Lietuvas tiesa ātro kreditētāju pusē

2016. gada 10. jūnijs plkst. 10:58
Autors: Žanete Hāka
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Bankas prasība neizsniegt ātros kredītu personām, kuru kopējās parādsaistības pārsniedz 40% no šo personu darba ienākumiem atzīta par pretēju Lietuvas pamatlikumam; kreditētāji var pārsūdzēt, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness. 

Maija beigās Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa atzinusi, ka Lietuvas Bankas (LB) noteikumi par to, ka aizdevumus nedrīkst izsniegt personām, kuru kopējās parādsaistības pārsniedz 40% no šo personu darba ienākumiem (ikmēneša kopējās parādsaistības attiecībā pret ikmēneša ienākumiem) ir pretrunā ar Lietuvas pamatlikumu. Šī noteikuma pārkāpums bija viens no galvenajiem LB pārmetumiem arī Lietuvā strādājošajai ātro kredītu kompānijai 4finance UAB, kurai tā rezultātā LB pērnā gada decembrī aizliedza izsniegt aizdevumus un uzņēmums pārkāpumu dēļ tika svītrots no publiskā patēriņa kredītu izsniedzēju saraksta. Arī vairāki citi mazie nozares spēlētāji šī punkta dēļ tika sodīti.
Lietuvas Bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis (Vytautas Valvonis) kompānijai pārmeta tiesību aktu pārkāpumus un bezatbildīgu rīcību, kas grauj uzticēšanos finanšu sistēmai un tās dalībniekiem, taču Lietuvas Seima deputāts Gintaras Tamošiūnas lūdza Lietuvas Augstāko administratīvo tiesu izvērtēt, vai noteikumi “Par patēriņa kredītņēmēju maksātspējas un atbildīgas aizņemšanās” izvērtēšanu atbilst Lietuvas konstitūcijai. Lietuvas Augstākā tiesa savā spriedumā atzinusi, ka tikai algas ienākumu vērtēšana nepietiekami atspoguļo kredītņēmēju maksātspējas patieso stāvokli, tādēļ tik šaura noteikumu interpretācija no LB puses ir Lietuvas konstitūcijas pārkāpums. LB komentāru par lēmumu atteikusies sniegt.

Latvijā šā gada 1. janvārī, neskatoties uz asajām diskusijām un iebildumiem no ātro kredītu kompāniju puses, stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka virkni ierobežojumu nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, tostarp, ierobežojumus kredīta kopējām izmaksām. Pirmā ceturkšņa dati par grozījumu ietekmi uz nozari vēl nav pieejami, taču Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsvēris nepieciešamību regulēt nozari vēl vairāk, prasot stingrāk izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju un ienākumus vai piemērot sodus par negodīgu komercpraksi.

Sorainen Latvijas biroja partneris un Banku, finanšu un apdrošināšanas prakses vadītājs Latvijā Rūdolfs Eņģelis uzsver, ka sasteigta un nepamatota patērētāju kreditēšanas un to maksātspējas vērtēšanas noteikumu grozīšana var draudēt ar tiesvedībām un lieliem izdevumiem no valsts puses.

Advokāts skaidro, ka, ja Satversmes tiesa nolemj, ka konkrēts likuma pants vai noteikums ir pretrunā ar Satversmi, tā var pasludināt to par spēkā neesošu kopš attiecīgā noteikuma pieņemšanas brīža. Tādā gadījumā, ja aizskartais indivīds vai komercsabiedrība pierāda, ka ir cietusi zaudējumus spēkā neesošā noteikuma dēļ, šo zaudējumu kompensāciju var prasīt no tā, kas šo noteikumu radīja, piemēram, no valsts vai no pašvaldības iestādes. Tādā situācijā jāizvērtē arī to varas pārstāvju individuālā atbildība, kas bija atbildīgi par nelikumīgā noteikuma pieņemšanu – vai tie ir rīkojušies ar pienācīgi izvērtējuši visus apstākļus, vai pārkāpuši amata pienākumus rīkoties tiesiski, norāda advokāts. «Lietuvas tiesas lēmums vēlreiz parāda, ka valsts iestādēm, izmantojot publisko varu un regulējot komercdarbību, ir jārīkojas pārdomāti un ir jāņem vērā arī nozares pārstāvju viedoklis par to, kāds būtu pareizākais regulējums, citādi nākotnē var nākties risināt strīdus.
Lietuvas gadījumā šis spriedums dod iespēju uzņēmumiem, kurus ir skāris pretlikumīgais regulējums, izvērtēt iespēju vērsties tiesā ar prasību par valsts atbildību un atbilstošām kompensācijām,» skaidro advokāts.
 

Dalies ar šo rakstu