Lauksaimniecībai tuvojas «cunami» 

Potenciālie apdraudējumi Latvijas lauksaimniecībai ir pieaugošās vides un klimata prasības.

Sandra Dieziņa, 2018. gada 10. marts plkst. 11:06

Foto: Ieva Čīka/LETA

To biedrības Zemnieku Saeima kongresā uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņš akcentēja, ka tie ir ne tikai šobrīd, bet pēc 2020. gada būs krietni vien lielāki. Viņš atgādināja, ka publiskajā telpā jau izskanējusi informācija par augu aizsardzības līdzekļiem, glifosātu, mēslojumiem un šajā kontekstā nākotne nemaz tik rožaina neizskatās. Pēc R. Arnīša paustā, 2017. gadā Valsts Augu aizsardzības dienests veicis 1200 pārbaudes, to skaitā 353 integrēto audzētāju – dārzkopju, augļkopju un kartupeļu audzētāju - pārbaudes. Noņemti 218 paraugi, t. sk. 167 paraugi, lai sabiedrībai parādītu, ka tā raža, ko zemnieki novāc, ir atbilstoša ES un Latvijas normatīviem. Pēc analīzes 90 paraugos glifosāts netika konstatēts, 77 paraugos tas konstatēts pieļaujamās robežās.

Nākotnē Eiropas Savienībā visiem, tostarp Latvijas lauksaimniekiem, «tuvojas cunami», pauda R. Arnītis. Proti, ķīmisko koncernu saražoto darbīgo vielu daudzums pamazām samazinās. Pāreģistrāciju programmu rezultātā no 2010. līdz 2015. gadam pārskatīta 31 viela un no šī skaita sešas ir anulētas, 2012. - 2018. gada programma pārskatīja 150 vielas, no kā 25 vielas noraidītas, bet 114 vielas ir uz jautājuma zīmes. Līdz 2024. gadam EK jāpieņem lēmums par 300 vielām. Saskaņā ar 2009. gadā pieņemtu ES regulu par risku novērtēšanu krietni lielāka uzmanība tiek pievērsta individuāliem raksturojošiem lielumiem. R. Arnītis pauda, ka sagaidāmi negatīvi lēmumi par vairākām darbīgām vielām, kas lauksaimniekiem ir pazīstamas. Tāpat Briselē notiek nopietnas diskusijas par bišu vadlīnijām, kas izslēdz daudzu vielu lietošanu rapsim un citiem kultūraugiem. Nopietna uzmanība tiek pievērsta endokrīniem jautājumiem un tas nozīmē, ka liela daļa no pieejamiem fungicīdiem, visticamāk, ies ārā no tirgus. Jautājums būs arī par glifosāta nākotni pēc 2022. gada, kad beidzas tā reģistrācijas periods.

R. Arnītis arī norādīja, ka ZM uzticas Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) augsta līmeņa speciālistiem un nav pamata aizdomām par viņu darbu ķīmisko koncernu labā. ZM parlamentārais sekretārs aicināja lauksaimniekus izglītoties, lai varētu saimniekot gudri. Ņemot vērā, ka nākotnē pastiprināsies vides spiediens, viņš rosina runāt par vides fondiem un to iespējām, lai stiprinātu vides aizsardzību, samazinātu SEG emisijas un klimata radītās izmaiņas.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2018. gada 09. marts plkst. 15:53

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus...

2018. gada 07. marts plkst. 14:40

Šogad raža novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā.

2018. gada 05. marts plkst. 13:00

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrība (LPKS) «Māršava» šogad pārtraukusi...

2018. gada 23. februāris plkst. 14:36

Kazdangas piena pārstrādes uzņēmumam SIA «Elpa» atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums...

2018. gada 23. februāris plkst. 9:01

Šopavasar visvairāk varētu būt problēmas ar vasaras kviešu, sarkanā āboliņa, lupīnu lauku...

2018. gada 20. februāris plkst. 9:55

Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu.

2018. gada 19. februāris plkst. 16:57

Ogu un sēņu pārstrādātājs un tirgotājs SIA Pharmeko Lettland uzsācis reorganizāciju apvienošanas...

2018. gada 16. februāris plkst. 20:06

Eiropas Komisija (EK) zina par Lietuvas izvirzīto jautājumu attiecībā uz atšķirībām tiešmaksājumos...

2018. gada 16. februāris plkst. 17:27

Ja ņemtu vērā pērn laikapstākļu dēļ cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu...

2018. gada 16. februāris plkst. 16:50

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā...