Enerģētika

Lerojs: Latvijas gadījumu būtu nepieciešams vērtēt individuāli

Armanda Vilcāne, 04.02.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Viens no būtiskākajiem Eiropas gāzes tirgus izaicinājumiem ir vienota, ilgtspējīga un konkurētspējīga tirgus izveide.

To intervijā DB norāda Eiropas Gāzes Infrastruktūras asociācijas (Gas Infrastructure Europe - GIE) vadītājs Žans Marks Lerojs (Jean Marc Leroy), kurš janvāra beigās viesojās Latvijā, lai klātienē apmeklētu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kā arī tiktos ar Conexus Baltic Grid (Conexus) vadību. Asociācijas vadītājs uzsver, ka gāzes infrastruktūra garantē gan drošu enerģijas piegādi, gan veicina konkurenci, tāpēc pietiekamu ieguldījumu veikšana šajā jomā ir īpaši svarīga.

GIE dibināts 2005. gadā, kas nozīmē, ka organizācija pastāv jau teju 15 gadus. Kas ir būtiskākās lietas, kas šajā laikā paveiktas?

Patiesībā asociācija darbojas pat nedaudz ilgāk, jo sākotnēji GIE bija daļa no EuroGas. Kā neatkarīga organizācija GIE sāka darboties 2005. gada 10. martā, un jāsaka, ka šo gadu laikā mēs esam ieguldījuši daudz laika un pūļu Eiropas dabasgāzes infrastruktūras operatoru interešu pārstāvniecībā. Tajā pašā laikā par vienu no lielākajiem asociācijas sasniegumiem mēs joprojām uzskatām pašas asociācijas izveidi un tās pozīciju nostiprināšanu. Šobrīd mēs esam labi zināms partneris gan Eiropas Komisijai, gan arī citām ieinteresētajām pusēm gāzes un elektrības tirgū.

Kāds ir asociācijas galvenais darbības mērķis?

GIE pārstāv Eiropas dabasgāzes infrastruktūras operatoru intereses, un mūsu galvenais uzdevums ir veicināt vienota, ilgtspējīga un konkurētspējīga gāzes tirgus izveidi Eiropā, kas balstās uz paredzamu tiesisko regulējumu, kā arī stabilu investīciju vidi. GIE vīzija balstās uz trim pīlāriem - gāzes infrastruktūru, kas garantē drošu atjaunojamās un dekarbonizētās enerģijas piegādi elektroenerģijas ražošanai, rūpniecībai, apkurei un transportam, visu Eiropas reģionu integrāciju un inovācijām pieejamai enerģijai. Mēs mēģinām rast labākos risinājumus, lai Eiropas Savienībā radītu infrastruktūras uzņēmumiem atbilstošāku vidi. Tas ir svarīgi, jo infrastruktūra ir priekšnosacījums gan piegādes drošībai, gan konkurences radīšanai, tāpēc ieguldījumiem šajā nozarē jābūt pietiekamiem, lai tiktu galā ar visiem izaicinājumiem.

Cik organizācijas apvienojušās GIE, un kādas valstis tās pārstāv?

GIE šobrīd pārstāv 70 uzņēmumus no 26 valstīm - no Rīgas līdz Madridei un no Atēnām līdz Dublinai. Organizācija apvieno Eiropas dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumus no visas Eiropas, tajā skaitā pārvades un uzglabāšanas operatorus, kā arī tos uzņēmumus, kuri pārvalda sašķidrinātās dabasgāzes termināļus. Jāpiebilst, ka aizvadītā gada nogalē par mūsu biedru kļuva arī Latvijas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Conexus. Par to mēs ļoti priecājamies.

Visu interviju Lerojs: Latvijas gadījumu būtu nepieciešams vērtēt individuāli lasiet 4. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izaicinājums – pierādīt kriptovalūtas iegādes vērtību

Anda Asere, 12.03.2019

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas kopš šī gada ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse norāda, ka jau iepriekš nodokļu likumos gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu inspektoriem bija iespējams vērtēt pieminētos ienākumus pēc būtības. Proti, ja persona regulāri nodarbojas ar kriptovalūtas pārdošanu vai ģenerē virtuālo valūtu, tad tās darbība var tikt pielīdzināta saimnieciskai darbībai un attiecīgi arī maksājams nodoklis. Ja tas ir neregulārs ienākums, tad par to maksājams nodoklis kā no kapitāla pieauguma. «Fakts, ka par katru sīkāko gadījumu likumdevējiem ir vēlme pielikt klāt atsevišķu pantu, vien norāda uz kontrolējošo iestāžu nespēju vērtēt situācijas pēc būtības. Taču ir pozitīvi, ka tagad par ienākumu no kriptovalūtas ir arī konkrēta rakstiska norma,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK pabeigusi 12 banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu

Žanete Hāka, 13.03.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi.

FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.

Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām. Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenoto metodoloģiju jeb t.s. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process – SREP).

Šajā procesā tiek noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām tiek doti uzdevumi turpmākajam periodam, t.sk. ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dziednieces sirds bizness

Laura Mazbērziņa, 09.05.2019

Kate Ansone, sporta kluba un biedrības Sport De Lux dibinātāja.

Foto: facebook.com/SportDeLuxOfficial

Jaunākais izdevums

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valstī ir kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā

LETA, 16.05.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, izvērtējot ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatus, revidenti nākuši pie atzinuma, ka valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus.

Gada pārskatu revīzijās VK primāri vērtē uzskaites pareizību, un 2018.gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī, informēja Krapāne.

Tomēr papildus uzskaites pareizībai VK finanšu revīzijās veic arī tā sauktās atbilstības pārbaudes, kurās vērtē, vai pareizi uzskaitītais finansējums ir ticis izlietots atbilstoši mērķim, kuram tika pieprasīts, tiesību aktiem, un vai tas ir devis plānoto rezultātu. Šo pārbaužu rezultāts licis VK celt trauksmi un aicināt atbildīgās amatpersonas pavērst savus lēmumus un rīcību sabiedrības interešu virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Splendid Palace vadītāja: Telpu noma palīdz demonstrēt kino

Monta Glumane, 11.07.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Koplietošanas elektrisko skrejriteņu biznesam ir arī tumšā puse

Ilze Žaime, 15.08.2019

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas elektrisko skrejriteņu uzņēmuma «CityBee Latvija» vadītāja Egija Gailuma.

Viens no tā iemesliem varētu būt jauniešu ietekmēšanās no ārvalstīs uzņemtajiem video, kas mudina viņus rīkoties līdzīgi. «Par katru šādu gadījumu tiek ziņots policijai, kā arī esam uzsākuši sadarbību ar apsardzes uzņēmumu, kas palīdz uzturēt kārtību un atgūt nozagtos elektriskos skrejriteņus,» teic E. Gailuma.

«CityBee Latvija» vadītāja atzīst, ka šobrīd katru trešo dienu tiek konstatēts kāds vandālisma gadījums. Visbiežāk tie tikuši ar spēku sadauzīti pret trotuāru vai koku, kā arī uzlikti grūti aizsniedzamās vietās, piemēram, iekarināti koku zaros. «Mūsu komandai ir izaicinājumiem pilnas dienas. Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka vandālisms ir administratīvi sodāma rīcība,» akcentē E. Gailuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šogad likvidēto uzņēmumu skaits visdrīzāk pārspēs rekordu

Žanete Hāka, 20.08.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vērtēs FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

LETA, 11.09.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No apdrošinātājiem mēģina izkrāpt 2,6 miljonus eiro

LETA--BNS, 15.10.2019

Foto: PIXABAY

Jaunākais izdevums

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Komentāri

Pievienot komentāru