Enerģētika

Liepājas enerģijas šķeldas katlumājas kompleksā investēts teju miljons eiro

Db.lv, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Katlumājas kompleksa montāža un teritorijas labiekārtošanas darbi tika uzsākti 16. novembrī. Kompleksā ietilpst pilnībā slēgta šķeldas noliktava ar slēgtiem pelnu konteineriem, kā arī divi katlu konteineri ar kopējo jaudu 1,9 MW, katrs pa 0,95 MW. Ar šīs katlumājas saražoto siltumu SIA “Liepājas enerģija” spēs nodrošināt esošos un no jauna pieslēgtos klientus (“Jensen Metal” siltuma pakalpojumu izmantos jau šogad, savukārt koka karkasa māju ražotne Zemgales ielā centralizētās siltumapgādes priekšrocības sāks izmantot 2022. gadā).

Turpmāk šajā mikrorajonā līdz 0oC netiks pieslēgtas esošās gāzes iekārtas. Jaunā katlumāja uzņēmuma klientiem nodrošinās karstā ūdens sagatavošanu arī vasaras sezonā.

“Īsā termiņā ir paveikts apjomīgs rezultāts ar salīdzinoši zemākam izmaksām nekā tas būtu stacionārai būvei. Mobilais komplekss dod iespēju mainoties infrastruktūrai pārvietot visu katlumāju uz citu tai paredzētu vietu. Turklāt bez operatora katlumāja neprasa cilvēka patstāvīgu klātbūtni ikdienas darbā. Dabai draudzīgs siltumapgādes risinājums. Kurināmais - vietējais resurss koksnes šķelda, līdz ar to stabilāks gala siltuma tarifs patērētajiem, jo paredzamākas kurināmā izmaksas un tā pieejamība arī ārpolitiski sarežģītos, neparedzētos apstākļos, kā, piemēram, straujš gāzes cenas kāpums,” norāda uzņēmuma “Steel pro” valdes loceklis Sandis Gromovs.

Noliktava un katlu konteineri ir pilnībā slēgti, tāpēc vidē neizdalīsies koksnes šķeldas un pelnu putekļi. Pelni no katlu kurtuvēm tiks savākti automātiski slēgtos pelnu konteineros un izvesti aptuveni vienu reizi divās nedēļās atkarībā pēc piepildījuma. Papildus pēc nepieciešamības laboratorijas apstākļos tiks kontrolēts gan koksnes šķeldas mitrums, gan pelnu saturs. Troksnis vidē no katliekārtu kompleksa mehāniskām daļām būs minimāls, nepārsniedzot 60 decibelus. Projekta ietvaros tiek sakārtota arī apkārtējā infrastruktūra – piebraucamais grants seguma ceļš, kā arī teritorijā esošie koki pēc iespējas ir saglabāti, veidojot koku vainagus.

Noslēdzot zemes nomas rezervēšanas līgumu, teritorija tiek izīrēta no Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes. Jaunā katlumāja atrodas blakus Karostas Industriālajam parkam, kurā jau divas apstrādes rūpniecības ražotnes strādā, bet vēl divas tiek būvētas.

Abas jaunās ražotnes – “Jensen Metal” un “EB Liepāja” ir devušas priekšroku centralizētai siltumapgādei un ir noslēgušas līgumu ar SIA “Liepājas enerģija” par siltumenerģijas piegādi.

Uzņēmums, paplašinot sniegto pakalpojumu klāstu, jaunas konteinera tipa katlumājas ir gatavs uzstādīt arī citās Dienvidkurzemes pilsētās, nodrošinot videi draudzīgu un ekonomiski izdevīgu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes cenu kāpuma ietekmē pieaug interese par bioapkuri

Db.lv, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugot gāzes cenām, pēdējo mēnešu laikā palielinājusies publiskā sektora un ražotāju interese par bioapkuri, norāda modulāro katlumāju ražotāja SIA "Steel Pro" valdes loceklis Sandis Gromovs.

Gāzes cenu kāpums viņa vadītajam uzņēmumam nāk par labu, jo uzņēmēji saprot situāciju, un visiem vēl svaigi atmiņā ir 2008.gada cenu kāpums. Septembrī vien uzņēmums strādājis pie četru lieljaudas modulāro katlu māju izveides.

Ja cenas nesabremzēsies, pāreja uz alternatīvu biomasas apkuri būs neizbēgama, uzskata S.Gromovs.

Viņš norada, ka šķelda ir viens no energoresursiem, kas ļauj samazināt ogļskābās gāzes (CO2) izmešus, ko Eiropā uzņemtais zaļais kurss paredz kā prioritāti: "CO2 izmešu daudzums šķeldai, salīdzinot ar gāzi, ir divas līdz trīs reizes zemāks. Taupot līdzekļus, taupīsim arī planētu".

Uzņēmums to saredz kā iespēju attīstīties Eiropā, jo dažu mēnešu laikā spēj saražot pārvietojamas lieljaudas katlumājas, ko var savienot jau ar esošu gāzes apkures sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir noslēdzis līgumu ar uzņēmuma “Elenger” par dabasgāzes piegādi laika posmam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Līgums ar “Elenger” tika noslēgts, izvērtējot “Liepājas enerģijas” izsludinātās cenu aptaujas rezultātus. Veicot dabasgāzes cenu aptaujas procedūru, uzņēmums lūdza tirgotājus norādīt, vai viņu piedāvātā gāze ir no Krievijas vai citurienes, tādējādi nodrošinot “Liepājas enerģijai” iespēju izlemt atbalstīt vai neatbalstīt Krievijas agresiju Ukrainā.

”Elenger” piedāvājums dabasgāzes piegādei, kas nav no Krievijas, bija izdevīgākais starp vairākiem pretendentiem. Pieņemtais lēmums un noslēgtais līgums apliecina, ka uzņēmums nosoda agresora rīcību.

“Elenger” ir viena no lielākajām un pieredzes bagātākajām privātajām enerģētikas grupām Baltijas jūras austrumu reģionā. Uzņēmums dibināts 1865. gadā un darbojas Somijā, Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Liepājas enerģija" dalībnieku sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2021.gada pārskats, lemjot pagājušā gada peļņu 1,39 miljonus eiro novirzīt jaunas biomasas katlu mājas būvniecībai Liepājā, informēja uzņēmuma pārstāve Zane Ģirne.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā dabasgāzes cenas straujo kāpumu, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski ietekmē energoresursu cenas un, iespējams, ietekmēs arī turpmāku pieejamību. Katlumājas būvniecība par 3,5% samazinās kopējo gāzes patēriņu, kura īpatsvars kurināmajā 2021.gadā bija 24%.

Uzņēmuma "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons uzsver, ka jaunas biomasas katlu mājas būvniecība ir nepieciešama, un tai ir būtiska nozīme uzņēmuma turpmākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, stabilitātei, ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai. Ar jauno katlu māju paredzēts ievērojami palielināt to centralizētās siltumapgādes klientu daudzumu, kas saņems no vietēja un atjaunīgā kurināmā ražotu siltumenerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Slimnīcas ielā 2, topošās šķeldas katlumājas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunas šķeldas katlumājas būvniecība un atjaunīgā kurināmā apjoma papildināšana ir būtisks solis ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā. Tas sniedz daudzpusīgas priekšrocības, sākot no samazinātas atkarības no fosilajiem kurināmiem līdz vides aizsardzībai un ekonomiskajai efektivitātei. Jaunās katlumājas ieviešana ļaus mazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kas savukārt samazinās oglekļa emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Atjaunīgā kurināmā izmantošana dos iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķtiecīgi virzīties uz zaļo enerģiju,” pasākuma laikā uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tādā veidā nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem, lai samazinātu vai noturētu siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis plānotos siltumtrašu izbūves darbus, lai centralizētajai apkurei pievienotu jaunus klientus.

Kopumā šogad uzņēmuma budžeta ietvaros plānots izbūvēt centralizētās siltumtrases 1400 metru garumā dažādos pilsētas mikrorajonos, pieslēdzot 22 jaunus klientus ar kopējo plānoto slodzi 3,50 MW. Turklāt vairāki potenciālie klienti šobrīd izvērtē iespējas trašu izbūvi veikt par saviem līdzekļiem, lai turpmāk saņemtu centralizētās apkures pakalpojumu.

Šobrīd apjomīgākie darbi norit Pļavu ielā, lai centralizētās siltumapagādes sistēmai pievienotu trīs jaunus klientus. Pļavu ielā un Ezera ielā tiek izbūvēta trase 500 metru garumā. Plānots, ka darbi tiks pabeigti līdz maija beigām, bet pēc tam uzņēmums “Kurzemes būvserviss” atjaunos ielas segumu, bet “Liepājas enerģija” turpinās iesāktos darbus Ezera ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma “Liepājas enerģija” jaunā šķeldas katlumāja Slimnīcas ielā 29.jūnijā atzīmējusi Spāru svētkus, simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvniecība mērķtiecīgi ieiet nākamajā fāzē. 2023./2024. gada apkures sezonā jaunā katlumāja uzsāks savu darbību.

Visi plānotie darbi norit saskaņā ar grafiku, un šobrīd ir pabeigti visi betonēšanas darbi, piegādātas katlu iekārtas un norit to montāžas darbi. Turpmāk veicamie darbi saistīti ar ēkas nesošo konstrukciju piegādi un montāžu, kā arī atbalstsienas un autosvaru izbūvi. Drīz tiks sākta arī teritorijas labiekārtošana.

Īstenojot projektu “Fosilā kurināmā aizstāšana Liepājā”, tiek izbūvēts jauns šķeldas siltumavots, kas apvienos katlumāju Grīzupes ielā 89, Slimnīcas ielā 15 un Slimnīcas ielā 25 siltumapgādes sistēmas vienotā centralizētā siltumapgādes tīklā, pieslēdzot arī jaunus patērētājus. Katlumājas projektēšana un būvniecība uzticēta AS UPB. Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, samazināt vai noturēt siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BioEx biomasas biržā pirmajā darbības gadā veikti darījumi par 4,908 miljoniem eiro un 182 980 MWh

Db.lv, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru