespējas un brīvības sajūtu, tomēr tā var sastādīt arī nozīmīgu daļu no ikdienas izdevumiem. Kā pārvietoties ekonomiskāk un kā, ar mazām izmaiņām ikdienas braukšanas paradumos, radīt ievērojamas ietaupījumu iespējas, uzzini, lasot rakstu!

Auto, kas atbilst tavām vajadzībām

Ja ikdienā ar auto pārvietojas tikai viens cilvēks un netiek pārvadātas lielāku gabarītu mantas, izdevīgāk būs braukt ar nelielu pilsētas auto, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. Visai elastīgs variants ir tā saucamie pilsētas krosoveri, piemēram, Toyota Yaris Cross, kas noderēs piepilsētniekiem ar darbu pilsētā.

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Viens no valsts attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem, par kuru domāt vēlētājiem, izvēloties, kam atdot savu balsi, ir jautājums par reģionālo attīstību.

Tas sevī ietver vispirms jau pašvaldību skaita pārskatīšanu, jo pašlaik teju pusē novadu iedzīvotāju skaits neatbilst likumā noteiktajam. Tālāk jau loģiski izrietoša ir ceļu tīkla, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu optimizēšana, šo infrastruktūru piemērojot jaunizveidotajiem lielākajiem novadiem. Tiesa, pašlaik vairums partiju iestājas par status quo saglabāšanu un negrasās stingri pateikt, ka iestājas par pašvaldību skaita samazināšanu. To atklāti ir atbalstījuši vien pāris politisko spēku.

Līdztekus tam politiķiem būtu jāspēj savam elektorātam pateikt, kādu tad viņi redz lauku attīstību. Proti, kam tur būtu jānotiek, kāda veida ekonomiskajām darbībām jāattīstās un kas ir lemts neveiksmei. Taču, kā norāda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, «uz vēlēšanām liela daļa partiju turpina uzturēt mītu, ka varēs naturālās saimniecībās piekopt tradicionālo dzīves veidu». Un tas, lūk, jau ir bezatbildīgi un bīstami. Ja palūkojas uz statistiku, tad Latvijā lauksaimniecībā ir būtiski lielāks nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropas Savienībā, tostarp arī būtiski augstāks nekā, piemēram, Igaunijā. Turklāt tas ir nevis tādēļ, ka Latvijas lauki varētu lepoties ar daudzām spēcīgām saimniecībām.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Rīgas ceļu uzturētāji ir gatavi strādāt, lai sakārtotu ielas un izvestu sniegu, un turpmāko divu līdz trīs dienu laikā pilsēta tiks sakārtota, šodien žurnālistiem sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks teica, ka pašreiz Rīgā neesot nevienas ielas, kas nebūtu caurbraucama.

Gaidāmajā naktī plānota sniega izvešana, tādēļ iedzīvotājiem būs jārēķinās ar ierobežojumiem auto novietošanā. Par ierobežojumiem pašvaldība iedzīvotājus laicīgi informēs gan ar sociālo tīklu, gan pasta starpniecību, sacīja Ameriks. Sniega izvešanu plānots sākt no Vecrīgas.

Šodien sanāksmē ar atbildīgajām amatpersonām un ceļu uzturētājiem tika pārrunāts turpmākais ielu sakārtošanas darbības plāns. Ameriks sacīja, ka pašreiz pašvaldībai papildu palīdzība pilsētas sakārtošanā nav nepieciešama - uzturētāji tiekot galā. Pašreiz jau esot nodrošināta piebraukšana pie maģistrālēm un visām pilsētas skolām.

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Valsts ceļu tīklā turpinās būvdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk būvdarbu posmu uz valsts autoceļiem joprojām ir uz Ventspils šosejas (A10). Tur darbi turpinās četros posmos no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim. Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem, ieteicamie apbraucamie ceļi ir caur Jūrmalu vai pa Liepājas šoseju (A9).

Kurzemē remontdarbi notiek arī uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120), sākot no Talsiem, ir pieci luksoforu posmi, un paredzamais būvdarbu posma šķērsošanas laiks ir viena stunda.

Darbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) uz tilta pār Kauguru kanālu; satiksme novirzīta pa pagaidu tiltu, to regulē luksofors; atsevišķos gadījumos satiksme var būt palēnināta.

Ja vēlamies, lai Rīgā ielas būtu saremontētas un satiksmes infrastruktūra būtu konkurētspējīga ar citām pilsētām, iedzīvotājiem jārēķinās ar sastrēgumiem, šodien intervijā TV3 teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš uzsvēra, ka pašlaik Rīgas centrā tiek būvēts dzelzceļš "Rail Baltica", kas esot gadsimta būve, tiekot būvēta ar to saistīta infrastruktūra un pievadceļi, tādēļ satiksme centrā tiek traucēta. Pēdējos gadu laikā tiekot forsēti Austrumu maģistrāles būvdarbi, kas ļaušot atslogot centru no kravas auto.

"Tā ir objektīvā realitāte, ja gribam labāku infrastruktūru. Nav citas alternatīvas," teica Ķirsis, norādot, ka ielu remonti bez sastrēgumiem nav iespējami.

Lai tos mazinātu, tiekot pētītas transporta plūsmas, analizēti luksoforu signālu režīmi, lai tos mainītu un situāciju atvieglotu.

Ja iedzīvotāji vēlas Rīgu bez bedrēm, tad katru gadu būtu jāsaremontē vismaz 100 kilometri ielu, teica Ķirsis. Šajā būvniecības sezonā tiks saremontēti 50 kilometri.

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Vienlaikus SVF brīdina, ka šim karam varētu būt arī plašākas sekas, tostarp apdraudēta globālā pārtikas drošība cenu kāpuma dēļ un nespēja sēt labību, tai skaitā kviešus.

Fonds prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par vismaz 10%, ja vien nekavējoties tiks panākts mierizlīgums. Taču fonds brīdina, ka šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, un, ja karš turpināsies, situācija pasliktināsies.

Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties pat par 25%-35%, salīdzinot ar 3,2% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš.

Taču, neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt.

Lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotības, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības izaugsmi, būtiski identificēt tās dalībvalstis, kurām nepieciešama padziļināta izpēte, tādēļ paredzēts, ka Eiropas Komisija sagatavos secinājumus par nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu atsevišķās ES dalībvalstīs, balstoties uz padziļinātas analīzes rezultātiem.

Padziļinātie pārskati tiks publicēti 2015. gada pirmā ceturkšņa beigās. Jāatzīmē, ka 2015. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros Latvija netika nosaukta to valstu vidū, kuras iekļaujamas padziļinātās izpētes ziņojumā, informē Finanšu ministrija.

Dalībvalstīm, kurās tiks konstatēta makroekonomikas nesabalansētība, tiks sniegtas rekomendācijas nesabalansētību novēršanai. Kā galējais mērs dalībvalstīm, kuras neveicina savlaicīgu nesabalansētību novēršanu, var tikt noteiktas soda sankcijas, kas ir soda nauda noteiktu procentu apmērā no IKP (nosaka pēc vienošanās).

Savukārt ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sēdēs dalībvalstis apspriedīs makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, kurās konstatēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, un tām dalībvalstīm, kurās nepieciešama izšķiroša politiska rīcība nelīdzsvarotību novēršanā. Tiks nodrošināta arī diskusija par turpmāko rīcību un nesabalansētību novēršanas procedūru.

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.