Eksperti

Viedoklis: Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu nozare 18 mēnešus pēc normatīvā regulējuma pārmaiņām

Gvido Endlers, 4finance Latvia izpilddirektors, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

2016. gada Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas ir ievērojami ietekmējušas finanšu nozari un patērētājus. Likuma grozījumi ir mainījuši pakalpojumu vidi, likuši mainīties nozares uzņēmumiem, radījuši jaunas iespējas, mudinājuši izglītoties.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi un ko tie nosaka

Kopš 2016. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likums redakcijā (izdarīti grozījumi ar 28.05.2015. likumu Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā), kas nosaka būtiskus kredīta kopējo izmaksu ierobežojumus tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Starp šiem uzņēmumiem līderis Latvijā ir AS “4finance” (4finance).

Latvijā ir noteiktas kredīta izmaksas un noteikts, kādas kopējās izmaksas ir patērētāja interesēm neatbilstošas. Vienlaikus noteikti citi kredīta līguma izmaksu ierobežojumi – ja aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 90 dienas, maksimālā kredītsaistību izpildes summa nevar pārsniegt paša kredīta summu.

Grozījumi turklāt nosaka kredīta atmaksas nokavējuma procentu aprēķināšanas ierobežojumus – patērētāja kredīta līgums, kas paredz iespēju prasīt no patērētāja nokavējuma procentus, nav spēkā, ja šo procentu apmērs ir lielāks par 36 % virs aizņēmuma likmes gadā. Tāpat kredītus turklāt aizliegts izsniegt naktīs no plkst. 23.00 līdz 07.00.

Grozījumu rezultātā ir mainījusies finanšu pakalpojumu vide

No kreditētāju piedāvājuma ir pazuduši īstermiņa kredīti ar atmaksas termiņu līdz 7 dienām. Lai arī mūsu rīcībā nav informācijas par sekām konkrētiem uzņēmumiem, ietekmi uz nozari šī pārmaiņa ir atstājusi.

Joprojām redzam, ka pieprasījums tirgū pēc šādiem kredītiem būtu ievērojams, bet šādu pakalpojumu komersantiem nav iespējams nodrošināt. Iemesls ir ļoti vienkāršs – likuma strikto grozījumu dēļ šo pakalpojumu piedāvāt ir pavisam nerentabli – tik lēti naudas līdzekļi starptautiskajos tirgos, kur finansējumu kreditēšanai gūst 4finance, vienkārši nav pieejami. Rezultātā, iegūt šos finanšu līdzekļus ir dārgāk, nekā piedāvāt kredītu, pakalpojums izzūd. Šādā situācijā klienti ir spiesti izvēlēties aizdevumu, uz periodu, kas ilgāks par 7 dienām, tādējādi palielinot klientam izmaksas.

Otra ievērojama pārmaiņa alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir attīstība konkurencē. Pateicoties kredīta izmaksu griestiem, faktiski ir ierobežota pakalpojuma cena brīvā tirgū. Citiem vārdiem sakot, faktiski pakalpojuma cena tiek regulēta. Tas nozīmē, ka konkurēt nozares dalībnieki var ar servisu, pakalpojumu kvalitāti, ātrumu, piemērotību klienta vajadzībām, attieksmi un atbildību pret klientu kopumā. Likumsakarīgi, ka no atbildīga aizdevēja aizņemties ir vienkāršāk un drošāk.

Trešā pārmaiņa, nozares uzņēmumiem konkurējot ar kvalitāti, ātrumu un servisu, ir ieguldījumi pakalpojumos. 4finance jau gadiem investē ievērojamus līdzekļus pakalpojuma uzlabošanā, maksātspējas efektīvā vērtēšanā un klientu servisā un izglītošanā; rezultātā – atbildīgā kreditēšanā.

Šobrīd aktīvās un tuvākā laika investīcijas 4finance plānotas klientu vadības sistēmā, aizdevumu atgūšanas sistēmā, biometrisko datu noteikšanas sistēmā, pašapkalpošanās sistēmu ieviešanā, maksātspējas vērtēšanas modeļa pilnveidošanā, jaunās platformās un mobilajās aplikācijās, citos IT projektos un ātros maksājumos starpbanku ietvaros. Esam priecīgi, ka arvien vairāk nozares spēlētāju dara to pašu, investējot pakalpojumu kvalitātē saviem klientiem.

Kredītņemšanas iespējas dažādojas

Lai arī 7 dienu kredīti izzūd, to vietā nāk dažādi citi pakalpojumi. Kreditēšanas iespējas pieaug un pieaug to cilvēku skaits, kas šīs iespējas izmanto. Viens no būtiskiem iemesliem šādai tirgus dinamikai ir valsts politika, paralēli iedzīvotāju maksātspējas pieaugumam Latvijā.

Likuma grozījumu rezultātā ir noteikta maksimālā kredīta jeb pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka, dēļ valsts politikas, aizņemties ir kļuvis lētāk. Likumsakarīgi, ka, citiem rādītājiem (ienākumiem, finanšu izglītības līmenim) saglabājoties stabiliem vai pieaugot, cilvēki aizņemas vairāk un atbilstošāk savām vajadzībām. Distances kredītu gadījumā, salīdzinot 2015. un 2016. gadu, izsniegto kredītu summas apjoms pieaudzis vidēji par 11 %.

Nepieciešamība izglītot un izglītoties

Attīstoties alternatīvo finanšu nozarei Latvijas tirgū, uzskatām par nepieciešamu arvien intensīvāk izglītot savus klientus finanšu pratībā, budžeta veidošanā un kritiski izvērtēt, vai kredīts ir atbilde konkrētā brīža izaicinājumiem.

Dažādas izglītības iniciatīvas nodrošina gan Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, gan nozares līderi. Arī pēc 4finance iniciatīvas izveidots finanšu izglītības portāls www.aiznemiesatbildigi.lv, kas sniedz vienkāršas, precīzas atbildes un kvalitatīvu informāciju par kredītnozari, personīgajām finansēm un atbildīgu aizņemšanos.

Valstī finanšu nozares attīstība dažādojas

Apsveicami, ka valsts dažādo iespējas finanšu nozares attīstībai. Par to galvenokārt atbildīgas Ekonomikas un Finanšu ministrijas. Dažādu sektoru attīstībā – savstarpējo aizdevumu platformas, tiešsaistes patēriņa kredīti, jaunuzņēmumu finansēšana – ieguldīts ievērojams darbs.

Ārkārtīgi būtiski, ieviešot korektu normatīvā regulējuma bāzi, ir iegūt nozares atbalstu, izpratni, un nelikt birokrātiskus šķēršļus nozares darbībai ikdienā. Uzskatām, ka šobrīd patērētāju kreditēšanas regulējums ir nobriedis, saprotams un nozarei pieņemams.

Ir ļoti vērtīgi, ja tiek dota iespēja atbildīgi un prognozējami strādāt un apkalpot pieprasījumu. Tas nozīmē labāku pakalpojumu, izglītotākus, tostarp banku, klientus un pamanāmu nozares izaugsmi, salīdzinot 2015. un 2016. gadu.

Domājot par nākotni, ir ļoti būtiski turpināt šī gada maija Finanšu nozares forumā "Nākotnes finanšu risinājumi jau šodien" uzsākto apņemšanos par daudzpusēju dialogu un visu iesaistīto pušu atbildīgu attieksmi pret nozares attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 20.septembrī,notiks Dienas Biznesa rīkotais, jau otrais finanšu forums «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija».

Foruma laikā gan vietējo, gan starptautisko kompāniju eksperti, uzņēmēji, valsts institūciju un nozares organizāciju pārstāvji dalīsies pieredzē un diskutēs par finanšu nozares stiprajām pusēm, izaicinājumiem, regulējumu un citiem jautājumiem. Šogad forumā plānots apskatīt finanšu nozares attīstību, uzmanību pievēršot pārmaiņām finanšu pakalpojumos un to globalizācijai, kas notiek lielā mērā pateicoties tehnoloģijām, kompāniju uzņēmībai, kā arī valsts pārvaldes pārdomātai nozares politikai.

«Galvenā tendence finanšu tehnoloģiju jomā nākotnē būs produktu un pakalpojumu personalizācija. Šī tendence jau šobrīd ir vērojama banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju piedāvājumos, taču, attīstoties mākslīgajam intelektam un palielinoties datu apjomam, ar ko klienti būs gatavi dalīties, pakalpojumu sniedzēju piedāvājumi varēs kļūt vēl niansētāki un pielāgotāki katra iedzīvotāja interesēm, dzīves paradumiem un vēlmēm,» prognozē bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku aizdevēji šogad kredītos varētu izsniegt 570-590 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē, 6. februārī, Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz noteikt vienotas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes un ūdeņraža uzpildes iekārtām, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir īpaši svarīga. atzīmē ministrijā.

Autotransports veido 91,3% no kopējā transporta SEG (siltumnīcefekta gāzes) emisiju apjoma, bet 23,9% – no kopējā SEG emisiju apjoma. Attiecībā uz transporta nozares radīto gaisa piesārņojumu, nozīmīgas ir nozares radītās slāpekļa oksīda emisijas. NOx emisiju galvenais avots Latvijā ir transports (49%), it īpaši autotransports, kas rada 35% no kopējām emisijām.

Atzīmēts, ka 92% no autoparka veido ar fosilajām degvielām (benzīns un dīzeļdegviela) un 7% ar sašķidrināto naftas gāzi darbināmi transportlīdzekļi, kas ir galvenais SEG emisiju avots. Ir jāapzinās, ka, paplašinot alternatīvo degvielu pielietojumu transportā, varētu parādīties pozitīvā ietekme šādam pasākumam uz Latvijai saistošo mērķu izpildi par SEG emisiju samazināšanu turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām investēti 206 miljoni eiro

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām veiktas investīcijas aizdevumos 206 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad caur platformām tika investēti 59 miljoni eiro, tad šā gada pirmajos sešos mēnešos investīciju apjoms ir palielinājies trīsarpus reizes.

«Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas turpina audzēt savus darbības rādītājus, arvien vairāk nostiprinot pozīcijas Eiropas alternatīvo finanšu tirgū. Lai gan vēl nav apkopoti dati par darbības rādītājiem citās Eiropas valstīs, prognozēju, ka šobrīd Latvija ierindojas pirmajā vietā kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma. Vērtējot izaugsmes iespējas nākotnē, kritiski svarīgs būs nozares darbību regulējums, kuru šobrīd izstrādā Finanšu ministrija,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, norādot, ka likumam ir jābūt konkurētspējīgam, lai platformas varētu attīstīties arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK reģistrē jaunun alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku

Dienas Bizness, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) reģistrējusi jaunu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku - SIA Alfa Asset Management AIFP, informē FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu reģistrēt SIA Alfa Asset Management AIFP kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku un Stella Fund un Astra Fund kā slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus.

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam SIA Alfa Asset Management AIFP būs atļauts sniegt fonda ieguldījumu pārvaldīšanas un riska pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā norādītos alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldes papildpakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pētījums: Katrs ceturtais iedzīvotājs Latvijā ir izmantojis FinTech pakalpojumus

Žanete Hāka, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais jeb 24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) sniegtos pakalpojumus, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru «SKDS».

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izmantojuši FinTech pakalpojumus, ir tas, ka darījumus var veikt attālināti un nav nepieciešams klātienes kontakts, to kā būtiskāko priekšrocību norādījuši 56% respondentu.

«Šogad veiktais pētījums parāda, ka ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir izmantojuši kāda finanšu tehnoloģiju uzņēmuma pakalpojumus, salīdzinot ar gadu iepriekš. Sagaidāms, ka līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstību šī tendence arvien pieaugs,» prognozē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju pakalpojumus, visbiežāk kā galveno iemeslu to izmantošanai norādīja, ka šādā gadījumā nav jāiet uz banku vai nav nepieciešams klātienes kontakts (56%). Kā nākamie biežāk norādītie iemesli ir ērtāki digitālie risinājumi (40%), kā arī vienkāršāki un vieglāk saprotami pakalpojumi (33%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai, uzsver nozares pārstāvji.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie nebanku aizdevēju nozares ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas, komentējot FM lēmumu ierobežot nebanku kredītdevēju maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, norāda nozares pārstāvji.

FM ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Aizdevēji uzsver, ka nedrīkst tik sasteigti virzīt nozīmīgus grozījumus likumā, kas ierobežo konkrētu finanšu segmentu, turklāt šobrīd FM risināmas daudz nopietnākas problēmas saistībā ar banku sektoru, nevis bez nopietnas analīzes jāierobežo viens sektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Šogad caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 329 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām veiktas investīcijas aizdevumos 329 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad caur platformām tika investēti 114 miljoni eiro, tad šā gada trīs ceturkšņos investīciju apjoms ir palielinājies gandrīz trīs reizes.

«Savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas, ik ceturksni būtiski kāpinot to darbības rādītājus, ir iezīmējušas Latvijas vārdu Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumu tirgū kā industrijs līderi. Tomēr nozares tālākai izaugsmei un attīstībai kritiski svarīgs būs kopfinansējuma platformu likumprojekts, kas šobrīd ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas sagatavoto projektu, ar kuru plānots aptvert visus tirgus dalībniekus, radot normatīvo regulējumu arī kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, norādot, ka, pieņemot likumu, kas viena normatīvā akta ietvaros skaidri definē prasības dažāda veida platformām, Latvija var kļūt par labas prakses piemēru Eiropā, kur joprojām daudzās valstīs darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes šajā jomā nav pat uzsākts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējuma trūkuma dēļ vietējie kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēji savu darbību nereti izvēlas reģistrēt ārvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Aprīļa sākumā valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kura mērķis ir attīstīt savstarpējo aizdevumu pakalpojumus finanšu un kapitāla tirgū. Lai gan kopfinansējuma tirgus pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, konkrēts regulējums mūsu valstī joprojām nav izstrādāts, kā rezultātā tirgus dalībnieki nereti spiesti juridiski strādāt citās valstīs.

Tehnoloģijas vienmēr attīstīsies straujāk nekā spēkā esošais normatīvais regulējums, norāda FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, piebilstot, ka Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojekta tālākā virzība Saeimā būs atkarīga no pašiem deputātiem. «Straujā finanšu tehnoloģiju izaugsme Latvijā un pasaulē attīsta visus sektorus, tajā skaitā paplašina alternatīvo finanšu pakalpojumu klāstu. Pašlaik finanšu tirgū jaunie dalībnieki piedāvā ne tikai agrāk nebijušus un inovatīvus pakalpojumus, bet arī jaunas digitālas infrastruktūras jau esošajiem spēlētājiem, tādējādi palielinot konkurenci,» pauž FM pārstāvis, skaidrojot, ka izstrādātā likumprojekta ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija aicina iedzīvotājus uzmanīties no nelicencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri interneta sludinājumos piedāvā izsniegt auto līzingu vai kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu.

Asociācijas apkopotā informācija liecina, ka šobrīd tiešsaistē tiek publicēti sludinājumi, kuros nelicencēti komersanti maldina patērētājus, norādot, ka ir licencēti nebanku kredītdevēji. Turklāt krāpnieki aicina noformēt kredītu, pakalpojumus solot arī personām ar "ļoti sabojātu kredītvēsturi".

"Ekonomiskās neskaidrības laiks ir augsne krāpniekiem, kuri aktīvi mēģina izdomāt veidus, kā piekļūt klientu datiem, lai veiktu krāpniecības. Lai izvairītos no šādiem incidentiem, ieteicams ievērot piesardzības pasākumus, pārbaudot visu pieejamo informāciju par pakalpojumu sniedzēju. Vienlaikus būtiska ir arī personīgo datu aizsardzība, kas ir atkarīga no pašu klientu atbildīgas rīcības," norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sagatavoti priekšlikumi virtuālo valūtu jomas attīstībai Latvijā

Laura Mazbērziņa, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai, informē FM.

FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei.

FM uzskata, ka blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas un attīstības veicināšanai ir būtiski iegūt konsekventu redzējumu un valsts stratēģiju. Tāpat ir progresīvi jāveido specializēts ietvars, uz kura pamata blokķēdē reģistrētie darījumi tiktu atzīti par leģitīmiem. Jāstimulē IT uzņēmumu izstrādes šajā jomā, tomēr vienlaikus jāmazina iestāžu un banku bieži vien nekorekta šī IT virziena sasaiste ar virtuālajām valūtām un nepamatota ierobežošana.

Lai izvērtētu tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un drošību, ir nepieciešams veicināt tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, identificēt barjeras un sagatavot priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam, kā arī izveidot ekspertu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā. Darba grupas viens no uzdevumiem būtu padziļināti izvērtēt iepriekšminētos jautājumus un sagatavot priekšlikumus efektīvai un drošai tehnoloģijas izmantošanai valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politikas veidotāji un Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) vēl nespēj vienoties par kopfinansēšanas regulējuma tālāku virzību.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja skatīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kas paredz attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Tomēr pēc politikas veidotāju un nozares pārstāvju diskusijām likumprojekta tālāka virzība tika atlikta.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Šī mērķa ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) plāno izveidot regulatīvo smilškasti FinTech jeb inovatīviem finanšu pakalpojumiem, tādā veidā, atbalstot inovatīvu un pārdomātu risinājumu ienākšanu tirgū, informē FKTK.

FKTK ieskatā sākotnēji smilškastes testa režīms tiktu piedāvāts inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, bet pēc tam, ņemot vērā pieprasījumu, attīstīts arī plašāk citos finanšu pakalpojumu segmentos.

«Vēl neapzinātie pakalpojuma riski un ietekme uz tirgu, ir galvenais priekšnoteikums, kāpēc parasti regulatori visā pasaulē ir piesardzīgi atļauju izsniegšanai inovatīviem pakalpojumiem. Tāpēc aizvien vairāk valstu finanšu uzraugu sāk piedāvāt regulatīvās smilškastes, kas atvieglo inovatīvu ideju īstenošanu, kuras citādāk būtu grūti īstenot,» saka Gunta Razāne, FKTK priekšsēdētāja vietniece.

«Tomēr nevienā no valstīm dalība smilškastē nenozīmē darbību bez licences. FKTK mērķis ir izveidot tādu smilškasti, kas reāli funkcionētu un būtu atspēriena punkts gan jaunuzņēmumu, gan esošo tirgus dalībnieku inovatīvu ideju attīstībai. FKTK ieskatā Latvijā strādājošajiem tirgus dalībniekiem – gan bankām, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem - ir visas iespējas attīstīt globālajam tirgum pievilcīgus risinājumus,» bilst G. Razāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu reģistrēt trīs slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus.

Reģistrēts viens alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka AS «AIFP Baltic Asset Management» slēgto alternatīvo ieguldījumu fonds «Baltic Forestland Fund II» un divi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka SIA «EXPANSION CAPITAL AIFP» slēgtie alternatīvo ieguldījumu fondi KS «INEC1 AIF» un «INEC2 AIF».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.

Piektdien, 20. aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS «4finance», SIA «Creamfinance Latvia», kā arī SIA «ExpressCredit».

Labas prakses kodeksu izstrādāja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kas paredz profesionālajām biedrībām tiesības izstrādāt nozares kodeksu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai. Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.

«Aicinām arī citus nozares uzņēmumus, tai skaitā tos, kuri nav asociācijas biedri, pievienoties šim kodeksam, lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, vērtējot klientu maksātspēju,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

LAFPA: Patērētājs būs spiests aizņemties lielākas summas un uz garākiem termiņiem

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plānots noteikt jaunu regulējumu patēriņa kreditēšanas nozarei, no tirgus tiks izslēgti nelieli aizdevumi ar īsiem atmaksas termiņiem, kā rezultātā patērētājs būs spiests aizņemties lielākas summas un uz garākiem termiņiem un samaksāt vairāk, uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Par šādām izmaiņām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lēma otrdien, 14. augustā, atbalstot likumprojekta tālāku virzību uz Saeimas 2. lasījumu.

«Ja priekšlikumi tiks atbalstīti šādā redakcijā, nebanku kreditēšanas nozare transformēsies – tiks izsniegtas būtiski lielākas summas un uz garākiem termiņiem. Pakalpojums kļūs ļoti līdzīgs tam, kādu to šobrīd sniedz komercbankas. Prognozēju, ka viena aizdevuma summa vidēji būs no 1000 eiro un vairāk. Ja skatāmies uz iepriekšējo izmaiņu ietekmi uz tirgu, tad no tā pazuda aizdevumi līdz 50 eiro. Prognozēju, ka šis būs tas efekts, ko priekšvēlēšanu gaisotnē virzītās izmaiņas atstās uz patēriņa kreditēšanas tirgu – iedzīvotāji būs spiesti aizņemties lielākus kredītus,» norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, komentējot deputātu virzītās izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru