Pakalpojumi

Lauku ceļotājs sāk lauku tūrisma mārketinga projektu

Lelde Petrāne, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

o 25.09.2013. Odzienas krogusmājā, Pļaviņu novadā

o 01.10.2013. Skrundas muižā, Skrundas novadā

Dalība ir bez maksas.

Darbs noris projekta ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākuma Tūrisma aktivitāšu veicināšana projektā Mārketinga kampaņa lauku tūrisma popularizēšanai un lauku tūrisma produktu izveide visos Latvijas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lauku ceļotājs: Pašvaldību rīcība nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos

LETA, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību rīcība, dibinot savus uzņēmumus un iesaistoties tūrisma pakalpojumu biznesā, nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

Kā norādīja Ziemele, nereti pastāv viedoklis, ka, ja valsts vai pašvaldība ko dara uzņēmējdarbības jomā, tad tas ir labi. Taču tas ne vienmēr ir labi, uzsvēra lauku tūrisma asociācijas vadītāja sakot, ka ir jomas, kurās pašvaldībām nevajagot «bāzties iekšā», bet tās jāatstāj uzņēmēju un brīvā tirgus ziņā.

Kā uzsvēra Ziemele, valstij un pašvaldībām nevajadzētu dibināt viesnīcas, nodarboties ar ēdināšanas pakalpojumiem, velosipēdu nomu un citām lietām, ar kurām labi tiktu galā uzņēmēji. Pretējā gadījumā cilvēki vairs neredz perspektīvu laukos nodarboties ar uzņēmējdarbību un pamet reģionus.

Lauku ceļotājs jau pērn decembrī aktualizēja, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija. Pēc Ziemeles teiktā, situācija pusgada laikā nav uzlabojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauku tūrismā joprojām lielākā problēma ir darbinieku trūkums, teica biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

«Darbinieku trūkums mums aizvien ir lielākā problēma lauku tūrismā, un šī problēma šobrīd daudzās vietās tiek risināta, piesaistot cilvēkus no Baltkrievijas, Krievijas. Tā mums ir sāpe, ka cilvēkus nevar noturēt. Protams, to visu iespaido arī sezonalitāte,» teica Ziemele.

Viņa atzina, ka dažkārt vietējie klienti ir neapmierināti ar to, ka Latvijas lauku tūrisma mītnēs tiek nodarbināti ārvalstnieki, kuri nepārzina latviešu valodu. Taču tas drīz vien būs vienīgais iespējamais risinājums, ņemot vērā lielo no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaitu, kura dēļ Latvijas laukos trūkst darbinieku.

Ziemele arī atzīmēja, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem īpaši trūkst pavāru. «Laukos milzīga problēma ir ar pavāriem, ar šefpavāriem. Labām kafejnīcām ir problēmas noturēt labus apkalpotājus, un tad, protams, mēs dabūjam sūdzības no tūristiem, kas brauc uz piejūras pilsētām ieturēt pusdienas vai vakariņas un ilgi gaida ēdienu. Kapacitāte ir ārkārtīgi vāja - sestdienas, svētdienas tūrisma pieplūdumu nevar pārgremot,» teica Ziemele, piebilstot, ka ne vienmēr uzņēmējs spēj optimizēt izdevumus, vienkāršot ēdienkarti vai padarīt ātrāku apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar atklāts garās distances pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti – Jūrtaka, kas popularizēs veselīgu dzīvesveidu un veicinās lauku tūrismu

Jūrtaka sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas Nidas ciemā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā.

Tā kā maršruts ir veicams abos virzienos, Tallina var būt arī starta punkts. Kopējais takas garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ved gar jūru Latvijas teritorijā, bet 620 km – Igaunijā. Igauņu valodā takas nosaukums ir Ranniku Matkarada.

Tā ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Projekts tapis Igaunijas–Latvijas programmas projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros, tas saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 926,3 tūkst. eiro apjomā un sadarbības partneru līdzfinansējumu 163,5 tūkst. eiro. Projekta realizēšanā iesaistījušies astoņi partneri – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes Tūrisma asociācija, Saulkrastu, Salacgrīvas un Carnikavas novadu pašvaldības, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Igaunijas Lauku tūrisma organizācija un Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, kas bija šī projekta vadošais partneris. Viesmīlības biznesā un zivju pārstrādē iesaistītie uzņēmēji takas izveidi vērtē pozitīvi un tajā saskata nozīmīgu biznesa artavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, kopš stājās spēkā likuma norma par obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās, Latvijas mājražotāji, kas tirgo pašgatavotos alkoholiskos dzērienus, negrasās izpildīt šos, viņuprāt, absurdos noteikumus. Tā vietā viņi prasīs zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) rast citu risinājumu.

Kā pastāstīja asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, lauku tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji tikušies diskusijā, kuras secinājumi nosūtīti Dūklavam. Tuvākajās nedēļās Ziemele dosies pie ministra, un pēc sarunas tūrisma nozares pārstāvji vienosies, kā rīkoties tālāk.

Ziemele stāsta, ka likuma norma, kas stājās spēkā 1.janvārī, uzliek pamatīgas papildu izmaksas, ko mājražotāji nevar atļauties. Videonovērošanas kameru izvietošana ir tikai viena no tām. Videonovērošana saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI). Saistībā ar to jāmaksā par dažādiem papildpakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lauku ceļotājs: šogad neierasti liels pieprasījums pēc viesu namiem gadu mijā

BNS, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ir neierasti liels pieprasījums pēc viesu namiem gadu mijā, aģentūrai BNS pastāstīja biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnate Ziemele.

Pēc viņas teiktā, gandrīz visas viesu mājas laukos gada nogalē ir izīrētas. «Šogad tas ir noticis neierasti ātri, uz Jauno gado gandrīz vairs nav brīvu māju,» sacīja Ziemele, piebilstot, ka cilvēki cenšas laicīgi plānot brīvdienas.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka šogad kopumā aptuveni 80% klientu ir vietējie, bet 20% - krievu tūristi. «Krievu tūristu šogad ir vairāk nekā citus gadus, un viņi piesakās uz garām brīvdienām,» viņa teica.

Lauku ceļotājs ir profesionāla lauku tūrisma asociācija, kas dibināta 1993.gadā. Pašlaik asociācija apvieno vairāk nekā 300 lauku tūrisma uzņēmējus un citas lauku tūrismā ieinteresētās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas laukos pieaug Vācijas un Krievijas tūristu skaits

Dienas Bizness, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrisms Latvijā daļēji atkopjas no krīzes un uzņem aizvien vairāk viesus no Vācijas un Krievijas. Pēdējo divu gadu laikā īpaši strauji pieaudzis krievu tūristu skaits Latvijas laukos, atzina asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Sarunā ar Latvijas radio viņa stāstīja, ka visvairāk tūristu Latvijas laukos ir no Vācijas, tam strauji tuvojas tūristu daudzums no Krievijas. Līdzīgi kā tūrisma pieaugums vērojams Rīgā, tas atspoguļojas arī uz situāciju laukos, norādīja A. Ziemele.

Lauku ceļotājs prezidente skaidroja, ka pirms desmit gadiem tūristu no Krievijas Latvijas laukos bija ļoti maz, bet pēdējo divu gadu laikā šis skaits ir strauji kāpis. Lielākoties tie ir cilvēki no Krievijas lielajām pilsētām, kuri labprāt izbauda dabu un paliek ilgāku laiku laukos. Krievijas tūristi bieži prasa ļoti dārgus produktus, kurus neatļaujas atbraucēji no citām valstīm.

Savukārt Latvijas tūristi biežāk izvēlas slēpošanu, braukšanu ar kamanām, savukārt vasarā svin kāzas un svētkus. Asociācijas prezidente arī norādīja, ka krīze daļu lauku tūrisma uzņēmēju situsi ļoti bargi. Tāpēc virkne viesu māju šajā laikā pārdotas vai bankrotējušas. Tikmēr tiem uzņēmējiem, kas labi izturas pret viesiem un piekopj pareizu cenu politiku, sokas visai labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piekrastes pārgājienu maršruts Jūrtaka kļuvis pieejamāks ar sabiedrisko transportu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Jūrtaka ir garākais pārgājienu maršruts Baltijā, kas stiepjas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti 1200 km garumā, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijas teritorijā. Takas maršruts ir sadalīts 8 daļās – vienas dienas posmos. Katrai dienai ir pieejams detalizēts apraksts ar informāciju par apskates objektiem, posma ceļa segumiem, attālumiem, šķēršļiem un pieejamajiem pakalpojumiem (ēdināšanas vietām, naktsmītnēm u.c.). Maršrutiem ir dažādas grūtības pakāpes. Brīžiem taka ved pa smilšainu liedagu, brīžiem – pa akmeņiem un sīkiem oļiem nokaisītu pludmali. Reizēm tā līkumo cauri piejūras mežiem, piekrastes pļavām, vai piestāj zvejnieku ciematiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas – Latvijas programmas ietvaros top pārgājienu maršruts gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā - plānots, ka kopējais maršruta garums būs ap 1100 km un tas iekļausies Eiropas garo distanču kājnieku tūrisma maršrutu tīklā E9, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku Ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Projekta ietvaros, līdz 2019. gada oktobrim, iesaistot vietējo sabiedrību, pašvaldības un uzņēmējus, ir paredzēts dabā apsekot visu maršruta teritoriju, izstrādāt maršruta vizuālo identitāti un marķēšanas vadlīnijas. Tāpat maršruta teritoriju līdz Rietumigaunijai (ieskaitot) ir paredzēts marķēt dabā, uzstādīt informācijas stendus un norādes zīmes.

Maršruts ir paredzēts plašai mērķauditorijai: aktīviem tūristiem, ģimenēm ar bērniem, dabas vērotājiem, vēstures un militārā mantojuma entuziastiem, tāpat arī vietējiem un ārvalstu tūristiem. Lai spētu piedāvāt mērķauditorijai atbilstošus pakalpojumus, ir paredzēts iesaistīt vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus: naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus, tūrisma gidus, vietējo produktu ražotājus un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ziemele: Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs kopā ar sadarbības partneriem no Igaunijas un Norvēģijas izstrādājusi rokasgrāmatu lauku mazajiem uzņēmējiem.

Rokasgrāmata sniedz praktisku, pieredzē balstītu informāciju uzņēmējiem. Īpaši noderīga rokasgrāmatā sniegtā informācija ir pārtikas ražošanas sektora uzņēmējiem, kuri maksimāli daudz laika velta pašam ražošanas procesam un produkta kvalitātei, kā arī lauksaimniecības vai pārtikas ražošanas profesionāļiem, jo šiem uzņēmējiem nereti trūkst zināšanu tādās jomās kā mūsdienīgs mārketings un pārdošana, kā arī trūkst laika rūpīgi izpētīt iespējas un informāciju par tirdzniecības paplašināšanu, atverot savu veikalu.

Projekta partneri secinājuši, ka līdzīgas problēmas pastāv gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Norvēģijā.

Projektā kopīgiem spēkiem izveidota noderīga un viegli pieejama rokasgrāmata mazajiem uzņēmējiem, kas pieejama arī tiešsaistes formā. Rokasgrāmata sniedz visaptverošu pārskatu par jomām, kas jāņem vērā, atverot savu veikalu - sākot no likumdošanas formalitātēm līdz tādām «viltībām» kā aromātu un apgaismojuma nozīme veikala telpās. Rokasgrāmatā ir apkopotas norādes uz detalizētākiem informācijas avotiem un veiksmīgu mazo uzņēmēju pieredzes stāsti. Izstrādātajai rokasgrāmatai ir kopīga struktūra, taču saturu katrs partneris veidojis pats, ņemot vērā uzņēmēju situāciju un mācību vajadzības savā valstī. Katrs partneris arī pielāgoja rokasgrāmatas saturu apmācībai tiešsaistē un nodrošināja, ka tā uzņēmējiem pieejama internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Vilciņi, kas atrodas Saukas pagastā, Viesītes novadā saimnieko Sabīne Zupa ar vīru. Viņu saimniecībā iespējams iegādāties dažādu sugu un šķirņu inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus.

Šajās brīvdienās no 4. līdz 6. maijam Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz Latvijas laukiem, kad notiks akcija Atvērtās dienas laukos. Šajā akcijā, kurā piedalīsies 130 dalībnieku (gan saimniecības, gan ražotāji) savas durvis atvērs arī z/s Vilciņi, kuru sētā ikvienam viesim būs iespēja noskaidrot, kas ir olu inkubācija, kā notiek olu savākšana, inkubēšana un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis. «Uz dzīvi savā dzimtajā pusē pārcēlos pirms aptuveni septiņiem gadiem, jo pēc Viesītes vidusskolas beigšanas kopā ar mammu un viņas māsu pārcēlāmies uz Liepāju, kur ģimenei piederēja ēdināšanas uzņēmums. Nolēmu atgriezties mājās, bet pie putnkopības pievērsos pamazām. Sākumā sākām pašu patēriņam audzēt trušus un arī tagad mūsu saimniecībā ir desmit garauši. Pēc tam sākām audzēt arī dažādu šķirņu putnus ne tikai savām, bet arī citu vajadzībām. Kopumā saimniecībā ir 15 h zemes un vīrs paralēli algotajam darbam audzē arī graudus, bet manai mammai blakus saimniecībā ir ķiploku audzēšanas lauki,» portālam db.lv teic S. Zupa, kura ar aizrautību stāsta par ikvienu lauku sētas iemītnieku un zina vārdā nosaukt teju ikvienu no 130 putniem. Tiesa reizēm gadās arī nelaime, kad purnus iekāro meža zvēri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātie dīķi un ezeri piedāvā garantētu lomu, taču vairums makšķernieku copes laikā gūto gandarījumu necenšas mērīt kilogramos; trofeju mednieki un procesa baudītāji dodas arī uz ārvalstīm, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir aptuveni 80 tūkstoši makšķernieku, kas gada laikā iegādājas makšķernieku kartes un makšķerē publiskos ūdeņos. Privātās ūdenstilpnes copētājiem ir pieejamas gan daudzos Latvijas viesu namos, gan lauku saimniecībās, gan zivjaudzētavās, kuras paralēli zivju audzēšanai piedāvā makšķerēšanas komercpakalpojumus. Tādus piedāvā arī valsts zivju audzētavas, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome.

Papildu serviss

Lielākā daļa makšķernieku izvēlas publiskās ūdenstilpnes vai dodas uz copi ārzemēs. Privātajos dīķos un ezeros makšķerē aptuveni 10% no visiem makšķerniekiem, lēš Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) viceprezidents Jānis Stikuts. Viņš uzskata, ka komerciālo ūdenstilpņu uzturētājiem tas nav pamatbizness, bet gan servisa pakalpojums, jo aptuveni 30–40% no lauku tūristiem vēlas, lai viesu nams būtu ūdens tuvumā un tā piedāvājumu klāstā būtu arī iespēja pamakšķerēt. Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnate Ziemele norāda, ka 168 no aptuveni 700 viesu mājām, kas ir Lauku ceļotāja biedri vai sadarbības partneri, atrodas zivīm bagātu ezeru, upju vai dīķu tuvumā. Tur iespējams uzzināt visu par labākajām copes vietām apkārtnē, izīrēt laivu un makšķerēšanas inventāru, kā arī pagatavot maltīti no iegūtā loma. Lai makšķerētu publiskos ūdeņos, ir jāiegādājas īpaša karte. To var izdarīt makšķerēšanas piederumu veikalos, makšķernieku klubos, benzīntankos u.c. Populārākās makšķerēšanas vietas ir tur, kur komercmakšķerēšana apaudzēta ar papildu servisu un atpūtas iespējām, atzīst zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis. Viņaprāt, populārākie komercdīķi Latvijā ir Sillakas Liepas pagastā, Makšķernieku paradīze Vallē un Alberta dīķi Upesciemā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektā Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana: vēsturisko dārzu tūrisms jeb saīsināti - Vēsturiskie dārzi tūrismā, apvienojusies dārzkopības un tūrisma profesionāļu komanda – Latvijas un Lietuvas dārzkopības institūti, muzeji un lauku tūrisma asociācijas, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunu, uz vēsturisko dārzu vērtībām balstītu tūrisma piedāvājumu.

Kopīgais mērķis ir izcelt dārzkopības tradīcijas un iesaistīt tūrisma piedāvājumā dārzus, kuros tiek audzētas tradicionāli Latvijas un Lietuvas dārzos sastopamās, kā arī mūsu dārzkopju selekcionētās augļu, dārzeņu, garšaugu un puķu šķirnes. Šajā projektā ir vēlme panākt, lai selekcionāri un dārzkopji atver savus dārzus apmeklētājiem un parāda vietējo, vēsturisko šķirņu priekšrocības un labās īpašības.

Projekts tiek realizēts Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais projekta budžets visiem iesaistītajiem projekta partneriem (6 partneri) ir 830 733.23 eiro, no tā 706 123.23 eiro ERAF finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana izmitināšanas pakalpojumiem no 12% uz 21% atbaidīs tūristus un radīs problēmas nozarei

Tādas sekas prognozēja tūrisma organizāciju vadītāji, tiekoties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu Finanšu ministrijas iecerēto PVN likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari. PVN samazinātās likmes atcelšana vairākiem produktiem un pakalpojumiem tiek vērtēta kā kompensējošs pasākums iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšānai no pašreizējiem 23% līdz 20% un neapliekamā minimuma palielināšanai līdz 300 eiro mēnesī, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Šis PVN kāpums nogalinās ļoti daudzus lauku uzņēmējus, jo viņi nespēs noturēt zemas cenas un zaudēs tūristu plūsmu,» ideju vērtē Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnate Ziemele. «2016. gada dati liecina, ka cilvēki ceļo tikpat, taču tērē mazāk. Lauku uzņēmējam būtisks ir apgrozījums. No tā tiek uzturēts īpašums, maksātas algas. Tāpēc, lai saglabātu viesu plūsmu, cenas tiek turētas zemas, un tās palielināt nav iespējams,» skaidro A. Ziemele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Gadu pēc ieviešanas atsakās no videonovērošanas alkohola tirdzniecības vietās

LETA, 05.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot atteikties no normas par obligāto videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās.

Saeima vienojās izslēgt no likuma normu, kas paredz alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināt nepārtraukto videonovērošanu, kā arī ieraksta saglabāšanu vismaz septiņas dienas.

Likuma izmaiņas arī paredz - norma par to, ka alkoholu nevar tirgot telpās ar tirdzniecības zāli, mazāku par 20 kvadrātmetriem, neattieksies uz mazo ražotāju produkcijas mazumtirdzniecību.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, prasību par videonovērošanu likumā iekļāva ar mērķi novērst situācijas, kad alkoholiskie dzērieni ir viegli pieejami jebkuram veikala apmeklētājam, arī nepilngadīgām personām un jauniešiem. Sākotnēji tika izvirzīts priekšlikums, kurā noteikts alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegums tikai lielveikalos, ja alkoholiskie dzērieni nav izvietoti atsevišķi norobežotā nodaļā, kas aprīkota ar videonovērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā investīciju apguve lauku tūrisma jomā ir strauji samazinājusies, jo uzņēmējiem ir bijis ļoti grūti piesaistīt finansējumu, norāda biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Lauku tūrisma biznesu līdz šim ļoti būtiski apgrūtināja pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību radītā konkurence, kamdēļ klientu skaits saruka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Darbinieku trūkums pastāv līdztekus bezdarbam

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja Margarita Platace, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar latvisko ēdienu karti cer mudināt vietējos iedzīvotājus iepazīt un izvēlēties pašmāju tradicionālos ēdienus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lauku ceļotājs izstrādājis Latvijas kulināro karti, kurā iekļauti 178 krodziņi, kafejnīcas, restorāni un viesu nami, kas atrodas ārpus Rīgas. To vidū ir arī zemnieku saimniecības, lauku mājas un zvejnieku sētas, kuru pamatnodarbošanās ir cita, taču viesus cienā ar pašu audzētajiem lauku labumiem un piedāvā dažādas atpūtas iespējas.

Nolūkā atvieglot gardēžu ceļu līdz tiem, izstrādāti arī desmit mērķtiecīgi veidoti maršruti – piena, alus, vīna, dabas velšu, siera, maizes un zivs tūres. Kulinārā karte pieejama gan drukātā formātā, gan arī elektroniskā versijā, līdz ar to ceļotājiem ir iespēja sekot līdzi maršrutam savās mobilajās ierīcēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dabas vērošana var būt laba eksportprece

Anda Asere, 15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērošana var būt laba Latvijas eksportprece, taču vēl jāiegulda daudz darba, lai ārzemju interesenti uzzinātu par to

Kad mūsējiem prasa, ar ko var lepoties Latvija, pirmā atbilde parasti ir – daba. Taču, kad tūrists atbrauc uz Latviju un vēlas dabu izbaudīt, ir grūti to kvalitatīvi parādīt, turklāt papildināt šo pieredzi ar zinošu cilvēku stāstiem. «Tāpēc likās – ja nav, tad ar steigu jāpiedāvā,» stāsta Laura Žukovska, SIA Baltic Wildlife vadītāja. Šis uzņēmums piedāvā tūres Latvijas savvaļas dabā ārzemju tūristiem.

Ne viens vien varētu būt izbrīnīts, dzirdot, ka putnu un dzīvnieku vērošana ir Latvijas eksportprece. «Rietumeiropā savvaļas dabas faktiski vairs nav, tāpēc viņiem mūsu ikdiena ir eksotika. Latviešiem nav nekas neparasts ieraudzīt dzeni vai lapsu. Ārzemniekam tas ir kaut kas neredzēts,» viņa teic. Jo mazāk Rietumeiropā būs dabas, jo par to būs lielāka interese, norāda arī Asnāte Ziemele, Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Berlīnē notiekošajā Zaļajā nedēļā piedalās arī Latvijas ražotāji

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šogad, tāpat kā ik gadu Berlīnē notiek starptautiska pārtikas Izstāde-gadatirgus Zaļā nedēļa, kur desmit dienas satiekas gan lauksaimniecības ministri, starptautiskās vides vadošie lauksaimniecības uzņēmējdarbības pārstāvji un Berlīnes apmeklētāji, kuriem interesē viss par un ap lauksaimniecību un pārtiku.

Latvijas ražotāji arī šajā gadā vienotā stendā pārstāv mūsu valsti, informē Agroresursu un ekonomikas institūts.

Šogad pasākums notiek 18.-27.janvārī Messe Berlin 115 tūkstoš kvadrātmetru platībā. Pagājušo gadu pasākumu apmeklēja vairāk nekā 400 tūkstoši apmeklētāju, tostarp ap 90 tūkstošiem tirdzniecības apmeklētāju.

Latvijas stends atradodas hallē 8.2, ar stenda numuru 105, pateicoties Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) izstāžu daļas organizēšanai un Zemkopības ministrija (ZM) atbalstam. Tajā būs pārstāvēti gan Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares produkti, gan tiks nodrošināti Latvijas lauku tūrisma un seno amatu popularizēšanas pasākumi ar Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs amatnieku, «Donu» saimnieces Ilze Briedeun Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays iesaisti. Kā ierasts, tiks tirgotas pārtikas preces, sākot ar medu un tā produktiem, šprotēm, dzērvenēm, sukādēm, dabīgiem sīrupiem, žāvētiem āboliem, dažādām tējām, maizi, medījumu gaļu un konserviem, dažādām alus šķirnēm un kvasiem, svaigi ceptu maizi, gaļas izstrādājumiem, piena izstrādājumu produktiem, konfektēm «Gotiņa» un citiem saldumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru